SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finansiāli saimniecisko darbību 2014.gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) preses sekretāre Laila Ivāna.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumam valdes locekļus var atsaukt par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu, kaitējuma nodarīšanu vai nespēju vadīt uzņēmumu.

Jau ziņots, ka šo pārbaudi RNP Ušakovs Audita pārvaldei uzdeva veikt pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas RNP, kad uzņēmuma darbībā atklājās vairākas, iespējams, pretlikumīgas darbības, norādot, ka pēc šīs pārbaudes viņš lems par tālāko rīcību RNP sakarā.

RNP pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka RNP jau ir ieviesis deviņus VK ieteikumus no 23, papildus astoņu ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt četru mēnešu periodā, savukārt sešiem ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Mājas atjaunošana Buru ielā 9 izmaksātu ļoti dārgi, tādēļ, pašvaldībai vienojoties ar iedzīvotājiem, māja, iespējams, būs jānojauc. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piesaistīta neatkarīga būveksperta atzinums par iebrukušo ēku, kā arī par blakusesošo ēku gaidāms šo piektdien, pastāstīja RNP pārstāve Santa Vaļuma.

Pirmdien, 16.martā, tiks sasaukta ārkārtas sapulce, kurā piedalīsies RNP pārstāvji, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta darbinieki, kas pārstāvēs mājas neprivatizēto dzīvokļu intereses, kā arī mājas privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Sapulcē tiks lemts par RNP rīcību ēkas jautājumā turpmāk.

Vaļuma arī sacīja, ka ēkas, kurā notikusi avārija, apsekošanu veiks divi neatkarīgi būveksperti - RNP efektīvākai izpētei piesaistījis otru ekspertu. Patlaban esot zināms, ka mājas iebrukšanas iemesls nav bijis tikai pagrabā sakrājušies gruntsūdeņi, bet arī citi apstākļi, piemēram, nokrišņi no blakusmājas jumta.

Jau ziņots, ka 7.martā ap plkst.23 Rīgā, Buru ielā, sabrukusi kādas divstāvu dzīvojamās mājas kāpņutelpa starp pirmo un otro stāvu, kā arī bojāta mājas ārsiena. Pēc RNP pārstāvju teiktā, ēkas gala siena pie pamatiem ir nosēdusies un noliekusies uz blakus esošās mājas pusi. Šāda situācija, iespējams, izveidojusies gruntsūdeņu dēļ, kurus vēl nesen RNP atsūknējis no mājas pagraba. Vaļuma stāstīja, ka izmaksu dēļ mājas iedzīvotāji nav vēlējušies ievietot pagrabā atsūknēšanas iekārtu, kas gruntsūdeņus likvidētu, tiklīdz tie parādās.

Rīgas pilsētas būvvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka pussabrukušais nams Buru ielā 9 nav ekspluatējams, līdz ar to SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un nama dzīvokļu kopīpašniekiem uzdots atbrīvot telpas.

RNP preses pārstāve Santa Vaļuma pastāstīja, ka pašlaik nav atbrīvoti ap desmit dzīvokļu. Šodien Rīgas Pašvaldības policija arī pārbauda, vai namā neuzturas kādas nepiederošas personas.

Daļa no nama iemītniekiem jau ir labprātīgi atstājuši telpas. Visvairāk sašutuši par pašreizējo situāciju ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki. Anna Šmeļova-Borisenkova pastāstīja, ka dzīvokli šajā namā iegādājās ap pusgadu pirms avārijas. «Kad iegādājos, īpašums bija ierakstīts zemesgrāmatā - to noformēja trīs dienas pirms pirkuma, līdz ar to nevarēju ne iedomāties, ka pēc pusgada tikšu izlikta uz ielas no sava īpašuma,» skaidroja sieviete, uzsverot, ka neizprot, kādēļ īpašums no nama ar neapmierinošu tehnisko stāvokli ierakstīts zemesgrāmatā un ticis bez problēmām pārdots. «Ja cilvēks pērk no domes un atļauts ielikt zemesgrāmatā, bet pēc pusgada esi uz ielas, kādēļ dome neuzliek aizliegumu pārdot?» neizpratni pauda iedzīvotāja.

