Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Lielo ostu termināļu vidū konkurence saasinās; cieš no vagonu trūkuma Krievijā

Slikto laika apstākļu dēļ Latvijā, kā arī austrumu kaimiņvalsts likto šķēršļu dēļ pārkrauto graudu apjomi 10 mēnešu laikā salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada laika periodu samazinājušies par 15,8% līdz 3,14 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas un ostu dati. Katrā ostā situācija gan ir atšķirīga, taču visas ostas un termināļus vieno pieaugošā konkurence. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš meitas kapitālsabiedrības SIA LDz Cargo dati rāda, ka kompānija kopumā 10 mēnešos pārvadājusi 1,32 milj. t graudu, kas ir par 3,6% mazāk nekā pērn. Šajā laika periodā iekšzemes pārvadājumu apjomi auguši par 8% līdz 688,6 tūkst. t, bet caur ostām pārvadāto graudu apjomi sarukuši par 13,6% līdz 588,5 tūkst. t. Pēdējos gados visvairāk graudu pa dzelzceļu pārvadāts 2012. gadā, sasniedzot 2,16 milj. t, bet pērn tika pārvadāts 1,67 milj. t graudu, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2015. gada 12 mēnešos.

Tuvākajos gados SIA KS Terminal vēlas pārsniegt divu milj. tonnu apgrozījumu; izbūvēs laukumus, iegādāsies celtņus

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostā strādājošās SIA KS Terminal valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. Vaicāts, kā terminālim, kas darbojas graudu un kokmateriālu segmentā, klājas uz kopējā ogļu un naftas produktu apjomu krituma fona, viņš norāda, ka šobrīd bažas par nākotni visai nozarei ir kopīgas. Vietējās kravas uzņēmumam var nodrošināt 55‒65% no termināļa pārkraušanas apjoma, bet visam pārējam ir jābūt tranzītam un importa kravām. Patlaban situācija nebūt nav viegla, un pamatā tam ir saspīlētās attiecības Latvijas un Krievijas starpā.

Terminālī apkalpo Latvijas un Lietuvas graudus, to īpatsvars ir puse uz pusi. Mūsu ostās konkurence šī segmenta termināļu starpā ir diezgan asa. Jāņem arī vērā, ka ir sarucis minerālmēslu tranzīts, un šī segmenta termināļi var apkalpot arī graudu kravas. Kaut galvaspilsētas ostā ar graudu pārkraušanu nodarbojas arī Rīgas ostas elevators un Riga Bulk Terminal, Ē. Cešeiko tomēr lēš, ka pagaidām jaudu kopumā nav par daudz. Taču konkurence aug, un tā patlaban ir starp labo un kreiso krastu, kurš gan ir izdevīgāks no autotransporta loģistikas viedokļa. Līdz ar to labā krasta termināļi, lai piesaistītu kravas, ir elastīgāki pārkraušanas cenu ziņā. Komentējot, kāda veida transportēšana ir izdevīgāka, viņš zina teikt, ka 150 km rādiusā autotransports ir izdevīgāks nekā dzelzceļa pārvadājumi. Virs 200 km gan ir izdevīgāk graudus vest pa dzelzceļu. Vaicāts, vai nav bažu par to, ka ogļu tranzīta sarukuma rezultātā jaunie Krievu salas termināļi varētu pievērsties graudu pārkraušanai, KS Terminal vadītājs atzīst, ka pasargāties no visa nav iespējams, bet nav arī vajadzības zīlēt, kā būtu, ja būtu. Uzņēmums drīzāk cenšas radīt tādu servisa līmeni, lai klienti ir apmierināti, un šajā ziņā svarīgas ir gan finansiālās, gan personīgās attiecības.

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Kamēr valda neskaidrība par Krievijas enerģētisko kravu plūsmas gaidāmajiem apjomiem, atspaidu ostu apgrozījumā šobrīd dod labā graudaugu raža Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Labības īpatsvars lielo ostu kopējā apgrozījumā ir visai atšķirīgs. Piemēram, no Rīgā deviņos mēnešos apkalpoto 30,13 milj. t kravu tikai 0,5 milj. ir labība un tās produkti. Turpretī Liepājā šis kravu segments veido 1,87 milj. t jeb 47% no kopējā 3,96 milj. t apgrozījuma. Savukārt Ventspilī tie ir 230 tūkst. t no kopumā 17,7 milj. t apkalpoto kravu.

Apjomi kāpj

Liepājā deviņos mēnešos šogad pārkrauts par 7,9% vairāk labības nekā pērn šajā laika posmā. Latvijas rekordraža ap 2,6 milj. t apmērā nozīmē arī lielākus eksporta apjomus, norāda SIA LSEZ Liepaja Bulk Terminal Ltd vadītājs Juris Matvejevs. To, kāda būs eksporta pieauguma ietekme uz kopējo termināļa apgrozījumu gada griezumā, viņš gan neņemas prognozēt, jo graudu nosūtīšana turpinās vēl arī nākamā gada sākumā. Terminālī gan pārsvarā ir tranzīta kravas, un pērn no kopumā diviem milj. t. vietējo graudu bija 0,5 milj. t. Krievijas un Kazahstānas labības apjomi terminālī šogad ir «normālā līmenī».

Rīgā šogad pabeigta vērienīgu valsts projektu būvniecība, privātajā sektorā lielākie projekti – beramkravu terminālis un dažas dzīvojamās ēkas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvaspilsētā kā 2014. gada nozīmīgākos projektus var izcelt valsts pasūtītās un apmaksātās būves, par kurām runāts gadiem: pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ēka. Būvnieku portfelī liela loma ir arī inženierbūvēm, savukārt jaunus birojus būvējis vien retais.

Sava pils

Gaismas pils, kuras būvniecība ilga vairāk nekā sešus gadus, ir mūsdienu Latvijas apjomīgākais un tehnoloģiski sarežģītākais projekts, ne reizi vien ir uzsvērusi Nacionālā Būvkompāniju apvienība (SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto Būve). Ēkas kopējā platība ir gandrīz 40,5 tūkst. m2. Līdzīga platība – ap 40 tūkst. m2 – ir jaunajai VID ēkai, ko būvēja Re&Re, atzīstot to par izaicinājumu apjoma, sarežģīto un specifisko pasūtītāja vajadzību un projektā iekļauto prasību dēļ.

Kravu mazāk, nekā plānots; nākotne miglā tīta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Latvijas lielās ostas vēl tikai gaida no komersantiem septembrī apkalpoto kravu apjomu rādītājus, jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs par ko priecāties, liecina nozares pārstāvju teiktais. Tā kā problēmu cēlonis ir Krievijas izcelsmes enerģētisko kravu samazinājums, tad situācija ir sarežģītāka Rīgas un jo īpaši Ventspils brīvostās, nevis Liepājā. Nozares spēlētāji šobrīd ir vēl mazrunīgāki nekā iepriekš, kad pēc nu jau bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa aresta komersantu vidū raisījās bažas par Krievijas kravu plūsmas nākotni Latvijas virzienā. No vienas puses, visi – arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz pārstāvji – labi zina reālo situāciju. No otras puses, nevienam īsti nav vēlmes par to publiski runāt, jo nav redzams problēmas risinājums.