No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Valmierā svinīgi uzsākta divu zemas īres maksas mājokļu būvniecība, saņemot atbalstu no finanšu institūcijas ALTUM. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi, ņemot par piemēru citās Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, veiksmīgi realizētos projektus jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijā ir akūta mājokļu pieejamības problēma, kas būtiski ietekmē tautsaimniecības attīstību un valsts labklājības celšanos. Vislielākais mājokļu trūkums ir reģionos ar pieaugošām un konkurētspējīgām nodarbinātības iespējām. Problēmas risināšanai svarīga ir arī kvalitatīvu un energoefektīvu īres platību piedāvājuma palielināšana par pieejamām cenām. Nepietiekamais piedāvājums traucē uzņēmējdarbībai nodrošināt nepieciešamos darbiniekus un speciālistus, tāpēc, ieviešot programmu, tiek risināts vēl viens būtisks šķērslis reģionu ekonomikas attīstībai. Esam ļoti gandarīti, ka pirmais projekts tiek realizēts tieši Valmierā, kas ar savu piemēru jau pierādījusi, ka šāda pieeja Latvijā labi strādā. Valmierā pašvaldības programmas ietvaros pirms vairākiem gadiem ekspluatācijā jau tika nodotas divas zemas īres maksas ēkas, kurās dzīvokļiem ir milzīgs pieprasījums gan atrašanās vietas, gan kvalitātes dēļ”.

Jelgavā, Ganību ielā 54, kur SIA “Jelgavas Īres Nami” būvē divus zemas īres maksas namus ar 116 dzīvokļiem, uzstādīta daļa no pirmās mājas modulārajām konstrukcijām.

Kā norāda attīstītājs, šāda mūsdienīga būvniecības tehnoloģija ļaus nepilnu divu nedēļu laikā uzbūvēt mājas pirmā korpusa visus piecus stāvus. Projekta pirmo kārtu ir paredzēts pabeigt un ēku nodot ekspluatācijā jau nākamvasar, lai rudenī varētu uzņemt pirmos dzīvokļu īrniekus.

Dzīvokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas reģistrētas rindā atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajai izīrēšanas kārtībai. Iedzīvotāji, kas atbilst nosacījumiem, jau šobrīd aicināti ar iesniegumu vērsties Jelgavas pašvaldībā un reģistrēties īres dzīvokļu reģistrā.

“Esam izvēlējušies šo projektu realizēt modulārās būvniecības tehnoloģijā, kas īpaši populāra ir Skandināvijā un, manuprāt, atbilst vienai no augstākajām būvniecības meistarības pakāpēm. Būvējot šādā tehnoloģijā ļoti svarīgas ir ne tikai augstas prasmes un līdzšinējā pieredze, bet arī visu iesaistīto pušu - arhitektu, inženieru, projektētāju, tehniķu, konstrukciju ražotāju, montētāju, būvnieku un attīstītāja kopīga izpratne un spēja sadarboties jau ļoti agrīnā projekta stadijā. Šādi mēs spējam nodrošināt augstākās kvalitātes prasības ēkai un dzīvokļiem, jo modulārās konstrukcijas tiek ražotas slēgtās telpās, ar kontrolētu siltuma un mitruma līmeni, bez apkārtējās vides ietekmes uz konstrukcijām un telpu iekšējo apdari“ skaidro SIA “Jelgavas Īres Nami” valdes loceklis Jānis Lagzdiņš.

Lai risinātu īres mājokļu pieejamības problēmu pilsētā, Ventspils valstspilsētas pašvaldība izsludinājusi īres dzīvojamo māju Ventspilī jaunbūvju projektu līdzfinansēšanas konkursa otro kārtu, kurā interesenti var pieteikties līdz pat 2023. gada 31. janvārim, un kopējais pieejamais līdzfinansējums ir līdz 200 tūkstošiem eiro.

“Šādu konkursu komersantiem ar iespēju pieteikties pašvaldības atbalsta saņemšanai izsludinām otro reizi. Pērn interesi izrādīja divi komersanti, tomēr beigās nevienu no projektiem neizdevās realizēt no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Acīmredzot komersantiem mainījās plāni, iespējams, ietekmēja arī būvniecības izejmateriālu cenu pieaugums.