SIA «Rīgas siltums» plānotā 230 darbinieku atlaišana saistībā ar daļējas sadarbības pārtraukšanu ar SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) varētu notikt martā vai aprīlī, pastāstīja «Rīgas siltuma» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnete Bušta.

Uzņēmums ar RNP vienojies, ka darbinieku atbrīvošana no darba notiks apkures sezonas beigās, lai tas «būtu mazāk sāpīgi visām iesaistītajām pusēm.» «Mēs nevēlamies, lai apkures sezonas vidū ciestu iedzīvotāji un arī jaunajam RNP sadarbības uzņēmumam vieglāk būs pārņemt pienākumu izpildi pakāpeniski, nevis brīdī, kad siltumtīklu apsaimniekošana ir visaktuālākā,» skaidroja Bušta.

Viņa apstiprināja, ka «Rīgas siltums» joprojām apņēmies palīdzēt saviem darbiniekiem atrast jaunas darba vietas. Vairāki uzņēmumi jau esot izrādījuši interesi par «Rīgas siltuma» atslēdzniekiem un santehniķiem. Bušta gan norādīja, ka pagaidām konkrētas darbības saistībā ar darbinieku pārvirzīšanu nav notikušas un šis jautājums tiks tālāk risināts pavasarī.

Pērn pret parādniekiem tiesā tika rosinātas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu, savukārt vidējā tiesā celto prasību summa ir gandrīz trīs tūkstoši latu, liecina SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apkopotā informācija.

Šā gada sākumā RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas ar parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietās - parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta. Vidējā tiesā celto prasību summa 2012. gadā bijusi 2931 lats.

«Katras tiesvedības uzsākšana vienmēr iepriekš tiek rūpīgi izvērtēta, tiek analizēta parādnieka spēja segt parādu un nokavējuma sankcijas, jo katra tiesvedība prasa arī izdevumus. Piemēram, pērn valsts nodevās samaksāti 200 tūkst. Ls, bet šogad valsts nodevu apmērs esot palielināts vidēji par 30 %,» skaidro RNP pārstāvji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par iespējamu kukuļņemšanu un Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) amatpersonu iespējamu piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trīs gados notikušajiem autopacēlāju nomas iepirkumiem gandrīz 600 000 eiro vērtībā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Jauns – 478 001 eiro vērts – iepirkums noslēgsies pirmdien, 14. septembrī, un, kā liecina Dienas rīcībā esošie sarunu ieraksti, kas veikti RNP autopacēlāju iepirkumu vairākkārtējā uzvarētāja SIA Autopac telpās, šīs firmas īpašnieks atbildīgajām pašvaldības amatpersonām varētu būt ieteicis konkrētu prasību ietveršanu nolikumā, lai izslēgtu pretendentus.

RNP apsaimniekotie pašvaldības daudzdzīvokļu nami ir jāuztur un jāremontē, fasādes drūp, jumti sāk tecēt, un šos remontdarbus nav iespējams veikt bez autopacēlāja, kas objektā paceļ materiālus, tehniku un strādniekus. Pēdējos četros RNP konkursos par paceļamo mehānismu nomu ir uzvarējusi SIA Autopac, ar kuru pēdējos trīs gados noslēgti līgumi kopsummā aptuveni par 598 000 eiro.

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka RNP teritorijā pārsvarā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabas tūrismu, lauksaimniecību un derīgo izrakteņu izstrādi.

J. Kuzminskis savu uzņēmumu izveidoja 2003. gadā, vēl pirms RNP dibināšanas. Pēc 2007. gada, kad izveidoja parku, daudzi noteikumi mainījās, pārsvarā tie skāra mežizstrādi un tūrismu. «Tur, kur nav RNP teritorijas, varēja vienā gabalā vienu kailcirti taisīt piecu hektāru platībā, bet parkā var tikai viena hektāra platībā. Pieņemsim, ja zemniekam ir savs mežiņš un viņš tur grib kaut ko izcirst, tad var to izdarīt piecas reizes mazākā platībā nekā kaimiņš, kam mežs nav RNP. Līdz ar to viņš dabū piecas reizes mazāku peļņu,» saka Jānis.

