A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Attēli uz 100 mililitru saldējuma Ekselence iepakojuma būtiski atšķiras no saldējuma faktiskā izskata, tādējādi ražotāja īstenotā komercprakse ir maldinoša un negodīga, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Savukārt Rīgas piena kombināts (RPK) izskatīs iespēju apstrīdēt PTAC lēmumu.

[Paildināta ar pēdējo rindkopu]

Centrs izpētījis četrus AS Rīgas piena kombināts (RPK) ražotos Ekselence saldējumus - Valrieksti&Brownie, Šokolāde no Javas salas, Šokolāde&lazdu rieksti un Rīgas melnais balzams&brownie. Centrs secinājis, ka uz iepakojuma veidā, kas ir fotogrāfija vai atgādina fotogrāfiju, attēlots saldējums, kas pilnībā atšķiras no saldējuma, kas atrodas iepakojumā.

Faktiski saldējums vizuāli neatšķiras no citiem tirdzniecībā esošajiem saldējumiem, kuru ārējo kārtu veido šokolāde vai citas vielas un kuru saturēšanai saldējumā ievietots kociņš. Saldējums zem šokolādes kārtas ir viendabīga masa (kurā redzama citu sastāvdaļu esamība), nevis kārtains, kā redzams attēlā uz iepakojuma, norāda PTAC.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Piena produktu ražotāja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdei pievienojušies jauni valdes locekļi – Sergejs Kuzins un Harijs Panke, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas RPK valdē notikušas 17. oktobrī.

Jau rakstīts, ka šā gada septembrī RPK valdei pievienojās Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs. Tāpat darbu uzņēmuma vadībā turpina Andrejs Beskhmeļņickis, Sergejs Beskhmeļņickis, Konstantīts Docenko, Dmitrijs Sokins, Ivans Losevs, Jānis Sausnīti, Ivans Uvarovs un valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē patlaban darbojas trīs locekļi – Natālija Križanovskaja, Atis Sausnītis, kurš reiz ieņēmis arī RPK valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī Ivars Strautiņš.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā Konkurences padome atļāvusi a/s Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens apvienošanos vienā uzņēmumā. Jaunizveidotais uzņēmums turpina darbu ar nosaukumu Food Union.

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdei pievienojusies jauni valdes locekļi - Svetlana Cimmere un Dmitrijs Zernovs, liecina informācija Lursoft.

Viņi valdes sastāvu papildina, sākot no 3. septembra. Dati Lursoft liecina, ka šā gada sākumā RPK valdi pametis Viesturs Neimanis, bet šā gada jūnijā – Ints Poškus. Tādējādi patlaban valdē darbu turpina valdes loceklis Andrejs Beshmeļņickis, kurš šo amatu ieņem kopš šā gada 11. maija, Sergejs Beshmeļņickis, Ivans Losevs, Ivans Uvarovs un Konstantīns Docenko, kuri visi valdes locekļa amatā darbojas kopš 2011. gada 21. septembra, Dmitrijs Dokins, kurš uzņēmuma valdei pievienojies pērnā gada dembra otrajā pusē, darbu valdē turpina arī Jānis Sausnītis, kurš valdē darbojas jau ilgus gadus, kā arī valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa, kurš uzņēmumu vada kopš 2009. gada maija, liecina Lursoft dati.

Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – lielveikalu tīkls Maxima – atteicies no Food Union grupas sastāvā esošā a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvātā Krievijas šķirnes siera. Iemesls – augstā cena un cenšanās pasniegt citā valstī ražoto produktu par Latvijas ražojumu, tā maldinot pircējus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Notikušais ar Igaunijā ražoto Krievijas sieru pievērsis ražotāju un pircēju uzmanību tāpēc, ka jaunie RPK īpašnieki, sākot darbību Latvijā, pozicionēja sevi kā vietējo ražotāju, zemnieku atbalstītājus un godīgus partnerus, norāda laikraksts. Z/s Robežnieki saimniece, Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga norādījusi, ka ar šādu politiku pircējiem, zemniekiem un tirgotājiem vajadzēja rēķināties, kopš uzņēmumu nopirka Krievijas investori.

«Siers, ko mums piedāvāja Rīgas piena kombināts, bija labas kvalitātes, tomēr tā nosaukums – Krievijas siers – liek pircējam domāt, ka viņš pērk Latvijas produktu. Vispārzināms, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien ir gatavi maksāt par mūsu valstī ražoto produktu dārgāk nekā par ievesto preci. Mēs tādas pašas kvalitātes Igaunijas sieru varam Igaunijā nopirkt jūtami lētāk, nekā piedāvāja Rīgas piena kombināts. Tas ir biznesa ētikas jautājums,» aizvadītajā nedēļā izteikto atteikumu Rīgas piena kombinātam pamatojis Maxima veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš.