Iemesls, kādēļ mēs kā pašvaldība vēlamies atbalstīt mājokļu būvniecības projektu īstenošanu, ir tas, ka Ventspilī ir pieprasījums pēc īres dzīvokļiem, bet pieejamu, tostarp jaunu dzīvokļu tirgū faktiski nav. Tāda tendence gan nav raksturīga tikai Ventspilij, ar šo problēmu saskaras diezgan daudz pilsētu,” norāda Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie dzīvokļi no sludinājumu dēļa pazūd vienas dienas laikā, izīrētāji ir pamanījuši iespēju nopelnīt un palielina īres cenas visu veidu īres dzīvokļos.

Aptuvenais īres maksas palielinājums ir 10% līdz 20%, apliecina nekustamo īpašumu vērtētāji no SIA Arco Real Estate un SIA Latio.

Pieprasījuma iemesli

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainas teritorijā, ir parādījusies ne tikai bēgļu plūsma no Ukrainas, kuru galamērķis ir Rīga, bet arī ekonomisko migrantu plūsma no Baltkrievijas un Krievijas, kuru iedzīvotāji izvēlas pamest režīmu valstis, lai dzīvotu un baudītu mierīgu dzīvi Rīgā, Jūrmalā vai Pierīgā. “Viņiem arī vajag kaut kur dzīvot, un tas dažu mēnešu laikā īres tirgu Rīgā un Pierīgā ir padarījis karstu,” saka Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva, piebilstot, ka patieso iebraucēju apjomu pēdējo mēnešu laikā nav iespējams skaidri pateikt.

Valdības lēmums attīstīt īres dzīvokļu izveidei pašvaldībās ir pareizs, bet izvēlētais risinājums veidot jaunu valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu fonda institūcija" šī mērķa sasniegšanai varētu izrādīties pārāk dārgs un laikietilpīgs, uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņaprāt, ja šo uzdevumu īstenotu esoša valsts kapitālsabiedrība, piemēram, "Valsts nekustamie īpašumi", tas būtu veiksmīgāks risinājums gan attiecībā uz administratīvo izmaksu apmēru, gan projekta ieviešanas laiku un efektivitāti.

Tādejādi būtu iespējams izmantot jau esošu pieredzi nekustamā īpašuma projektu attīstībā, kā arī iepirkumu organizēšanā būvnieku piesaistē, vienlaikus stiprinot uzņēmuma kapacitāti tieši dzīvokļu būvniecībā.

Tāpat būtu iespējams izmantot jau esošu kompetenci juridiskajos, personāla, iepirkumu, finanšu un citos jautājumos.

"Jaunas kapitālsabiedrības veidošana, salīdzinot ar kapacitātes stiprināšanu esošā valsts kapitālsabiedrībā, nozīmētu būtiski lielākas administratīvās izmaksas, kā arī ilgāku laiku, lai sasniegtu rezultātu - nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus," uzskata Grafs.

Jelgavā par 12 miljoniem eiro plānots uzbūvēs 116 zemas īres maksas dzīvokļus, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Šodien Jelgavas domes sēdē deputāti apstiprināja neapbūvēta zemesgabala Ganību ielā 54 izsoles rezultātus un lēma to pārdot SIA "Jelgavas īres nami" (JĪN) par 146 000 eiro. Šis uzņēmums bija vienīgais izsoles dalībnieks.

Izsolē varēja piedalīties pretendenti, kuri apņemās šajā zemesgabalā uzbūvēt zemas īres maksas mājokļus attīstības finanšu institūcijas "Altum" atbalsta programmā.

JĪN valdes loceklis Jānis Lagzdiņš informē, ka uzņēmums uz zemesgabala plāno uzbūvēt divus piecstāvu namus, kuros būs 116 dzīvokļi. Būvniecība notiks ar finanšu institūcijas "Altum" zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumu programmas atbalstu. Programma nodrošina aizdevumu dzīvojamo īres māju būvniecībai reģionos ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību mājsaimniecībām, kas nevar atļauties mājokli par tirgus nosacījumiem.

