Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Biznesa portāls db.lv viesojās zīmola Rīgas Miesnieks produktu ražotnē Jelgavā, vērojot doktordesas ražošanas procesu.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1922. gadā, kad tika dibināta desu darbnīca «Konsums». Nākamais attīstības posms sākās 1932. gadā, kad tika dibināta akciju sabiedrība «Bekona eksports» ar fabrikām Rīgā, Valmierā un Liepājā. Uzņēmums šajā laikā sāka eksportēt dzīvas cūkas un bekonu uz Vāciju, PSRS valstīm, ASV, Šveici, Zviedriju, Angliju un citviet. «Interesanti ir tas, ka ASV bija iecienījuši šķiņķa konservus, kas viņiem šķita kaut kas pasakains,» par tiem laikiem stāsta Heino Lapiņš, zīmola «Rīgas Miesnieks» produkcijas ražotāja «HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Par gaļas pārstrādes uzņēmuma Rīgas Miesnieks jauno vadītāju kļuvis Janeks Kalbins (Janek Kalbin), nomainot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Juhanu Matu (Juhan Matt), kurš šos pienākumus pildīja kopš 2009.gada septembra.

J.Kalbinam ir 9 gadu pieredze gaļas pārstrādes nozarē, un kopš 2003.gada viņš ir strādājis HKScan grupas uzņēmumos gan kā pārdošanas direktors, gan lielo klientu attiecību vadītājs.

«Mēs turpināsim attīstīt Rīgas Miesnieks un Jelgava zīmolus Latvijas tirgū, kā arī meklēsim jaunas eksporta iespējas jaunos tirgos,» stāsta J.Kalbins.

«Esam gandarīti par Juhana paveikto, gan veicot uzņēmumu darbības apvienošanu pēc Jelgavas Gaļas kombināta iegādes, gan veiksmīgi pārceļot ražošanu uz Jelgavu. Šogad mūsu mērķi visos HKScan grupas uzņēmumos ir turpināt uzlabot tirgus pozīcijas mūs interesējošās produktu grupās, kā arī izvērst eksportu uz Skandināvijas valstīm un Krieviju. Šo stratēģiju virzīsim visos mūsu grupas uzņēmumos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,» skaidro Tīts Sorms, gaļas pārstrādes uzņēmuma Rakvere vadītājs, kas HKScan grupas ietvaros koordinē arī Rīgas Miesnieks darbību.

Tuvākajos mēnešos apstrādes rūpniecības ražotāju cenu dinamika būs mērena, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju.

2015.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,2%, cenām palielinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,3%. Mēneša laikā ietekmīgākais cenu pieaugums bija papīra ražošanā un koksnes izstrādājumu ražošanā, bet samazinājums – pārtikas produktu un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenām pieaugot par 0,4% un samazinoties eksportētajai produkcijai par 0,1 %, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai samazinājās par 1,4%. Pēc krituma februārī - martā, cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai aprīlī bija vērojams kāpums. Eksporta produkcijas ražotāju cenas samazinājās visos četros mēnešos, ko noteica zemās cenas izejvielām un vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija papīra, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā – attiecīgi par 5,3%, 2,4% un 1,2%. Ražotāju cenu pieaugumu papīra ražošanas nozarē noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā cenas pieauga gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.

1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.

1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.

2015.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,7%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,3 %.

Kopumā šī gada četros mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Kopš gada sākuma cenas vietējā tirgū realizētai produkcijai pakāpeniski palielinājās, taču aprīlī piedzīvoja straujāko kritumu kopš iepriekšējā gada septembra. Eksporta produkcijas ražotāju cenu straujāku kritumu aprīlī ierobežoja noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada četros mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11,8% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 2%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Sagaidāms, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs zemākas nekā 2014. gadā, paredz Ekonomikas ministrija.

To ietekmēs kopējais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika, kā arī tirdzniecības ierobežojumi starp ES un Krieviju, uzskata EM.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,6%, cenām samazinoties gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4%, gan eksportētajai produkcijai – par 0,7%.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,2%. Šogad augustā vērojams straujākais cenu kritums kopš krīzes (2009. gada beigas).

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,1 %, bet cenām eksportētajai produkcijai saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šī gada piecos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,1%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,3 %, bet eksportētājai produkcijai pieauga par 0,3%. Pēc straujā krituma aprīlī, maijā cenām vietējā tirgū realizētai produkcijai bija vērojams neliels kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī - maijā noteica noturīgais pieprasījums ārējā tirgū.

Šī gada piecos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 10,8 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 3,7 %. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt), norādīja, ka Jelgavas gaļas kombināta strādnieki pēc šā uzņēmuma nopirkšanas pagājušajā gadā varēja turpināt darbu kombinātā. «Pirmām kārtām tie strādnieki, kas strādāja Jelgavas gaļas kombinātā pirms mēs nopirkām šo rūpnīcu, varēja turpināt strādāt arī tālāk,» sacīja Mats un informēja, ka tās brīvās darbavietas, kas Jelgavas ražotnē radušās, iesākumā piedāvātas uzņēmuma Rīgas ražotnes strādniekiem.

