Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un «neskaidra» rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.

Atgādināsim, ka 2007. g.–2009. g. pasaules finanšu krīze, kas gandrīz sagrāva visu pasaules finanšu sistēmu, sākās ar zemas kvalitātes hipotēkas krīzi Amerikā. Turklāt, attiecīgie hipotekārie parādi iepriekš bija nokonvertēti hipotekārajās obligācijās, kam vadošās reitingu aģentūras Standard & Poor’s, Moody's un Fitch piešķīra augstus reitingus. Pateicoties labiem reitingiem, šie vērtspapīri tika veiksmīgi pārdoti un lielos daudzumos (saskaņā ar reitingiem!) nonāca vadošo banku aktīvos. Pēc Amerikas nekustamā īpašuma cenu burbuļa pārsprāgšanas, šo vērtspapīru cenu kritums radīja būtiskus zaudējumus bankām. Tas izraisīja vērienīgu likviditātes krīzi pasaules banku sistēmā. Daudzas bankas, tai skaitā tik spēcīgas kā Lehman Brothers, nespēja tikt galā ar šīm problēmām. Rezultātā pasaules finanšu sistēma nonāca neapskaužamā stāvoklī, izraisot vispasaules cenu kritumu finanšu tirgos un desmitiem triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Apvienotās Karalistes kredītreitingu ir samazinājusi Ķīnas reitingu aģentūra Dagong. Aģentūra norādījusi uz Lielbritānijas lēno izaugsmi, vēsta BBC.

Lielbritānijas izaugsmes temps būs iestrēdzis 1,3%-1,5% robežās vēl turpmākos divus gadus, tādējādi iedragājot valdības finanšu stāvokli.

Apvienotajai Karalistei reitings ir samazināts no AA- līdz A+, un tādā veidā šobrīd Lielbritānijas kredītreitings ir tāds pats kā Čīlei, ASV un parādos iegrimušajai Beļģijai. ASV Ķīnas reitingu aģentūra samazināja novērtējumu jau pērnā gada novembrī.

Pretstatā Ķīnas reitingu aģentūrai, lielākās Rietumu reitingu aģentūras Lielbritānijai un ASV sniedz prestižo AAA novērtējumu.

Dagong saglabā negatīvu vērtējumu Apvienotajai Karalsitei, norādot, ka varētu sekot turpmāki valsts reitinga samazinājumi.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings apstiprinājusi Swedbank reitingus un turpmāk banku vairs nevērtēs, liecina aģentūras paziņojums.

Tādējādi netiks vērtēts neviens Swedbank grupas uzņēmums.

Aģentūra ir nolēmusi pārtraukt piešķirt reitingu, jo publiskā informācija, kā arī informācijas atklāšanas iespējas Fitch uzskata par nepietiekamām, lai spētu piešķirt reitingu.

Reitingus Fitch apstiprinājis, pamatojoties uz uzskatu, ka banka vēl spēj izturēt tālāku darbības pasliktināšanos Austrumeiropā, pārsvarā – Baltijas valstīs, kā arī pasliktināšanos savā vietējā tirgū, jo banka paziņojusi par kapitāla piesaisti 15 miljardu Zviedrijas kronu apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka reitingu aģentūra Moody’s Investors Service turpina pārskatīt Zviedrijas Swedbank darbību, tādējādi joprojām pastāv iespēja, ka bankas reitingi tiks samazināti, iepriekš ziņoja Forbes.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Kā solīju iepriekšējā bloga ierakstā par standartizācijas brīvprātības principu, pieķeršos arī nedaudz «sāpīgākai», bet arī aktuālai un samērā sarežģītai tēmai – obligātie standarti. Tātad, kas ir obligātais standarts un kāpēc tāds vispār ir nepieciešams?

Standarta lietošana kļūst obligāta brīdī, ja tā ir paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Standartus obligātus padara likumdevējs, tādējādi nodrošinot prasību nedublēšanos un resursu ietaupījumu. Pozitīvais moments obligāto standartu tēmā ir tas, ka – likumdevējs nodrošina šo standartu tulkošanu un jūs tos varat lasīt vai iegādāties valsts valodā.

