Reālo ienākumu pieaugums un zemākas kredīta likmes šī gada otrajā ceturksnī sekmēja mājokļa pieejamības uzlabošanos Rīgā un Viļņā, kur iedzīvotājiem pieejamāki kļuva gan sērijveida dzīvokļi, gan jaunie dzīvokļi, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss.
Savukārt Tallinā, kur tika novērots visstraujākais mājokļu pieejamības indeksa pieaugums vecajiem dzīvokļiem, dzīvokļiem jaunajos projektos pieejamības indekss mazinājies.
2016. gada 2.ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā palielinājās līdz 52,2 m², kas ir par 0,2 m² vairāk nekā 2016. gada 1.ceturksnī un par 0,3 m² vairāk nekā 2015. gada 2.ceturksnī. Viļņā šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība vecajiem dzīvokļiem guļamrajonos salīdzinājumā ar 2015. gada otro ceturksni pieaugusi par 0,1 m² līdz 41,3 m². Savukārt visstraujāk indekss gada laikā pieaudzis Tallinā - par 0,7 m² līdz 42,8 m².
«Neskatoties uz to, ka algu pieauguma temps Latvijā pēdējo ceturkšņu laikā sarucis, strādājošo ienākumi kopumā turpina augt un iedzīvotāju pirktspēja uzlabojas, kas sekmē indeksa vērtības pieaugumu. Pozitīva ietekme ir arī kredītlikmju kritumam. Kopš gada sākuma vidējās kredīta procentu likmes jaunajiem mājokļu kredītiem Latvijā sarukušas par 0,20 procentpunktiem. Igaunijā kredītu likmes 2. ceturksnī bija par 0,05 procentpunktiem zemākas, bet Lietuvā par 0.03 procentpunktiem augstākas nekā 2015. gada pēdējā ceturksnī. Tomēr 2016. gada 2.ceturksnī mājokļu kredītu efektīvā procentu likme vismazākā joprojām bija Lietuvā (2,06%), tai sekoja Igaunija (2,60%) un Latvija (3,28%),» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Mājokļu pieejamības indeksa kāpuma bremzējošais faktors ir nekustamā īpašuma cenu palielināšanās, kas īpaši atspoguļojas jauno mājokļu segmentā abās Latvijas kaimiņvalstīs. Gada laikā indeksa vērtības pieaugums jauniem projektiem bija vērojams Rīgā – par 1,9 m² līdz 27,9 m². Viļņā indeksa vērtība palielinājusies par 0,3 m² līdz 29,5 m², savukārt Tallinā kritusies par 0,8 m² līdz 37 m², jo jauno dzīvokļu cenas gada laikā palielinājušās visstraujāk.
Tomēr, neskatoties uz indeksa vērtības kritumu, Tallinā jaunie mājokļi joprojām ir pieejamāki nekā Rīgā un Viļņā, un strādājošie var atļauties lielāku dzīvokli. Par to liecina ne tikai augstāka mājokļa pieejamības indeksa vērtība, bet arī laiks, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai. Lai sakrātu 20% pirmo iemaksu jaunajam mājoklim, Tallinas iedzīvotājiem ir nepieciešami 40,9 mēneši, Rīgas iedzīvotājiem – 49 mēneši, bet Viļņas iedzīvotājiem – 56,5 mēneši.
Savukārt, lai sakrātu 20% pirmo iemaksu 40 m² lielam sērijveida dzīvoklim, strādājošajam Rīgā, kurš saņem vidējo algu un katru mēnesi uzkrājumam novirza 30% savu ienākumu, būtu nepieciešami 26,2 mēneši, kas ir zemākais rādītājs Baltijā. Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem šādas pirmās iemaksas sakrāšanai līdzīgam dzīvoklim kādā no pilsētas mikrorajoniem būtu nepieciešams ilgāks laiks – attiecīgi 35,4 un 40,5 mēneši.
SEB Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo m² skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku (kredīta termiņš – 25 gadi, pirmā iemaksa – 20%, kredīta maksājumiem tiek novirzīti 30% kredītņēmēja ienākumu). Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu vai jauno projektu dzīvokļu) cenu, ienākumu (vidējās darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju (efektīvā procentu likme jaunizsniegtajiem mājokļu kredītiem eiro valūtā) – izmaiņas.