Laikraksts Diena veicis eksperimentu, pārbaudot, vai Vecrīgas bāros joprojām notiek lētticīgo tūristu apkrāpšana. Žurnālists izlicies par holandieti Jakobu no Amsterdamas, kurš uz pāris dienām ieradies Rīgā biznesa darīšanās.

«Gribi iedzert? Varbūt kādu aliņu?» angliski vaicājusi bārmene. Žurnālists ar pirkstu dzērienu kartē rādījis uz starptautiski pazīstamo šķirni Budweiser (kartē gan bijis rakstīts Budweser), kas maksā divus latus par puslitra kausu. Tomēr bārmene ieteikusi pamēģināt Lāčplēsi, kas maksājis jau piecus latus. «Prasu, vai tā ir laba šķirne. Jā, esot labs (tas nekas, ka veikalā pudele Lāčplēša maksā tikai ap 50 santīmiem). Pieci lati par kausu alus šķiet padārgi, bet lētticīgā tūrista apstrādāšana tagad tikai sākas,» raksta žurnālists.

Viens no Latvijā lielākajiem apakšveļas ražošanas uzņēmumiem "V.O.V.A." jau šodien būtu gatavs pieņemt darbā 20 šuvējas, taču atrast profesionālus darbiniekus esot grūti, Rietumu Radio atzina uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina, norādot, ka daļa potenciālo darbinieku lūdzot uzņēmumam algas maksāt aploksnē, ko V.O.V.A. nedarot.

Kopumā uzņēmuma ražotnē Liepājā un filiālēs Daugavpilī, Ventspilī un Krievijā strādā ap 340 darbinieku. Daugavpils filiālē, kur pašlaik ir 70 darbinieku, būtu nepieciešami 15, bet Liepājā - pieci jauni darbinieki. «Atrast kvalificētas šuvējas ir samērā grūti, jo darbs nav viegls un ne visi to var veikt,» skaidroja Martiņišina, neslēpjot, ka daļa potenciālo darbinieku, lai saņemtu lielāku algu, aicina darba devēju daļu algas maksāt aploksnē, pieļaujot, ka pēc atteikuma viņi izvēlas darbu citos uzņēmumos.

Kā otru būtisku tendenci, kas negatīvi ietekmē šuvēju skaitu, uzņēmuma pārstāve min darbinieku došanos uz ārzemēm. «Vīriešiem Liepājā darbu atrast ir grūtāk, viņi dodas strādāt uz ārzemēm, un ģimene, arī sieva, kura strādā mūsu uzņēmumā, parasti dodas līdzi,» situāciju skaidro Martiņišina. Līdz ar to uzņēmums Liepājā vien gadā zaudējot ap desmit darbinieku, kas esot daudz. Viņa arī uzskata, ka Liepājā vairs nedzīvo oficiāli minētie 80 000 iedzīvotāju, bet ap 60 000.

Sanfrancisko Pasaules dzērienu konkursā Martini Rosato saņēmis Zelta medaļu kā labākais dzēriens aperitīvu kategorijā, DB informēja SIA Liviko Mārketinga direktors Igors Dobrovoļskis.

Kopumā konkursā piedalījušies vairāk nekā tūkstoš dzērieni no 57 valstīm. Dzērienus «aklajā degustācijā» izvērtēja dzērienu eksperti no visas pasaules.

Martini Pasaules zīmola direktors Paskals Maizere paudis gandarījumu par augsto novērtējumu, ko saņēmis Martini Rosato, kura radīšanai veltīti vairāk gadi.

Savukārt no šā gada 1.janvāra SIA Liviko kļuva par oficiālo Bacardi-Martini grupas pārstāvi un produkcijas izplatītāju Latvijā.

Bacardi-Martini grupa ir viena no vadošajiem alkoholisko dzērienu grupām pasaulē.

Ar šī gada 1.janvāri alkoholisko dzērienu izplatītājs SIA Liviko kļuvis par oficiālo Bacardi-Martini grupas pārstāvi un produkcijas izplatītāju Latvijā.

Bacardi-Martini grupa ir viena no vadošajiem alkoholisko dzērienu grupām pasaulē, un tās piedāvātā produkcija ieņem vadošās pozīcijas dažādu augsti kvalitatīvu dzērienu kategorijās.

