Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

Kultūras ministrijas konkursā uz VSIA "Rīgas cirks" valdes locekļa amatu uzvarējusi Rīgas cirka līdzšinējā stratēģiskās attīstības vadītāja Māra Pāvula.

Jaunievēlētā valdes locekle amata pienākumus sāks pildīt no 3. janvāra, kad Rīgas cirka pašreizējā vadītāja Liene Pērkone būs nolikusi savas pilnvaras.

M.Pāvula ir darbojusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” rīkotāju komandā, viņa ir arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas platformas “Next Door Circus” dibinātāja, kā arī “Sansusī” cirka un labklājības rezidenču programmas aizsācēja. Rīgas cirka komandai Māra pievienojās 2017. gadā, kad izveidoja Rīgas cirka skolu. Kopš 2019. gada Māra pilda Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītājas pienākumus. Kopš 2018. gada Māra ir ievēlēta arī Baltijas uz Ziemeļvalstu cirka tīkla (BNCN) un Laikmetīgā cirka un ielu mākslas tīkla Circostrada vadības komitejās un aktīvi piedalās nozares attīstības procesos starptautiskā līmenī.

Uzsākot jauno sezonu, Rīgas cirks piedāvās ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, informē Rīgas cirks.

Sezonas atklāšanas izrādēs tiks atvērtas Merķeļa ielas fasādes puses durvis, kas ilgāku laiku skatītājiem nav bijušas pieejamas. Šobrīd galvenā ieeja Rīgas cirkā ir no pretējās puses – pa Alfrēda Kalniņa ielas vārtiem, taču nu būs iespēja ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, kas garāmgājējus un cirka apmeklētājus sagatavos rekonstrukcijas darbiem. Rekonstrukcijas pirmais posms sāksies 2020. gada nogalē.

«Cirks nu jau kādu laiku ir atvērts – šeit notiek pasākumi kā pieaugušo, tā bērnu auditorijai,» komentēja VSIA «Rīgas cirks» direktore Liene Pērkone. Viņasprāt, daudzi garāmgājēji par kultūras notikumu programmu cirkā pat nenojauš, jo ikdienas kustība ēkā notiek pa Kalniņa ielas vārtiem – Merķeļa ielas ieeja apmeklētājiem vairākus gadus bijusi slēgta. «Nu uz fasādes redzams cirka stāsts – informācija par šeit mutuļojošo programmu, kā arī par gaidāmo ēkas pārbūvi. Gribam aicināt izmantot brīdi un paspēt apskatīties Rīgas cirka vēsturisko ēku vēl pirms grandiozās pārbūves,» sacīja Liene Pērkone.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

VSIA Rīgas cirks 13. maijā parakstīja līgumu ar arhitektu biroju NRJA par projekta «Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīzija» ieviešanu.

Darbs pie projekta pirmajā kārtā paredzētajām energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātēm sāksies 2020. gadā. Visa ēkas pārbūve varētu aizņemt aptuveni no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Apbūves koncepcija paredz maksimāli saglabāt nozīmīgās vēsturiskās konstrukcijas, jaunos apjomus integrējot kopējā apbūvē. Cirka gājēju pasāžas zonā saskaņā ar arhitektu vīziju plānots izbūvēt laipas (urban exploration path) - metāla kopņu konstrukcijā risinātas gājēju laipas, kas, paceļoties virs ēku jumtiem, nodrošina neaizmirstamu piedzīvojumu, citu skatu uz cirka būvēm un pilsēttelpu kopumā. Plānota skatītāju zona āra terasē brīvdabas kinoteātra izrādēm un Cirka skolas uzvedumu vērošanai atvērtas zāles sienas gadījumā - metāla kopņu konstrukcija ar sēžamiem pakāpieniem.

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūves būvuzraudzības iepirkumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Būvuzraugi LV". Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Būvuzraugi LV" sūdzību par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzības iepirkumu bija iesniegusi arī šā gada jūnijā un IUB jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt slēgt līgumu.

"Rīgas cirks" augusta sākumā izsludināja atkārtoto iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzību būvdarbu un garantijas laikā. Būvuzraudzības iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš ir 8.septembris.

