Apdrošināšanas sabiedrība PZU tuvākajos trīs gados plāno Latvijas un Igaunijas tirgū investēt 12,7 miljonus eiro (8,9 miljonus latu), stāstīja PZU Lietuva Latvijas filiāles direktors Deivids Raipa.

Apdrošinātāja mērķis ir kļūt par vienu no trim lielākajām nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Baltijas valstīs.

PZU grupas uzņēmuma Lietuvā PZU Lietuva filiāle Latvijā tika reģistrēta pērn oktobrī.

Raipa atzina, ka PZU ir apdrošināšanas tirgus līderis Polijā un spēcīgs spēlētājs apdrošināšanas tirgū Lietuvā. PZU Lietuvā strādā jau desmit gadus, patlaban nedzīvības apdrošināšanas segmentā ieņemot otro, trešo vietu. «Tas ļauj domāt, ka zinām Baltijas tirgu. Vienlaikus gan apzināmies, ka valstu apdrošināšanas tirgos ir atšķirības, tāpēc vadāmies pēc principa: «Domā globāli, rīkojies lokāli»,» par attīstības stratēģiju Latvijā un Igaunijā stāstīja filiāles vadītājs.

RSA Insurance Group plc vienojusies ar Polijas apdrošināšanas kompāniju PZU par Baltijas un Polijas kompāniju pārdošanu, liecina RSA paziņojums.

PZU tiks pārdota Lietuvas kompānija Lietuvos Draudimas, Latvijas AAS Balta, Igaunijas Codan Forsikring un Polijas Link4 Towarzystwo Ubezpieczen Spolka Akcyjna.

Kopējā darījuma summa ir aptuveni 360 miljoni eiro.

RSA Group izpilddirektors Stefans Hesters norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz grupas jau iepriekš paustajiem nodomiem samazināt ģeogrāfisko izplatību, koncentrējoties uz pamata uzņēmējdarbību Lielbritānijā un Īrijā, Skandināvijā, Kanādā un Latīņamerikā. Realizējot Baltijas un Polijas biznesu pārdošanu, lielā mērā tiek izpildīti RSA Group plāni par tās kapitāla stiprināšanu, saka uzņēmuma pārstāvis.

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un AAS Balta apvienošanos, informē KP pārstāvji.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski.

Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā.

KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski.

Apdrošināšanas sabiedrības PZU tīrā peļņa Baltijas valstīs pērn bija 39,71 tūkstoši eiro.

Parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 17%, sasniedzot 52,20 miljonus eiro. Arī izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 17% līdz 29,25 miljoniem eiro.

«PZU Baltijas filiāles pērn ir sasniegušas noteiktos izaugsmes mērķus – gan finanšu, gan produktu attīstības jomā. Šobrīd Latvijas un Igaunijas filiāles piedāvā pilnu klāstu apdrošināšanas produktu saviem korporatīvajiem klientiem (izņemot veselības apdrošināšanas pakalpojumu), kā arī OCTA, KASKO un ceļojumu apdrošināšanu privātpersonām,» stāsta Deivids Raipa, PZU Latvijas filiāles vadītājs.

PZU Latvijas filiāle pērn piedzīvoja strauju izaugsmi, kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 2,3 miljonus eiro, Latvijas filiālei jau ir vairāk nekā 3000 korporatīvo un vairāk nekā 19 tūkstoši privāto klientu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU Group) padome par jauno Balta valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Bogdanu Benčaku (Bogdan Benczak), liecina medijiem sniegtā informācija.

B. Benčaks kopš 1999.gada strādā Polijas apdrošinātāja PZU grupā, kurā patlaban pilda ārvalstu biznesa attīstības departamenta direktora pienākumus, kā arī ir atbildīgs par PZU grupas filiālēm Lietuvā, Ukrainā un nu arī Latvijā.