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Turpmāk SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi veidos pieci valdes locekļi, līdzšinējo triju vietā, un to vadīs Aivars Gontarevs, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka valde paplašināta, lai uzlabotu dzīvojamo māju apsaimniekošanas kvalitāti un veicinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi. Pilsētas mērs uzsver, ka līdzšinējās valdes locekļu uzdevums bija sakārtot RNP darbību no finansiālā un sociālā skatu punkta un viņam nav pretenziju pret līdzšinējo valdes darbu.

«Tā kā šis posms zināmā mērā ir izpildīts, nākamais loģiskais reformas posms, kas tendēts uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ir uzticēts jaunam priekšsēdētājam,» skaidro N.Ušakovs.

Kopš 2015. gada RNP valdē ietilpst trīs locekļi - Ivo Lecis, Iveta Zalāne un Inga Bulgarina, turpmāk valde strādās piecu cilvēku sastāvā. A.Gontarevs amatā nomainīs pašreizējo RNP vadītāju I.Leci. Vienlaikus I.Zālāne, I.Lecis un I.Bulgarina turpinās strādāt valdē.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nolēmis atsaukt jauno rēķinu pozīciju "Bioatkritumu izvešana", kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija "vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā", taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā informē uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā - koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) noslēdzis granta līgumu ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kas dzīvojamo ēku atjaunošanai Rīgā, Blaumaņa ielā 21, ļaus piesaistīt grantu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 253,2 tūkstošu eiro apmērā, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs atzīmē, ka šīs ir pirmās vēsturiskās ēkas, kurām RNP veiks renovāciju, tomēr pauž pārliecību, ka jau tuvākajā laikā sarakstu papildinās virkne citu ēku. «Veicināt dzīvojamo ēku renovāciju, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu un citus finansējuma avotus, ir viens no prioritārajiem RNP uzdevumiem. Pozitīvā tendence ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki sāk apzināties, ka šis ir pēdējais Eiropas līdzfinansējuma periods, pēdējā iespēja renovēt savu īpašumu, pilnu remontdarbu tāmi sedzot ne tikai no uzkrātajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem,» saka A. Gontarevs.

Dzīvojamo ēku Blaumaņa ielā 21 dzīvokļu īpašnieku kopība šī gada oktobrī pieņēma lēmumu par ēku atjaunošanu, projektam piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Plānotās projekta izmaksas ir 861,5 tūkstoši eiro, no tām attiecināmās izmaksas - 506,4 tūkstoši eiro.

Zemākā zemes nomas maksa daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem Rīgā ir divi santīmi par vienu kvadrātmetru mēnesī, bet augstākā pat 1,20 lati par kvadrātmetru mēnesī, liecina pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) dati.

No aptuveni 4,5 tūkstošiem namu, kurus apsaimnieko RNP, viena trešā daļa māju pilnībā vai daļēji atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. 2011. gadā RNP bija noslēdzis ap 1800 līgumu ar zemes īpašniekiem.

Pašvaldība atgādina, ka no 1. janvāra ir stājušās spēkā jaunās kadastrālās vērtības zemei, un tā nevar ietekmēt kadastrālo vērtību lielumu. Tieši tā ir par pamatu maksājuma noteikšanai par zemes nomu, kas jāveic tiem rīdziniekiem, kuru daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes. Zemes nomas maksas lielums ir atkarīgs ne tikai no zemes kadastrālās vērtības, bet arī līgumā ar zemes īpašnieku noteiktās procentu likmes, piesaistītā zemes gabala lieluma un dzīvokļa lieluma.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) stratēģijā plānota privātā kapitāla piesaiste 2026.gadā, pirmdien RNP diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka RNP nākotnē sevi redz kā biržā kotētu uzņēmumu ar labu korporatīvo pārvaldību, kurš aktīvi iesaistās dzīvojamā fonda atjaunošanas projektos.

