Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.
Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.
Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.
Uz vairākiem neskaidriem jautājumiem šī saprašanās memoranda sakarā savā šodienas intervijā DB norāda arī zvērināts advokāts Jānis Loze. Viens no šādiem aspektiem ir iespējamie Konkurences likuma pārkāpumi, cits – īpašas abu uzņēmumu pārraugošās struktūras – Kompetences centra – izveide, par kuru nevar saprast, vai tas pārņems abu uzņēmumu vadības funkciju. Nav skaidrs, kāda, vadoties pēc šī memoranda, izskatīsies abu uzņēmumu akcionāru struktūra, jo tiek piesaukta akcionāru struktūras vienkāršošana. Tā būs šī memoranda izpildē viskritiskākā daļa, jo Telia netieši LMT ir vairākums. Līdz ar to izveidot virs LMT un Lattelecom jaunu akcionāru, kurā Telia piederētu 49%, laikam jau īsti nevarēs. Tāpat nav skaidrs, vai Latvijas valsts atsevišķos jautājumos negrasās piekāpties otra akcionāra – Telia – priekšā? Memorands norāda uz jauna abu uzņēmumu akcionāru līguma tapšanu. Skaidrs ir viens, ka ar šo saprašanās memorandu Latvijas valsts faktiski ir atvērusi pārskatīšanai spēles noteikumus saviem diviem ļoti vērtīgiem uzņēmumiem. Taču atbildīgo politiķu miglainās atbildes rada bažas, ka veikto darbību rezultātā šo valsts aktīvu vērtība var dramatiski kristies, vēl vairāk priekšplānā izvirzot jautājumu, kāpēc tomēr abus uzņēmumus netika nolemts apvienot, tādējādi radot spēcīgu nozares spēlētāju – Baltijā lielāko telekomunikāciju uzņēmumu?
