Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības, Latvijai var nepietikt ar ieplānoto nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanu mājokļiem, līdz ar to var nākties ieviest kapitāla pieauguma nodokli un paaugstināt PVN.

To šodien konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš.

Ar pašlaik ieplānotajām nodokļu izmaiņām var nepietiktAr pašlaik ieplānotajām nodokļu izmaiņām var nepietikt«Pašlaik Latvijā kopējais nodokļu slogs no IKP nav sevišķi liels- 30.5%, no nekustamā īpašuma nodokļa mums ir papildu jāiekasē nākamgad 60 milj. Ls, taču aprēķini rāda, ka, neradot papildu pārmērīgu slogu iedzīvotājiem, varēsim iekasēt tikai 28 milj. Ls.

Finanšu ministrs Einars Repše pieļauj, ka sabalansējot budžetu un izpildot taupības plānu, Latvija jau šī gada beigās varētu sākt atgūties no ekonomiskās krīzes.

Priekšnosacījums tam esot sabalansēt un pārstrukturizēt budžetu, kā arī veicināt ražošanas attīstību, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā norāda E. Repše. Ja tikšot sekmēta uzņēmējdarbība un sabalansēts budžets, Latvija ekonomisko krīzi varot pārvarēt ātrāk nekā citas valstis. Ražošanas attīstības veicināšanai visām valsts iestādēs esot jānodrošina vislielākais labvēlības režīms uzņēmumiem, kas spējīgi nodrošināt eksportu un ražošanu. Tāpat esot jāsagaida ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

E. Repše steidz mierināt pesimistus, uzsverot, ka Latvijai nedraud Japānas liktenis, kura ar ekonomisko krīzi cīnījās teju desmit gadus.

«Perspektīvā redzu nodokļu samazinājumu, taču ne šobrīd,» tā šorīt intervijā Latvijas radio atzina Valda Dombrovska veidojamās valdības potenciālais finanšu ministrs Einārs Repše.

Viņš atzina, ka nodokļu turpmāka palielināšana varētu bremzēt ekonomikas attīstību, kā arī arvien vairāk motivēt uzņēmējus pāriet uz ēnu ekonomiku un būtiski samazināt nodokļu maksāšanu. E. Repše pauda izbrīnu par to, ka Finanšu ministrijai pašreizējos apstākļos nav sagatavotu priekšlikumu, ko īsti piedāvāt, jo priekšlikumi budžeta izdevumu samazināšanai vien esot viņam rādīti par 160 — 170 milj. Ls, kamēr vajadzētu būt par 700 milj. Ls un pat par 1.4 miljardiem Ls.

Priekšlikumi budžeta deficīta samazināšanai, pēc E. Repšes domām, būtu jāsagrupē trīs daļās. Pirmajā — tādi, kurus īstenojot, nerodas nekāds kaitējums, otrajā tādi, kuru īstenošanai ir katastrofālas sekas un kurus nedrīkst īstenot un trešajā — tādi pasākumi, kuri ir sāpīgi un nepatīkami, taču varētu tikt īstenoti. Viņš saprotot, ka grozījumu priekšlikumus Finanšu ministrijas speciālisti nav gatavojuši, jo vispirms bija jāredz, kā pildās budžets, taču E. Repše ir lūdzis viņiem šādus priekšlikumus sagatavot.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Tā kā ir pieauguši nesamazināmie budžeta izdevumi, valsts budžets, visticamāk, būs jāmazina vēlreiz, to Finanšu ministrs Einars Repše atzina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

«Lai sasniegtu 7 % budžeta deficītu, par ko mēs esam vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem, budžeta izdevumi bija jāsamazina par 218 miljoniem latu. Tā kā valsts parāda atmaksa ir sadārdzinājusies par 75 miljoniem latu, 25 miljoni latu tika novirzīti ES struktūrfondu apguvei, par 57 miljoniem latu ir paredzēts sociālā budžeta pieaugums, tas ir saistīts ar pabalstu izmaksu, plus 10 miljoni citām nepieciešamībām, tad reālais budžeta izdevumu samazinājums ir 113 miljoni latu. Tas ir 2.2 % no budžeta izdevumu samazinājuma. Tas ir nepietiekami. Līdz ar to, pēc SVF viedokļa uzklausīšanas būs jālemj par papildus izdevumu samazināšanu un ieņēmumu palielinājumiem,» tā E. Repše.

Ņemot vērā, ka Saeima ir noraidījusi Finanšu ministrijas piedāvātos nekustamā īpašuma nodokļa grozījumus, veidojot 2010.gada valsts budžetu, tā izdevumi būs jāsamazina par 450 milj. Ls.

To, šodien tiekoties ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātiem, kuri vakar piedalījās mājokļu nodokļa likumprojekta «izgāšanā», paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš atgādināja, ka Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta izdevumi 2010. gadā būs jāsamazina par 500 milj. Ls jeb 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.

To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.

E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.

Otrdien, 1. septembrī, finanšu ministrs un Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Einars Repše Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hueja Ljanju (Hui Liangyu) vizītes ietvaros piedalījās Latvijas – Ķīnas ekonomikas forumā.

