Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

SIA «Rīgas nami» iesniegusi sūdzību par maksātnespējas administratoru Andri Daugaviņu, informē uzņēmums.

Sakarā ar 2011. gadā notikušu nelikumīgu darījumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību «ZEUS» un Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA «Rīgas nami» bijušo amatpersonu 2012. gadā ierosināts kriminālprocess par augsta riska finanšu darījumu veikšanu ar SIA «Rīgas nami» finanšu līdzekļiem, pārsniedzot pilnvaras.

Savukārt 2012. gada nogalē tika pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» maksātnespējas process, par kura administratoru tika iecelts maksātnespējas procesa administrators Andris Daugaviņš.

SIA «Rīgas nami», kura ir maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» (MSIA «ZEUS») lielākais kreditors 1,8 miljonu eiro apmērā, ir regulāri lūgusi administratoram Andrim Daugaviņam iesniegt savas darbības atskaites, plānotā procesa izmaksas, kā arī izlietoto finanšu līdzekļu pamatojumus, taču administrators šo gadu laikā ir sniedzis tikai nepatiesu, maldinošu un nepārskatāmu informāciju.

Šī gada 12.augustā Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas SIA "Rīgas nami" valdes sastāvā.

Kā jau ziņots, šā gada 9.augustā amatu atstāja līdzšinējā SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže personīgu iemeslu dēļ. Attiecīgi uzņēmuma padome pieņēma lēmumu uz laiku SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatā iecelt esošo valdes locekli administrācijas vadības, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā Ojāru Valkeru.

Uzņemoties jaunos pienākumus, Ojārs Valkers uzsvēra: "Šis ir izaicinošs laiks uzņēmuma attīstībai, bet esmu pārliecināts, ka kopā ar profesionālo komandu mēs veiksmīgi turpināsim uzsāktos darbus pie SIA "Rīgas nami" darbības stratēģijas īstenošanas un sasniegsim nozīmīgus rezultātus. Mūsu darbības mērķi paliek nemainīgi - kvalitatīva nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, darba efektivitātes un klientu apmierinātības uzlabošana."

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Ātrāk nekā plānots būvkopmānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis projekta “Silvas nami” 5.namu, kas atrodas Purvciemā, Dzelzavas ielā.

Reaģējot uz pircēju pieprasījumu, jaunajā projektā gandrīz 20% dzīvokļu tiks pārdoti ar jau iekļautu virtuves iekārtu un tehniku. Tā kā ēkai ir A+ klases energosertifikāts, tas dzīvokļu īpašniekiem ļaus samazināt īpašuma uzturēšanas izmaksas.

Projekta “Silvas nami” 5.namā iegādei ir pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar iekštelpu platību no 42 m2 līdz 73,55 m2, ka arī visi dzīvokļi ir ar pilno apdari. Namā izbūvēta arī ventilācijas rekuperācijas sistēma, kas vēl vairāk uzlabos ēkas energoefektivitāti un iedzīvotāju komfortu. Iegādei pieejams arī lielāks skaits individuālo noliktavu telpu un koplietošanas ratiņu telpa. Savukārt noteiktam skaitam autostāvvietu būs iespējams uzstādīt arī elektrouzlādes iekārtas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Rīgas centrā šogad tiks pabeigts ģimenes uzņēmuma Pebo nami ilgi lolotais projekts – četrus miljonus eiro vērtie nami, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir viens no retajiem t.s. jaunajiem projektiem galvaspilsētā, kas no pirmsākumiem ir orientēts uz dzīvokļu īri un komercplatību nomu. Kopumā īres tirgus attīstību kavē nesakārtoti, novecojuši normatīvie akti, uzskata nozares uzņēmēji.

Aizlāpa robu

«Tā ir mūsu senču zeme. Tas ir sentiments, mūsu pienākums – kā gan savādāk?» tā uz jautājumu, kāpēc ir izvēlēts šāds projekta profils, atbild projekta īpašnieks Andrejs Pebo.

Jauno ēku adrese ir Rīgā, Dzirnavu ielā 39 un 41. Vēsturiskie nami, ko XX gadsimta sākumā uzbūvēja viņa vecvectēvs Krišjānis Ķergalvis, gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā. Tad ilgus gadus to vietā bijis robs, bet 2014. gada februārī Pebo nami tur sāka divu māju būvniecību. Tās projektējuši arhitekti Andris Rūtenbergs un Raivo Veisbergs, bet būvniecību veic a/s DHB. Abiem, pēc izskata atšķirīgajiem namiem – katrs no tiem arhitektoniski vairāk sasauksies ar savu blakus esošo ēku – būs septiņi virszemes un viens pazemes stāvs. Nami iecerēti energoefektīvi, to būvniecībā izmantoti mūsdienīgi materiāli. Pēc pabeigšanas, tie tiks savienoti ar citu Pebo ģimenes īpašumu – kompleksu K. Valdemāra ielā 33.

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, ar kuru uzņēmējai Inārai Vilkastei tika piespriests 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sods.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 15.maija spriedumu. Šis lēmums nav pārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja Stranča aizstāvis Saulvedis Vārpiņš, Štramam piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Štramam tika konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Šonedēļ pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma tiek uzsākti šobrīd Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšanas darbi. Pēc speciālistu aplēsēm, pērn ļaunprātīgu būvgružotāju izveidotās nelegālās izgāztuves apjoma novākšanai vēsturiskajā pilsētas lidlaukā Spilve būs nepieciešams vismaz 600 kravas mašīnas.

Atkritumu izvešanu, t.sk., paredzot arī to šķirošanu un pārstrādi, atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem, veiks atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Clean R. Piesārņotās 4100 m2 lielās teritorijas sakopšana pašvaldības uzņēmumam Rīgas nami izmaksās 50 000 eiro.

Jautājums par stingrāku būvgružu aprites pārraudzību un atkritumu pārvadātāju kontroli neilgi pirms Jāņiem tika skatīts arī Saeimas Vides un klimata apakškomisijā. «Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Tas rada lielu postu Latvijas ekosistēmai, un vienlaikus slogu un milzīgus zaudējumus ikvienam zemes īpašniekam, kas pēc tam spiests par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopot», apakškomisijas sēdē deputātiem uzsvēra SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.

Latvijas un Igaunijas īpašumu attīstītāji SIA "Regals nami" un "Novira Capital" jaunā septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēkā Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretī Centrālajai dzelzceļa stacijai plāno investēt ap 40 miljoniem eiro, pastāstīja "Novira Capital" valdes loceklis Undalgs Mētra.

"Regals nami" komercdirektors Jānis Brants informēja, ka projekts uz pusēm pieder Latvijas un Igaunijas attīstītājiem, un "Novira Capital" piesaistīts finansējuma nodrošināšanai projekta sākuma posmā.

"Mēs šo zemesgabalu pirms 16 gadiem iegādājāmies tieši šī projekta realizācijai, un tagad projekts ir izkustējies. Sākotnēji projekta nulles cikls - divi pazemes stāvi - tiks realizēts par uzņēmumu privātajiem līdzekļiem, biroju ēkas būvniecībā pastāv iespēja, ka tiek piesaistīts banku finansējums," skaidroja Brants.

Marijas un Satekles ielu krustojumā ir viena no lielākajām gājēju plūsmām Baltijā - ja pirms 10 gadiem tie varēja būt ap 70 000 cilvēki dienā, tad tagad tie ir aptuveni 50 000 cilvēki dienā, tāpēc arī šī vieta izvēlēta biznesa centra attīstībai.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!