Protams, aktuāls jautājums ir par to, kāpēc vispār ir nepieciešami obligātie standarti, ja jau to princips ir būt brīvprātīgiem un, kādas vispār tiesības ir prasīt no ražotājiem kaut ko darīt OBLIGĀTI? Atbilde ir pavisam vienkārša un skaidri saprotama – valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem. Tā uzņemas nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un kvalitatīvu vidi dzīvošanai. Tieši tāpēc noteiktiem sabiedrībai nepieciešamajiem produktiem jāizmanto efektīvākie, starptautiski vai Eiropā atzīti tehniskie parametri, kuri ir veidoti pēc labākās prakses piemēriem. Un šajā gadījumā atkārtoti rodas jautājums – ja pastāv tehniskās prasības, testēšanas metodes, specializēta informācija, tad kāpēc tā būtu jādublē un jātērē resursi, izgudrojot «riteni no jauna»? Lai tas nenotiktu, tiek izmantoti jau reāli izstrādāti standarti, kuri atbilst valstij nepieciešamo funkciju izpildei. Tā ir pilnvērtīga informācija, kurai ir autortiesības un, kuras izveidē ir strādājusi nopietna standartizācijas sistēma ar saviem principiem un noteikumiem.

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Neskatoties uz panākto vienošanos par ASV parādu griestu palielināšanu, joprojām paliek neatbildēts jautājums, kā rīkosies starptautiskās reitingu aģentūras, kuras iepriekš bija paziņojušas, ka pārskatīs valsts augsto AAA reitingu.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service jau ir apstiprinājusi, ka saglabās ASV augsto AAA reitingu, tomēr ir noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Arī Fitch, visticamāk, nemainīs ASV reitingu, jo to bija solījusi izdarīt tikai tad, ja ASV nespētu panākt vienošanos par parādu griestu palielināšanu.

Tomēr pārskatīt ASV reitingu varētu Standard & Poor’s (S&P), kura bija uzsvērusi, ka valsts budžeta deficīts jāsamazina par četriem triljoniem ASV dolāru, raksta USA Today.

Jāatgādina, ka ASV parādu griestu paaugstināšanas ietvaros paredzēts samazināt valsts budžeta deficītu par 2,1 triljonu dolāru.

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P), kuras ASV reitinga samazinājums izsauca paniku vērtspapīru tirgos, ir neapmierināta ar ASV valdības izstrādāto priekšlikumu, kura ietvaros reitingu aģentūrām nāksies atklāt «nopietnas kļūdas» savos reitingu aprēķinos, vēsta Reuters.

S&P savus iebildumus, kas izklāstīti 84 lappušu garā vēstulē, nosūtījusi Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC), kurā pieprasa SEC paskaidrot, ko īsti nozīmē «nopietna kļūda». S&P iepriekš tika vainota, ka savos aprēķinos par ASV reitinga samazināšanu pārrēķinājusies par diviem triljoniem ASV dolāru. Pati aģentūra gan noliedz, ka šāda kļūda varētu ietekmēt lēmumu par ASV kredītreitingu.

ASV valdības priekšlikums par «kļūdu atklāšanu» ir daļa no tapšanas stadijā esošā likumprojekta, kuram vajadzētu regulēt reitingu aģentūras.

Šī gada maijā SEC izstrādāja priekšlikumus, kuriem būtu jāregulē aģentūru darbu – piemēram, aģentūrām būs jāsniedz informācija par lēmumu pieņemšanas procesu, reitingu metodēm un to izstrādāšanas metodoloģiju. Šādiem noteikumiem vajadzētu novērst interešu konfliktus.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/sharma.jpg

S&P prezidents amatu pametīs septembrī. Par viņa pēcteci amatā kļūs Duglass Petersons – viens no banku giganta Citigroup vadošajiem menedžeriem, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra uzsver, ka lēmums par vadības maiņu bijis pieņemts vēl pirms ASV kredītreitinga samazināšanas un nav saistīts ar varasiestāžu uzsāktajām izmeklēšanām.

Db.lv jau vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrija uzsākusi izmeklēšanu, lai noskaidrotu reitingu aģentūras S&P lomu 2008. gada mājokļu krīzē, kas vēlāk noveda pie recesijas valstī.

«Ja mūsu valstij divas no trim kredītreitingu aģentūrām ir devušas novērtējumu zem investīciju līmeņa, ir skaidrs, kāpēc mums ar aizņemšanos un kreditēšanas atjaunošanu ir zināmas problēmas,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka reitingu aģentūra Moody`s paziņojusi, ka pieļauj iespēju palielināt reitingu prognozi no negatīvas pret stabilu. «Vēl nav zināms, ar ko beigsies Standart & Poor's lēmums. Bet es domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs pakāpeniska šo kredītreitingu un kredītreitingu prognožu uzlabošanās. Tas arī reāli palīdzēs atjaunot kredītu plūsmu ekonomikā,» prognozēja Dombrovskis.

