Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

92 gadus vecais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross nodevis biznesa un filantropijas lietas sava 37 gadus vecā dēla Aleksandra pārziņā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Aleksandrs Soross, kurš biežāk tiek saukts par Aleksu, tagad ir vienīgais Sorosu ģimenes pārstāvis uzņēmuma "Soros Fund Management" investīciju komitejā. "Soros Fund Management" pārvalda 25 miljardus ASV dolāru vērtos Sorosa īpašumus.

Decembrī Aleksandrs Soross nomainīja tēvu "Atvērtās sabiedrības fondu" padomes priekšsēdētāja amatā. Šie fondi, kas pasludinājuši par mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, piešķir finansējumu projektiem daudzās pasaules valstīs.

Aleksandrs Soross arī kļuvis par prezidentu politiskās rīcības komitejā, ar kuras starpniecību Soross ziedo naudu ASV Demokrātu partijai. Tuvākajos gados šai komitejai paredzēts piešķirt 125 miljonus dolāru.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Protestiem pret taupību un valstu glābšanu eirozonā pieņemoties spēkā, arī miljardieris, investors Džordžs Soross (George Soros) kritizējis Vācijas lomu, norādot valstij, ka taupība nestrādā un tai pat pašai vajadzētu apsvērt domu par eirozonas pamešanu, vēsta CNBC.

«Finanšu problēma ir tā, ka Vācija uzspiež eirozonai nepareizu politiku. Taupība nedarbojas. Nevar samazināt parādu slogu, samazinot budžeta deficītu,» Vācijā sacījis Soross, Soros Fund Management dibinātājs un priekšsēdētājs.

Soross Eiropā lielākajai ekonomikai norādījis, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, glābjot Kipru, spiežot daļu noguldītāju dalīties ar izmaksām: «Kipras glābšanā Vācija aizgāja pārāk tālu. Tas, kas notika Kiprā, iedragāja Eiropas banku biznesa modeli, kas balstīts uz noguldījumiem.»

Soross arī paziņojis, ka liela daļa no atbildības saistībā ar eirozonas krīzi ir jāuzņemas tieši Vācijai: «Es jau iepriekš gribu darīt zināmu, ka es nevainoju Vāciju. Jebkurš būtu pieļāvis līdzīgas kļūdas... Es saprotu, ka es riskēju izraisīt negatīvu reakciju, atbildību uzliekot Vācijai. Bet tikai Vācija var labot radušos situāciju,» teicis miljardieris. Saskaņā ar viņa teikto Vācijai vai nu vajadzētu atmest iebildumus pret eiroobligācijām, vai pamest eirozonu.

Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.

Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.

Finansists un miljardieris Džordžs Soross pirmdien paziņoja, ka ir gatavs investēt vienu miljardu dolāru Ukrainā, ja rietumvalstis solīs palīdzēt grūtībās nonākušajai valstij.

«Ukraina aizsargā Eiropas Savienību (ES) no Krievijas agresijas, un palīdzības sniegšana tās attīstībai vājinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu,» Austrijas biznesa laikraksts Der Standard citē Sorosa teikto.

Viņš norāda, ka Ukrainai situācijas stabilizēšanai nepieciešami 50 miljardi eiro, un viņš ir gatavs investēt vienu miljardu dolāru lauksaimniecības un infrastruktūras projektos.

Ukraina nonākusi uz bankrota sliekšņa, kas skaidrojams ar karadarbību valsts austrumos, dziļu ekonomikas recesiju un nacionālās valūtas strauju devalvāciju.

Prognozes liecina, ka Ukrainas parādsaistības šogad sasniegs 94% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Garlaicīgās» akcijas galu galā bieži izrādās pašas labākās , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Runājot par akciju iegādi, arī šajā ziņā mēdz būt dažādi atsevišķu nozaru popularitātes uzplūdes viļņi. Investori uzķeras uz reklāmām un visādām tirgus dalībnieku runām, kā rezultātā galu galā tie iegādājas, piemēram, mazas legālās marihuānas audzēšanas kompānijas vērtspapīrus. Tas var notikt arī, piemēram, tādēļ, ka viņa mīļotajā un respektablajā izdevumā bijusi par to aprakstoša publikācija. Tāpat akciju tirgū bieži tiek runāts par «nākotnes nozarēm» un kompānijām, kur bieži vien ir kārdinājums investēt mazās, ne visai pārskatāmās kompānijās. Kā šā brīža piemēru var izcelt biotehnoloģiju kompāniju bumu un nedaudz agrāk – slānekļa naftas ieguvējus. Tāpat tradicionāli ļoti populāri ir ieguldīt tehnoloģiju kompānijās, lai gan to uzplaukums un noriets mēdz pienākt visai strauji (piem., Somijas Nokia liktenis).

