Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki sanāksmē trešdien nav spējuši vienoties par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Politico".

Domstarpības radušās saistībā ar plāniem ierobežot sintētiskā kaučuka, kas pamatā tiek izmantots riepu ražošanā, izvešanu no Krievijas.

Itālija, Vācija un virkne citu valstu skeptiski izturējušās pret ieceri aizliegt šīs izejvielas importu no Krievijas, bet Polija atbalstījusi.

Sintētiskā kaučuka vērtība, kas var tikt pakļauts sankcijām, ir 700 miljoni dolāru gadā, liecina "Politico" aplēses.

ES plāno pieņemt kārtējo, jau desmito, sankciju paketi līdz Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara pirmajai gadadienai.

Vēl ir laiks, lai pabeigtu darbu pie ierobežojošo pasākumu izstrādes un tos saskaņotu, norāda izdevums.

Atbilstoši aģentūras "Bloomberg" informācijai, kārtējā sankciju paketē tiks iekļauti ierobežojoši pasākumi pret bankām "Tinkoff", "Alfa-bank" un "Rosbank".

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.