Aizvadītajā nedēļā tikušas reģistrētas vairākas apjomīgas komercķīlas, tostarp lielākās reģistrējis Riga Bulk Terminal, Rīgas Piena kombināts (RPK), kura attīstībā tiek veiktas vērienīgas investīcijas, un noliktavu uzņēmums Signāls P-Šuja , liecina Uzņēmumu reģistra (UR) statistika.

Vislielākāko pagājušajā nedēlā reģistrēto komercķīlu parādniece ir SIA Riga Bulk Terminal. Šis uzņēmums reģistrējs divas ķīlas – katru vairāk nekā 17,921 milj. Ls apmērā. Komercķīlu devējis a/s SEB banka ir SEA Orchid Consultants Ltd un Latvian Bulk Holding Limited, liecina UR dati. Ja rakstīts, ka Riga Bulk Terminal Rīgas bbrīvostas teritorijā, Kundziņsalā, būvē multifunkcionālu beramkravu termināli.

Aizvadītajā nedēļā a/s Rīgas Piena kombināts a/s DNB banka devis desmit miljonu latu apjomīgu komercķīlu. Jau vēstīts, ka arī novembra pirmajā nedēļā RPK reģistrēja desmit milj. Ls ķīlu, kuras ņēmējs ir a/s DNB banka. Jau rakstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu Food Union, kurā tiek veiktas vērienīgas investīcijas. Pašlaik uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls). Savukārt Food Union atjaunoto produktu grupā Rasa uzņēmums ieguldījis 11,2 milj. Ls un plāno iekarot 5% siera, 8% sviesta un 20% krēmsiera tirgus daļu Krievijā.

Uzņēmuma Rīgas Piena kombināts (RPK) valdi pametis Krievijas valstspiederīgais Dmitrijs Zernovs, tāpat arī izdota kopprokūra septiņām personām, liecina jaunākie Lursoft dati.

Kopprokūra 24. janvārī izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Darbu uzņēmuma valdē turpina Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs.

A/s RPK dibināta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls ir 13,299 miljoni Ls. Vērtējot pēc apgrozījuma 2011. gadā – 28,88 miljoniem Ls –, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 RPK ierindojas 135. vietā. Uzņēmums pērn nopelnīja 330 tūkst. Ls.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atcēlusi Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts a/s Laima pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tās strīdā ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) par saldējuma produktu grupas preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī par zaudējumu piedziņu.

Jautājums nodots Rīgas apgabaltiesai jaunai izskatīšanai, DB uzzināja Augstākajā tiesā.

A/s Laima vērsās ar prasību tiesā par saldējuma Serenāde un Vāverīte preču zīmes aizsargāšanu, jo RPK preču zīmes vairākiem Ekselences saldējumiem esot ļoti līdzīgas. Laima iepriekš lūdza tiesu nozīmēt pagaidu aizsardzību un aizliegt līdz strīda izšķiršanai RPK ražot minētos saldējumus.

Iepriekš a/s Laima norādīja, ka RPK saldējumu produkcija tirgū atrodas jau kādu laiku, tāpēc uzņēmumam ir grūti aprēķināt peļņas kritumu. Jāmin, ka a/s Laima jau iepriekš uzsvēra, ka, balstoties uz patērētāju aptauju, secināms, ka abu saldējumu iepakojumi esot sajaucami, līdz ar to preču zīmei var tikt nodarīti zaudējumi.

Uzņēmumā Rīgas Piena kombināts (RPK) pievienojušies jauni prokūristi – Tatiana Gorkhova, Sergejs Krasilnikovs, Andrejs Rasskazovs un Vasīlijs Gurovs, liecina informācija Lursoft.

Prokūras izdotas šā gada 20. februārī.

Jau rakstīts, ka 24. janvārī kopprokūra izdota Svetlanai Boļševai, Dmitrijam Kanšinam, Sergejam Boļševam, Mihailam Glukhovam, Nikolajam Iļinskim, Jeļenai Korsunovai un Aleksandram Nikolajevskim.

