Atzīmējot tuvojošos Līgo svētkus un Jāņus, šodien Maskavā, tirdzniecības tīkla Zeļonij perekrestok veikalā Smoļenskas laukumā 3/5 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklāja vēl vienu Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības stendu Rižskij dvorik.

Šis ir jau trešais Rižskij dvorik, kas tiek atvērts Maskavā, bet veikalu tīkls Zeļonij perekrestok ir jau otra mazumtirdzniecības ķēde, kurā tiek atvērti šie stendi.

«Mūsu pircēji ir ļoti iecienījuši Latvijā ražotos produktus. Par to liecina kaut vai tas, ka preces no šī jaunā stenda sāka izpirkt, vēl pirms tas tika oficiāli atklāts un plauktus nācās papildināt vēl un vēl. Cenu ziņā produkcija, kas pārstāvēta Rižskij dvorik stendā, ir ļoti konkurētspējīga,» norāda tīkla Zeļonij perekrestok pārstāve Jeļena Guļajeva.

Latvijā ražotās produkcijas stendi ir noformēti ar Vecrīgas skatiem, Rīgas centram raksturīgām laternām un citiem elementiem, kas atgādina Vecrīgas pagalmu.

Tirdzniecības tīkla Alije parusa veikalā Begovaja atklāts Rīgā un Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik. Tas ir jau otrais stends Rižskij dvorik tirdzniecības tīklā Alije parusa.

Pirmais Rišskij dvorik stends Maskavā tirdzniecības centrā Ščuka (Ščukinskaja iela 42) kopš pagājušā gada darbojas ar ievērojamiem panākumiem, norāda Rīgas dome.

Projekta ietvaros pārtikas produkti tiek pārdoti vēl desmit tīkla Alije parusa veikalos. Pieaug arī to Latvijas ražotāju skaits, kas ir pārstāvēti Rizškij dvorik stendos. Plānots, ka jau šovasar stendi tiks atvērti vēl vienā Maskavas lielveikalu ķēdē.

Rižskij dvorik stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tai skaitā jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipšus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Maskavā 18.jūlijā atklāts jau ceturtais Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik.

«Esam gandarīti, ka Latvijas produkcija turpmāk būs pieejama arī tirdzniecības tīkla Zeļjonij perekrjostok apmeklētājiem. Šodien ar lepnumu tieši šeit atklājam Rižskij dvorik stendu, jo veikalu tīkls Zeļjonij perekrjostok Maskavā lepojas ar īpaši kvalitatīvu un bioloģiski tīru pārtikas produktu klāstu,» atzīmēja Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja.

Pārtikas stenda atklāšanā, kuru vadīja Krievijā plaši pazīstamais televīziju izklaides šovu vadītājs etniskais latvietis Valdis Pelšs, piedalījās Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji un Rižskij dvorik projektā iesaistītie abu valstu pārstāvji.

Latvijas pārtika ir pieprasīta Krievijā, taču vēlama lielāka Latvijas ražotāju iniciatīva apjomu palielināšanā.

Šāds secinājums radās pēc Rīgas Domē notikušās diskusijas «Latvijas – Krievijas sadarbības projekta Rižskij dvorik pirmais gads: rezultāti, problēmas, perspektīvas.» Krievijas uzņēmēji aicina Latvijas ražotājus būt drosmīgākiem un palielināt apjomus, kā arī piedāvāt jaunus produktus kaimiņvalsts patērētājiem.

Šobrīd Rižskij dvorik projektā iesaistījušies 38 uzņēmumi, taču ne visi piegādā preci Krievijas tirgum, to DB stāstīja SIA Baltijas zvaigzne ģenerāldirektors Igors Guļijevs. «Šobrīd darbojas 14 Rižskij dvorik stendi, 21. decembrī atklāsim vēl vienu, bet plānos mums bija šogad atvērt ap 20. Faktiski paši esam sākuši piebremzēt ar jaunu atvēršanu, jo katrs nākamais nozīmē lielākus apjomus. Un rodas jautājums – vai ražotāji to spēs nodrošināt. Mēs varam kaut 100 uztaisīt. Bremzējam arī tāpēc, ka, iekams nav jaunu līgumu, neesam pārliecināti par jaunām piegādēm janvārī, februārī, martā. Sākotnēji apzinām ražotāju iespējas un tikai tad veram vaļā jaunus stendus,» skaidro I. Guļijevs. Kā problēmu viņš saskata muitas procedūras, kas aizkavē produktu ātrāku nokļūšanu veikalos, līdz ar to prece ar īsāku derīguma termiņu ir apdraudēta.