Itālijas sporta automašīnu ražotāja Ferrari akciju vērtība trešdien piedzīvojusi būtisku kāpumu saistībā ar ziņām, ka amerikāņu miljardieris Džordžs Soross iegādājies kompānijas akciju daļu.

Ferrari akciju cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdz ar kāpumu par 10,4% - līdz 34,45 eiro.

Ziņojumā, kas iesniegts ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC), Soross norāda, ka viņa fonds pērnā gada nogalē iegādājies 850 000 Ferrari akciju, kas veido 0,45% akciju daļu un ir 40,8 miljonu dolāru vērtas.

Kā ziņots, Ferrari 4.janvārī debitēja Milānas akciju biržā, Itālijas un ASV autobūves grupai Fiat Chrysler Automobiles īstenojot struktūrvienības atdalīšanu atsevišķā uzņēmumā.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Ir tādi fondi, kas mēģina ieguldīt turpat, kur tirgus līderi

Lai gan, investējot kādos finanšu instrumentos, faktiski vienmēr būtu ieteicams domāt ar savu galvu, to klāsts ir tik interesants un plašs, ka pieejami, piemēram, tādi biržās tirgotie fondi, kas seko līdzi atskaitēm par pasaules slavenāko investoru ieguldījumiem un investē līdzīgi. Līdz ar to tiek dota iespēja ieguldīt turpat, kur, piemēram, savas kompānijas naudu liek Berkshire Hathaway vadītājs pasaulslavenais investors Vorens Bafets.

Var kopēt

Būtībā tas, ka kāda biržā tirgotā fonda ieguldīšanas stratēģija balstīta uz kādu tirgus līderu performanci, nekāds jaunums nav. Bieži vien jau tā ir, ka pašam kaut ko jaunu un revolucionāru izdomāt ir grūtāk, nekā to noskatīties no gudrāka kaimiņa (kā rezultātā arī nopelnītā atzīme mēdz sakrist).

Daži no visbagātākajiem ņujorkiešiem vērsušies pie štata gubernatora Endrū Kuomo ar lūgumu paaugstināt viņu nodokļus, liecina vēstule, kas nonākusi ziņu aģentūras Associated Press rīcībā.

80 cilvēki, arī Džordžs Soross, Stīvens Rokfellers un Ebigeila Disneja, vēstulē demokrātam Kuomo skaidro, ka viņiem un citiem cilvēkiem no bagātnieku vidus būtu jāmaksā vairāk, lai atbalstītu skolas, ceļu un tiltu uzturēšanu, programmas, lai palīdzētu štata trūcīgajiem iedzīvotājiem un bezpajumtniekiem.

«Tagad ir īstais laiks investēt Ņujorkas ilgtermiņa dzīvotspējā,» teikts vēstulē. «Mums ir jāinvestē ceļos, kas ved prom no nabadzības un augšup pa ekonomikas kāpnēm, visiem mūsu līdzpilsoņiem, ieskaitot stipru valsts izglītību, sākot no pirmsskolas izglītības līdz koledžai.»

Vēstules autori ierosina izveidot jaunu ienākuma nodokļa kategoriju iedzīvotājiem, kas pelna visvairāk, tādējādi ļaujot iegūt divus miljardus dolāru.

Ar laika nobīdi iespējams kopēt to, ko dara paši slavenākie investori, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā investorus daudzi līdzekļu pārvaldnieki mēģina pievilināt ar visdažādākajiem finanšu produktiem. Ieguldītāju sirdis var iekarot, piemēram, kāds fonds, kas iegulda konkrēta sektora uzņēmumu vērtspapīros; ieguldīt iespējams arī tādos biržās tirgotajos fondos, kuri investē konkrētu uzņēmumu akcijās, kuri atbalsta vienu vai otru vērtību. Pēdējo gadu laikā modes kliedziens ir, piemēram, sociāli atbildīga investēšana, piemēram, tiek veidoti fondi, kas iegulda tikai tādos uzņēmumos, kuri pastiprināti domā par vides saaudzēšanu.

Katrā ziņā šo modes kliedzienu metusies izmantot aktīvu pārvaldīšanas industrija, kas investoriem radījusi daudzus dažādus investīciju produktus.

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Starp pasaules veiksmīgākajiem un turīgākajiem cilvēkiem netrūkst tādu uzņēmēju, kuri, būvējot savas biznesa impērijas, iztikuši bez akadēmiskajām zināšanām. Pie drop-out saraksta pieder gan Bils Geitss, Marks Cukerbergs, Ričards Brensons un Stīvs Džobss, gan pašmāju inovatīvais mežu nozares uzņēmējs Gundars Skudriņš. Vaicāts par izglītības nozīmi savā dzīvē, arī datu vizualizācijas stārtapa infogr.am līdzdibinātājs Uldis Leiterts intervijā žurnālam Klubs atzīst, ka bakalaura studijas datorgrafikā ilgušas septiņus gadus un veselu gadu viņš vilcis garumā tādu lietu kā aiziešanu pakaļ diplomam. Vai tas nozīmē, ka nākamajiem biznesa ģēnijiem augstākā izglītība nav nepieciešama?

