Vēsturisko īpašumu uzturēšana ir komplekss pasākumu kopums. Vajadzīgas lielas investīcijas, vien tikai tam, lai ēkas uzturētu kārtībā. Pēdējos gados tajā, lai īpašumi būtu pieejami, esam ieguldījuši aptuveni 14 miljonus eiro, un te pat nav runa par pārbūvēm vai kapitālo remontu. Atbalsts, ko nosaka normatīvie dokumenti, ir niecīgs. Visa valsts grib lepoties ar vēsturiskajiem īpašumiem, bet palīdzēt īsti negrib. Mums jāiegulda miljoni uzturēšanā, bet mēs varam kā nodokļu atlaides dabūt tikai 18 tūkstošus eiro, intervijā laikrakstam Diena norāda SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.
Fragments no intervijas
Jūs domājat, ka valstij vajadzētu vairāk finansiāli iesaistīties vēsturisko ēku uzturēšanā?
Jā, valstij vajadzētu vairāk iesaistīties, un varbūt ne vienmēr jābūvē jaunas ēkas. Piemēram, Kongresu nams ir uzmanības vērta ēka un turklāt atrodas Rīgas bulvāru lokā. Veidojot tajā koncertzāli, mēs Rīgā iegūtu vēl vienu funkcionējošu pērli. Summas, kas nepieciešamas, lai Kongresu namu pārvērstu par koncertzāli, mērāmas daudzos miljonos, bet izdarīt to var. Jautājums ir globāls, vai būvējam ko jaunu, vai uzturam to mantojumu, kas mums ir, un izdarām to kvalitatīvi.
Tādus projektus, kuros ir sadarbība ar privāto investoru, RN patlaban jau īsteno?
Patlaban mums ir viens liels objekts – lidostas Spilve teritorija, kurā plānojam strādāt kopā ar privāto investoru. Šis objekts nav vienkāršs. Tur ne tikai angārs jāuzbūvē, bet jānodrošina arī mazās aviācijas bizness, jāuztur lidostas vēsturiskā ēka. Mēs sadarbosimies ar privātās aviācijas speciālistiem, jo paši uzturēt privāto aviāciju nevaram. Privātais uzņēmums to noteikti var izdarīt daudz veiksmīgāk. Mēs ar privāto investoru varētu sadarboties arī viesnīcā Konventa sēta.
Liela uzmanība bijusi pievērsta situācijai Latvijas Nacionālajā operā. Rīgas namu un Operas diskusijas turpinās?
Jā, mēs jau diezgan ilgi diskutējam ar Latvijas Nacionālo operu. Bija izveidojusies situācija, kuras ķīlnieki ir gan RN, gan Opera, jo nomas maksa bija tāda, ka precīzāk būtu sacīt, nomas maksas faktiski vispār nebija, to grūti nosaukt par nomas maksu, bet ēka jāuztur. Operas ēka ir sena un vēsturiska, tās uzturēšanā jāiegulda diezgan daudz naudas. Valsts praktiski nepalīdz. Tad kā lai Operas ēku uztur? Tas nevienam nav skaidrs. Mēs kopā ar Operas pārstāvjiem esam aprēķinājuši, ka ik gadu Operā jāiegulda kā minimums 140 tūkstoši eiro tikai ventilācijā, santehnikā un citā ar ēkas ikdienu saistītā aprīkojumā. Operai naudas nav, jo valsts nedod, bet RN nevar nepieciešamos izdevumus ielikt nomas maksā, un Opera pati nevar naudu ieguldīt, jo ēka nepieder Latvijas Nacionālajai operai.
Pašreizējā Operas vadība darbojas, es teiktu, drosmīgāk, nekā iepriekš tas bija vērojams. Ir sperts pirmais solis jautājuma risināšanā, lai gan punkts vēl nav pielikts. Ceru, ka viss beigsies labi un situācija vairs nebūs absurda. Kā situāciju uzlabot, tas ir valstij risināms jautājums, jo Opera tomēr pilda kultūras funkciju, bet sanāk tā, ka Operai paredzētas tikai dekorācijas, scenogrāfija, honorāri solistiem, režisoriem, mūziķiem, bet ne ēka.
Plašāk lasiet rakstā Vēsturiskās ēkas ir kopīga bagātība un atbildība ceturtdienas, 24.septembra laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!