Iepriekš cita starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody's) paziņoja, ka varētu paaugstināt Latvijai piešķirtā reitinga prognozi no negatīvas līdz stabilai, jo šīs Baltijas valsts ekonomikā brīvais kritiens, šķiet, ir beidzies un sākusies stabilizācija.

Norādot, ka kredītvērtējuma aģentūrām jāuzņemas daļa atbildības pasaules finanšu krīzē, Eiropas Komisija izstrādājusi aģentūrām saistošus darbības noteikumus.

EK izvērtēšanai dalībvalstīs trešdien iesniegusi priekšlikumu regulai par kredītvērtējuma aģentūrām. EK paredzējusi nosacījumus kredītvērtējumu sniegšanai, kas ir nepieciešami, lai atjaunotu uzticību šim tirgum un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību. Šajā priekšlikumā ir paredzēta reģistrācijas kārtība kredītvērtējuma aģentūrām, lai dotu iespēju Eiropas uzraudzības iestādēm kontrolēt to kredītvērtējuma aģentūru darbību, kuru vērtējumu izmanto ES valstu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas, garantijas un pārapdrošināšanas uzņēmumi, kolektīvo ieguldījumu shēmas un fondi.

Saskaņā ar EK ieceri kredītvērtējuma aģentūrām būs jāpanāk atbilstība stingriem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka kredītvērtējuma aģentūras saglabā modrību attiecībā uz vērtēšanas metožu kopuma un vērtējumu kvalitāti un darbojas pārredzami.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service izskata iespēju samazināt Parex bankas reitingus, liecina aģentūras paziņojums.

Samazināt varētu bankas ilgtermiņa vietējās un ārvalstu valūtas depozītu reitingu, kas patlaban ir B2. Bankas finansiālā stipruma reitings ir E līmenī ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Moody’s lēmumu pārskatīt reitingu pamato ar bankas restrukturizāciju, kā arī ņemot vērā neskaidrības ar Parex banku. Runājot par bankas finansiālā stipruma reitingu un balstoties uz rīcībā esošo informāciju, Moody’s uzskata, ka Parex bankas kredītprofils varētu būt vājāks nekā iepriekš, jo lielākā daļa aktīvu sastāv no ienākumus nenesošajiem kredītiem, kuru galīgie zaudējumi varētu būt ievērojami, ņemot vērā pašreizējo sarežģīto Latvijas ekonomikas situāciju.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor’s uzlabojusi Lietuvas nākotnes perspektīvas reitingu no negatīva uz stabilu.

Šāds solis uzlabos investoru vērtējumu par Baltijas valstu lielāko ekonomiku.

«Lietuva ir uzsākusi agresīvu fiskālu konsolidāciju pēc piedzīvotās finanšu krīzes. Mēs pārskatām Lietuvas reitingu no negatīva uz stabilu,» teikts aģentūras paziņojumā.

Tomēr aģentūras eksperti brīdina, ka ekonomikas augšanas perspektīvas vēl arvien ir neskaidras un ir atkarīgas no tā, kā ekonomika spēs pārorientēties uz ārējo pieprasījumu, kā arī samazināt privātā sektora ārējā parāda līmeni.

Db.lv jau ziņoja, ka reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pērn samazināja Latvijas kredītreitingu līdz BB, norādot, ka valsts ekonomikas šogad saruks par 16%, savukārt valsts parāds līdz 2011. gadam sasniegs 80% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Kāds no bijušajiem reitingu aģentūru Moody’s analītiķiem apsūdz kompāniju par nepatiesiem reitingu vērtējumiem, un savas aizdomas nodevis tālākai izmeklēšanai ASV Kongresam, ziņo Wall Street Journal.

Wall Street Journal rīcībā nonākušā vēstulē, kas datēta ar šī gada jūliju, Ēriks Kolčinskis vaino Moody’s Investor Service augsta reitinga piešķiršanā sarežģītiem parāda vērtspapīriem šī gada janvārī, par spīti tam, ka zināja, ka samazinās reitingus aktīviem, uz kuriem attiecas šie vērtspapīri.

Wall Street Journal norāda, a Moody’s pārstāvis atteicies komentēt šo apsūdzību, taču norādīja, ka Ē. Kolčinskis atteicies sadarboties šīs viņa uzsāktās lietas izmeklēšanā.

Patlaban Ē. Kolčinskis gatavojas tiesai, kurā liecinās pret Moody’s, norāda Wall Strett Journal.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.