Rekordzemo procentlikmju laiki mūžīgi neilgs, bet tas daudziem kādā brīdī sadārdzinās aizņemšanās un parādu pārfinansēšanas izmaksas, un norēķināties par apjomīgām saistībām būs arvien grūtāk.
Pagājušonedēļ, piemēram, Eiropas Centrālā banka centās tirgus dalībniekus mierināt, ka iestāde strādās pie tā, lai zemu likmju laiki būtu aktuāli vēl ilgi. Tiesa gan, šobrīd daudzi tāpat gaida, ka Vecā kontinenta centrālie baņķieri par pakāpenisku bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumu beigu sākumu mājienus dos jau rudenī. Nešaubīgi milzīgas ieguvējas no pēdējo gadu centrālo banku politikas ir bijušas valdības, kurām viss notiekošais starptautiskajā finanšu tirgū ļāvis ļoti lēti piesaistīt naudu pat uz ļoti gariem termiņiem. Vēl nesen nebija brīnums tas, ka negatīvā teritorijā atradās vidēja un pat garāka termiņa (Vācijas 10 gadu) obligāciju ienesīgums. Arī Latvijai starptautiskajā tirgū izdevies emitēt obligācijas ar vēsturiski viszemākajām likmēm.
Jāteic, ka parādu ziņā Vecais kontinents tradicionāli neizskatās diez ko spoži, lai gan ir vērojami zināmi uzlabojumi. Eurostat dati nupat izgaismojuši, ka eirozonas valdību parāda pret IKP rādītājs šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni pieaudzis par 0,5 procentpunktiem līdz 89,5%. Tiesa gan, pirms gada tas bija vēl augstāks un atradās pie 91,2% atzīmes. Ļoti biedējoši Eiropā izskatās Grieķijas, Itālijas un Portugāles parādu mērījumi (visi virs 130% atzīmes no IKP). Tāpat visai šaubīga aina šajā ziņā ir arī Beļģijai, Kiprai, Spānijai un Francijai – visu šo valstu parāda rādītājs pret IKP atrodas virs vai pie 100% atzīmes. Savukārt Latvija vismaz uz pārējo Eiropas kolēģu fona izskatās gluži vai kā paraugs ar parādu 39% apmērā no IKP (pirms 2008. gada tas gan atradās pat zem 10% no IKP).
Kopumā jāteic, ka reģiona parādu problēma nebūt nav atrisināta un ik pa laikam šajā ziņā, šķiet, tiek tikai padzēsti kādi aktuālie ugunsgrēki. Pašlaik Eiropas ekonomika aug straujāk, un eksperti paredz, ka tā labāk varētu uzvesties arī pārskatāmā nākotnē. Kad kļūst labāk, par problēmām var piemirsties vai tās var tikt noliktas otrajā plānā. Tiesa gan, problēmas – gribi vai negribi – atnāks. Šādā brīdī visas nepatikšanas uz lielo parādu kalnu fona, visticamāk, izskatīsies un arī būs krietni dziļākas nekā gadījumā, ja saistības būtu mazākas.
Nav sagaidāms, ka Rietumvalstu parādu nasta pārskatāmā periodā pēkšņi kļūtu krietni vieglāka, ja nenotiek kādi fenomenāli norakstīšanas pasākumi. Protams, kādus eksperimentālus ātrās palīdzības pasākumus atkal var veikt ECB, kas šajā ziņā jau ir pamatīgi iesildījusi roku un šobrīd otrreizējā tirgū uzpērk reģiona valdību obligācijas. Iespējams, agrāk neierastas centrālo banku intervences nākotnē redzēsim pie jebkurām nepatikšanām ekonomikai, kur to mērķis būs mazināt stresa līmeni finanšu tirgū. Katrā ziņā alternatīvas tam, šķiet, varētu būt vēl nevēlamākas.