Mūsdienās uzņēmumos paklāju noma ir būtisks risinājums, kas apvieno komfortu, higiēnu un efektivitāti. Neatkarīgi no tā, vai Jūs pārvaldāt biroju, veikalu vai rūpniecības telpas, maināmie paklāji sniedz daudz priekšrocību, uzlabojot darba vidi un samazinot uzkopšanas izmaksas. Šie paklāji ir piemēroti dažādiem uzņēmumiem un nodrošina gan drošību, gan tīrību. Apskatīsim, kāpēc paklāju noma ir tik svarīga.

Tīrība darba vietā

Higiēna un tīrība ir būtiskākais aspekts, kāpēc paklāju noma ir tik svarīga. Maināmie paklāji darbojas kā aizsargbarjera pret netīrumiem, ko var ienest no ielas un tālāk iznēsāt biroja telpās. Izmantojot paklāju servisu, Jūs varat būt pārliecināts, ka maināmie paklāji tiks regulāri nomainīti un profesionāli iztīrīti, nodrošinot augstu tīrības līmeni telpās.Paklāju tīrīšana ir svarīga ne tikai tīrības, bet arī paklāju efektīvas funkcionēšanas uzturēšanā. Profesionāli iztīrīti paklāji savāc putekļus un mikroorganismus, tādējādi samazinot alerģiju riskus un uzlabojot gaisa kvalitāti telpās.

Priekšnama un koridora paklāji – komforta un drošības pamats

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties atstāt labu pirmo iespaidu vai radīt patīkamu vidi klientiem, darbiniekiem un viesiem, grīdas ir ārkārtīgi svarīga zona, lai arī nereti tiek piemirsta. Jūsu telpu grīda ne tikai parāda uzņēmuma attieksmi pret tīrību, bet arī var tikt izmantota mārketinga nolūkos. Visvienkāršāk to paveikt ar dizaina un logo paklājiem, kas jau no pirmajiem soļiem telpā radīs personalizētu un patīkamu vidi, pievērsīs uzmanību un darbosies kā reklāma. Lasiet tālāk un uzziniet vairāk!

Kādas ir paklāju priekšrocības?

Nereti šķiet, ka paklāju tīrīšana un kopšana ir laikietilpīga, kā arī paklāji ātrāk nodilst, tādēļ telpās, kur tiek pieņemti apmeklētāji, labāk vienkārši izvēlēties viegli kopjamu grīdas segumu. Tas ir mīts. Patiesībā ir gluži otrādi – kvalitatīvi paklāji kalpo ilgi, kā arī to apkopi var uzticēt profesionāļiem. Maināmiem paklājiem telpās ir daudz priekšrocību:

- Savāc netīrumus ieejas zonā, līdz ar to tie netiek ienesti tālāk pārējās telpās.

- Novērš iespēju paslīdēt uz slapjas vai nesen mazgātas grīdas.

- Slāpē trokšņus, padarot vidi akustiski patīkamāku.

Vai esat domājis, kā vēl uzlabot savu darba vietu, kā klientiem jūsu uzņēmumā justies vēl gaidītākiem? Dizaina paklāji ir viens no lieliskiem veidiem, kā to panākt! Šādi paklāji var palīdzēt daudzējādi – šajā rakstā skaidrosim, kādi ir šie veidi un kāpēc uzgaidāmajās telpās ir nepieciešami ieejas paklāji.

Dizaina paklāji jūsu uzņēmuma telpām – kas tie ir?

Dizaina paklājs ir uz klientu vērsts risinājums telpām, ko veido, balstoties uz konkrētām vēlmēm un specifiskām vajadzībām. Paklāji atšķiras gan pēc krāsas, izmēra, formas, gan izstrādātā dizaina. Lielākoties uzņēmumi dizaina paklājus izmanto, lai novietotu uzgaidāmajās telpās vai pie ieejas, kur tie ir redzami ikvienam apmeklētājam.

Mūsdienās paklāji telpās vairs nav tikai praktisku iemeslu dēļ – visbiežāk tie apvieno dizaina un higiēnas elementa funkcijas. Kāpēc dot priekšroku tieši dizaina paklājiem?

Vai zinājāt, ka pirmais iespaids par uzņēmumu, ienākot tā telpās, veidojas pirmajās sekundēs? Ja vēlaties, lai cilvēki jūtas gaidīti, ir vērts ieguldīt rūpes uzgaidāmās telpas iekārtojumā un tīrībā. Kā radīt pozitīvu pirmo iespaidu, kāpēc tīrība klientu sagaidīšanas telpā ir tik svarīga un kā šo uzdevumu atvieglo gumijas paklāji – par to lasāms šī raksta turpinājumā.

Pirmais iespaids rodas jau pirmajā sekundē

Pieņemts uzskatīt, ka komunikācija ar apmeklētāju sākas, veidojot sarunu, taču patiesībā komunikācija sākas jau pirmajā sekundē, kad apmeklētājs ir ienācis uzņēmuma telpās. Atcerieties – pirmo iespaidu, nevar radīt ne vairs otrajā, ne trešajā reizē, tāpēc šis darbs ir jāuztver kā prioritāte un pie tā attiecīgi jāpiestrādā. Pozitīvu pirmo iespaidu palīdzēs veidot gan telpas iekārtojums, mēbeļu izskats un ērtība, telpas apgaismojums, viesmīlīga apmeklētāju sagaidīšana, gan arī telpu tīrība. Kā to panākt, ja ārā ir slapjš sniegs un dubļi?

Gumijas paklāji – svarīgs solis ceļā uz tīrību

Gumijas paklāji grīdām ir ekonomisks un efektīvs veids, kā risināt telpu tīrības jautājumus uzņēmumā arī ziemas sezonā. Ieteicamais risinājums, kā saglabāt uzgaidāmās telpas grīdas tīras un sausas, – pie uzņēmuma ieejas priekštelpā noklāt skreiperi un šķiedras paklāju ar gumijas apakšu. Vējtverī vai pie ieejas durvīm novietotais skreiperis no apavu zolēm savāks abrazīvos netīrumus un ūdeni, savukārt tam blakus novietotais šķiedras gumijas paklājs absorbēs mitrumu, saglabājot telpā grīdu tīru un sausu. Tas ir tikai viens no iespējamiem tīrības veicināšanas pasākumiem; “Elis” klāstā ir arī citi risinājumi, kas palīdz ietaupīt laiku un naudu.

Aust no mežģīnēm sanāk nedaudz lēnāk nekā, piemēram, no T-kreklu vai legingu audumiem, atzīst Ludes audēja Ieva Altena. Ir jāskatās, lai mežģīnes neizspruktu laukā un cilpiņas būtu līdzenas. Jau sākotnēji paredzēts, ka 80% no Latvijas vecmāmiņu rokām no Laumas un Rosmes tekstila atgriezumiem darināto paklāju ceļos uz ārzemēm.

Tiesa gan, Ludē ražo paklājus ne tikai no uzņēmumu New Rosme un Lauma Lingerie tekstila pārpalikumiem, bet arī no mazāku Latvijas apģērbu ražotāju piegādātā auduma, piemēram, legingu tirgotāja ZIB vai labdarības veikala Otrā Elpa, kas nespēj izpārdot visus sev piegādātos T-kreklus.

Ludē pie stellēm sēž kundzes, kuras noslēgušas savas darba gaitas, bet vēl jūt gana spara, lai sevi nodarbinātu. Ieva Altena Ludē darbojas kopš pagājušā gada augusta, kad tapa vieni no pirmajiem paklājiem. Viņa stāsta, ka ar aušanu nodarbojusies jau jaunībā, taču viņas darba dzīve bijusi saistīta ar pavisam citu jomu, tādēļ tagad ir prieks atkal sēsties pie stellēm. Vienu paklāju var noaust trīs dienu laikā.

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Rudens un ziema nozīmē ne tikai tumsu un aukstumu, bet arī lietu, dubļus un mitrumu, sniegu un sāli. Uzturēt telpās pienācīgu tīrību diendienā var būt īsts izaicinājums, it īpaši vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Gumijas paklājs šajā sezonā ir neaizvietojams palīgs tīru grīdu un patīkamas vides uzturēšanā. Šoreiz īsi pastāstīsim par astoņiem veidiem, kā gumijas paklājs atvieglo un uzlabo tīrības uzturēšanu telpās, un ar kādiem iekštelpu paklājiem to labāk kombinēt.

