Aizvadītās nedēļas izskaņā Eiropu pāršalca ģeopolitiski ekonomiska prieka vēsts. Lielbritānija un Eiropas Komisija esot beidzot vienojušās par Brexit nosacījumiem.
Tas noticis pēc šķēpu laušanas gada un piecu mēnešu garumā pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma, kurā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izdzēšanos no Eiropas Savienības kartes. Tiesa, no šīs vienošanās, kas neapšaubāmi būs viena no komplicētākajām mūsdienu vēsturē, vēl īsti ne silts, ne auksts, turklāt nevienai no pusēm. Sarunu šķēršļu joslā pagaidām ir tik vien kā «apmierinošs progress». EK prezidents Žans Klods Junkers esot apmierināts, ka sarunas nav pavisam iestigušas purvā. Ne velti viņš jau ilgstoši uzsvēra, ka ir pienācis laiks piecelties no dīvāna un rīkoties. Šķiet, šajā stadijā beidzot ir ieliekti ceļi. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi «varēs savas dzīves turpināt kā līdz šim» un uz Īrijas jautājumu paketes «granātas» arī pašlaik neviens nelēks. Vienīgi, ja iepriekš Brisele paģērēja, ka ES pilsoņu tiesību ievērošana Lielbritānijā pēc izstāšanās no bloka jāsaglabā ES Tiesas jurisdikcijā, tagad šajā jautājumā acīmredzot pieļautas zināmas atkāpes un šo jomu uzraudzīšot britu tiesas. Tomēr kopumā, un tas jo sevišķi attiecas uz uzņēmējdarbības vidi, Brexit stāstā valda izteikta nenoteiktība. Lai gan tā ir kļuvusi par globālās pasaules otro seju, tomēr, reducējot biznesa vajadzības, piemēram, līdz Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības saitēm, skaidrs, ka ilgstoša nenoteiktība varbūt dažkārt arī nekaitē, taču noskaņojumu bojā gan. Tā kā cilvēki ir emocionālas būtnes un lēmumu pieņemšanā robotizācija vēl tik spēcīgi neietiecas kā citās jomās, var tikt pieņemti arī pārsteidzīgi optimistiski vai, gluži pretēji, pārlieku pesimistiski lēmumi pirms Brexit jautājuma galīgas «izstrebšanas».
Kā jau iepriekš norādīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors Jānis Priede (17.11. DB), neskaidrība ap šīm sarunām par nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, uzņēmējiem sagādā aizvien lielākas bažas. Tostarp lielie starptautiskie uzņēmumi, savā ziņā līdzīgi kā Katalonijas gadījumā, ir uztraukti par ieilgušo nenoteiktību un neziņu par iespējamiem ierobežojumiem tirdzniecības nosacījumos ar pārējo pasauli un jo īpaši ES. Skaidrs, ka abās «frontēs» bizness vēlas pēc iespējas nesāpīgāku britu referenduma rezultātu «piezemēšanos». Tikmēr paši briti kļūst aizvien kritiskāki pret Lielbritānijas sniegumu Brexit «zupas» vārīšanas procesā un arī pesimistiskāki par galarezultātu.
