Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Lai arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem paredzēti tikai līdz gada beigām, joprojām nav skaidrības, kas uzņēmējus sagaida turpmāk. «Nav priekšlikumu, kas veicinātu ieguldīt ražošanā un uzņēmējdarbībā. Tieši pretēji - tiek meklēts, kur vēl varēti «izslaukt» papildu naudu valsts budžetam,» tā situāciju vērtē SIA Wooden Windows valdes loceklis Ivars Reinhards.

Kavēšanos rada nesaskaņas starp ministrijām, proti, Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM) ir atšķirīgi uzskati par to, kādām UIN atlaidēm uzņēmējiem būtu jābūt pieejamām arī turpmāk.

Pagājušajā nedēļā valdība sprieda, vai pagarināt termiņu (pašlaik tas ir 2013. gada 31. decembris) atvieglojumam par jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem, kā arī jaunu atvieglojumu pētniecības un attīstības izmaksām, taču gala lēmums pieņemts netika.

Atbilstoši ministriju prognozēm, pagarinot termiņu abiem atvieglojumiem, kurus bija plānots atcelt no 2014. gada, un ieviešot jaunu nodokļa atvieglojumu pētniecībai un attīstībai, budžetā maksājamie UIN ieņēmumi trešajā gadā saruktu par 32,7 milj. Ls. Uzņēmēji pārsteigti ne tikai par valdības nespēju savlaicīgi pieņemt lēmumus un visa kā jau ierasts, atstāšanu uz pēdējo brīdi, bet arī par vēlmi «apcirpt» UIN investīciju stimulus, jo nākamgad jau nekā cita nebūs, un vēl pārspīlēti cerēt uz lielākiem UIN maksājumiem budžetā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērtējams kā būtisks investīciju stimuls Latvijā, tādēļ Finanšu ministrija (FM) neiebilst pret tā piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2020. gadam, to izvērtējot valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par vairāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu fiskālo un ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību un to efektivitāti

Atvieglojums ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, ir vērsts uz ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un netieši arī pētniecības un attīstības rezultātu pārnesi, kur katru gadu fiskālā ietekme svārstās no 15 līdz 25 miljoniem latu, kas ir ņemta vērā UIN ieņēmumu bāzes prognozēs. Atvieglojuma apmērs liecina par tā plašu izmantošanu, galvenokārt apstrādes rūpniecības uzņēmumos, skaidro FM.

Ik gadu nodokļu atvieglojumu apmērs veido ievērojamu summu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā. 2013. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bijis aptuveni 2,1 miljardi eiro jeb 32% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un 9,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu un kapitāla tirgus apkopotie dati.

«Nodokļu atvieglojumi ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības atbalstam. Šis ir viens no veidiem, kā varam uzturēt un radīt investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai pievilcīgu vidi, vienlaikus ir nepieciešams veikt regulāru nodokļu atvieglojumu izvērtējumu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

Lielākie nodokļu atvieglojumi bijuši pievienotās vērtības nodoklim (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN).

Vislielākie atvieglojumi 832,9 miljonu eiro apmērā bijuši PVN. Tas ir aptuveni 50% no kopējiem PVN ieņēmumiem un 3,6% no IKP. Otri lielākie bija IIN atvieglojumi – 771,2 miljonu eiro jeb 58% apmērā no kopējiem IIN ieņēmumiem. Tas, savukārt, sastāda 3,3% no IKP.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) entuziasms par īpašu atbalstu Latgales reģionam ir saprotams un uzteicams, taču šie nodokļu izmaiņu pasākumi nav tas instruments, ko var lietot kāda Latvijas reģiona attīstībai, informē Finanšu ministrija (FM).

FM aicinātu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru vairāk raudzīties uz jau iepriekš sāktās Latgales atbalsta programmas sekmīgu realizāciju.

R. Naudiņš intervijā aģentūrai LETA norādījis - Latvijā pārāk daudz iedzīvotāju dzīvo Rīgā un tās apkārtnē. Politiķis iespējas panākt reģionu izaugsmi un cilvēku došanos turp dzīvot saskata tikai nodokļu atlaidēs vai pastiprinātā Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšanā.

«Es uzskatu, ka ir nepieciešams noteikt nodokļu atlaides ražošanas nozarei, lai mazie un vidējie uzņēmēji dotos Latgales virzienā. Runa ir par ģimenes uzņēmumiem, kuriem nepieciešama pozitīva nodokļu politika, lai tie tiektos uz lielākiem mērķiem. Patlaban mazā uzņēmējdarbība ir aplikta ar tādiem pašiem nodokļiem kā lielā uzņēmējdarbība. Un tas nemotivē iedzīvotājus pievērsties šai jomai,» intervijā sacīja Naudiņš.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Pasaules Banka (PB) iesaka Latvijai ieviest darbaspēka nodokļu progresivitāti 19% zemajām, bet 29% lielajām algām, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka PB pēc Latvijas nodokļu politikas sākotnējā izvērtējuma piedāvā ieviest progresivitāti darbaspēka nodokļos, pārskatīt atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), kā arī pārskatīt mikrozuņēmumu regulējumu.

Runājot par progresivitātes ieviešanu darbaspēka nodokļos, PB iesaka progresivitāti gradēt no 19% līdz 29% atkarībā no iedzīvotāju atalgojuma, proti, zemāku algu saņēmējiem zemāka procentu likme, turpretī lielāku algu saņēmējiem - augstāka.

Patlaban tas ir tikai PB piedāvājums, jo diskusijas vēl tikai sāksies. Diskusijas būs smagas, bet meklēsim Latvijai piemērotāko modeli, piebilda Reizniece-Ozola.

