Latvijas valstij piederošais problemātisko aktīvu pārvaldītājs Reverta Eiropas Cilvēktiesību tiesā cenšas no Krievijas piedzīt 75 miljonus dolāru (67,2 miljonus eiro), lai atgūtu līdzekļus no aizdevuma, kas garantēts pirms gandrīz desmit gadiem.
Prasība tiesā iesniegta 2013.gadā pēc tam, kad Krievijas Augstākā komerciālā tiesa atteicās piemērot arbitrāžas lēmumu par Parex bankas nodrošināto aizdevumu, vēsta Bloomberg.
Jūlijā Krievijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka iekšzemes likums aizstāj Eiropas juridisko varasiestāžu lēmumus pēc spriedumiem, kas garantēja kompensāciju izmaksu iepriekšējā naftas uzņēmuma Jukos bijušajiem akcionāriem. Reverta centās atgūt līdzekļus no 2006.gada aizdevuma, kas tika izsniegts gāzes pārstrādes rūpnīcas celtniecībai.
Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka, pretēji starptautiskajām tiesību normām, tostarp Ņujorkas konvencijai, Krievijas tiesas atteicās atzīt un nodot izpildei šķīrējtiesas spriedumu par parādu piedziņu no kompānijas Severneft, kas galvoja par vairāk nekā 75 miljonu ASV dolāru lielu kredītu. Ņemot vērā, ka ir noticis tiesību normu pārkāpums, klaji aizskarot Revertas tiesības uz taisnīgu tiesu un īpašumu, Reverta vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību piedzīt no Krievijas kompensāciju 75 miljonu ASV dolāru apmērā.
Krievijas Tieslietu ministrija komentārus pagaidām nesniedz, norādot, ka tā nav iepazinusies ar šo prasību.
Latvija 2008.gada rudenī pārņēma finanšu grūtībās nonākušo Parex banku, kas vēlāk tika sadalīta divās kredītiestādēs. Labos aktīvus pārņēma banka Citadele, bet problemātiskos turpināja pārvaldīt Parex banka, kas 2012.gadā atteicās no bankas licences, mainīja nosaukumu un tagad strādā ar zīmolu Reverta.