«Apdrošināšanas sabiedrības Balta padomē un valdē ir notikušas izmaiņas atbilstoši PZU stratēģijai - mūsu klientiem tas neko nemainīs, tikai ļaus iegūt augstākas kvalitātes pakalpojumus un apkalpošanu,» apgalvo B.Benčaks.

PZU grupai attīstoties Baltijas valstīs, tiek īstenota jauna paplašināšanās stratēģija. Tādēļ vakar, 22.oktobrī Latvijas Finanšu un tirgus kapitāla komisija ir apstiprinājusi Balta padomes ieceltos jaunus apdrošināšanas kompānijas valdes locekļus – valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku, kā arī par finanšu sfēru atbildīgo valdes locekli Rafalu Ribkovsku.

Apdrošināšanas kompānijas Balta (PZU Grupa) peļņa sasniegusi 542 tūkstošus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas tehniskais rezultāts ir uzlabojies par 674 tūkstošiem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

«Pērn varējām novērot, ka apdrošināšanas kompānijas Latvijā nopelnīja nevis apdrošināšanas darbības dēļ, bet gan, pateicoties veiksmīgajām investīcijām. Tieši šī iemesla dēļ esam īpaši gandarīti par Baltas pirmā pusgada rezultātu un peļņu no apdrošināšanas darbības,» skaidro Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.

Pozitīvu pienesumu uzņēmuma pamatdarbības rezultātam ir devušas iepriekšējos gados veiktās aktivitātes izdevumu samazināšanas jomā, kā arī būtiskais parakstīto prēmiju apjoma pieaugums. Balta ir audzējusi parakstīto prēmiju apjomu līdz 33.4 miljoniem eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Apdrošinātāja parakstīto prēmiju apjoms ir audzis būtiski virs tirgus līmeņa, kas šajā periodā bija 7%. Daļu pieauguma ir nodrošinājis no PZU LT Latvijas filiāles pārņemtais portfelis.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) auditētā neto peļņa 2015. gadā sasniegusi 1,2 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma parakstīto prēmiju izaugsme, salīdzinot ar 2014.gadu, bija 22%, informē uzņēmuma pārstāvji.

2015. gadā Balta pārsniedza kopējos Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmes rādītājus, palielinot parakstīto prēmiju apjomu par 12 miljoniem eiro, kas nodrošinājis apdrošināšanas sabiedrībai 22% izaugsmi. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme Latvijā 2015. gadā bijusi 6 – 7% robežās. Izaugsme bija vērojama visos sabiedrības apdrošināšanas portfeļos, kā arī tika pārņemts un saglabāts PZU Lietuvas filiāles Latvijā portfelis. 2015.gadā BALTA bijusi arī lielākā nodokļu maksātāja apdrošināšanas nozarē – valsts budžetā iemaksāti 5,4 miljoni eiro.

Apdrošināšanas sabiedrību darbības finansiālais rezultāts 2020. gadā ir bijis pozitīvs, visām sešām apdrošināšanas sabiedrībām gadu noslēdzot ar peļņu. Kopējā peļņa 2020. gadā veido 53.4 milj. eiro, kas ir par 22.5 milj. eiro jeb 72.6% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gada beigās.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati. Latvijā ir reģistrētas sešas apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas pakalpojumus sniedz 11 dalībvalstu nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību filiāles. Apdrošināšanas tirgus dalībnieki 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstījuši 549 milj. eiro, kas ir par 1.8% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus apdrošināšanas atlīdzībās ir izmaksāti 341.8 milj. eiro, kas ir par 6.6% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Nedzīvības apdrošināšanā 2020. gadā prēmijās Latvijā ir parakstīti 410.3 milj. eiro (t.sk. 11.6 milj. eiro parakstīja ārvalstu apdrošināšanas filiāle, kas izbeidza savu darbību 2020. gada trešajā ceturksnī), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, prēmiju apjomam samazinoties par 4.9%. Vislielākais prēmiju kritums ir palīdzības (ceļojumu) apdrošināšanā – par 44.6% un OCTA apdrošināšanā – par 17%.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Vislielākais drauds uzņēmuma darbībai ir ekonomiskie apstākļi, uzskata 21% Latvijas uzņēmumu, secināts PZU Latvija veiktajā pētījumā.