Bacardi-Martini grupas dzērienu portfelis ietver sevī tādus produktus kā Bacardi rums un kokteiļi, vermuts un dzirkstošais vīns Martini, degvīns Grey Goose, konjaks Otard, džins Bombay Sapphire, tekila Camino Real, viskijs Dewar’s un citi.

SIA Liviko direktors Urmas Silmans komentē: «Bijām izvirzījuši sev par uzdevumu piesaistīt starptautiski atpazīstamus zīmolus LIVIKO piedāvāto dzērienu portfelim, jo, neskatoties arī uz kritušos pirktspēju, Bacardi - Martini grupas dzērieni ir labi atpazīstami Latvijas patērētāju vidū un joprojām pieprasīti.»

Laužot gadsimtiem senas vīna darīšanas tradīcijas, Drapjē ģimene, darot savu šampanieti Drappier Champagne, atteikusies no sulfītu piejaukuma, kas dažiem cilvēkiem izraisa alerģisku reakciju, vēsta Decanter.

Ar savas dzimtas īpašumā kopš 1808.gada audzēto šampanieti beidzot varēs iepriecināt sevi arī Drapjē ģimenes locekļi, kuriem visiem ir alerģija pret šo vīna industrijā plaši izmantoto konservantu – sulfītiem.

Tiesa, šampanietis un vīns, kura darīšanā netiek izmantoti sulfīti, ir dārgāks. Arī tā uzglabāšanas termiņš ir krietni īsāks, nekā vīniem un šampaniešiem ar sylfītiem, tomēr M. Drapjē ir pārliecināts, ka viņa produktam būs noiets, jo jau tagad pieprasījums krietni pārspējot piedāvājumu.

Vairāku gadsimtu laikā pirmais šampanietis, kuram nav pievienoti sulfīti nodēvēts par

Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljons latu.

Šogad uzņēmumā notikusi mārketinga stratēģijas maiņa jeb rebrendings, kas ietver jauna zīmola izstrādi un jaunas koncepcijas ieviešanu firmas veikalu tīklā, kā arī franšīzes izstrādi. Kopš jūnija zīmols V.O.V.A ieguvis jaunu dizainu un pārtapis par VOVA Lingerie, savukārt septembrī darbu sāka pirmais veikals Queen Lingerie, kas līdzās VOVA Lingerie ražojumiem piedāvā arī citu zīmolu preces. Paplašinot eksporta ģeogrāfiju un aktivizējot vietējo tirgu, pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 555 tūkstoši latu jaunu iekārtu iegādē, tehnoloģisko procesu pilnveidošanā, dizaina un konstruktoru programmu iegādē, darbinieku apmācībā. Rezultātā pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, uzlabota produkcijas kvalitāte un darba ražīgums, apgalvo uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina. 2013.gadā V.O.V.A. plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu par 7,5%, salīdzinot ar 2012.gadu. Uzņēmums šogad investēs 70 tūkstošus latu jaunu iekārtu iegādē, 25 tūkstošus latu tehnikas un datorprogrammu iegādē, kā arī 35 tūkstošus latu Daugavpils filiāles paplašināšanā.

Konkurences padome atļāvusi apvienoties pieciem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītiem uzņēmumiem, tomēr noteikusi dažādu ierobežojumus to darbībā.

Apvienošanās rezultātā SPI Group piederošā holdingkompānija SIA SPV Distributor iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA S.D.V., SIA L.D.V., SIA MONO M un SIA S.Alko.

SIA SPV Distributor ir vienas grupas uzņēmums ar a/s Latvijas Balzams, SIA AV&D un SIA Interlat. SIA S.D.V. komercdarbību neveic un saskaņā ar Konkurences padomes sniegtajiem datiem ir par pārvaldītājsabiedrība, L.D.V. un MONO M veic alkoholisko dzērienu importu, bet S.Alko – alkoholisko dzērienu izplatīšanu

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz konkurenci, ko varētu radīt šī apvienošanās, Konkurences padome noteikusi virkni ierobežojumu. Piemēram, apvienošanās dalībniekiem līdz 2014.gada vidum liegts sniegt akcīzes preču noliktavas un muitas akcīzes preču noliktavas pakalpojumus noteiktiem alkoholiskajiem dzērieniem un piegādāt Latvijas teritorijā alkoholiskos dzērienus ar preču zīmi Martini, kā arī dzirkstošos vīnus, kas bija L.D.V., MONO M un S.Alko sortimentā 2008.gadā un 2009.gadā līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas dienai. Konkurences padome piebilst, ka šis aizliegums neattiecas uz šampanieti un dzirkstošajiem vīniem ar preču zīmi J.P. CHENET, SANTORI un BERSANO.

