Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai
«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.
Budžets liek laipot
Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.
Rekonstrukcijas starta šāviena gaidās ir arī M. Ķibers, kurš atzīst, ka kultūras ēku būvniecībā ir jūtama konkurence, līdz ar to projekta realizācijas temps varbūt nebūs tik straujš, kā gribētos, bet aplēses ļauj cerēt, ka pēc septiņiem gadiem cirks strādās jau pavisam citā kvalitātē un būs multifunkcionāla vieta, kas papildinās kultūras pasākumu piedāvājumu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā ārvalstu viesiem. «Kopumā Rīgā ir liela konkurence kultūras pasākumu jomā un tos regulāri apmeklē aptuveni 4–6 tūkst. cilvēku, kuri ir pastāvīgie viesi teātros un koncertos. Pie mums nāk tie, kas laikmetīgo cirku redzējuši jau iepriekš, vēlas to skatīties atkal un atkal. Reklāmisti teiktu, ka laikmetīgā cirka skatītājs ir young urban professional, proti, pilsētnieki, profesionāļi vecumā no 25 līdz 50 gadiem. Turklāt mēs cenšamies lauzt klišeju, ka uz cirku ir jānāk tikai ar bērniem, jo lielākoties izrādes ir domātas pieaugušajiem. Turklāt burvība ir tajā, ka tā ir neverbāla mākslas forma, līdz ar to skatītāju rindās vienlaikus var būt dažādu tautību cilvēki,» skaidro M. Ķibers.
Visu rakstu lasiet 15. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/22
#2/22
#3/22
#4/22
#5/22
#6/22
#7/22
#8/22
#9/22
#10/22
#11/22
#12/22
#13/22
#14/22
#15/22
#16/22
#17/22
#18/22
#19/22
#20/22
#21/22