Latvijas pārtikas ražotājiem būs ļoti grūti iekļūt pārsātinātajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī nav vērts rēķināties ar būtisku valsts atbalstu, līdz ar to vienīgā iespēja ir palikt Krievijas tirgū, mēģinot pielāgoties sarežģītajai situācijai, atzīst uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis un projekta Rižskij dvorik Krievijā attīstītājs Normunds Štāls.

Jautāts, kāda būs Krievijas noteikto sankciju ietekme uz Rižskij dvorik zīmoliem, viņš atzina, ka pagaidām vēl pagrūti prognozēt, lai gan visiem šajā zīmolā iesaistītajiem uzņēmumiem vienmēr bijis skaidrs, ka Krievijas tirgus nav prognozējams.

«Skatot aizliegto preču sarakstu un salīdzinot ar kodiem, ko pārstāv Rižskij dvorik, ir skaidrs, ka vairākas pozīcijas vēl ir brīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāanalizē, kuri kodi kādai precei ir piešķirti, un jāraugās, vai pastāv variācijas iespējas. Piemēram, vienu vai otru aizliegto produktu citādāk pasniedzot vai nokūpinot, var iegūt citu kodu, un tādā veidā aizliegums varētu šo produktu neskart,» sacīja Štāls.

Tirdzniecības centrā Rīga, kas atrodas Minskā, plānots atvērt Rīgas preču veikalu Rižskij dvorik, tāpat Baltijas galvapilsētā varētu atvērt mūsdienīgus latviešu nacionālo ēdienu restorānus, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA prezidents Henriks Danusēvičs, vērtējot attīstības prognozes Baltkrievijā, saka: «Minskā restorānos cenas ir relatīvi augstas un pielīdzināmas Rīgā esošajām, savukārt apkalpošana un ēdienu kvalitāte bieži vien ir relatīvi zema. Tāpēc uzskatu, ka latviešu restorāniem Minskā ir teicamas perspektīvas.» LTA sadarbībā ar Rīgas domi būšot jāveic daudz darba, lai apvienotu ražotājus Rižskij dvorik veikalā Minskā un noorganizētu regulāru preču piegādi un augstu apkalpošanas kultūru.

Jaunajiem tirdzniecības un ēdināšanas projektiem šobrīd ir abu pušu – Baltkrievijas un Latvijas valdības atbalsts. Janvārī plānots uzsākt sarunas ar Minskas izpildkomitejas pārstāvjiem par piemērotu telpu izvēli un attiecīgo tirdzniecības objektu atvēršanu

Pagājušajā nedēļā Latvijas ražotājiem Maskavā, Rīgas nedēļās ietvaros, bija iespēja prezentēt savu produkciju, informēja Uzņēmēju kluba Rīgas Marka pārstāvji.

Latvijā ražotās pārtikas produkcijas degustācijas, Rīgas Skolēnu pils folkloras grupas Kokle dziesmas un pasākuma vadītāju stāstus par Rīgu varēja baudīt uzņēmuma Alije parusa lielveikalu stendos Rižskij Dvorik. Jāpiebilst, ka Maskavā interesentiem jau pastāvīgi pieejami 20 Latvijā ražotās pārtikas produktu tirdzniecības stendi Rižkij Dvorik.

Alije parusa tirdzniecības centrus ik dienas apmeklē vidēji 8-9 tūkstoši cilvēku, norāda Uzņēmēju kluba Rīgas Marka vadītājs Normunds Štāls. Viņš uzsver, ka šāds mērķauditorijas skaits un Rīgas nedēļas laikā sasniegtie tirdzniecības rādītāji mudina arī turpmāk organizēt līdzīgus projektus.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

Piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saldumu ražotājs Laima saņēmis augstāko novērtējumu.

Godalgoti visi Laimas jaunie konkursam Gada prece nominētie produkti. Ar zelta medaļu novērtēta ekskluzīvā šokolādes konfekšu izlase Maestro R.Pauls un zefīrs Maigums ar aveņu kraukšķiem, sudraba medaļa piešķirta zīmola Old Town Bakery jaunajām kūciņām Skudrupūznīši, ko ražo Staburadze.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone komentē: «Worldfood ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā. Ieguldītais darbs šī gada sākumā, piedaloties izstādē Prodexpo 2013, jau devis rezultātu – pieauguši pārdošanas apjomi Maskavā un Maskavas reģionā par 30%, kopš vasaras nodrošināta produktu pārdošanas pārstāvniecība ne tikai Pēterburgā, bet arī Maskavā. Eksportējamo produktu portfelis paplašināts, eksportējot arī zefīru Maigums , Selgas cepumus un marcipānu. Dalība izstādē Worldfood ir mērķtiecīgā darba turpinājums, jo 2014. gadā plānojam eksporta pieaugumu uz Krieviju palielināt par 30%, salīdzinājumā ar 2013. gadu. Gada beigās plānojam sasniegt pirms krīzes eksporta apjomu uz Krieviju, toreiz augstākais rezultāts tika sasniegts 2007. gadā.»