Ozoliņš informēja, ka nākamajos piecos gados RNP energoefektivitātes pasākumu finansēšanai būtu nepieciešami 240 miljoni eiro, tostarp 200 miljoni eiro pilnajiem energoefektivitātes projektiem 200 ēkām un 40 miljoni eiro daļējiem energoefektivitātes projektiem 800 ēkām.

Vidi degradējošo ēku sakārtošanai būs nepieciešami 30 miljoni eiro 300 ēkām, liftu atjaunošanai - 75 miljoni eiro 1200 ēkām, kā arī 22,5 miljoni eiro viedo ūdens skaitītāju uzstādīšanai (300 000 skaitītāji).

RNP ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) kopējais klientu parāds kopš 2012.gada sarucis par 18,3 miljoniem eiro, bet parādnieku skaits par 14 397, ingormē Rīgas domē.

Šā gada deviņos mēnešos RNP kopējā parādu summa ir 30,06 miljoni eiro, bet 2012. gadā tā bija 48,37 miljoni eiro. Patlaban uzņēmumam ir 25795 parādnieku, bet 2012. gadā RNP bija parādā 40192 klienti.

«Parādu kopējā apjoma un parādnieku skaita samazināšanā liela loma ir bijusi uzņēmuma preventīvajam darbam un tam, ka Rīgas namu pārvaldnieks ieviesa izlīgumu slēgšanu. Tiesāšanās nav izdevīga nevienai pusei,» uzskata Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

RNP šogad ir iesniedzis tiesā 2452 prasības par kopējo summu 6,74 miljoni eiro. Vidējā parāda summa, par kuru iesniegta prasība, ir 2795 eiro. Šogad tiesa apmierinājusi 896 RNP prasības, 135 gadījumos prasības apmierinātas daļēji, bet 440 gadījumos tiesvedība izbeigta, jo klienti ir veikuši parāda samaksu vai arī tiesā ir ticis apstiprināts izlīgums. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem šogad nodotas 1220 lietas par kopējo summu 4,3 miljoni eiro.

Nacionālais parks un bizness var palīdzēt viens otram

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ bijušajam pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finanšu direktoram Jānim Kalniņam par 247 230 latu piesavināšanos piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šogad 24. aprīlī Kalniņam par piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Prokuratūra par šādu spriedumu iesniedza protestu.

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ atcēla pirmās instances spriedumu un atzina apsūdzēto personu par vainīgu, nosakot pamatsodu - reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Prokuratūra akcentē to, ka apsūdzētais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ieņēma Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas namu pārvaldnieks finanšu direktora amatu, piesavinātie naudas līdzekļi sākotnēji tika saņemti no Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un tika paredzēti apsaimniekošanas rēķinu apmaksai, kā arī piesavinātā naudas summa ir 247 230 lati.

Apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noslēdzis 900 tūkst. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par sniega tīrīšanu un izvešanu no pārvaldībā esošo dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī jumtu tīrīšanu, par uzvarētāju konkursā pasludinot SIA Hagberg, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

900 tūkst. Ls vērto pakalpojumu nodrošināšanas termiņš ir trīs gadi, Db.lv stāstīja RNP pārstāvis Krists Leiškalns. Tādējādi par šiem pakalpojumiem RNP tērēs vidēji 300 tūkst. Ls gadā.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi komersanti, un par uzvarētāja izvēles galveno kritēriju tika noteikta zemākā cena.

SIA Hagber bija viens no uzvarētājiem arī pērn maijā RNP izsludinātajā 430 tūkst. Ls apjomīgajā iepirkumā par zāles pļaušanu pie apsaimniekošanā esošajām dzīvojamajām mājām, tāpat Hagberg uzvarēja arī 120 tūkst. Ls iepirkumā par sniega tīrīšanu un izvešanu arī RNP pērn janvārī noslēgtajā konkursā, kā arī šo pakalpojumu 2011. un 2010. gadā nodrošināja valsts a/s Latvijas Gaisa satiksme par attiecīgi 6,8 tūkst. un 5,9 tūkst. Ls, liecina informācija IUB.