Uzrunājot klātesošos, E. Repše norādīja: «Šodien mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā stimulēt ražošanu un tirdzniecību. Tādēļ es saredzu lielu potenciālu tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata.»

Ministrs uzsvēra, ka Latvija saredz lielu potenciālu sadarbībā ar Ķīnu tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, biotehnoloģijas, farmaceitiskie produkti, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms, kā arī perspektīvas ir enerģētikas un augstākās izglītības nozarēs.

Finanšu ministrs Einārs Repše Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes laikā paziņojis par Latvijas plāniem šogad samazināt valsts budžetu par 500 miljoniem latu, kas izsaucis pozitīvas atsauksmes no «kolēģiem»

E. Repše paziņojis, ka šogad Latvija samazinās savus izdevumus par 500 miljoniem latu, bet nākamgad vēl par 500 miljoniem, kas «ir samērojama un saprātīga atbilde uz krīzi,» ziņo Reuters.

«Mēs apgriezīsim ne mazāk kā 10% no valsts IKP, bet tas atrisinās nesabalansēto situāciju un veidos ļoti labu bāzi atveseļošanai (ekonomikas - aut piez.),» uzsver E. Repše.

Tāpat zviedru finanšu ministrs aicināja Starptautisko Valūtas fondu (STF) un starptautisko sabiedrību pastiprināti atbalstīt Latvijas centienus atjaunot savu ekonomiku. «Mums tāpat ir vajadzīgi signāli no starptautiskās sabiedrības, sevišķi SVF, ka viņi ir gatavi atbalstīt un piedalīties šajā operācijā,» tā A. Borgs.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) nepiekrīt finanšu ministra Einars Repšes prognozei, ka zemāko punktu Latvijas ekonomika sasniegs nākamajā gadā.

Tādu prognozi izteica premjera partijas biedrs finanšu ministrs Einars Repše, vēsta diena.lv. Latvijas ekonomikas zemākais punkts tiks sasniegts nākamgad, taču ekonomikas atveseļošanās, kad tā sāksies, varētu būt straujāka nekā prognozēts, uzskata E.Repše.

«Šo jautājumu var dažādi interpretēt. Ja runājam par recesijas dziļāko punktu, tas bija vai nu gada pagājušais ceturksnis, vai šis ceturksnis. Nākamā gada ceturtajā ceturksnī pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm atjaunosies ekonomiskā izaugsme. Taču, recesijai turpinoties, absolūti zemākais punkts varbūt būs ar kādu nobīdi. Bet recesijas dziļākais punkts ir vai nu jau aiz muguras, vai nu tas ir pašreiz,» Latvijas televīzijā otrdien sacīja valdības vadītājs.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) uzdevis Finanšu ministrijas ekspertiem izvērtēt iespējas Latvijā ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas reverso kārtību un mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksāšanas kārtību.

Finanšu ministrija informē, ka E. Repše uzdevis izvērtēt arī iespēju lividēt preču pavadzīmes – rēķinus ar Valsts ieņēmumu dienesta numuriem preču un pakalpojumu apritei Latvijā, kā arī izskatīt iespēju pāatrināti ieviest atlikto PVN režīmu par importu.

Db jau vēstījis, ka 27. augustā notikušajā Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē Latvija. Izaugsme. Labklājība. uzņēmēji kārtējo reizi aktualizēja jautājumu par iespējām Latvijā ieviest PVN maksāšanas reverso kārtību un atcelt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus.

Jau šī gada janvārī šos nodokļu politikas jautājumus aktualizēja arī Valsts presidents Valdis Zatlers, taču šīs iniciatīvas pagaidām nav pārtapušas konkrētās nodokļu likumu izmaiņās.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba masu medijiem paudusi viedokli, ka ceturtdien Saeimas deputātiem nācies balsot par pilnvarojumu valdībai vienoties ar aizdevējiem, neiepazīstoties ar vienošanās nosacījumiem.

Pēc finanšu ministra Einara Repšes domām, I.Sudrabas teiktais esot «neizprotams un mulsinošs». Viņš norāda, ka valdības ziņojumā parlamentam tikuši izklāstīti pasākumi un uzdevumi, kas jāveic saskaņā valdības sagatavotajiem dokumentiem starptautiskajiem aizdevējiem. Šī informācija bijusi publiski pieejama un medijos apspriesta.

Db jau rakstīja, ka Valdības pozīcija paredz, ka Latvijai 2012. gadā jāsasniedz Māstrihtas kritēriji un 2014. gadā jāuzsāk eiro ieviešana. Ziņojums ietver pasākumus, kas jāpaveic, lai sasniegtu šo mērķi.

Līdz šī gada marta beigām amatu katalogā tiks iekļauti pašvaldību darbinieki, lai šo personu atalgojums nepārsniegtu valsts pārvaldes atalgojumu. Šis pats termiņš noteikts lemšanai par to, kā ieviest Valsts kontroles ieteikumus par 2008. gada valsts un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu. Savukārt nākamā gada budžetu E.Repše apņēmies sākt gatavot šī gada pirmajā pusē.