19% kompāniju uzskata, ka otrs lielākais drauds ir trešo personu darbības. Savukārt kā trešais lielākais drauds, kas var ietekmēt uzņēmuma darbību nākotnē, ir izmaiņas likumdošanā, ko minējuši 14% uzņēmumu.

Latvijā piektdaļa uzņēmumu nav apdrošinājušies, un arī Igaunijā aptuveni tikpat uzņēmumu nav nekāda brīvpratīga apdrošināšana, savukārt Lietuvā apdrošināti nav vien 8% kompāniju, liecina pētījums.

76% Latvijas kompāniju uzskata, ka vissvarīgākais ko apdrošināt ir gan bizness, gan ģimene. Latvijā ģimeni par svarīgāku segmentu, ko apdrošināt lielākoties uzskata mazie uzņēmumi līdz 10 darbiniekiem.

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

2016. gada trešo ceturksni Latvijas lielākā nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) noslēgusi ar 3,23 miljonu eiro neto peļņu, savukārt kopējā uzņēmuma izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

BALTA parakstīto prēmiju apjoms gada deviņos mēnešos sasniedzis 56,1 miljonu eiro, nodrošinot apdrošināšanas sabiedrībai 14% izaugsmi, lai gan kopējā Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsme pirmajos trīs ceturkšņos ir vien 6%. Uzņēmuma veiksmīgā darbība ir radījusi pozitīvu ietekmi uz tā kopējiem finanšu rādītājiem, un 2016. gada trešais ceturksnis noslēgts ar neto peļņu 3,2 miljonu eiro apmērā.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA norāda, ka OCTA un KASKO segmentā vērojama aptuveni 5% izaugsme, kas lielākoties saistīta ar automašīnu skaita pieaugumu, taču vienlaikus šajā segmentā palielinājies spiediens uz produktu rentabilitāti. BALTA norāda, ka apdrošinātāju rentabilitātes samazinājums saistīts ar trīs galvenajiem faktoriem – ceļu satiksmes negadījumu skaita pieqaugumu (saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 10 mēnešos negadījumu skaits palielinājies par 9%), vidējo atlīdzību summu pieaugumu un jaunu automašīnu zādzību skaita pieaugumu. Vienlaikus pozitīvas tendences vērojamas īpašuma apdrošināšanā – tirgus izaugsme sasniegusi 5%, turklāt šis pieaugums saistīts ar to klientu skaita palielinājumu, kuri īpašuma apdrošināšanas segmentā ir jaunpienācēji. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies sabiedrības vēlme pasargāt sevi no neparedzētiem zaudējumiem, saglabājot finansiālo stabilitāti.

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak) pieņēmis lēmumu pārtraukt savas darba gaitas uzņēmumā.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 2017. gada 15. maijam.

Bogdanam Benčakam ir vairāk nekā 17 gadus ilga pieredze apdrošināšanas nozarē un PZU grupā. Savu karjeru PZU grupā B. Benčaks uzsāka 1999. gadā kā speciālists juridiskajos jautājumos. Apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pilda kopš 2014. gada 22. oktobra.

Valdes priekšsēdētāja amata pienākumus B. Benčaks pildīs līdz 15. maijam. Par AAS Balta valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pārņemšanu lemj AAS Balta padome. Jaunais AAS Balta valdes priekšsēdētājs tiks izziņots pēc oficiāla AAS Balta padomes lēmuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinājuma.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Pēc visu vajadzīgo tirgu regulējošo institūciju atļauju un apstiprinājumu saņemšanas PZU SA pabeigusi līguma noslēgšanas procedūru ar RSA Group, lai iegādātos Lietuvas uzņēmumu, kas pazīstams kā Lietuvos Draudimas, un Dānijas uzņēmuma Codan Forsikring A/S Igaunijas filiāli.