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Iegādājoties ēku, kas līdz šim piederēja Igaunijas vēstniecībai, nekustamo īpašumu attīstītājs “MESCO RE” ar bankas Citadele līdzfinansējumu par nepilniem septiņiem miljoniem eiro veiks daudzdzīvokļu ēkas renovāciju, izveidojot īres namu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Īres nams atradīsies Skolas ielā 13, kur interesentiem būs pieejami aptuveni 70 dzīvokļi ar 1 līdz 5 istabu dzīvokļiem, kas aprīkoti ar virtuves iekārtām, mēbelēm, santehniku utt. Cenas būs atkarīgas no dzīvokļa lieluma un novietojuma ēkā.

Ēkas renovācija notiek pakāpeniski, kas nodrošinās periodisku dzīvokļu pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 7 miljonu apmērā, no kuriem nedaudz vairāk kā 3 miljoni piesaistīti no bankas Citadele. Vienlaikus projektā iesaistījušies arī investori no Zviedrijas.

“Īres namiem saredzam labu potenciālu, jo Baltijas valstīs šī nav attīstīta niša. Pašreizējās svārstības nekustamo īpašumu tirgū būs pārejošas, un prognozējam, ka tirgus ilgtermiņā turpinās attīstīties pozitīvi,” teic SIA “Skolas 13” valdes loceklis Mārcis Dobrājs.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" pieņēmusi lēmumu piešķirt finansējumu aizdevuma veidā pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" zemas īres maksas mājokļu būvniecībai Saules ielā, Ventspilī.

2024.gada sākumā Ventspils nekustamie īpašumi uzsāka darbu, lai varētu piedalīties ALTUM zemas īres mājokļu būvniecības programmā, kuras ietvaros plāno kopumā uzbūvēt 60 jaunus dzīvokļus.

Vasaras beigās atklāta konkursa rezultātā projektēšanas un būvniecības līguma slēgšanas tiesības ieguva SIA "Pillar Contractor", un, balstoties uz ALTUM pieņemto lēmumu par finansējumu, līgums ar ALTUM un ar būvuzņēmēju plānots noslēgt oktobra sākumā.

Šī iniciatīva ir solis uz priekšu, lai risinātu mājokļu trūkumu Ventspilī un padarītu pilsētu vēl pievilcīgāku jauniem iedzīvotājiem. Pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs saka: "Ir gandarījums par līdz šim paveikto darbu, jo ir izdevies īsā laika posmā izdarīt visus projekta sagatavošanās darbus, lai realizētu būvniecību atbalsta programmas noteiktajā termiņā. Pēc paziņojuma par būvniecības iepirkuma rezultātiem ir bijušas sarunas ar SIA "Pillar Contractor", kas liecina par savstarpējo sapratni un gatavību veikt kopdarbu projekta īstenošanā. Ventspils iegūs jaunus mājokļus ģimenēm draudzīgā vidē."

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Valmierā zemas īres maksas dzīvojamo namu pamatos 10.septembrī svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Vēstījumu nākamajām paaudzēm parakstīja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras namsaimnieks Valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, MONUM padomes priekšsēdētājs Modris Ozoliņš un TECTUM arhitekts Uldis Bērziņš.

2017. gadā, rakstot kapsulas vēstījumu pirmajiem būvētajiem īres namiem Valmierā, Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 pausta cerība, ka šie dzīvokļi “iekustinās” dzīvojamā fonda īres tirgu. Šo īres namu būvniecība izdarīja vairāk – iedvesmoja valsti izveidot atbalsta programmu īres namu būvniecībai reģionos.

“Ceļa vārds šim projektam ir stabilitāte Valmieras pilsētas izaugsmei. Valmieras novadā veicinām ekonomisko izaugsmi, attīstot industriālās teritorijas, piesaistot arī starptautiski atzītus investorus. Mūsu pašu uzņēmumi aktīvi iegulda savā attīstībā un paplašinās, ko jau tagad izjūtam - ar augstu pieprasījumu pēc komfortablu un energoefektīvu mājokļu īres tuvu darba vietai. Šeit mēs domājam par esošajiem un topošajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuru prasmes ir pieprasītas darba tirgū, piedāvājot mājokli par vidējam atalgojumam atbilstošu īres maksu. Par iespēju veidot savu dzīvi zaļā pilsētā, un ar savām prasmēm palīdzēt tai attīstīties,” iemūrējot kapsulu jauno īres namu pamatos, savu gandarījumu par projekta realizācijas gaitu pauda Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Rīgas īres dzīvokļu piedāvājumu papildinājis jauns nams Tērbatas ielā ar 176 dzīvokļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi izīrēšanai. Projektu īstenojis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT Latvija» un apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA), par pārvaldnieku izvēlēts «Lumi Capital».