Uzņēmuma padomē darbojas tās locekle Natālija Križanovskaja, padomes priekšsēdētāja vietnieks Atis Sausnītis un padomes priekšsēdētājs Ivars Strautiņs. Savukārt valdi pārstāv Andrejs Beshmeļņickis, Sergejs Beshmeļņickis, Svetlana Cimmere, Konstantīns Docenko, Dmitrijs Dokins, Sergejs Kuzins, Ivans Losevs, Harijs Panke, Jānis Sausnītis, Ivans Uvarovs, kā arī RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.

Uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs pēc koncerna AB holdings reorganizācijas un tā kapitāldaļu pārņemšanas atbalsta ideju izveidot piena pārstrādes koncernu kā pretsparu Krievijas investoru izveidotajam Food Union, kurš, pēc viņa prognozēm, agri vai vēlu tiks pārdots franču kompānijai Danone.

«Viens ir skaidrs - ja gribam saglabāt vietējo piena pārstrādi, jāveido liels koncerns. Piemēram - AS Rankas piens, AS Tukuma piens, AS Smiltenes piens - tie ir lieliski uzņēmumi, tomēr to apgrozījums, tirgus daļa un zīmoli nav spēcīgi. Tikai jauns piena pārstrādes holdings varēs veidot pretsvaru AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens (VP) apvienotajam koncernam Food Union,» norāda Abdulmuslimovs.

Jautāts, kāpēc būtu jāveido pretspars un vai tiek prognozētas izmaiņas piena tirgū, viņš norādīja, ka izmaiņas būs un to shēma būs «visai vienkārša».

Rīgas apgabatltiesa šodien noraidīja a/s Laima pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tās strīdā ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) par saldējumu produktu grupas preču zīmes atzīšanu par spēkā neeesošu, kā arī par zaudējummu piedziņu.

Tādējādi, kamēr tiesa nebūs pasludinājusi spriedumu šajā strīdā, RPK nekādi ierobežojumi saistībā ar preču zīmju izmantošanu netiks piemēroti.

Šo tiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Iepriekš rakstīts, ka Laima un RPK saķērusies saistībā par Laimas saldējumu Serenāde un Vāverīte preču zīmes aizsargāšanu, jo Rīgas piena kombināta preču zīmes vairākiem Ekselences saldējumiem ir ļoti līdzīgas.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Atšķirībā no Lakto ražošanas pirmssākumiem deviņdesmitajos gados, pašlaik raudzētajā piena produktā Lakto izmantotās baktērijas neslimo un pēkšņi nenomirst, un produkts visās ražošanas un tirgošanas dienās saglabājas nemainīgs. Kā panākt, ka produktā savairojas baktērijas, turklāt tās ir organismam labvēlīgas un pat veselīgas, uzziniet, skatot galeriju augstāk.

Šonedēļ Db.lv viesojās Food Union uzņēmuma Rīgas piena kombināts (RPK) ražotnē Rīgā, Bauskas ielā 180. Tur uzzinājām, ka Lakto ražošanas procesā ietilpst tāds pats piena sagatavošanas process kā jebkuram citam piena produktam, piemēram, kefīram vai jogurtam, taču atšķirīga ir Lakto izturēšana īpašā, karstā telpā ar noteiku temperatūras režīmu jeb termostatā, kurā baktērijas vairojas un rada īpašo produkta konsistenci.

Raudzētā piena produkta Lakto ražošanas pirmssākumi meklējami deviņdesmitajos gados, kad uzņēmums kopā ar Latvijas zinātniekiem radīja labvēlīgas baktērijas, kas rūgst un ir veselīgas cilvēka organismam. Sākotnēji baktēriju kultūru audzēja kolbās tepat, RPK, tomēr, kā tas nereti notiek maza apjoma ražošanas procesā, baktēriju attīstība nebija kontrolējama, stāsta Maija Avota, Lakto zīmolu vadītāja. Tādēļ deviņdesmito gadu beigās tika uzsākta sadarbība ar uzņēmumu, kas varēja nodrošināt to, ka Lakto īpašības nemainās laika gaitā, stāstīja uzņēmuma pārstāve.

Lai nostiprinātu pozīcijas vietējā saldējuma tirgū, veidojot jaunus tirdzniecības kanālus, piena pārstrādes uzņēmums Food Union Rīgā atklājis pirmo uzņēmuma kafejnīcu Ekselence, investējot 35 000 eiro, informēja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Kafejnīca atradīsies tirdzniecības centrā Galerija Rīga, un tajā tiks piedāvāti vairāk nekā 15 veidu Latvijā ražoti dabīgā piena saldējumi.