«Tie, kas vēlējās turpināt darbu, varēja to darīt Jelgavā,» teica Rīgas miesnieka valdes priekšsēdētājs, bet atzina, ka ne visi darbinieki vēlējās katru dienu veikt 50 kilometru ceļu uz Jelgavu. «Bet bija arī tādi, kas šādu iespēju izmantoja un tagad jau tur strādā,» piebilda Mats.

Līdz ar šo biznesa restrukturizāciju darbu zaudēja aptuveni 100 cilvēku, apliecināja Rīgas miesnieka vadītājs un piebilda, ka pašlaik Jelgavas ražotnē brīvu darbavietu nav. «Ir jāsaprot, ka mēs praktiski savienojām divas ražotnes. Līdz ar to tika apvienoti arī dienesti, kas nodarbojās ar pārdošanu un loģistiku, kā arī tika apvienotas citas funkcijas,» klāstīja Mats un paskaidroja, ka šo apvienoto funkciju veikšanai vairs nebija nepieciešams tik daudz darbinieku, līdz ar to daļa zaudēja darbu.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā Latvijā samazinājās par 0,5%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,4% un eksportētajai produkcijai – par 0,5%, norāda Ekonomikas ministrija.

Kopumā šā gada divos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās samazinājās par 0,2%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,9%. Pēc kāpuma janvārī, februārī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenām bija vērojams kritums. Eksporta produkcijas ražotāju cenu dinamiku janvārī-februārī noteica vājais pieprasījums ārējā tirgū.

Šā gada divos mēnešos nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija vērojams tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā – attiecīgi par 1,6% un 1%. Ražotāju cenu pieaugumu tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē noteica straujāks cenu kāpums eksportētajai produkcijai, bet apģērbu ražošanā cenu pieaugumu noteica straujāks cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai.

Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks plāno pārdot uzņēmuma ražotni un zemesgabalu Rīgā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt). Viņš atzina, ka pirms Jelgavas gaļas kombināta iegādes uzņēmumam bijusi arī izvēles iespēja investēt Rīgas ražotnē.

«Mums bija izvēle – vai nu investēt lielus līdzekļus jau esošajās ēkās, vai celt jaunu rūpnīcu, vai vispār aiziet no šā tirgus, vai arī nopirkt kādu savu konkurentu, kuram ir labas un modernas ražošanas telpas. Mums veicās – mēs atradām Jelgavas gaļas kombinātu,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Mats.

«Mēs jau varējām arī investēt Rīgas ražotnē, bet ir jāatzīst, ka šīs telpas mums ir par lielu,» teica Rīgas miesnieka pārstāvis un piebilda, ka pašreizējā Rīgas miesnieka ražotne Rīgā tika celta pirms 30–40 gadiem un bija piemērota liela apmēra ražošanai, jo tad uzņēmums strādāja PSRS tirgum. «Tolaik šeit strādāja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Tagad šīs telpas, kā jau teicu, mūsu apmēram ir par lielu, un tās prasa arī pārāk lielus izdevumus, piemēram, par siltumu, elektrību un tā tālāk,» paskaidroja Mats un piemetināja, ka līdz ar to investēt Rīgas ražotnē bija bezjēdzīgi.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Noslēdzoties pirms trim gadiem sāktajai reorganizācijai, a/s Rīgas miesnieks ar Somijas māteskompānijas lēmumu turpmāk tiks pārdēvēts par HKScan Latvia. Izmaiņas neietekmēs ne produkcijas zīmolus, ne arī uzņēmuma darbiniekus, informēja uzņēmuma vadītājs Janeks Kalbins.

J. Kalbins norādīja, ka Rīgas miesnieka mātesuzņēmums - Somijas pārtikas rūpniecības koncerns HKScan - paziņojis par divu tai piederošu Igaunijas uzņēmumu apvienošanu. Gaļas pārstrādātājs Rakvere Lihakombinaat un putnu gaļas produkcijas ražotājs Tallegg maijā tiks apvienoti kompānijā HK Estonia.

Reorganizācijas gaitā tiks pārdēvēti arī pārējie HKScan grupā ietilpstošie gaļas pārstrādes uzņēmumi Latvijā un Lietuvā. Līdz ar to Rīgas miesnieks tiks pārsaukts par HKScan Latvia, bet Lietuvas uzņēmums Klaipedos maisto mesos produktai - par HKScan Lietuva.

