Paši par savu digitālu valūtu radīšanu domā gan monetārās politikas noteicēji, gan pasaules tehnoloģiju sektora milži.
Centrālās bankas arvien aktīvāk pēta savas digitālās naudas ideju un pat veic eksperimentus. Par šādas sistēmas ieviešanu domā, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) un ASV, Ķīnas, Šveices, Zviedrijas u.c. banku institūcijas.
"Eiropieši arvien vairāk pievēršas digitālajiem risinājumiem, kā tērēt, krāt un ieguldīt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt uzticību naudai. Tas nozīmē, ka jāpārliecinās, vai eiro ir piemērots digitālajam laikmetam. Mums vajadzētu būt gataviem izdot digitālo eiro, ja radīsies tāda nepieciešamība," atklāta bijusi ECB vadītāja Kristīna Lagarda.
Uzlabotais digitālisms
Elektronisko naudu vismaz daļēji var uzskatīt par visai digitālu. Parasti elektroniski tā tiek piešķirta komercbankām. Savukārt komercbankas to elektroniski atkal aizdod mājsaimniecībām un biznesam, kā arī ļauj veikt digitālus maksājumus. Šajā pašā laikā tā reprezentē reālu fizisko naudu. Pamatā gan šādas jaunās elektroniski emitējamas uzlabotās digitālās valūtas paredz to, ka katram šādam eiro, dolāram, mārciņai vai juaņai ir savs unikāls identifikators – kods, kas attiecīgi tās emitētājam var ļaut saprast, kur konkrētajā brīdī atrodas katra konkrētā šāda valūtas vienība. Vajadzības gadījumā tas ļauj spert attiecīgos soļus un, piemēram, ātri vien bloķēt šādu digitālo maciņu.
Visu rakstu lasiet 13.oktobra žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.