Runājot par tiem starptautiskajiem biznesa guru, kam nav augstākās izglītības, bieži aizmirst pieminēt, ka daudzi no viņiem jau vidusskolas gados ir izcēlušies ar neparastām spējām un dotībām. Marks Cukerbergs, piemēram, pirms iestāšanās Hārvardas Universitātē lasīja Homēra darbus sengrieķu valodā, pārvaldīja latīņu un mandarīnu valodu, kā arī bija labs paukotājs.

Jāņem vērā arī tas, ka daļa slaveno pasaules uzņēmēju ir cēlušies no visai nelabvēlīgām ģimenēm vai vismaz izjutuši nopietnu naudas trūkumu bērnībā, kas ir kalpojis par stimulu pārvarēt grūtības un izsisties. Piemēram, Amansio Ortegam, Inditex apģērbu impērijas īpašniekam, kurš pārvalda tādus zīmolus kā Zara un Massimo Dutti, nācās 13 gadu vecumā pamest skolu, jo ģimene bija pārāk nabadzīga, lai varētu atļauties izglītot savu atvasi. Arī vairāki ASV pārtikas nozares magnāti, piemēram, miljardieri Karls Lindners (American Financial Group un United Dairy Farmers dibinātājs) un Deivids Merdoks (Dole Food Company īpašnieks) ap 13–14 gadiem ir pametuši skolu, lai varētu uzsākt darbu un palīdzētu savām ģimenēm. Vai tas nozīmē, ka biznesa veiksmes nosacījums ir grūta bērnība? Arī ne! Pārsvarā šādās izejas pozīcijās nonākušos cilvēkus piemeklē sociāli nelabvēlīgs dzīves gājums ar dažādām postošām atkarībām.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Izdevums Politico iekļāvis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu 28 Eiropas ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Šajā sarakstā katru gadu tiek iekļauti ietekmīgi domātāji un darītāji, kas maina Eiropas politiku un idejas.

«Šī ir laba iespēja pastāstīt Eiropai, ka Latvija ir dinamiska, atvērta un gudra valsts,» par iekļūšanu sarakstā saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā norāda izdevuma autori, šie 28 dažādu jomu speciālisti ir tie, kuriem 2017. gadā ir vislielākās iespējas mainīt Eiropas politiskos notikumus. Turklāt tos nominē izdevuma lasītāji, bet pēc tam izdevuma redaktori no nominantu saraksta atlasa 28 ietekmīgākos Eiropas politiskās skatuves mainītājus.

Šogad sarakstā iekļauti arī tādi cilvēki kā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, itāliešu politiķe Federika Mogerīni, miljardieris Džordžs Soross, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans u.c. Pērn šajā sarakstā no Latvijas tika iekļauts ekspremjers, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Spekulējot uz valūtu kursu svārstībām, ASV miljardieris Džordžs Soross, samazinoties Japānas jenas vērtībai, kopš novembra spējis nopelnīt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Japānas valdība uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Kopš aizvadītā gada novembra Japānas jenas vērtība pret dolāru sarukusi gandrīz par 20 procentiem.

Tas ļāvis Dž. Sorosam piederošajai finanšu kompānijai Soros Fund Management nopelnīt ievērojamo summu, daļa no kuras gan tikusi izmaksāta investoriem, kuru līdzekļus fonds pārvalda un iegulda finanšu operācijās.

Ievērojamu peļņu no jenas vērtības samazināšanās guvuši arī citi ASV investori – Deivida Einhorna Greenlight Capital, Deniela Loba Third Point LLC un Kaila Besa Hayman Capital Management LP – WSJ nosauc dažus piemērus.

Twitter, Google un Facebook ir aizliedzis izvietot kriptovalūtas un monētu sākotnējās izvietošanas reklāmas, tādējādi cerot aizsargāt lietotājus no augsta riska finanšu produktiem. Saskaņā ar pieņemtajiem jauninājumiem Google platformā no jūnija būs aizliegts publicēt paziņojumus par kriptovalūtu un ar to saistītiem pakalpojumiem, jo īpaši par monētu sākotnējo izvietošanu. Jau pērn Google dažādu iemeslu dēļ no platformas izņēma vairāk nekā 3,2 miljardus reklāmu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Facebook, pieņemot līdzīgu lēmumu janvārī, skaidroja, ka tas tiek darīts, lai uzlabotu finanšu produktu reklāmu drošību. «Mēs vēlamies, lai cilvēki turpinātu uzzināt par jauniem produktiem un pakalpojumiem, izmantojot Facebook reklāmas, nebaidoties no krāpšanas vai maldināšanas,» skaidroja produktu regulēšanas direktors Robs Leserns.

