Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie bērnu bioloģisko biezeņu ražotājas SIA «Lat Eko Food», vērojot «Rūdolfs» zīmola biezeņu tapšanas procesu.

Pagājušā gadā SIA «Lat Eko Food» ražotne sasniedza vienu no saviem mērķiem – apgrozījumu vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, taču šogad zīmols «Rūdolfs» tēmē uz 2 miljoniem eiro.

«Mērķis katru gadu ir augt un dubultot apgrozījumu,» komentē Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

2016.gadā SIA «Lat Eko Food» ražotnes apgrozījums bija 600 tūkstoši eiro, taču 2017.gadā to izdevās dubultot, sasniedzot 1,2 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Taču uzņēmumam ir augsti mērķi un ambīcijas - tuvāko 5 līdz 7 gadu laikā sasniegt vismaz 5 miljonu eiro apgrozījumu.

Fotogrāfijas no ražošanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Investējot 2,4 miljonus eiro, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" plāno jaunu ceha un noliktavu būvniecību, informē SIA "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

SIA "Lat Eko Food" ar zīmolu "Rūdolfs" uzsākuši jaunu attīstības projektu, kā rezultātā būtiski tiks palielinātas ražošanas jaudas un tirgū piedāvāti jauni, inovatīvi produkti bērniem. Pašlaik norit darbs pie jaunā ražošanas ceha projektēšanas un pavasarī plānota jaunā ceha un noliktavu būvniecība. Tāpat projekts paredz papildus jaunas pildīšanas līnijas uzstādīšanu, kas ļaus dubultot ražošanas kapacitāti un ieviest inovatīvas tehnoloģijas un jaunus produktus.

Projektā plānots ieguldīt 2,4 miljonus eiro un tā pilnīgu realizāciju plānots pabeigt 2022. gadā.

Paplašināšanās projekts tiek realizēts saistībā ar straujo eksporta tirgus pieaugumu.

Šobrīd "Rūdolfs" ražotne atrodas Ādažos 2300 kvadrātmetru platībā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

«Jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju,» komentējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izplatīto paziņojumu par toksisku vielu «Lat Eko Food» ražotajā pārtikā, biznesa portālam Db.lv akcentēja uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence.

«Ņemot vērā, ka SIA «Lat Eko Food» ražo bērnu pārtiku, viņiem noteikti ir iekšējās kontroles funkcijas. Tiek veiktas dažādas analīzes, un diez vai tad, ja viņi būtu konstatējuši, ka ir nobīdes no normas, būtu šos produktus realizējuši,» sprieda E.Ence.

Viņaprāt, jebkura negatīva informācija par produktu ietekmē ražotāju, tādēļ būtiska ir abu pušu - kontrolējošās iestādes un ražotāja - komunikācija. «Ja ražotājs neklausās PVD vai citā kontrolējošā institūcijā, tad tā ir cita situācija. Taču manā rīcībā nav informācijas, vai notika diskusija starp kontrolējošo institūciju un ražotāju. Es teiktu, ka abām pusēm ir jārunā,» komentēja Milzu! vadītājs.

Bioloģiskās pārtikas ražošanas uzņēmums Lat Eko Food investē 500 tūkstošus eiro jaunas stāvpaku ražošanas iekārtas iegādē un uzstādīšanā, kas nodrošinās jaunu produktu līnijas izveidi un produktu fasēšanu inovatīvā iepakojumā, informē Lat Eko Food.

Jau šobrīd tirgū tiek piedāvāti produkti bērniem jaunajā iepakojumā – stāvpakās. Jaunais iepakojums aizņem aizvien lielāku daļu pārtikas tirgū un to pieprasījums strauji pieaug. Iepakojums ir inovatīvs, mūsdienīgs, viegls un ērts, kas ir sevišķi svarīgi māmiņām. Tiek piedāvāti seši jauni biezenīši.

Kompānijā skaidro, ka tuvākajā nākotnē, sadarbībā ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, plānoti aizvien jauni projekti un investīcijas, lai paplašinātu uzņēmuma darbības iespējas un konkurētspēju gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Bioloģiskās pārtikas zīmols Rūdolfs Latvijas tirgū savu darbību aizsācis ar bērnu pārtikas ražošanu, taču šobrīd tiek ražoti produkti ne tikai mazuļiem. Šobrīd sortimentā ir 80 dažādi produkti.

Bioloģiskās bērnu pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food, kas strādā ar zīmolu Rūdolfs, plāno iegādāties iekārtas zivju produktu ražošanai.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Lat Eko Food iegādāsies bioloģiskās pārtikas ražotnes iekārtas un aprīkojumu zvejas produktu pārstrādei un ražošanai par 496,7 tūkstošiem eiro (bez PVN). Izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušies trīs pretendenti un par uzvarētāju izraudzīts Igaunijas uzņēmums Tan Ter Consulting Ltd. Projektu plānots realizēt, izmantojot Eiropas zivsaimniecības fonda finansējumu.