Septembrī plānots izsludināt arī cirka ēkas būvniecības iepirkumu.

Plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Rīgas cirks valdes locekļa amatu saņemti 6 pretendentu pieteikumi, informē Kultūras ministrija.

Konkursa uzvarētāja uzdevums būs nodrošināt ar Rīgas cirka māksliniecisko darbību un cirka ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4 rekonstrukciju saistīto pārmaiņu vadību.

Iesniegtos pieteikumus Rīgas cirka valdes locekļa amatam izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pilda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. Komisijas locekļi – Teātra padomes pārstāvis, VSIA Latvijas Nacionālais teātris valdes loceklis Ojārs Rubenis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, VSIA Rīgas cirks atbildīgais darbinieks, KM Nozaru politikas nodaļas vecākais referents Mārcis Katajs un neatkarīgā eksperte – biedrības Latvijas Jaunā teātra institūts valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesora p.i. Zane Kreicberga.

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Struktum".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rīgas cirks" pagājušā gada 30.novembrī izsludināja iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūvi. Iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš bija 4.janvāris, tomēr decembra beigās termiņš pagarināts līdz 14.janvārim.

Iepirkums paredz pārbūves darbu sākšanu 2021.gada februārī un to pabeigšanu līdz 2022.gada jūlijam.

Iepriekš bija plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

2019.gada oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde "Rīgas cirkam" izsniedza būvatļauju cirka ēkas pārbūvei. Cirka ēkas pārbūves būvatļauja paredz pārsvarā energoefektivitātes jautājumu risināšanu - siltināšanu, instalāciju pārbūvi, palīgtelpu atslogošanu un arī ēkas kupola daļas nostiprināšanu.

Jau ziemā uz Rīgu tiks atvestas izrādes, kas demonstrēs, kāds ir mūsdienīgs cirks, sola jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre, kura amatā stāsies 28.aprīlī.

Viņa norāda, ka iecerētās izrādes varētu būt interesantas dažādām auditorijām - gan tiem, kas ir bijuši lojāli tradicionālajam cirkam, gan tiem, kas ir atvērti laikmetīgajam, mūsdienīgajam, uzskata Kehre.

Stājoties amatā, viņas pirmais darbs būšot veidot komandu, veidot radošo padomi, kuras uzdevums būs pabeigt izstrādāt Rīgas cirka darbības stratēģiju. Tas notikšot vasarā. Rudenī tiek solīts nākt klajā ar skaidrākiem plāniem par to, kad būs pirmās izglītības programmas un pirmās izrādes.

«Galvenais, par ko jādomā, ir, ka katrai lietai, ar ko nodarbosies Rīgas cirks, jānes ienākumi. Tie var būt mazāki vai lielāki. Arī izglītības un rezidenču programma piesaistīs finansējumu - tā var būt dalības maksa, starptautisks finansējums, stipendijas vai sponsoru finansējums,» uzsver Kehre.

Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre, kura ir viena no fonda Viegli dibinātājām, kā arī apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja.

Atklātā konkursā uz Rīgas cirka valdes locekļa amatu tika saņemti seši pretendentu pieteikumi.

Iesniegtos pieteikumus Rīgas cirka valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pildīja KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. Komisijā bija arī Teātra padomes pārstāvis, VSIA Latvijas Nacionālais teātris valdes loceklis Ojārs Rubenis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, VSIA Rīgas cirks atbildīgais darbinieks, KM Nozaru politikas nodaļas vecākais referents Mārcis Katajs un neatkarīgā eksperte - biedrības Latvijas Jaunā teātra institūts valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesora pienākumu izpildītāja Zane Kreicberga.

Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai

«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Budžets liek laipot

Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.

Rīgas cirks savā repertuārā ir atjaunojis mazformāta izrādi "Brīnuma skartie".

Šī izrāde, kas tapusi kopā ar teātra trupu "Kvadrifrons" (režisors – Reinis Boters), radīta 2018. gadā, vēl nenojaušot par Covid-19 drošības pasākumiem, taču tās formāts ir ideāli atbilstošs valstī šobrīd pastāvošajiem ierobežojumiem.

