Jaunākais izdevums

Latvijā joprojām pastāv nozīmīgas reģionālās attīstības atšķirības, teju 68% novadu attīstības tempi ir zemāki nekā vidēji pārējos novados, savukārt republikas pilsētu grupā no deviņām lielajām pilsētām tikai Rīgā un Jūrmalā ir augstāks attīstības līmenis, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni republikas pilsētās, liecina šā gada jūlijā Valsts reģionālās attīstības aģentūras publiskotā teritorijas attīstības līmeņa indeksa (TALI) dati par 2014.gadu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Jaunais indekss gan vairs netiek izmantots kā kritērijs, piešķirot finansējumu pašvaldībām, tas palicis kā viens no vairākiem situācijas raksturotājiem.

Jāpiebilst, ka kopš 2010. gada viena teritorijas attīstības indeksa (TAI) vietā tiek rēķināti divi atsevišķi indeksi – teritorijas attīstības līmeņa indekss (TALI) un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss. Ar 2014. gadu TALI aprēķināšanā līdzšinējo četru rādītāju vietā tiek izmantoti astoņi rādītāji.

TALI parāda, kuras valsts teritorijas attīstās virs vidējā līmeņa valstī un kuru attīstība ir zem vidējā līmeņa valstī. Saskaņā ar indeksa datiem augstākā indeksa vērtība pērn no 110 novadiem bija Mārupes novadam – 2,900, bet zemākā vērtība Zilupes novadam – mīnus 1,623. Ja analizē plānošanas reģionus, pozitīva indeksa vērtība ir tikai Rīgas plānošanas reģionam. Visvairāk novadu, kuriem indeksa vērtība ir zem mīnus 1, ir Latgales plānošanas reģionā – 14 novadu.

TALI apskata attīstības līmeni (vērtība pret vidējo valstī), bet teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss apskata attīstības tempu (vērtība pret izmaiņām pret iepriekšējo gadu). Ja salīdzina attīstības līmeni, tad attiecīgi no 110 novadiem tikai 35 novadiem ir pozitīva vērtība. Ja vērtē izmaiņas (pieaugumu), attiecīgi pieaugums ir 50 novadiem. Arī tiem novadiem, kam ir zemāks attīstības līmenis, novērojamas pozitīvas izaugsmes tendences.

Jāuzsver, ka līdz šim indekss bija svarīgs rādītājs pašvaldībām, jo ietekmēja finansējuma piešķiršanu. To izmantoja, piemēram, valsts budžeta mērķdotāciju sadalē, nosakot valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotajiem projektiem un valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem, turklāt arī lietoja kā vienu no kritērijiem, lai noteiktu Latvijas attīstības centrus, kuri klasificējas specifiskam ES fondu atbalstam.

Kā stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Inga Vilka, pašvaldības kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) nonākušas pie kopēja secinājuma, ka minētais indekss nav labākais kritērijs finansējuma piešķiršanai. Tāpēc, kā norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze, jaunais TALI vairs netiks izmantots kā kritērijs finansējuma sadalei nedz attiecībā uz valsts budžeta mērķdotāciju sadali, nedz ES finansējuma piešķiršanu. Tā vietā nāks citi rādītāji.

Taujāta, kādiem mērķiem tiks izmantots TALI, I. Raugze bilst, ka tas ir labs rādītājs, lai novērtētu situāciju. «Tikai pēc TALI nevaram izdarīt secinājumus par reģionālo attīstību, taču kā viens no situāciju raksturojošiem rādītājiem tas ir labs. Turklāt TALI veido astoņi rādītāji, kur katram no tiem ir savs svars. Līdz ar to, lai labāk saprastu, kas veido kāda novada zemo vērtību, TALI jāatšifrē, palūkojoties, kādas vērtības ir katram no to veidojošiem rādītājiem. Varbūt tas ir augsts bezdarbs vai zems uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, kas situāciju velk uz leju, varbūt kāds cits rādītājs,» skaidro I. Raugze.

Asociētā profesore I. Vilka gan atzīst, ka, viņasprāt, indekss ir kļuvis vairāk sociāls nekā ekonomisks attīstības rādītājs, par to liecinot, piemēram, indeksā iekļautais rādītājs – kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem.

Secināms gan, ka situācija ir skarba – teju divām trešdaļām novadu attīstība ir zemāka par vidējo līmeni valstī, bet 15 novadiem tā ir pat zemāka par mīnus 1. I. Raugze gan skaidro, ka negatīva indeksa vērtība nenozīmējot, ka teritorija neattīstās, taču tās attīstība ir lēnāka. Šāda situācija liek jautāt, vai reģionālās attīstības politikā nav nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, piemēram, pārskatot pašreizējo novadu skaitu un ejot uz to apvienošanu.

Plašāk lasiet rakstā Reģionālās atšķirības nemazinās trešdienas, 19.augusta laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv,29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielajiem uzņēmumiem būs jāveic obligāti energoauditi

Žanete Hāka,03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt, informē Saeimas Preses dienests.

Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu.

Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā – gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro. Tāpat tas attieksies uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (Mwh). Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, iepriekš pauduši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bizness reģionos - Tukums: Pēc smukuma un darba vietām

Kristīne Stepiņa,08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novads, kura logo ir skanīgais sauklis «Uz Tukumu pēc smukuma», piedāvā ne tikai sakoptu vidi, bet arī darba vietas dažādu jomu speciālistiem; novadā īpaši trūkst inženieru un šuvēju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Reģionālo pilsētu uzņēmējdarbības vides novērtējumā Tukums stabili turas augstajā piektajā vietā. Šogad novadā samazinājies bezdarba līmenis, plānotas investīcijas infrastruktūras sakārtošanai. Pašvaldība liek lielas cerības uz Tukuma lidostas kā nozīmīga transporta pārvadājumu mezgla izveidošanu un attīstību.

Bezdarbs samazinās

Pēc Tukuma novada pašvaldības veiktā mārketinga pētījuma, 2015. gadā plaši pazīstamais atskaņu virknējums «uz Tukumu pēc smukuma» kļuvis par oficiālo pilsētas zīmolu, kas ir reģistrēts kā preču zīme, stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. «Lai arī šis sauklis var kādam šķist nedaudz banāls, lielākā respondentu daļa to novērtēja kā pievilcīgu un atbilstošu. Tukumnieki ir lepni par savu pilsētu, uzņēmējdarbības vide nepārtraukti attīstās, bezdarba līmenis samazinās un bērnu dzimstība palielinās,» saka Ē. Lukmans. No 2010. līdz 2014. gadam bezdarbnieku skaits samazinājies turpat vai uz pusi – no 2430 līdz 1287 bezdarbniekiem. Pērn Tukuma novadā bezdarba līmenis bija vidēji 6,9%, kas bija zemāks par valsī vidējo – 7,6%. Pēc NVA datiem, 2015. gada pirmajos sešos mēnešos Tukuma novadā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 5,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru