Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Tieto paplašina savu darbību Latvijas IT tirgū, pārņemot Affecto Latvija saistības ar klientiem valsts, finanšu un citos sektoros.

Saskaņā ar stratēģijas maiņu, ko noteikusi situācija Baltijas valstu ekonomikā, Affecto Latvija īpašnieki nolēmuši būtiski samazināt uzņēmuma darbības apjomus un darbinieku skaitu Latvijā, izņemot apdrošināšanas sektoru, kurā Affecto Latvija turpinās darbu, Db.lv informēja TietoEnator Alise valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.

Noslēgtā vienošanās paredz, ka Tieto grupas uzņēmums TietoEnator Alise pārņem Affecto Latvija līgumsaistības līdz ar lielāko daļu Latvijas klientu, tajā skaitā, Valsts Obligātās Veselības Apdrošināšanas Aģentūru, LR Iekšlietu ministriju, Valsts Ieņēmumu Dienestu, citām valsts iestādēm, bankām un uzņēmumiem, un turpinās to izpildi. TietoEnator Alise pārņem arī 28 Affecto Latvija darbiniekus, kurus iekļauj savā komandā. Vienošanās stājas spēkā 2009. gada 1.jūlijā.

Viens no Somijas IT korporācijas Tieto meitasuzņēmumiem Latvijā TietoEnator Alise ceturtdien mainījis nosaukumu uz Tieto Latvia, bet no nākamā gada tas apvienosies ar otru Tieto uzņēmumu Latvijā – TietoEnator.

Tādējādi divu Tieto meitasuzņēmumu vietā Latvijā sākot no 2011.gada darbosies viens uzņēmums – Tieto Latvia.

«Latvijas Tieto uzņēmumu apvienošana, investēšana jaunu kompetenču attīstīšanā un jaunu pakalpojumu piedāvājums radīs platformu, kas atbalstīs Latvijas un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū,» ir pārliecināts Tieto Corporation viceprezidents un Tieto International vadītājs Pekka Viljakainen.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd klienti no Tieto uzņēmumiem Latvijā prasa daudz lielāku projektu realizāciju, līdz ar to apvienošanās ļaus labāk tos realizēt, un būt produktīvākiem.

Tirgus samaisījis IT programmizstrādātāju kārtis, karaliskais flešs izkritis TietoEnator.

Lielākajiem IT programmizstrādātājiem pērn bijuši ļoti dažādi darbības rezultāti. Atšķirībā no 2009. gada, kad puse TOP dalībnieku strādāja ar zaudējumiem, pērn visi šie uzņēmumi spējuši pelnīt. Ņemot vērā vietu sadalījumu, kārtis ir pamatīgi samaisītas, un pirmajā vietā ir nonācis IT uzņēmums SIA TietoEnator.

Palielina apgrozījumus

Abiem Tieto grupas uzņēmumiem Latvijā 2010. gads ir izdevies. Lai arī šā gada sākumā Tieto Latvia (iepriekšējais nosaukums TietoEnator Alise) piedzīvojis strukturālas izmaiņas, apvienojot divus uzņēmumus, tās ietvēra gan administratīvo funkciju un procesu apvienošanu, gan pārcelšanos uz jaunām telpām 2010. gada rudenī, kā arī citas izmaiņas, pagājušā gada darbības rezultātus vēl apskatām dalījumā pa abām komercsabiedrībām - TietoEnator un Tieto Latvia. TietoEnator pēc nelieliem zaudējumiem 2009. gadā (83,2 tūkst. Ls) pērn nopelnījis 732,2 tūkst. Ls, turklāt kāpinājis apgrozījumu par 4,8% - līdz 12,4 milj. Ls, kas ir labākais rezultāts nozares top uzņēmumu vidū.

Lai spētu nopelnīt rotu biznesā, jāstrādā daudz vai arī jāpievēršas tādām rotām, kādas ar mašīnām izgatavot nevar

Tā uzskata rotu māksliniece Alise Tālberga. «Ir vairākas galējības nozarē. Mūsdienās ir 3D printeri, rotaslietu fabrikas, tūkstošiem rotu. Lai nopelnītu plaša patēriņa rotu tirgū, jāstrādā lēti un produktīvi. Otra iespēja ir darīt kaut ko tādu, ko mašīnas un fabrikas nevar paveikt. Es konkrēti pievēršos senajām tehnikām, piemēram, gravēšanai ar roku, zudušā vaska tehnikai,» ieskicē Alise. Mūsdienās pastiprināti pievērš uzmanību modernām rotām, kas izgatavotas no visdažādākajiem materiāliem, taču šis virziens viņu neinteresē. Alisi vairāk saista klasiskas vērtības. Alisei patīk strādāt ar individuāliem pasūtījumiem, kas nozīmē, ka gadās diskutēt ar klientiem. «Vēl pirms pirmās klases mācījos mākslas skolā. Un, galu galā, es neesmu mācījusies 15 gadus, lai izpildītu tikai citu pasūtījumus. Kuram gan citam, ja ne man, būtu jābūt tam cilvēkam ar gaumi un noteicējai pār to, kā jāizskatās konkrētai rotai. Es varu pielāgoties vēlmēm, izpildīt kādu pasūtījumu, bet to daru ar priekšnosacījumu, ka rezultātam jāatbilst manam priekšstatam par gaumīgu rotu,» saka Alise. Tomēr viņa pati rotas tikpat kā nenēsā, ja nu vienīgi svētku reizēs. Daudzi par to brīnās, bet, visu dienu pavadot ar rotaslietām un pārējā laikā domājot par tām, vairs nav vēlmes tās nēsāt. «Kad rota ir gatava, vēlos to palaist pasaulē kā bērnu, lai tā dzīvo pati savu dzīvi,» saka Alise.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzies sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Veselības ekonomikas centra (VEC) elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanas iepirkumu, liecina IUB dati.

TietoEnator Alise pretenziju iemeslus, kamēr nav beidzies sūdzības izskatīšanas process, nesniegs, DB norādīja uzņēmuma pārstāve Agita Kārkliņa. TietoEnator Alise sūdzību IUB skatīs 7.jūnijā.

VEC slēgtajā konkursā par elektroniskās veselības kartes informācijas sistēmas izstrādāšanu pretendenti piedāvājumus varēja iesniegt līdz 4.jūnijam.

Konkursa rezultātā paredzēts ieviest e-veselības kartes informācijas sistēmu, kas tiks veidota, lai nodrošinātu centralizētu pacientu veselības informācijas uzglabāšanu. «Tādējādi vienuviet tiks nodrošināta šīs informācijas pieejamība gan pašam pacientam, gan ārstniecības personām no dažādām ārstniecības iestādēm, kas piedalās konkrētā pacienta ārstēšanā,» iepriekš iepirkuma nepieciešamību skaidroja VEC pārstāvji.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

IT uzņēmums TietoEnator Alise ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanas konkursu.

«Strīdīgais jautājums attiecas uz mūsu piedāvājuma noraidīšanas iemesliem,» Db sūdzības iemeslu norādīja TietoEnator Alise tirdzniecības direktors Mārtiņš Liberts.

Uzņēmums sūdzību iesniedzis 12.oktobrī, IUB vēl nav noteicis, kad sūdzība tiks izskatīta.

VID konkursā par integrētā tarifa vadības sistēmas pilnveidošanu, uzturēšanu un autoruzraudzības nodrošināšanu uzvarēja Lattelecom meitas uzņēmums Lattelecom Technology. Līguma summa saskaņā ar IUB informāciju ir 495 867Ls.

Kopumā VID konkursā bija pieteikušies divi pretendenti.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Zemkopības ministrija (ZM) noslēgusi iepirkumu konkursu par Valsts meža dienesta (VMD) Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizāciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa noslēgšanās sludinājums, Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācija izmaksās 409 tūkst, Ls, un to veiks SIA Tieto Latvia.

Uzņēmums par konkursa uzvarētāju no diviem pretendentiem noteikts, kā galveno kritēriju izvirzot saimniecisko izdevīgumu. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas modernizācijas projekts tiks veikts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadā atbalsta pasākuma «Tehniskā palīdzība» ietvaros.

SIA Tieto Latvia reģistrēta 1994. gadā un darbojas datoprogrammēšanas nozarē. Iepriekš uzņēmums bija pazīstams ar nosaukumu SIA Latvijas-Lieutvas kopuzņēmums IT Rīga, SIA Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums IT Alise, SIA IT Alise un SIA TietoEnator Alise.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija Tieto un Bulgārijas banka First Investment Bank šajā valstī ieviesušas pirmo bezkontaktu maksājumu karšu risinājumu.

SIA Tieto Latvia valdes loceklis un Maksājumu karšu biznesa vienības direktors Māris Ozoliņš stāsta, ka bezkontaktu karšu risinājuma izstrādi pilnībā veikuši Tieto Latvia speciālisti. Tai skaitā projektā Bulgārijā Latvijas speciālisti nodrošināja visa projekta ieviešanu, testēšanu, palīdzēja iziet starptautisko maksājumu organizāciju sertifikāciju un veica arī projekta vadīšanu kopumā.

Darbi notikuši ciešā sadarbībā ar First Investment Bank izvēlēto aparatūras piegādātāju.

Kā skaidroja Ozoliņš, risinājuma pamatā ir bezvadu tehnoloģijas. First Investment Bank informācija liecina, ka, ieviešot šo sistēmu, noteiktos POS termināļos var samaksāt, pieliekot maksājumu karti pie nolasīšanas iekārtas, nevis ievietojot to ierīcē. Šāds maksājumu veids paredzēts norēķiniem par nelieliem pirkumiem, tad nav jāievada arī PIN kods.

Tieto redz labu nišu eksportēt uz Krieviju ziemeļniecisko IT jomas pieredzi. Šobrīd Tieto uzņēmumiem Latvijā – TietoEnator un TietoEnator Alise eksporta īpatsvars ir ap 60%, bet pieskaitot ārpakalpojumu sniegšanu mātes uzņēmumam, tuvojas 70%, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Rīga Tieto korporācijai nav lētais darbaspēka avots, jo mēs nekad vairs nespēsim cenu ziņā konkurēt ar Indijas programmētāju. Esam pusotru, divas reizes dārgāki, protams, esam efektīvāki un vienlaikus – aptuveni divas reizes lētāki par Skandināvijas speciālistu,» DB norādīja Tieto Latvija vadītājs Elmārs Gengers. Tieto Latvija vadītājs neslēpj, ka uzņēmumam ir lieli plāni saistībā ar Krieviju.

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka rit pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu, ziņo Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Uzņēmumiem apvienojoties, tie iegūst gan lielāku konkurētspēju tirgū, gan palielina savu eksporta potenciālu, LD/DB vērtēja IT uzņēmuma RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne. Attiecībā uz savu uzņēmumu viņa norāda - «ja darījumam pievienoto vērtību redz abas puses, tad visam ir sava cena».

Šobrīd Somijas korporācijas Tieto uzņēmumiem Latvijā - TietoEnator un TietoEnator Alise, biznesa apjomu saglabāšanai un tālākas izaugsmes nodrošināšanai ir trīs dabīgi attīstības scenāriji. Viens no tiem paredz t. s. zemnieka principu - biznesa apjomus palielināt uz esošās klientu bāzes. Otrs ir mednieka princips - agresīvāk pozicionēt sevi tirgū un ar aktīvākiem mārketinga paņēmieniem censties atņemt kumosu konkurentiem. Savukārt trešais princips paredz citu tirgus spēlētāju iegādi.

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Aksesuāru zīmola DDSLL Girls krāsainās somiņas lielākoties iegādājas pircēji ārpus Latvijas, tāpēc tā veidotājas Alise Ābele un Liene Bērziņa spriež, ka viņu izgatavotajai produkcijai sezona ir vienmēr

DDSLL Girls visvairāk pirktais produkts ir mazās somiņas – t.s. klači. Tās ir dažāda izmēra, ar plecu lenci un bez tās. Tāpat sortimentā ir mugursomas, datorsomas, kosmētikas maciņi, rotaslietu, kredītkaršu un telefonu maciņi. No aksesuāriem zīmols piedāvā teju visu, bet tam nav apģērbu.

«Gribētos nākotnē saglabāt to, ka viss ir izgatavots ar rokām, nepazaudēt īpašo pievienoto vērtību, ka katra prece ir unikāla, nekas nav rūpnieciski «sačakarēts». Tas mazliet liedz iet lielu apjomu virzienā, taču tas arī nav tas, ko mēs ar prieku darītu. Tā vietā labāk saglabājam to, ka viss ir vienā eksemplārā,» saka Alise.

Rokdarbu platforma Etsy ir DDSLL Girls galvenais noieta kanāls. Pirms kāda laika zīmolam bija arī savs interneta veikals, bet Alise saprata, ka viņas produkcijai tas nav pats piemērotākais kanāls. «Tā kā izgatavojam mākslinieciskus produktus vienā eksemplārā, katra soma jābildē un jāievieto veikalā atsevišķi. Tas prasa pārāk daudz laka un sniedz pārāk maz ienākumu, savukārt Etsy mums piegādā samērā daudz klientu – cilvēki zina, ka tur var meklēt ar rokām izgatavotas kvalitatīvas lietas. Ja cilvēks ieiet Google meklēt somu, tad ir tūkstošiem variantu, un iespēja, ka viņš atradīs tieši mūsu veikalu, ir ļoti maza. Ar savu veikalu jaunus cilvēkus ir grūtāk piesaistīt,» secina Alise.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Latvijā kopumā lielākais cenu kāpums ir pārvarēts un ir iezīmējusies pārliecinoša inflācijas lejupslīde, tomēr cenas vidēji turpina augt un dzīves dārdzība joprojām ir būtisks izaicinājums lielai sabiedrības daļai.

Šajā situācijā īstermiņa ieguvumu vārdā nebūtu pieļaujama budžeta deficīta kāpināšana, bet jādomā par ilgtermiņa reformu īstenošanu valsts konkurētspējas stiprināšanai. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 21 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

“Pusgadam noslēdzoties, ekonomikas radītāji vieš cerību - cenu pieaugums strauji sabremzējas, algas pieaug un ekonomikā ir gaidāma izaugsme. Valsts finanses ir salīdzinoši stabilas, tomēr ekonomiskais izrāviens pagaidām nav prognozēts un jāturpina reformas, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju. Būtu naivi cerēt uz budžeta deficīta kāpināšanu kā Latvijas izrāviena recepti,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Aizvadītajā gadā turpinājusies tendence sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, un pagājušajā gadā kritums bijis 11,08%, liecina Lursoft dati. 2012.gada laikā jaunu reģistrēto ķīlu skaits samazinājās par 5,8%.

Lursoft pētījums liecina, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrētas kopumā 4752 komercķīlas, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999.gada, kad tika reģistrētas 3876 ķīlas.

Neskatoties uz tendenci sarukt reģistrēto ķīlu skaitam, to kopējā summa, salīdzinot, piemēram, ar 2012.gadu, ir ievērojami augusi. Lursoft dati rāda, ka aizvadītajā gadā valstī reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa veidojusi 13,08 miljardus latu, kas nozīmē, ka vidēji katras ķīlas summa bijusi 2,751 miljons latu. Tomēr ievērojamu artavu kopējos statistikas rādītājos devuši atsevišķi rekordisti, kad reģistrētas ķīlas par vairākiem miljoniem latu, savukārt vienā gadījumā ķīlas summa pārsniegusi pat vienu miljardu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Lai gan Latvijas modes namam Narciss ir show-room vairākās valstīs un galvenais tirgus ir Krievija, pirmais veikals būs Londonā.

Pusotru gadu Narciss meklēja telpas Maskavā, jo veikals tur būtu likumsakarīgs – tur sākta darbība, tiek strādāts ar presi utt. «Lai atvērtu pirmo veikalu, kur pārdodas preces klientiem ar augstiem un vidēji augstiem ienākumiem, tam jābūt tirdzniecības centram, ko apmeklē attiecīgas kategorijas cilvēki,» uzskata Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece.

Tur, kur atvērt veikalu būtu reprezentabli, piedāvātā telpu nomas cena bijusi tāda, ka viņa nesaprata, kā jārēķina, lai tas atmaksātos. Tāpēc uzņēmēja sāka skatīties uz citām pilsētām un Londona šķita loģiska izvēle, jo tur vide ir piemērota jaunu dizaineru pirmajiem veikaliem. Taču, ja Latvijā telpu piedāvājums ir bagātīgs, tad Londonā juristi jau pusotru mēnesi apspriež līgumu. «Mēs esam izteikuši vēlmi un viņi to ir pieņēmuši, taču teorētiski, kamēr līgums nav kabatā, var tur ienākt kāds cits,» piesardzīgi stāsta Alise.