Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), šodien preses konferencē sacīja apvienotā uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis.

Jau ziņots, ka AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union.

Food Union uz RPK bāzes izveidojis trīs jaunas ražotnes. Saldējuma ražotne, kurā investēti 12 miljoni eiro (8,4 miljoni latu), savu darbu sākusi jau 15.aprīlī. Savukārt sviesta ražotnē un krēmsiera ražotnē investēti 18 miljoni eiro (12,6 miljoni latu), ražotnēm jau iegādātas iekārtas, notiek produkcijas eksperimentālā ražošana, bet jūlijā vai augustā tiks sākta produkcijas ražošana tirgum.

Beshmeļņickis norādīja, ka produkcija jaunajās ražotnēs tiks ražota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam, galvenokārt uz Krieviju. Viņš piebilda, ka jaunā saldējuma ražotne ir modernākā ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un NVS valstīs.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma vadība.

Kā ziņots, Konkurences padome (KP) 9.maijā atļāvusi RPK un AS Valmieras piens apvienošanos, piemērojot vairākus nosacījumus, kas ļaus aizsargāt zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi saistoši līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.

Jau iepriekš apvienotā RPK un Valmieras piena uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis atzina, ka pēc apvienošanās izveidosies koncerns, kas kļūs par «čempionu ar lielu eksporta potenciālu».

«Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu, un tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums, un attiecīgi jau tagad jādomā par izmaksu samazināšanu,» sacīja Beshmeļņickis.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

Attēli uz 100 mililitru saldējuma Ekselence iepakojuma būtiski atšķiras no saldējuma faktiskā izskata, tādējādi ražotāja īstenotā komercprakse ir maldinoša un negodīga, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Savukārt Rīgas piena kombināts (RPK) izskatīs iespēju apstrīdēt PTAC lēmumu.

[Paildināta ar pēdējo rindkopu]

Centrs izpētījis četrus AS Rīgas piena kombināts (RPK) ražotos Ekselence saldējumus - Valrieksti&Brownie, Šokolāde no Javas salas, Šokolāde&lazdu rieksti un Rīgas melnais balzams&brownie. Centrs secinājis, ka uz iepakojuma veidā, kas ir fotogrāfija vai atgādina fotogrāfiju, attēlots saldējums, kas pilnībā atšķiras no saldējuma, kas atrodas iepakojumā.

Faktiski saldējums vizuāli neatšķiras no citiem tirdzniecībā esošajiem saldējumiem, kuru ārējo kārtu veido šokolāde vai citas vielas un kuru saturēšanai saldējumā ievietots kociņš. Saldējums zem šokolādes kārtas ir viendabīga masa (kurā redzama citu sastāvdaļu esamība), nevis kārtains, kā redzams attēlā uz iepakojuma, norāda PTAC.

Piena produktu ražotāja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdei pievienojušies jauni valdes locekļi – Sergejs Kuzins un Harijs Panke, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas RPK valdē notikušas 17. oktobrī.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī RPK valdei pievienojās Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs. Tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina Andrejs Beskhmeļņickis, Sergejs Beskhmeļņickis, Konstantīts Docenko, Dmitrijs Sokins, Ivans Losevs, Jānis Sausnīti, Ivans Uvarovs un valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē patlaban darbojas trīs locekļi – Natālija Križanovskaja, Atis Sausnītis, kurš reiz ieņēmis arī RPK valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī Ivars Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā Konkurences padome atļāvusi a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanos vienā uzņēmumā. Jaunizveidotais uzņēmums turpina darbu ar nosaukumu Food Union.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdei pievienojusies jauni valdes locekļi - Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs, liecina informācija Lursoft.

