Vai demences slimniekiem, kuriem nav nepieciešama diennakts uzraudzība, ir iespēja dzīvot pašiem savā dzīvesvietā, nepārceļoties uz pansionātu? Kas viņiem nodrošina atbalstu un aprūpi?
Sarunā ar Dienas Biznesu šos jautājumus komentē starptautisks sociālās aprūpes uzņēmums Senior Group, kas Latvijā ir jau pazīstams ar «Lielās Ģimenes mājas» koncepta radīto senioru rezidenci Babītē. Šā gada sākumā centrs sāka darbību pie Francijas mājas aprūpes modeļa - viedā mājas aprūpe Mama-OK - izveides. Tas paredz aprūpi demences klientu dzīvesvietā, kas ietver gan klātienes vizītes, gan pilnvērtīgu mājokļa adaptāciju ar specializēto aprīkojumu un jaunākajām tehnoloģijām kritienu prevencijā. Apkalpojot Rīgas rajonus, katrā rajonā plānots atvērt aprūpes bāzes, kurās mitinās aprūpes personāls, lai jebkurā diennakts laikā nodrošinātu ātru reaģēšanu uz izsaukumiem un palīdzības sniegšanu. Visi klienti ir sadalīti vairākos profilos atkarībā no viņu vajadzībām. Ir cilvēki, kam pietiek ar 3 vizītēm nedēļā, ir klienti, pie kuriem aprūpētājs dodas vairākas reizes dienā.
Cena par aprūpi ir atkarīga no tā, kādi pakalpojumi un kādā apjomā tiek sniegti. Jo patstāvīgāks ir klients, jo mazāk pakalpojumu nepieciešams un attiecīgi cena ir zemāka. Viedās mājas aprūpes cenas svārstās no 250 līdz 947 eiro mēnesī. Visaugstākā summa paredz 21 vizīti nedēļā. Jānorāda, ka šo sociālo pakalpojumu rindas kārtībā apmaksā arī Rīgas dome. Pašlaik Mama OK ir astoņi klienti, un četriem šo pakalpojumu apmaksā pašvaldība. Senioru grupas pārstāvis Kristaps Keišs stāsta, ka katrā Rīgas rajonā ir plānots atvērt 3 birojus, no kuriem katrs apkalpotu 14 klientus. Šā brīža investīcijas viedās mājas aprūpes izveidē ir 50 000 eiro un nodarbināti 6 aprūpētāji.
Pakalpojuma iepircēja - Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta - direktores vietnieks Mārtiņš Moors uzsver, ka pakalpojums Rīgas iedzīvotājiem ir ļoti nepieciešams. Tā lielākā pievienotā vērtība ir tā, ka klientiem pēc iespējas ilgāk ir iespējams palikt savās dzīvesvietās un nepārcelties uz institūcijām. Jānorāda, ka institucionalizēta aprūpe pašvaldībai izmaksā daudz dārgāk. M. Moors teic, ka turpmākajos gados Rīgas dome vēlētos palielināt to cilvēku skaitu, kam šis pakalpojums tiek apmaksāts. Tiesa, ierēdnis gan atteicās prognozēt, cik klientiem nākamgad pašvaldība varētu apmaksāt šo pakalpojumu. Taujāts par klientu līdzmaksājumiem, M. Moors skaidro, ka par pakalpojumu iedzīvotājiem ir jāmaksā tikai tad, ja ienākumi pārsniedz 430 eiro. Respektīvi, starpību starp pakalpojuma cenu un ienākumiem virs 430 eiro sedz pats klients. To, kam pienākas pašvaldības apmaksātais pakalpojums, izvērtē sociālais dienests.
K. Keišs stāsta, ka pakalpojuma būtiska priekšrocība ir tā, ka tas ir individuāli piemērots katram klientam un tiek sniegti tikai tie pakalpojumi un tādā apjomā, kādi nepieciešami. Pakalpojumos ietilpst gan mājas vizītes un sarunas, gan video vizītes un kritienu detektors, gan drošības poga un pastaigas. Faktiski, kā norāda K. Keišs, piedāvātie pakalpojumi ļauj klientiem nepārcelties uz pansionātiem un krietni atvieglo dzīvi viņu ģimenēm un tuviniekiem. Īpašs jauninājums ir dzīvesvietās izvietotās videokameras, kas darbojas saskaņā ar Datu drošības regulu, neļaujot novērot klienta dzīvi pilnībā, bet tikai fiksējot, vai cilvēks nav nokritis. Demences klientiem noderīgs ir arī automātiskais zāļu izsniedzējs, kas ar īpašu skaņas signālu paziņo, ka jāiedzer zāles un automātiski izsniedz izrakstītās zāles pareizajā devā. Pārējā laikā klients pie zālēm netiek. Vientuļiem senioriem tiek piedāvāta arī silta ēdiena piegāde un palīdzība dzīvokļa uzkopšanā.
#1/3
#2/3