1.Savāc raupjos un lielākos gružus

Gumijas paklāja rakstā mijas izciļņi ar padziļinājumiem, kuros sakrājas gruži un tie netiek ienesti telpās. Gumijas paklāja raksts izstrādāts tā, lai notīrītu pēc iespējas vairāk netīrumu no apaviem un vienlaikus tos noturētu paklāja iekšpusē un neļautu tos iznēsāt tālāk (paklājs pilda tā saukto skrubja funkciju).

2.Savāc un notur mitrumu paklāja padziļinājumā

Gumijas paklājs arī lieliski savāc mitrumu – pie paklāja ārējām malām ir paaugstinājums, kas neļauj mitrumam aizplūst tālāk, tādējādi paklājs tā padziļinājumā var noturēt pat vairākus litrus ūdens! Jebkādus papildu netīrumus un mitrumu savāks kokvilnas vai mikrošķiedras paklājs, ko var novietot tālāk telpā.

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ventspils pilsētas rīkotajā biznesa forumā, kas notika Uzņēmēju dienu Kurzemē 2017 ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju atbalsta plānoto vidēja termiņa nodokļu reformu, bet jāturpina uzsāktā cīņa ar ēnu ekonomiku un jābūt publisko pakalpojumu sasaistei ar nomaksātajiem nodokļiem.

Biznesa forumā, kur pirmā daļa tika veltīta paneļdiskusijai Nodokļu politika Latvijā un investīciju piesaiste reģionos, piedalījās LTRK padomes locekle un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, Ventspils domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vitoliņš un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Diskusiju vadīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā norādīja E.Rītiņa, tad darbs pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas notiek ļoti intensīvi un pašreiz pabeigts tikai pirmais posms – koncepcija apstiprināta Ministru Kabinetā. Patlaban būtiski veikt likumu izmaiņas tā, lai līdz septembrim gūtu arī Saeimas atbalstu visos lasījumos, tādējādi nostiprinot reformu pirms nākamā gada valsts budžeta izstrādes. “Mēs varam izveidot tādu nodokļu stratēģiju, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību un nodokļu maksātāju pieaugumu, vai arī piekopt līdzšinējo politiku, kas vērsta uz nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu,” sacīja E.Rītiņa, piebilstot, ka biznesa videi būtiskākās izmaiņas ir uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšanas kardinālas izmaiņas, atsakoties no avansa maksājumiem, ieviešot 0% reinvestētās peļņas nodokļa likmi, visiem ienākumu veidiem likmes tiek izlīdzinātas uz 20%, savukārt atsevišķiem ienākumu veidiem saglabājot 10% likmi, “pašreiz situācija ir tāda, ka uzņēmēji domā, ko darīt ar peļņu gada beigās, bieži vien izvēloties to paslēpt, bet pēc dažiem mēnešiem, dodoties uz banku pēc kredīta, nākas vilties, jo finanšu rādītāji nav pietiekami labi. Reformas mērķis ir audzēt kompāniju kapitālu, tādējādi domājot par attīstību ilgtermiņā.”

SIA Tepix, kas ir vienīgais specializētais maināmo paklāju tīrīšanas pakalpojumu uzņēmums tirgū ar 100% Latvijas kapitālu, piesaistījis investīcijas uzņēmuma attīstībai un jaunu klientu apgūšanai no alternatīvo investīciju fonda FlyCap, informē Latvijas Garantiju aģentūra.

FlyCap valdes loceklis Ģirts Milgrāvis norāda, ka SIA Tepix salīdzinoši īsā laika posmā ieguvis atpazīstamību Latvijas tirgū un tagad apkalpo vairāk nekā 1000 pastāvīgus klientus un ilgtermiņa līgumu bāzes visā Latvijā. Uzņēmumam ir labas izredzes attīstīties Latvijas paklāju tīrīšanas un servisa biznesā. «Mēs uzskatam, ka maināmo paklāju tirgus potenciāls sevi nav izsmēlis un tam ir visas iespējas attīstīties turpmāko 10 gadu laikā, uzsākot darbību jaunajos virzienos, piemēram, strādājot ar nišas tirgiem, kuriem līdz šim nav pievērsta liela uzmanība,» viņš piebilst.