Kā norādīja Ļisicina, šogad nav plānots atvērt vēl kādu kafejnīcu, tomēr veiksmīgas attīstības gadījumā nav izslēgta jaunu kafejnīcu atklāšana nākamgad.

Savukārt kopumā tirdzniecības kanālu attīstībā Food Union šogad investējis 275 000 eiro.

«Uzņēmums šogad plāno attīstīt viesnīcu un restorānu jeb HoReCa segmentu un arvien vairāk piedāvāt saldējumu Ekselence restorānos un kafejnīcās, kā arī izvērst plašāku ielu tirdzniecību Rīgā un Jūrmalā,» sacīja Food Union pārstāve.

Cik «latvisks» ir viens no Latvijā populārākajiem saldējumiem Pols šokolādes glazūrā? Galvenā sastāvdaļa piens esot vietējais, taču izrādās, ka pats saldējums ietērpts šokolādē no Zviedrijas un uzstutēts uz kociņa no Ķīnas, vēsta laikraksts Diena.

Labākā situācijā esot dažos veikalos pat vairāk pirktais tā paša uzņēmuma - Rīgas piena kombināta - ražotais Tio plombīra saldējums vafeļu glāzītē, jo ne tikai galvenās sastāvdaļas, bet arī ietērps - vafele - ražots Latvijā. Taču to, kā veidojas visvairāk pirkto saldējumu cena un kas veido to lielākās izmaksas, ražotāji neatklājot, tas esot komercnoslēpums.

Atklājot šādus skaitļus, varot tikt zaudētas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem.

Skrīveru mājas saldējuma pārstāve Lelde Sotniece bijusi atklāta, norādot, ka saldējuma ražošanas izmaksas, vismaz mājas saldējuma ražotājiem, veido trīs procentuāli ļoti līdzīgas daļas - izejvielas, tad elektrība un transports, kā arī darbs un nodokļi. Viņa gan piebildusi, ka pēdējām divām daļām esot tendence sadārdzināties.

Līdzšinējais a/s Valmieras piens valdes loceklis Dmitrijs Zernovs atstājis amatu uzņēmuma valdē, liecina jaunākie Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik a/s Valmieras piens valde darbojas trīs cilvēku sastāvā - valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Harijs Panke un valdes locekļu amatā ir Svetlana Cimmere un Sergejs Kuzins.

A/s Valmieras piens padomē izmaiņas nav notikušas, un padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevģēnijs Varovs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus – Sergejs Beshmeļņickis un padomes locekļa amatā darbojas Harijs Krongorns.

Db.lv jau informēja, ka Krievijas valstpiederīgais D. Zernovs šā gada janvāra beigās pametis arī ar a/s Valmieras piens saistītā uzņēmuma Rīgas Piena kombināts valdi.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas uzņēmumi devuši vairākas apjomīgas komercķīlas, taču starp lielākajām reģistrētajām ķīlām ir SIA Rīgas Centrālais termināls, a/s Rīgas Piena kombināts un SIA Lielzeltiņi dotās ķīlas. Savukārt lielākais ņemto ķīlu apjoms pagājušajā nedēļā ir bijis ABLV Bank.

Viena no lielākajām stividorkompānijām Latvijā SIA Rīgas Centrālais termināls pagājušajā nedēļā a/s Swedbank devusi 11,807 milj. Ls apjomīgu komercķīlu. Jau iepriekš vēstīts, ka nesen uzņēmumā tika veiktas investīcijas pārkraušanas tehnikā, iegādājoties divu jaunus portālceltņus AIST. Kompānijas vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2007. gada ir Rīgas Tirdzniecības osta.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) pagājušajā nedēļā devis desmit miljonus Ls lielu komercķīlu, kuras ņēmējs ir DNB banka. Jāatgādina, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls.

Par jauno a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāju kļuvis Normunds Staņēvičs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa nolēma pārtraukt darba attiecības ar RPK.

Uzņēmuma akcionāri un jaunieceltā padome jau paudusi gandarījumu par Staņēviča pievienošanos Food Union komandai. Akcionāri uzskata, ka Staņēvičs ir viens no kompetentākajiem profesionāļiem korporatīvo finanšu un augstākā līmeņa vadības jomās un viņa pieredze turpinās sekmēt uzņēmuma un tā produkcijas konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos.

Staņēvičš uzsver, ka viņa uzdevums būs turpināt attīstīt apvienotā AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens uzņēmuma Food Union darbību, uzlabot tā finanšu rezultātus un pārskatīt esošās un attīstīt jaunas produktu kategorijas.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.