Projektā investēti 25 miljoni eiro, un tajā ir 1-3 istabu dzīvokļi ar kopējo platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar iebūvētu virtuvi un skapjiem. To īres cenas, atkarībā no platības, svārstās no aptuveni 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī plus apsaimniekošanas un komunālie maksājumi. Par papildus samaksu pieejama arī pazemes stāvvieta, kā arī slēgta velonovietne.

Projekts ir īpašs ar pagalmā esošo dižozolu - tā kopšanai ierīkota īpaša laistīšanas sistēma. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas.

Purvciemā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams 

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā –...

«Latvijai raksturīgs dzīvokļus iegādāties īpašumā, un īres tirgus ir diezgan neattīstīts, liela daļa atrodas pelēkā zonā. Šeit ir ļoti maz institucionālu attīstītāju. Jāsaka, ka šis tirgus būtisku pavērsienu ir piedzīvojis tieši pēdējo gadu laikā,» uzskata «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē.

Viņaprāt, īres dzīvokļiem Rīgā ir labas perspektīvas – īres dzīvokļu popularitāte augs. To veicina arī augstās starpbanku aizdevumu likmes, kas sadārdzinājusi hipotekārā kredīta maksājumus. Tādēļ daļa potenciālo dzīvokļu pircēju šobrīd dod priekšroku mājokļa īrēšanai.

Par īres dzīvokļu mērķauditoriju A.Božē uzskata cilvēkus ar stabiliem ienākumiem, gados jaunākus, kuri vēl nav izšķīrušies, kur tieši viņi grib dzīvot. Iespējams, šobrīd viņiem ir darbs centrā, labs birojs, tādēļ īrnieki vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai. Daļa potenciālo klientu varētu būt tie, kuri šobrīd vēl nevēlas sevi apgrūtināt ar īpašuma tiesībām.

Energoefektīvās ēkas tapšanā, ieguldījumus veicis arī apdrošināšanas sabiedrība BTA. Tās valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers saredz jaunas investīciju iespējas: «BTA ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektā, trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaicīgi. Šodien mums ir skaidrs, lai gan BTA darbojas finanšu sektorā, ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kurās izmantot kapitālu. Rīgas projekts ir īpaši interesants, jo tas ir jauninājums nekustamā īpašuma īres tirgū, tā mērķis ir apmierināt strauji augošās vajadzības pēc mājokļa. Mēs ticam īres segmenta attīstībai un cenšamies nodrošināt augstas kvalitātes dzīvokļus. Gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpinām sniegt savu ieguldījumu.»

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2020.gadā un ekspluatācijā tā nodota šā gada pavasarī.

Neskaitot ēku Tērbatas ielā 72, BTA pieder vēl 3 dzīvokļu ēkas Rīgas centrā. Tās iegādātas 2020. gadā. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem jaunajos namos ir augsts – faktiski visi dzīvokļi vienmēr ir izīrēti.

Dzīvokļa iekārtošana īres vajadzībām nav gluži tas pats, kas sava personīgā dzīvokļa iekārtošana. Dzīvoklim, kurš paredzēts gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrei, ir jābūt pietiekami daudzfunkcionālam, viegli kopjamam un ar diezgan neitrālu interjeru. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, dalās ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs dzīvokļu izīrētājiem.

Parasti dzīvokļa īpašnieks pirms tā iekārtošanas nezina, kādi īrnieki tajā dzīvos. Tāpēc interjera dizainere atgādina, ka šī nebūs piemērotākā vieta, kur izpaust savu individuālo gaumi. Arī īrnieki laika gaitā var mainīties. Dizaina risinājumiem jābūt daudzfunkcionāliem, elastīgiem un ērtiem. Tie kalpos daudziem cilvēkiem un viņu dažādajām vajadzībām.