Ģ. Mīlgrāvis portālam db.lv skaidro, ka ieguldījums uzņēmumā tiks veikts vairākās daļās, un šobrīd ir noslēgusies investīciju pirmā kārta. Atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem investīciju apmērs var tikt koriģēts, tādēļ puses pagaidām precīzu skaitli neatklāj. Investīciju apmērs tiks precizēts līdz 2015.gada beigām.

Viens no vadošajiem tekstilizstrādājumu nomas servisa sniedzējiem "Lindstrom Grupa" stiprina savas pozīcijas Latvijas tirgū, iegādājoties paklāju nomas servisa uzņēmuma SIA "Tepix" aktīvus.

Iegādes darījums ir noslēdzies un SIA "Tepix" tiks integrēts "Lindstrom" Latvijā no šī gada 1.jūlija. SIA "Tepix" aktīvu iegāde ļaus SIA Lindstrom nostiprināt tirgus pozīcijas Latvijā maināmo paklāju servisā, proti, paklāju nomā ar ikdienas apkopi un piegādi.

“Esam priecīgi, ka, neskatoties uz koronavīrusa izplatības radīto izaicinošo situāciju Latvijā un pasaulē, "Lindström Grupa" investējusi SIA Lindstrom izaugsmē. Ar šo darījumu mēs paplašinām mūsu esošo klientu loku, kā arī nostiprinām mūsu pozīcijas vietējā maināmo paklāju tirgū. SIA "Tepix" nozarē bija pazīstams ar ļoti elastīgu un uz klientu vērstu biznesa pieeju, iemantojot teju 1000 klientu uzticību, īpaši namu apsaimniekošanas jomā. No šī gada 1.jūliju pārņemot šīs klientu attiecības, centīsimies nodrošināt vislabāko klientu pieredzi, turpmāk apkopes veicot no mūsu jaunā servisa centra Piņķos, kurā izmantojam modernākās paklāju apkopes iekārtas ar maksimālu procesu automatizāciju,” komentē SIA "Lindstrom" izpilddirektors Artjoms Jernevs.

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notiks sadarbībā ar banka Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: «Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja »sēdēt« uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.»

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomē apstiprinātas izmaiņas, līdzšinējo Padomes locekli, Nacionālās Stratēģijas padomes (NSP) priekšsēdētāju Normundu Štālu nomainot jaunievēlētajai NSP vadītājai, Lattelecom nodokļu ekspertei Elīnai Rītiņai.

«Par būtiskāko, izaicinājumiem bagātāko uzdevumu jaunajā amatā Tirdzniecības un rūpniecības kamerā uzskatu darbu pie priekšlikumu sniegšanas konkurētspējīgai nodokļu politikas izstrādei Latvijā,» norāda E.Rītiņa. Ne mazāk svarīgs uzdevums būšot uzņēmēju viedokļa veidošana un atzinumu izstrāde publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai.

Atbilstoši LTRK statūtiem Padomes sastāvā ievēl pārstāvjus no brīvā saraksta un pa vienam pārstāvim no katras LTRK Kompetenču padomes – tradicionāli šīs padomes vadītāju. Mainoties Kompetenču padomes vadībai, LTRK Padomes priekšsēdētājs par LTRK Padomes jauno locekli aicina kļūt Kompetences padomes jauno vadītāju.

Piedāvājumā Persiešu un citi Austrumu paklāji, kuru kopējā vērtība mērāma miljonos.

Tūkstošiem gadu seno paklāju aušanas mākslu joprojām pielieto tādās valstīs kā Irāna, Indija un Pakistāna. Ņemot vērā, ka paklāja izgatavošana var aizņemt pat vairākus gadus, šo tradīciju var uzskatīt par dāvanu Eiropai, jo šos, ar rokām austos paklājus, nebūtu iespējams atļauties, ja to izgatavošanai tiktu piemērotas Eiropas algas.

Ar rokām austs paklājs ir stiprs un izturīgs, to krāsu un motīvu dažādība rada telpā mājīgu atmosfēru, un parasti kalpo vairākas paaudzes.