Lielie finanšu tirgus dalībnieki – investori un finanšu regulatori – regulāri norāda uz risku, veicot investīcijas kriptovalūtās. Stefans Polozs, Kanādas Centrālās bankas vadītājs, nosaucis tirdzniecību ar bitkoiniem par «azartspēlēm». Bet Džordžs Soross to nodēvējis par tipisko «finanšu burbuli», kura plīšanu gan vēl neparedz. Savukārt Vorens Bafets paredz, ka kriptovalūtu drudzis slikti beigsies. Speciālisti no Morgan Stanley pērnā gada decembrī pieļāva, ja bitkoins netiks pieņemts kā maksāšanas līdzeklis, tā vērtība nokritīs līdz nullei.

Vairāki no bagātākajiem amerikāņu miljardieriem dažus gadus nav maksājuši ASV ienākuma nodokli, liecina otrdien publicēts Ņujorkas žurnālistu bezpeļņas organizācijas "ProPublica" ziņojums.

Tas publicēts laikā, kad ASV administrācija izskata jaunus priekšlikumus, kā vērsties pret turīgāko indivīdu un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem.

Saskaņā ar šo ziņojumu kompānijas "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss nav maksājis ienākuma nodokli 2007. un 2011.gadā, bet uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks izvairījies no tā maksāšanas 2018.gadā.

Starp citiem miljardieriem, kas dažus gadus nav neko samaksājuši ASV Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), ir ziņu industrijas magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, investīciju miljardieris Karls Aikāns un finansists Džordžs Soross.

Daži no bagātākajiem amerikāņiem "maksā mazu ienākuma nodokli salīdzinājumā ar savu milzu bagātību - dažreiz pat nemaksā neko", vēstīja "ProPublica", neizpaužot, kā tā ieguvusi konfidenciālos nodokļu datus.

2012.gadā zelta cena pieaugusi 6,24% eiro izteiksmē un 8,26% ASV dolāru izteiksmē. Šis bijis jau divpadsmitais gads pēc kārtas, kad zelta cena ASV dolāru izteiksmē pieaugusi. Tikmēr eiro izteiksmē zelta cena pieaugusi jau astoto gadu pēc kārtas, stāsta stāsta finanšu kompānijas Tavex vecākais finanšu tirgus analītiķis Jānis Stukuls.

Pēc viņa teiktā galvenie iemesli zelta cenas pieaugumam bija neskaidrība par Pasaules vadošo ekonomiku attīstību, saspīlētā situācija Irānā gada sākumā kā arī vadošo valstu centrālo banku aktivizējošās monetārās politikas (ASV, eirozonas, Anglijas, Japānas un citu valstu centrālās bankas ievērojami palielināja naudas apjomu ekonomikā).

Tāpat zelta cenas pieaugumu stimulēja arī vairāku valstu centrālo banku zelta rezervju palielināšana un slavenu investoru (Džons Paulsons, Džordžs Soross, Bils Gross, u.c.) zelta pirkšana un pozitīvie tirgus komentāri viedokļu paziņojumi.

Analītiķis uzskata, ka arī 2013.gadā zelta fundamentālie rādītāji ir pozitīvi – centrālās bankas turpina savas aktivizējošās monetārās politikas programmas, Pasaules ekonomikā saglabājas neskaidrība gan par eirozonas, gan ASV un Ķīnas ekonomiku attīstību. Tāpat, vairāku valstu centrālās bankas turpina izmantot zelta cenu vājumu un palielināt savas zelta rezerves. Arī liela daļa vadošo investīciju banku analītiķi sagaida, ka 2013.gadā zelta cena pieaugs un, iespējams, pat pārsniegs 2000 ASV dolāru atzīmi par unci, pieļauj tirgus speciālists.

Ukrainā izveidotā Pasaules politikas institūta veiktajā ekspertu aptaujā par desmit lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem pasaulē 2014.gadā pirmajā vietā ierindojusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Otro vietu ieņem bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešo - ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs republikānis Džons Makeins, ceturto - amerikāņu vēsturnieks, Jeila universitātes profesors Timotijs Snaiders.

Piektajā vietā ir Ukrainas prezidents Petro Porošenko, par kuru balsojuši galvenokārt ārvalstu eksperti.

Tālākajās piecās vietās ir Vācijas kanclere Angela Merkele, finansists un miljardieris Džordžs Soross, ASV viceprezidents Džo Baidens, ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs demokrāts Roberts Menendess un Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.

Desmit lielākos Ukrainas atbalstītājus izraudzījušies 45 eksperti - Ukrainas un citu valstu zinātnieki, analītiķi, mediju pārstāvji.