“Iekārtojot dzīvokli pastāvīgai dzīvošanai, jau ir zināmas tā topošo saimnieku vajadzības un vēlmes. Tāpēc var plānot un pieskaņot interjeru, pielāgojot dzīvokli jauno iemītnieku personībai. Proti, iekļaut iecienītākās krāsas un veidot to vēlamajā stilā. Īres dzīvokļu gadījumā topošie īrnieki parasti nav zināmi, tāpēc standarta risinājumi būs drošāka izvēle. Bet tas nenozīmē, ka dažas jaunākās tendences nav izmantojamas un pielāgojamas mūsdienu dzīvesveidam,” stāsta IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā Auce Graudiņa. Viņa arī piebilst, ka izvēlēto risinājumu noturība un nodilumizturība nākotnē varētu mazināt ar dzīvokļa uzturēšanu saistītās problēmas: jo izturīgāki risinājumi, jo mazāk būs nepieciešams tos labot.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Par 12,11 miljoniem eiro Valmierā būvēs divus jaunus zemas īres maksas daudzdzīvokļu namus, informē pašvaldības komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Trešdien starp SIA "Valmieras namsaimnieks" un SIA "Monum" noslēgts līgums par divu jaunu īres namu būvniecību Valmierā. Jaunajā projektā uzbūvēs divas gandrīz nulles enerģijas piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas ar 120 dzīvokļiem. Tās būvēs līdzās jau esošajiem īres namiem. Būvniecība sāksies jau tuvākajā laikā.

SIA "Valmieras Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks informē, ka pieprasījums pēc īrei pieejamām dzīvojamajām platībām ir saglabājies augsts, ņemot vērā arī to, ka privātajā sektorā ir aktivizējusies dzīvojamo māju būvniecība. Ar jauno projektu tiks turpināts iesāktais, lai Valmierā būtu jaunas dzīvesvietas un lai pilsēta turpinātu augt un ekonomiski attīstīties.

Igaunijas LHV pensiju fondi iegādājušies 5 daudzdzīvokļu namus Rīgā, ar mērķi izmantot tos kā ilgtermiņa investīciju īres dzīvokļu segmentā. Kopējā darījuma summa sasniedz 9 miljonus eiro, no kuriem pusi finansējusi Swedbank.

”Īres dzīvokļu investīciju projekti ir jauna niša Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Aizvien vairāk uzņēmumu un investīciju fondu izvēlas ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus īres namu projektos, sagaidot stabilu atdevi vairāku gadu garumā. Swedbank šobrīd ir sākusi pastiprināti atbalstīt šādus projektus, saskatot Rīgas īres namu segmentā ļoti labas izaugsmes iespējas,” uzsver Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

“Dzīvokļu cenas, tostarp īres cenas, vēl joprojām Rīgā ir zemākas nekā Tallinā vai Viļņā. Tādēļ LHV pensiju fondu uzmanībā ir nonākuši tieši īres namu projekti Latvijas galvaspilsētā, kam ilgtermiņā paredzam ļoti labas un stabilas atdeves iespējas. Pensiju fonda mērķis ir ieguldīt savu klientu līdzekļus drošos un ilgtermiņā labklājību nesošos aktīvos. Paredzams, ka arī turpmāk LHV pensiju fondi varētu investēt tieši īres namos Latvijas galvaspilsētā,” saka LHV pensiju fondu nekustamo īpašumu investīciju jomas vadītājs Raits Rīms (Rait Riim).

Noslēdzies atklātais konkurss “Īres mājokļu būvniecība Saules ielā 122, Ventspilī”, kas ietvēra gan projektēšanas, gan būvniecības darbus, informē Ventspils pašvaldība.

Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA “Pillar Contractor”. Saskaņā ar iepirkuma nosacījumiem uzņēmums uzprojektēs un uzbūvēs divas piecu stāvu īres daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā būs 60 jauni dzīvokļi. Projekta kopējās izmaksas ir ap 5 miljoni eiro.

Jaunajās ēkās kopā plānots šāds dzīvokļu sadalījums: 2 vienistabas dzīvokļi (platība līdz 30 m²);18 divistabu dzīvokļi (platība līdz 45 m²);40 trīs istabu dzīvokļi (platība līdz 60 m²).

Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Pagalma labiekārtojumā paredzēts nodrošināt autostāvvietas ar bruģa segumu – katram dzīvoklim viena autostāvvieta, kā arī papildus stāvvietas viesiem. Tāpat plānots izveidot velo novietnes, pazemes konteineru novietni sadzīves un šķirotiem atkritumiem un daļēju teritorijas nožogojumu.

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.