Izmantojiet mūsu bezmaksas pakalpojumu – izvēlaties paklāju mūsu veikalā un ļaujiet mums atvest to uz jūsu telpām, lai varat to izmēģināt bez jebkādām saistībām, pirms pieņemsiet galīgo lēmumu par pirkšanu.

Latvijas dizaina un dzīvesstila zīmols RIIJA prezentēs jauno Latvijā darināto paklāju un interjera tekstila kolekciju Ziemeļnieks.

Ziemeļnieks ir vilnas paklāju un dekoratīvo spilvenu kolekcija, kas manifestē Baltijas jūras reģionam raksturīgo interesi par dabu, dabiskumu un harmonisku mājas iekārtu, kurā modernais mijiedarbojas ar tradicionālo. Kolekcija mēģina izaicināt iecienīto lupatu deķi, piedāvājot neliela izmēra paklājus, kas austi no krāsotas Latvijas aitu vilnas un izmantojami novietošanai uz grīdas, pie sienas vai kā mēbeļu pārklājs. Ziemeļnieks atgādina arī par senajām paklāju darināšanas tradīcijām Latvijā, kas pamazām izzūd.

Kolekcijas Ziemeļnieks idejas autore ir zīmola RIIJA vadītāja un radošā direktore Sarmīte Stabulniece, kura, papildinot zīmola lina, keramikas un stikla kolekciju, ar laiku vēlas izveidot pilnu Latvijas mājas interjera iekārtu. Paklāju dizaina autore ir tekstilmāksliniece Kristīne Ramane, un tos ir darinājuši Latvijas meistari tradicionālajā aušanas tehnikā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Preču zīmes Zaļā karotīte restarta laikā plānots ieviest Sarkano karotīti.

Sarkano karotīti (bordo krāsā) paredzēts ieviest, lai preču zīmi Kvalitatīvs produkts Latvija varētu izmantot tie uzņēmumi, kas līdz šim nekvalificējās karotītes prasībām un kas izmanto importa izejvielu, bet pārstrādi pilnībā nodrošina Latvijā.

Uzņēmēji, kas izmanto tautā pazīstamo zaļo karotīti, gan neviennozīmīgi vērtē iecerētās izmaiņas, sakot, ka tas sajauks patērētāju prātus.

Kā liecina DB rīcībā informācija, no 2014. gada sarkano karotīti piešķirtu tiem pārtikas ražotājiem, kas pārstrādes procesā izmanto importa izejvielu. Atšķirībā no zaļās karotītes, kur produktiem jābūt ražotiem vismaz no 75 % vietējām izejvielām, sarkanajai karotītei drīkstēs būt līdz 100 % ievestas izejvielas, taču pārstrādes process pilnībā jāveic Latvijā. Šāda iecere radusies, jo līdz šim daļai uzņēmumu bija liegta iespēja izmantot zaļo karotīti. Projekta virzītāja - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere kā piemēru min a/s Laimu, kas «ir patērētāju mīlēts un kvalitatīvs Latvijas produkts», taču tam nav iespēju izmantot kvalitatīva produkta preču zīmi. Viņa uzver, ka svarīgākais ir fakts, ka pārtikas ražošana tiks veikta Latvijā un tas nozīmē darbavietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt importa izejvielu pārstrādes uzņēmumi izmantos gadījumos, kad vietējās nepietiks.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona lēmums par Eiropas Savienības (ES) referenduma sarīkošanu līdz 2017. gadam ir nozīmīgs notikums, taču Eiropā nevalda milzīga vēlme izklāt britiem sarkano paklāju, atzina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, ārpolitikas eksperts Toms Rostoks.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka britu premjera lēmums ir diezgan riskants, jo viņš vēlas pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar ES un tad sarīkot referendumu par pārskatīto darījumu. «Ko darīt tad, ja neviens ar viņu šādu darījumu nevēlas slēgt? Reakcija uz D. Kamerona runu citās valstīs ir bijusi diezgan skeptiska un piezemēta. Nav tā, ka būtu milzīga gatavība izklāt Lielbritānijai sarkano paklāju un iesaistīties sarunās par visiem Apvienoto Karalisti interesējošiem jautājumiem,» sacīja T. Rostoks.