Kā liecina Lursoft dati, Lat Eko Food pagājušo gadu pabeidza ar 1,13 miljonu eiro apgrozījumu un 1534 eiro peļņu. Gan apgrozījums, gan peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga.

Jau ziņots - uzņēmumā no kopējā apgrozījuma Latvijā tiek iegūti 80%, savukārt no 12 eksporta valstīm 20%. Šobrīd Rūdolfs zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Sekojot globālajām veselīga uztura tendencēm, Latvijas bioloģiskās pārtikas zīmols "Rūdolfs" paplašinājis produktu sortimentu, sākot ražot četru veidu augļu krēmus ar čia (chia) sēklām, informē uzņēmumā.

"Tirgus aktualitātes liecina, ka arvien pieaug patērētāju pieprasījums pēc bioloģiskas un augstvērtīgas pārtikas. Tirdzniecībā jau esošie līdzīgas produktu kategorijas "Rūdolfs" augļu un dārzeņu krēmi kļūst arvien populārāki, tāpēc nolēmām klāstu papildināt tieši šajā virzienā. Esam rūpīgi strādājuši, lai paplašinātu sortimentu ar vēl četriem "superproduktiem", kas bagātināti ar vērtīgām uzturvielām," informē "Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone.

Jaunajā produktu līnijā ietilpst četru garšu - aveņu, zemeņu, melleņu un tropisko augļu - krēmi ar čia sēklām. Tie, salīdzinājumā ar līdzīgiem produktiem, piemēram, klasiskiem augļu ievārījumiem, izceļas ar trim būtiskām priekšrocībām, kas tiem piešķir "superprodukta" statusu. Krēmiem pievienotas čia sēklas, kas paaugstina produkta uzturvērtību, kristāliskā cukura vietā izmantots dabisks agaves sīrups, kā arī krēmam nav pievienots pektīns (biezinātājs).

Ādažos atvērts pirmais bioloģiskās pārtikas zīmola “Rūdolfs” mazumtirdzniecības veikals Latvijā.

“Rūdolfs” ir bioloģisko produktu zīmols, kura sortimentā ir līdz pat 100 dažādu kategoriju produkti - bērnu pārtika, kečupi, smūtiji, ievārīumi, augļu un dārzeņu krēmi, humosi un zivju krēmi.

"Jau kopš rūpnīcas atklāšanas, esam saņēmuši lielu klientu interesi par ražotnes veikalu, uzņēmumam attīstoties un produktu klāstam palielinoties, nolēmām par “Rūdolfs” veikala izveidi. Šeit pircējam būs iespēja iegādāties visus “Rūdolfs” produktus, jo ne vienmēr lielveikalu tīklos ir pieejams pilns produktu klāsts”, komentē SIA “Lat Eko Food” īpašniece Egija Martinsone.

Pēdējā gada laikā uzņēmuma attīstībā investēti 2.5 miljoni eiro, investīcijas ieguldītas ražotnes telpu paplašināšanā, uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un uzstādīta ūdens recirkulācijas sistēma, kā rezultātā ražošanas efektivitāte un jauda ir palielināta līdz pat 2 reizēm.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Februārī SIA «Lat Eko Food» jeb zīmols «Rūdolfs» piedalījās izstādē Nirnbergā «BIOFACH», savukārt marta sākumā pirmo reizi apmeklēja izstādi «Foodex 2018», kas norisinājās Japānā. «Foodex 2018» piedalījās vairāki simti pasaules uzņēmumu un daži arī no Latvijas, tajā skaitā arī «Rūdolfs».

Uzņēmums skaidro, ka brauciens uz Japānu kopumā vērtējams pozitīvi, viss notiek apspriešanas līmenī, taču tiek tēmēts iekarot šo tirgu.

Zīmols «Rūdolfs» plāno piedalīties arī citās izstādēs, piemēram, «FHA 2018», kas norisināsies Singapūrā no 24. - 27. aprīlim. Septembrī ir plānots braukt arī uz Francijas izstādi «SIAL 2018».

Šobrīd «Rūdolfs» zīmola produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Zviedriju, Poliju, Somiju, Izraēlu, Ukrainu, Čehiju, Spāniju, Horvātiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru, Saūda Arābiju, Taivānu un Honkongu, taču eksporta valstu skaits palielinās.

«Eksporta tirgu nav viegli iekarot – priekšā garas sarunas, jo ar Latvijas vārdu nepietiek,» biznesa portālam db.lv skaidro Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» vadītāja.

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.