Izrādē piedalās līdz 20 skatītājiem, darbība noris nevis vienā telpā, bet visā Rīgas cirka ēkā, kur katrs skatītājs veic individuālu maršrutu audiogida pavadībā – distancēti no pārējiem apmeklētājiem.

"Brīnuma skartajos" skatītāji izpēta dažādas cirka ēkas telpas, dzird audiostāstus un mūziku, redz kinohroniku fragmentus, hologrammiskus sižetus un sastop aktierus maskās.

2020. gada rudenī paredzēts uzsākt cirka ēkas rekonstrukciju, līdz ar to ēka apmeklētājiem nebūs pieejama vairākus gadus.

Rīgas cirka atklātajā konkursā "Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4, Rīgā, pārbūve" par uzvarētāju atzīta personu apvienība "Aidaco Group”.

Konkurss tika izsludināts 2020. gada 25. novembrī, un tajā bija pieteikušies trīs pretendenti. Līgumcena: EUR 3 201 364,43 + PVN. Rīgas cirks ar konkursa uzvarētāju šī gada 13. maijā noslēdzis līgumu. Projektu – Rīgas cirka rekonstrukcijas siltumizolācijas un energoefektivitātes etapu – paredzēts īstenot 15 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

2021. gada 3. februārī tika noslēgts arī līgums ar būvuzraudzības iepirkuma konkursa uzvarētāju – SIA "CMB" par būvuzraudzības veikšanu šajā projektā. Līgumcena: EUR 65 760,00 + PVN.

"Esam pagodināti uzsākt pārbūves darbus tik nozīmīgā ēkā – vienā no vecākajām cirka ēkām Eiropā. Tehnoloģiski sarežģītākais šajā projektā ir jaunā kupola izbūve no krusteniski līmētām koka paneļu konstrukcijām un vēsturisko saglabājamo ēkas daļu atjaunošana. Rīgai šī ir vitāli nozīmīga ēka, kas jau sen ir pelnījusi atbilstošu renovāciju, lai rekonstruētā cirka ēka iespējami drīz priecētu rīdziniekus un Rīgas viesus," komentē "Aidaco Group" vadītājs Valdis Koks.

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšana ir pabeigta, taču vēl tiks veikti fasādes konservācijas darbi, lai gan plašākiem remontdarbiem nepieciešamos līdzekļus lūgs valdībai, šodien preses konferencē sacīja Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre.

RĪGAS CIRKA ĒKAS FOTO SKATIES RAKSTA GALERIJĀ!

Pabeigtie cirka ēkas fasādes nostiprināšanas darbi ir būtiski priekšdarbi, lai varētu veikt ēkas fasādes konservācijas pasākumus, sacīja Kehre, skaidrojot, ka iepriekš veiktā ekspertīze pamatkonstrukciju tehnisko nolietojumu kopumā vērtēja kā apmierinošu.

Tomēr būtiskas ir cirka ēkas Merķeļa ielas fasādes deformācijas, un to neprognozējamā ietekme uz kopējo ēkas noturību, kas neatbilst ugunsdrošības un vides pieejamības prasībām.Fasādes nostiprināšanas fāzē uzstādītas pagaidu metāla atsaites no Merķeļa ielas fasādes uz iekšējo nesošo konstrukciju, nodrošinot fasādes stabilitāti līdz turpmāko konservācijas darbu uzsākšanai, sacīja SIA Velve projektu vadītājs Jānis Jēgers.

Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana.

Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai.

Laikā no 2021. gada maija līdz 2022. gadam būvuzņēmējs PS “AIDACO GROUP” veica energoefektivitātes uzlabošanas darbus. Virs vēsturiskās kupola metāla kontrukcijas ārtelpas virzienā izbūvēta jauna kupola konstrukcija no pašnesošiem CLT paneļiem, nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens ārējās sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve.

Ēkas interjerā apvienots arhitektu birojam NRJA raksturīgais industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts ēkas sākotnējam vēsturiskajam veidolam. Pārbūves rezultātā cirka arēna padarīta transformējama un pielāgojama mūsdienu cirka vajadzībām.

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.