Politologs arī norādīja, ka britu premjers savā runā pieskāries atsevišķām, vispārīgām ES problēmām, taču pagaidām vēl nav zināms, kas būtu tie konkrētie jautājumi, kuri līdz šim vēl nav formulēti.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirmdien pavēstījis, ka Lielbritānija plaši atvērs savas durvis Francijas bagātniekiem, ja tie krasās nodokļu paaugstināšanas, ko ierosinājusi jaunā Francijas valdība, dēļ bēgs uz ārzemēm, ziņo thelocal.fr.

Šā gada politiskās kampaņas laikā Francijas jaunievēlētais prezidents Fransuā Olands rosināja dot triecienu Francijas bagātiekiem ar nodokli 75 procentu apmērā jebkuriem gada ienākumiem, kas pārsniedz miljonu eiro.

Paredzot Francijas bagāto iedzīvotāju masveida izceļošanu, Kamerons sacījis, ka nodokļu bēgļi Lielbritānijā būs laipni gaidīti.

«Kad Francija noteikts 75 procentu nodokļa likmi augstajiem ienākumiem, mēs izrullēsim sarkano paklāju un laipni sagaidīsim vairāk Francijas uzņēmumu, kas maksas nodokļus Lielbritānijā,» viņš sacījis.

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Latvija ir valsts, kurā ārvalstu tūristi jūtas nelūgti – kopā ar tādām valstīm kā Bolīvija, Venecuēla, Krievija, Kuveita Latvija atzīta par vienu no nelaipnākajām valstīm pret ārvalstu tūristiem.

Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, komentējot šo Pasaules ekonomikas foruma pētījumu, norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir nevis nedraudzīgākie, bet gan vieni no paškritiskākajiem par savu attieksmi pret tūristiem.

«Turklāt paškritika, kas nereti robežojas arī ar sevis nepamatotu noniecināšanu publiskajā telpā un starptautiskajā arēnā, mums ir raksturīga ļoti daudzās jomās. Tā vietā, lai atzinīgi novērtētu to, ka ir uzlabojusies Latvijas tūrisma nozares kopējā konkurētspēja, ziņu virsrakstos saucam sevi par tūristiem nedraudzīgāko valsti, kas turklāt ir pretrunā ar pašu tūristu teikto TAVA veiktajā aptaujā, kurā Latvijas iedzīvotāju atsaucība novērtēta kā viens no galvenajiem faktoriem Latvijas apmeklējumam. Gan iedzīvotājiem, gan arī visu četru varu pārstāvjiem vajadzētu vairāk novērtēt un uzsvērt tās labās lietas, ko esam sasnieguši, ar kurām varam savu valsti pozitīvi paslavēt uz citu valstu fona. Pašiem par sevi stāstot un izceļot tikai negatīvo, ir maz cerību, ka mūsu valsti vairāk apmeklēs tūristi, gribēs šeit pavadīt vairāk sava laika, tērēt vairāk naudas un aicinās to darīt arī draugus, kas radītu papildu ieguvumus visai Latvijas ekonomikai un attiecīgi arī mūsu pašu labklājībai,» tā ministrs.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

«Katra sieviete būtu pelnījusi, ka pirmais, kas pieskaras viņas kailajai pēdai no rīta, ir mežģīnes,» vienojušās senioru uzņēmumā Lude strādājošās dāmas.

Sociālajā uzņēmumā Lude, kurā tiek nodarbināti seniori, tapuši pirmie paklāji, kuru izejmateriālu veido Latvijas apakšveļas ražotāju Rosme un Lauma Lingerie ražošanas pārpalikumi – mežģīnes.

Tāpat Lude paklāju ražošanā izmanto arī zīmola ZIB trikotāžas atgriezumi.

Izmantojot Latvijas tekstiluzņēmumu ražošanas pārpalikumus, katra paklāja ražošanā tiek izglābti aptuveni divi kilogrami potenciālu atkritumu, kas citādāk nonāktu izgāztuvē, pauž Lude pārstāvji.

Ņemot vērā atkritumu izmantošanu ražošanā, Skandināvijā Ludei piešķirta Kvalitātes inovāciju gada balva.