PB ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais - 1300 eiro.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) kopumā atbalsta sagatavotos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN) un Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo tajos ņemti vērā būtiskākie lauksaimnieku iebildumi, izprotot lauksaimnieku situāciju un konkurētspēju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).

«Likumprojekta grozījumi ir iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, bet LOSP joprojām pastāv uz to, ka lauksaimniekiem kā IIN maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023.gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēts pagarināt atvieglojumu, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem,» uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta - Nacionālā attīstības plāna (NAP) - prioritāti «ekonomikas izrāviens», rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

«Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot NAP vadmotīvu – ekonomikas izrāviens - un prioritāti «Tautas saimniecības izaugsme»,» atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka patlaban prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa.

«Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot,» uzsver LTRK prezidents.

««Ekonomikas izrāviena» sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi tiks sadalīti. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā uzņēmēji vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas – Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) iebilst pret priekšlikumu no 2017. gada ar Uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) un Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) aplikt ieņēmumus no Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai un aicina valdību šo nodokļu ieviešanu atlikt līdz 2021.gadam, kad sāksies nākamais plānošanas periods ES.

Otrdien šo jautājumu skata valdība. Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka šā gada februārī pēc ES līderu vienošanās, kurā nolēma, ka tiešo maksājumu līmenis Latvijai tikai 2019.gadā sasniegs aptuveni 80% no ES vidējā maksājuma līmeņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 14.februārī tikšanās laikā ar lauksaimniekiem apsolīja, ka kompensēs ES tiešmaksājumu bilanci Latvijai ar nacionālajiem resursiem – nodokļu politiku un administratīvā sloga mazināšanu. Solījums paredzēja nodokļu atvieglojumus līdz pat 2019.gadam. ZSA, LOSP un LLKA ir neizpratnē, kāpēc pašreiz šie atvieglojumi tiek noteikti vien līdz 2017.gadam. Lauksaimnieku organizācijas aicina valdību noteikt atvieglojumus līdz 2021.gadam, jo nacionālie līdzekļi ir ļoti nozīmīgs instruments, ar kura palīdzību, racionāli to plānojot un ieviešot, var nodrošināt lauksaimnieku konkurētspēju ES arī turpmāk.

Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, informēja VID.

Uz 12.septembri desmit nodokļu maksātājiem pārskatīti uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansu maksājumi, kuri iesniegumā kā pieprasījuma pamatojumu min Krievijas piemēroto preču embargo.

Četri no šiem uzņēmumiem darbojas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu, loģistikas un kravu tranzīta nodrošinājuma pakalpojumu jomā; viens - zivju konservu ražošanā, pārtikas konservu kārbu un vāku ražošanā; viens - jūras zvejniecībā; viens - metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecībā; viens - automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecībā; viens - augļu un dārzeņu vairumtirdzniecībā un vēl viens - mežizstrādē.

Lai arī Latvijas ES prezidentūras laikā neviens vadošais politiķis to, visticamāk, neriskēs teikt, budžeta konsolidācija var drīz kļūt par nepieciešamību

Maz ir tādu lietu, kas pilnīgi negaidīti uzgāžas kā sniegs uz galvas. Biežāk tomēr kaut kādi signāli par briestošajām izmaiņām un notikumiem ir sajūtami iepriekš, īpaši, ja runājam par politikas un ekonomikas procesiem. Pašreizējie signāli, kas izriet gan no ģeopolitiskās situācijas, gan augstu valsts amatpersonu izteikumiem, ir tādi, ka jau nākamgad mums atkal var nākties saskarties ar nepatīkamo konsolidācijas procesu, ko mēs jau nesen izgājām globālās finanšu krīzes laikā.

Par to liecina Krievijas–Ukrainas krīze un jo īpaši rubļa vājums, kas jau ir diezgan būtiski ietekmējis Latvijas tautsaimniecību neatkarīgi no tā, ka vadošie politiķi un viņiem pietuvinātie eksperti publiski cenšas šo ietekmi ja ne noliegt, tad vismaz mazināt tās nozīmību. Taču, ja negribam spēlēt strausa politiku un slēpt galvu smiltīs, tad ir jāatzīst, ka preču un pakalpojumu eksports uz šo valsti uz nezināmu laiku būs ierobežots. No tā izriet arī nodokļu ieņēmumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), socnodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) samazinājums valsts budžetā.

Bankas Finanšu ministrijai iesniegušas priekšlikumus kreditēšanas vides uzlabošanai, preses konferencē informēja Latvijas Komercbanku asociācijas kreditēšanas komitejas eksperte Ieva Vīgante.

Viņa uzsvēra, ka Finanšu ministrija sagaida kredītportfeļa pieaugumu 10% apmērā nākamo trīs gadu laikā, kas ir vērā ņemams pieaugums. Lai uzlabotu kreditēšanas vidi, bankas iesniegušas priekšlikumus ministrijā.

Biznesa kreditēšanas segmentā priekšlikumi ietver reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, finanšu instrumentu un garantiju efektīvu piemērošanu, tāpat bankas vēlas redzēt garantijas arī biznesa projektiem, kas neizmanto ES fondus un privātās un publiskās partnerības projektu attīstības veicināšanu. Šādā veidā var tikt attīstīti projekti, kas joprojām atrodas projektu stadijā, jo nauda nāktu no diviem avotiem, uzsver banku eksperte, piebilstot, ka privātais sektors ir uzkrājis diezgan lielus līdzekļus, kas pašreiz stāv banku depozītos. Tāpat starp priekšlikumiem vēl tiek minēta hipotēkas nozīme un sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma uzlabošana, savukārt mūsdienīga īres likuma izstrāde risinātu vairākas tirgū esošās problēmas.