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50 eiro mēnesī, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīga Mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai nozīmē simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Rīgas dome apzinoties, ka sankciju ieviešana atstās būtisku ietekmi arī uz ekonomiku galvaspilsētā. Pirmkārt, viena no lielākajām tūristu grupām pašlaik Rīgā ir tūristi no Krievijas, kuri tērē vairāk līdzekļu nekā citi tūristi. Ja krievu tūristu skaits samazināsies, tas būs ļoti liels zaudējums.

Otrkārt, tas var skart arī nekustamo īpašumu jomu un apturēt ēku renovāciju pilsētas klusajā centrā, ja tiks apturēta uzturēšanās atļauju programma. Līdz ar to pilsētas centru sakārtot būs grūtāk.

Sankciju ieviešana pret Krieviju, lai apturētu tās agresiju Ukrainā, bija murgaina ideja, šodien intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš uzsvēra, ka jaunāko laiku vēsturē neesot pozitīvu piemēru ar sankciju ieviešanu. Tās nepalīdzot. Tā bijusi murgaina ideja, iedomāties, ka, ieviešot dažas sankcijas, Krievijas tauta sacelsies, lai gāztu Vladimira Putina varu.

Turklāt Latvija, kas ir viena no valstīm, kura no Krievijas pretreakcijas cietīs visvairāk, bija tā, kas kūdīja Eiropas Savienības valstis, pieņemt lēmumu par sankciju ieviešanu.

Ušakovs kā vienīgo iespēju atrisināt Ukrainas krīzi un apturēt Krievijas agresiju, minēja diplomātu sarunas.

Viņaprāt, pašlaik Latvijas valdība neko daudz nevar darīt, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Viena no iespējām esot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Turklāt, ja Eiropas Savienība nevarēs parūpēties par Baltijas valstīm, Latvijai jāsāk domāt par protekcionismu un jāatbalsta savi ražotāji.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Priekules novada uzņēmums SC Grand grasās tirgū laist jaunu produktu Sweet bee (Saldā bite). Salds sēklu maisījums medus glazūrā ar dzērvenēm noteikti piesaistīs klientu uzmanību un ieņems cienīgu vietu uz galdiņa pie TV ekrāna, uzskata uzņēmuma kvalitātes vadītāja Maira Meļķe.

Šobrīd Latvijas pircējiem pazīstams septiņu sēklu un riekstu maisījums Aizdars, kuru var nopirkt gan saldu, gan sālīti pikantu. Līdz šim tieši sēklu maisījumi bijuši veiksmīgākie uzņēmuma eksporta produkti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Uz Krievijas galvaspilsētas lielveikalos esošajiem Latvijas ražotāju produkcijas stendiem Rižskij dvorik gāja tieši Aizdars. Diemžēl Krievijas eksporta aizliegumu dēļ patlaban mūsu produkta Maskavā nav. Meklējam citus tirgus. Mūsu produkcija tika nosūtīta arī uz Kazahstānu, kur Rīgas domes veidotā delegācija dibināja kontaktus,» stāstījusi ražotāja pārstāve.

Darba vizītes laikā Baltkrievijā biznesa foruma atklāšanā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) solījis pašvaldības kompetences ietvaros veicinā Latvijā un Rīgā ražotu produktu noietu Baltkrievijā. Konkrēta iecere esot Minskas veikalos veidot Rīgas stūrīšus ( Рыжскi куток) - stendus, kur tiktu realizēta Latvijas produkcija.

Rīgas stūrīši Minskā tiktu veidoti pēc kādreiz Maskavā īstenotā Rižskij dvorik parauga, ko nācās pārtraukt ES un Krievijas savstarpējo sankciju dēļ, informē Rīgas domē. «Mums nav mērķa tieši konkurēt ar Baltkrievijas precēm, bet gan piedāvāt nišas produktus, kas varētu bagātināt pircēju izvēles iespējas. Un, protams, mēs esam pārliecināti, ka ir plašas perspektīvas Baltkrievijas uzņēmēju sadarbībai ar Rīgas Brīvostu, » norādījis N.Ušakovs.

No 7.līdz 10.aprīlim N. Ušakovs atrodas darba vizītē Minskā. Kopā ar mēru un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem Baltkrievijas galvaspilsētu apmeklē arī plaša uzņēmēju grupa.