Stingrāka taksometru firmu licencēšana, samazinot to skaitu, un likumdošanas izmaiņas, kas aizliegtu par krāpšanu aizvērtā bāra vietā pēc divām dienām atvērt jaunu ar citu nosaukumu, palīdzēšot novērst tūristu apkrāpšanu Rīgā.

To LNT raidījumā 900 sekundes teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. «Līdz Ziemassvētkiem esam plānojuši sakārtot situāciju, kas liegs par vienu Martini Asti pudeli tūristiem izkrāpt par līdz 2000 Ls. Tā vietā Rīgā atnāks normāls bizness,» uzsvēra N. Ušakovs, piebilstot, ka to varēšot vizuāli atšķirt no bēdīgi slavenā kluba Royal (iepriekš Lord Pub un Groks), kas nodarbojas ar lielu naudas summu izkrāpšanu no tūristiem. Otrs, ko Rīgas mērs sola sakārtot, ir taksometru bizness: «Rīgā paliks ne vairāk kā 5-10 lielas taksometru firmas pašreizējo 18 vietā. Tas nodrošinās caurspīdīgu biznesu šajā jomā un novērsīs to, ka katra lata dēļ pašlaik daudzie konkurējošie uzņēmumi ir gatavi cīnīties teju visām metodēm,» tā N. Ušakovs.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā vēl joprojām populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāmin, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau vairāk nekā divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija dzirkstošais vīnu Bosca, trešajā vietā atstājot alkoholisko dzērienu Bonaparte. Ceturtajā vietā ierindojies alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, tam seko vīns Kagor, bet pirmo sešinieku noslēdz dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti, stiprinātias vīns Agdam un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Līvu Rubenis, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierindojas Garais garāks. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus. Cilvēki iecienījuši arī tādus alus kā Walter, Vanaga stiprais, Apinītis un citus. Top 20 parādījies arī jaunums – 15.vietu ieņem Cēsu alus ražotais alus ar nosaukumu – Pagraba nefiltrētais.

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2012. gadā. Tas nozīmē, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija Rīgas šampanietis, trešajā vietā atstājot dzirkstošo vīnu Bosca. Ceturtajā vietā ierindojies kokteilis Fizz, tam seko Bonaparte, bet pirmo sešiniieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Aldara gaišais, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierndojas Aldara Pilzenes. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus Senču.

Slavenais britu spiegs Džeimss Bonds nākamajā filmā Skyfall vairs nedzers martini kopā ar šņabi, bet gan Heineken alu, paredz filmas veidotāju un alus darītāju noslēgtais līgums.

Tāpat Bondu tēlojošais aktieris Daniels Kreigs piedalīsies Heineken reklāmā un viņa attēls parādīsies uz alus iepakojumiem. Britu laikraksts The Telegraph norāda, ka jaunākās Bonda filmas veidotāju un Heineken noslēgtā līguma vērtība aplēsta 45 miljonu ASV dolāru apmērā.

Jaunais līgums izraisījis aģenta 007 fanu sašutumu, kuri filmas veidotāju lēmumu nosaukuši par «svētuma apgānīšanu». Dž. Bonda tēls un personība ir cieši saistīta ar martini un šņabja kokteili, kurš aprakstīts arī Jana Fleminga grāmatās, kas kalpojušas par pamatu filmām.

Heineken ir otrs lielākais alus importētājs ASV, atpaliekot tikai no Corona. Aizvadītajā gadā Heineken alus piegādes ASV samazinājušas par 2,9%, liecina Beer Marketer’s Insights apkopotie dati. Tomēr par 3% pieauguši pārdošanas apjomi veikalos.

SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita komentārs par mazumtirdzniecību septembrī.

Septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja grimt mīnusos. Tā šā gada septembrī, salīdzinot pērnā gada septembri, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 13.4%, tai skaitā pārtikas tirdzniecības uzņēmumos par 11.8%, bet nepārtikas par 14.2%. Kritums vērojams praktiski visos mazumtirdzniecības dalījumos. Tā septembrī pieauga tirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (+2.2%) un kosmētikas un tualetes piederumu iegāde (+10.3%) un tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (+11.7%), kas liecina par iedzīvotāju vājībām - neatteikties no jaunu lietu iegādes, bet pārskatot veidus un preces, kas tiek iegādātas. Līdzīga tendence uzrāda arī septembra datus salīdzinot ar šā gada augustu, vien ar iezīmi, ka septembrī strauji pieauga lietotu preču tirdzniecība (+17.7%). Arvien skaidrāk iezīmējas patērētāja paraduma izmaiņas, tāpat kā turpmākais apgrozījuma krituma apmērs būs atkarīgs no patērētāja subjektīvā vērtējuma.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Akadēmiskajā literatūrā ēnu ekonomikas īpatsvara un nodokļu sistēmas kvalitātes, funkcionalitātes un nodrošināto ieņēmumu valsts / pašvaldību budžetā mijiedarbība nereti tiek salīdzināta ar tekoša ūdens principu: ēnu ekonomika dzīvo līdzi izmaiņām nodokļu politikā, sankcijām vai gluži pretēji atvieglojumiem obligātajos maksājumos, ko ievieš par nodokļu iekasēšanu atbildīgās iestādes, izmaiņām sabiedrības morālajā stājā u.c. faktoriem. Kā strauts vai upe atstāj savu līdzšinējo gultni un apmet slaidu loku pēkšņi tās ceļā noliktam lielākam šķērslim, tā arī nodokļu maksātājs apiet tā konkurētspēju mazinošu likumu ar līkumu; Latvijā – šobrīd jau nereti, lai izdzīvotu!

Mikrouzņēmuma nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku

Kā Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu iniciators un šīs programmas līdzautors visupirms vēlos dalīties ar «mazās» uzņēmējdarbības veicēju atziņām, kas izskanēja Rīgas Plānošanas Reģiona Eiropas Savienības (ES) fondu informācijas centra organizēto semināru par iespējamo ES fondu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai cikla ietvaros. Uzņēmēji, izdzirdējuši par iespēju mazajiem komersantiem reģistrēties kā mikrouzņēmējiem un kļūt par mikrouzņēmuma nodokļa (9% no apgrozījuma) maksātājiem, atzina šo nodokli par pievilcīgu un konkurētspējīgu. «Mazajā» uzņēmējdarbībā mikro nodoklis izkonkurē ēnu ekonomiku! Uzzinot par to, uzņēmēji saka, «esam gatavi no pelēkā sektora iznākt baltajā, lai naktī varētu mierīgi gulēt». Nodokļu slogs un sarežģītā grāmatvedība tiek noņemta, pašos uzņēmējos radot vēlmi būt godīgiem un maksāt konkurētspējīgu nodokli, runājot līdzībās, sīkām ūdens tērcītēm radīta tik līdzena plūdvirsma, ka mest līkumus kļūst neracionāli. Ir radīti visi priekšnosacījumi ērtam un raitam nodokļu pieplūdumam valsts budžetā.

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Rīgas Austrumu slimnīcas) Toksikoloģijas un sepses klīnikas speciālistu aprūpē nonācis kāds vīrietis, kuru, atpūšoties Grieķijā, sadzēlusi dzeloņraja. Pacients ar šādu veselības apdraudējumu slimnīcas vēsturē ir pirmais.

Vīrietim Rīgas Austrumu slimnīcā veikti izmeklējumi, lai precīzi noteiktu bojājumu apjomu un uzsākta ārstēšana. Mediķu uzraudzībā pacientam būs jāpavada vēl vismaz 10 dienas, jo ar dzeloņrajas dzeloni vīrieša krūškurvja orgānos nonākusi infekcija.

Vīrietis Grieķijas kūrorta pludmalē nodarbojies ar snorkelēšanu. Ienirstot aptuveni 2 metru dziļumā, vīrietis sajutis spēcīgu triecienu, un tam sekojis elpas trūkums un stipras sāpes krūškurvja rajonā. Vēršoties pēc palīdzības pie Grieķijas mediķiem, apstiprinājušās aizdomas, ka vīrieti sadzēlusi dzeloņraja.

Tā kā ceļojuma laiks tuvojies noslēgumam, vīrietis attiecies no uzturēšanās Grieķijas slimnīcā un, atgriežoties Latvijā, uzreiz vērsies Rīgas Austrumu slimnīcā, lai saņemtu mediķu konsultāciju.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.