Viņi valdes sastāvu papildina, sākot no 3. septembra. Dati Lursoft liecina, ka šā gada sākumā RPK valdi pametis Viesturs Neimanis, bet šā gada jūnijā – Ints Poškus. Tādējādi patlaban valdē darbu turpina valdes loceklis Andrejs Beshmeļņickis, kurš šo amatu ieņem kopš šā gada 11. maija, Sergejs Beshmeļņickis, Ivans Losevs, Ivans Uvarovs un Konstantīns Docenko, kuri visi valdes locekļa amatā darbojas kopš 2011. gada 21. septembra, Dmitrijs Dokins, kurš uzņēmuma valdei pievienojies pērnā gada dembra otrajā pusē, darbu valdē turpina arī Jānis Sausnītis, kurš valdē darbojas jau ilgus gadus, kā arī valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, kurš uzņēmumu vada kopš 2009. gada maija, liecina Lursoft dati.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) zemniecei Aijai Miezītei Bārbeles pagasta Dzintariņos dāvinās slaukšanas aparātu, jo līdz šim zemniece savas 12 govis divas reizes dienā slaukusi ar rokām.

Vidējais izslaukums no vienas govs šajā saimniecībā gadā sasniedz vidēji 6,3 tūkstošus tonnas un piena kvotas regulāri tiek pārpildītas. Piena kvalitāte ir laba, jo govis tiek barotas ar augstvērtīgu barību, informē RPK pārstāve Irēna Bērziņa. Aija Miezīte ar kombinātu sadarbojas daudzus gadus, kopš tika slēgts Bauskas piena kombināts, sadarbība ir stabila un abpusēji izdevīga.

RPK, apsekojot zemnieku saimniecības, konstatējis, ka dažās zemnieki savas govis, kas kopskaitā ir vairāk kā desmit, joprojām slauc ar rokām, tāpēc jau pagājušā gada decembrī tika lemts par slaukšanas aparātu dāvināšanu. Pagājušā gada decembrī pie jauna slaukšanas aparāta tika zemniece Valentīna Čekstere, kas slauca 11 govis ar rokām. Zemniece atzīst, ka, pateicoties Rīgas piena kombināta dāvanai ganāmpulku varēs palielināt līdz 25 piena devējām.

Šobrīd vairāki piena produktu ražotāji iegulda miljonus, lai varētu palielināt jaudas

Investīciju rezultātā tiks radīti konkurētspējīgi eksporta produkti, kas dos arī labumu tautsaimniecībai. A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas produktu grupas ražošanā.

RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka jauno produktu grupu ražos divas pilnīgi jaunas Ecolean ražošanas līnijas, kas ir vienas no modernākajām pasaulē - viena ražos pienu, kefīru, paniņas un dzeramos jogurtus ar jaudu 2900 iepakojumu stundā, bet otra - biezo jogurtu, krējumu, desertus ar jaudu 5000 iepakojumu stundā. Produktu grupa Mana Saime paredzēta ekonomiskajam segmentam. RPK šā gada laikā paredz ieviest vēl vairākus jaunumus - jaunu saldējumu veidu un citu produktu ražošanu, ko R. Misa pagaidām neatklāj. Mērķis ir vietējais tirgus un eksports uz Krieviju. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts līnijas atklāšanas laikā atzinīgi novērtēja pārtikas produktu segmenta labās attīstības iespējas. «Gada laikā kopējā Latvijas eksporta apjomā tieši pārtikas produktiem un citai lauksaimniecības produkcijai bija 90% pieaugums, savukārt šī gada februārī vien, salīdzinot ar pērno februāri, - 48% pieaugums. Līdz ar to arī turpmāk pārtikas produktu eksportam būs ļoti nozīmīga loma valsts ekonomikā,» teica ekonomikas ministrs. Jāpiebilst, ka investīcijas uzņēmumā strauji pieauga pēc tam, kad RPK piesaistīja finanšu investoru no Krievijas - vadošā Krievijas piena produktu ražotāja Unimilk izveidotāju Andreju Beshmeļņicki. Kā liecina Forbes veidotais jaunākais Krievijas turīgāko ļaužu reitings, A. Beshmeļņickis atrodas šī saraksta 137. vietā - viņa īpašumu kopvērtība ir 700 miljoni USD, kas ir par 50 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas produktu grupas ražošanā.

RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka tos ražos divas pilnīgi jaunas Ecolean ražošanas līnijas, kas ir vienas no modernākajām pasaulē – viena ražos pienu, kefīru, paniņas un dzeramos jogurtus ar jaudu 2900 iepakojumi stundā, bet otra – biezo jogurtu, krējumu, desertus ar jaudu 5000 iepakojumi stundā.

Jaunā produktu grupa Mana Saime paredzēta ekonomiskajam segmentam. R. Misa stāsta, ka šī būs galvenā RPK Latvijas tirgum piedāvātā produktu grupa, kas būs par pamatu jaunu eksporta produktu izstrādei. RPK šā gada laikā paredz ieviest vēl vairākus jaunumus – jaunu saldējumu veidu un citu produktu ražošanu, ko R. Misa pagaidām neatklāj. Mērķis ir vietējais tirgus un eksports uz Krieviju.

Pasaules piena tirgū piena ir vairāk, nekā pircēju – lielie ražotāji meklē jaunus noieta tirgus

A/s Rīgas piena kombināts (RPK), izpētot pasaules tirgus tendences, secina, ka pasaules piena tirgū šobrīd novērojama pārprodukcija un piena piedāvājums pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniedz speciālistu prognozes. Tā, piemēram, saskaņā ar DairyCo Datum datiem Eiropas Savienībā (ES) piena piedāvājums kopumā ir audzis par 1.4% pēdējo trīs mēnešu laikā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu, bet ASV tas ir audzis par 2.3%, Jaunzēlandē par 9.2%, Argentīnā par 11.3% un Austrālijā par 4.4%. Jāņem vērā, ka ES piena izlaides pieaugums ir panākts, pat neskatoties uz nesenu auksto laiku daudzviet Eiropā. RPK apkopotā informācija liecina, ka ES ietvaros 2011. gada decembrī pienotavām tika nodoti 11.2 miljoni t piena, kas saskaņā ar DairyCo Datum ir par 3.2% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko ražošanas pieaugumu uzrāda lielie ES ražotāji – Francija, Vācija un Polija.

Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – lielveikalu tīkls Maxima – atteicies no Food Union grupas sastāvā esošā a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvātā Krievijas šķirnes siera. Iemesls – augstā cena un cenšanās pasniegt citā valstī ražoto produktu par Latvijas ražojumu, tā maldinot pircējus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Notikušais ar Igaunijā ražoto Krievijas sieru pievērsis ražotāju un pircēju uzmanību tāpēc, ka jaunie RPK īpašnieki, sākot darbību Latvijā, pozicionēja sevi kā vietējo ražotāju, zemnieku atbalstītājus un godīgus partnerus, norāda laikraksts. Z/s Robežnieki saimniece, Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga norādījusi, ka ar šādu politiku pircējiem, zemniekiem un tirgotājiem vajadzēja rēķināties, kopš uzņēmumu nopirka Krievijas investori.

«Siers, ko mums piedāvāja Rīgas piena kombināts, bija labas kvalitātes, tomēr tā nosaukums – Krievijas siers – liek pircējam domāt, ka viņš pērk Latvijas produktu. Vispārzināms, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien ir gatavi maksāt par mūsu valstī ražoto produktu dārgāk nekā par ievesto preci. Mēs tādas pašas kvalitātes Igaunijas sieru varam Igaunijā nopirkt jūtami lētāk, nekā piedāvāja Rīgas piena kombināts. Tas ir biznesa ētikas jautājums,» aizvadītajā nedēļā izteikto atteikumu Rīgas piena kombinātam pamatojis Maxima veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais investors un viens no Krievijas turīgākajiem cilvēkiem Andrejs Beshmeļņickis ir ieinteresēts investēt Igaunijas piena pārstrādes kompānijās un varētu iegādāties Igaunijas lielāko nozares uzņēmumu Tere, citējot Igaunijas biznesa laikrakstā Äripäev pausto, raksta BBN.

Pašlaik piena pārstrādes kompānija Tere pieder uzņēmējam Oliveram Krūdam (Oliver Kruuda). Līdzšinējais Tere īpašnieks neapstiprina izskanējušās spekulācijas par A. Beshmeļņicka interesi iegādāties kompāniju, citi piena nozares uzņēmēji apstiprina, ka Krievijas investori aktīvi vēro notiekošo Igaunijā.

Piena nozares uzņēmuma E-Piim izpilddirektors Jānus Murakas (Jaanus Murakas) atzīst, ka pašlaik bieži izskan spekulācijas, ka Krievijas uzņēmēji gatavojas pārņemt Igaunijas piena ražotājus. Komentējot baumas par Tere pārņemšanu, viņš atgādina, ka Igaunijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums ar pārtraukumiem tiek izsludināts pārdošanai jau labu laiku. Viņš norāda, ka grūti prognozēt, vai Krievijas investoru ienākšana Igaunijas piena pārstrādes nozarē būtu labs vai slikts pavērsiens.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atcēlusi Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts a/s Laima pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tās strīdā ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) par saldējuma produktu grupas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī par zaudējumu piedziņu.

Jautājums nodots Rīgas apgabaltiesai jaunai izskatīšanai, DB uzzināja Augstākajā tiesā.

A/s Laima vērsās ar prasību tiesā par saldējuma Serenāde un Vāverīte preču zīmes aizsargāšanu, jo RPK preču zīmes vairākiem Ekselences saldējumiem esot ļoti līdzīgas. Laima iepriekš lūdza tiesu nozīmēt pagaidu aizsardzību un aizliegt līdz strīda izšķiršanai RPK ražot minētos saldējumus.

Iepriekš a/s Laima norādīja, ka RPK saldējumu produkcija tirgū atrodas jau kādu laiku, tāpēc uzņēmumam ir grūti aprēķināt peļņas kritumu. Jāmin, ka a/s Laima jau iepriekš uzsvēra, ka, balstoties uz patērētāju aptauju, secināms, ka abu saldējumu iepakojumi esot sajaucami, līdz ar to preču zīmei var tikt nodarīti zaudējumi.

Uzņēmuma Rīgas Piena kombināts (RPK) valdi pametis Krievijas valstspiederīgais Dmitrijs Zernovs, tāpat arī izdota kopprokūra septiņām personām, liecina jaunākie Lursoft dati.

Kopprokūra 24. janvārī izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs.

A/s RPK dibināta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 13,299 miljoni Ls. Vērtējot pēc apgrozījuma 2011. gadā – 28,88 miljoniem Ls –, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 RPK ierindojas 135. vietā. Uzņēmums pērn nopelnīja 330 tūkst. Ls.

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas piena kombināts plāno uzlabot šķidrā margarīna ražošanas kompleksu, par vairāk nekā diviem milj. eiro iegādājoties ražošanas un iepakošanas iekārtas. Tāpat uzņēmums ieguldīs divus milj. eiro jauna piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekāru kompleksa iegādē.

Piena pārstrādes a/s Rīgas piena kombināts ceturtdien noslēgusi trīs iepirkumu konkursus par dažādu iekārtu iegādi aptuveni 4,5 milj. eiro apjomā, liecina publicētie paziņojumi par konkursa rezultātiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Paredzēts, ka Rīgas piena kombināts slēgs 1,25 eiro līgumu ar Dānijas kompāniju a/s SPX Flow Technology Copenhagen par šķidrā margarīna ražošanas iekārtu kompleksa piegādi, kā arī vienu līgumu viena milj. eiro apmērā ar Francijas uzņēmumu Serac par šķidrā margarīna iepakošanas līnijas piegādi. Tāpat uzņēmums paredz veikt 2,14 milj. eiro apjomīgu iepirkumu par piena maisījumu termoapstrādes un fermentācijas iekārtu kompleksa piegādi ar Maskavā bāzētu uzņēmumu GEA Process Engineering.

Uzņēmumā Rīgas Piena kombināts (RPK) pievienojušies jauni prokūristi – Tatiana Gorkhova, Sergejs Krasilnikovs, Andrejs Rasskazovs un Vasīlijs Gurovs, liecina informācija Lursoft.

Prokūras izdotas šā gada 20. februārī.

Jau rakstīts, ka 24. janvārī kopprokūra izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs. Savukārt valdi pārstāv Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.