Gaļas ražotāji pērn audzējuši apgrozījumu, šogad bažas par konkurences saasināšanos

«2014.gads izskatās izaicinošs, ko nosaka galvenokārt situācija ārējos tirgos. No vienas puses, graudu cenas ir samazinājušās, no otras – situācija ar cūkgaļas un cūkgaļas produktu eksporta aizliegumu no ES uz Krieviju var izraisīt konkurences saasināšanos, tādā veidā mazinot tirgus spēlētāju peļņu,» situāciju tirgū komentē a/s Rīgas miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Viņa viedoklim gan oponē a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdz īpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka termiski apstrādātu gaļas produkciju drīkst vest uz Krieviju un aizliegums nekādā veidā neietekmē Rēzeknes gaļas kombinātu.

Apgrozījums aug

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Pagājušajā gadā AS Rīgas Miesnieks neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 5,49% un sasniedza 37,7 miljonus eiro.

Lielāko apgrozījuma pieauguma daļu nodrošināja eksporta apjoma pieaugums – gan HKScan Grupas uzņēmumiem Baltijā un Skandināvijā, gan uz ārējiem tirgiem.

Pretēji 2012.gada rezultātiem, 2013.gadu AS Rīgas Miesnieks pabeidza ar peļņu – tā veidoja 826,7 tūkstošus eiro. Šo rezultātu veicināja gan pēdējo trīs gadu laikā novadītā uzņēmuma organizatoriskās struktūras reorganizācija, kas nodrošināja uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanu, gan jaunu produktu ieviešana tirgū, mārketinga atbalsts un realizētā cenu politika klientiem.

«Neskatoties uz to, ka situācija tirgū nav bijusi labvēlīgākā, it īpaši ārējos tirgos, pateicoties pēdējo gadu laikā paveiktajiem darbiem gan Latvijā, gan HKScan grupas ietvaros Baltijas līmenī, mums ir izdevies nostiprināt savas līdera pozīcijas Latvijā, it īpaši gatavo gaļas produktu segmentā, kā arī noslēgt 2013.gadu ar peļņu,» stāsta AS Rīgas Miesnieks vadītājs Janeks Kalbins.

Gaļas pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Miesnieks pēdējo četru gadu laikā ir trīskāršojis vistas gaļas produktu pārdošanas apjomus.

Šī gada pirmā ceturkšņa vistas gaļas pārdošanas rādītāji uzrāda 29% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada šo pašu periodu.

Rīgas Miesnieka pārdošanas dati liecina, ka vistas gaļas produkti ir straujāk augošā produktu grupa, kuras pārdošanas apjomi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši trīs reizes. Uzņēmums prognozē, ka straujais vistas gaļas produktu patēriņa pieaugums nākamajā gadā Latvijā nedaudz mazināsies sakarā ar gaidāmo cenu kāpumu, tomēr saglabājot vienmērīgu 10% pieaugumu.

«Vistas gaļa neapšaubāmi ir līderis Latvijas patērētāja gaļas produktu izvēlē. Par to liecina arī mūsu pārdošanas rādītāji. Rīgas Miesnieks vistas gaļas produktu zīmola Kika tirgus daļa pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi 10 reizes, un mēs turpināsim to palielināt. Tādēļ šogad esam krietni paplašinājuši izvēles iespējas šai produktu kategorijā un kopumā piedāvājam 22 jaunus vistas gaļas produktus, kas jau nopērkami veikalos,» komentē Rīgas Miesnieks mārketinga direktore Juliāna Juškeviča. Atbildot uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu šajā produktu grupā, Rīgas Miesnieks šogad paplašinājis vistas gaļas produktu klāstu.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 1,1 % un eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas samazinājās par 1 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, dzērienu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā. Savukārt cenu pieaugums bija novērojams pārtikas produktu ražošanā, atkritumu savākšanā un elektroenerģijas sadalē.

2016. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,7 %, bet eksportētajai produkcijai palika nemainīgs. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā līmenī. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā un elektroenerģijas ražošanā.

Pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas samazinājās par 1,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5 %.

Vislielākais cenu samazinājums bija atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē un pārtikas produktu ražošanā. Lielākais cenu kāpums bija notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā, kā arī ūdens ieguvē, attīrīšanā un apgādē.

2015. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis saruka par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,3%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Gan eksportam uz eirozonas valstīm, gan eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

2018. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1 %.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs tuvas pagājušā gada līmenim, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā noteiks cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika.

2016.gada janvārī, salīdzinot ar 2015.gada decembri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,2%, cenām pieaugot vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai samazinoties par 0,4 %.

Šī gada pirmajā mēnesī nozaru griezumā ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bija pārtikas produktu ražošanā – par 0,3%, papīra ražošanā – par 1,7% un ķīmisko vielu ražošanā – par 0,8%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas ražošanas nozarē noteica cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai (par 0,6%), bet papīra un ķīmisko vielu ražošanā cenu pieaugumu noteica cenu kāpums eksportētajai produkcijai.