Šo uzņēmumu pārņemšana bija pēdējais solis šī gada darījumā, kas ietver Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma RSA Group Polijas un Baltijas valstu aktīvu iegādi.

Saskaņā ar 360 miljonus eiro vērto līgumu PZU SA iegādājies Polijas tiešās apdrošināšanas tirgus līderi, proti, Link4 Towarzystwo Ubezpieczeń S.A, kā arī līderus Lietuvā un Latvijā – Lietuvas uzņēmumu Lietuvos Draudimas un Latvijas AAS Balta. Šajā darījumā iekļauta arī Dānijas uzņēmuma Codan Forsikring AS Igaunijas filiāles iegāde.

Ņemot vērā ērču daudzumu dabā, kā arī augsto saslimstības risku, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām.

Apdrošināšanu pret ērču izraisītajām saslimšanām BALTA piedāvās par fiksētu vienreizēju maksājumu – 5 eiro gadā, neatkarīgi no tā, vai persona ir vakcinējusies, un tas būs pieejams gan fiziskām, gan juridiskām personām. Saslimšanas gadījumā BALTA nodrošinās vienreizēju kompensāciju 400 eiro apmērā, sniedzot finansiālu atbalstu atveseļošanās procesā.

PZU grupas uzņēmums Lietuvā – apdrošināšanas sabiedrība Lietuvos Draudimas – šādu pakalpojumu piedāvājot jau trīs gadus, un šajā laikā to izvēlējušiesi teju 15 tūkstoši iedzīvotāji.

Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa) strādājusi ar neto peļņu 3,79 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,56 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

Gada pirmajos deviņos mēnešos BALTA apdrošināšanas prēmijās parakstījusi 64,5 (pēc OCTA atskaitījumiem) miljonus eiro, nodrošinot uzņēmumam 15,7% (pēc OCTA atskaitījumiem) izaugsmi un vienlaikus nedaudz apsteidzot kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi, kas attiecīgajā periodā sasniegusi 15,0% (pirms OCTA atskaitījumiem). Savukārt pārskata periodā piekritušās atlīdzību prasības neto sastāda 35,7 miljonus eiro, kas ir par 13,5% vairāk nekā pērn (piekritušās atlīdzību prasības – perioda atlīdzību izdevumi).

«BALTA ir uzrādījusi ļoti spēcīgu sniegumu, turklāt esam spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā nedzīvības apdrošināšanas tirgus kopumā. Pateicoties veiksmīgajai darbībai un pozitīvajiem rezultātiem, esam saglabājuši nedzīvības apdrošināšanas tirgus līdera pozīcijas,» uzņēmuma rezultātus komentē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), BALTA valdes priekšsēdētājs.

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, kas novembrī norisinājās Lietuvā, iedibināta jauna tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

Ikgadējo apbalvojumu aizsācēji ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), biznesa laikraksts Verslo žinios un zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Savukārt, pretendentu izvērtēšanas komitejā piedalījās tirgus dalībnieki un lietpratēji, kas pārstāvēja medijus, Baltijas riska kapitāla asociācijas, finanšu attīstības institūcijas un investorus.

«Baltijas gada M&A darījums»

PZU veiktā RSA apdrošināšanas komercdarbību iegāde Baltijā, kuras kopējā vērtība bija EUR 270 miljoni, padarot to par šā gada vērtības ziņā lielāko un sarežģītāko reģiona uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu. Iegādājoties Balta (Latvijā), Lietuvos draudimas (Lietuvā) un Codan Forsikring (Igaunijā) akcijas, PZU ir stiprinājis savas stratēģiskās pozīcijas Baltijas tirgū.

Latvijas apdrošināšanas tirgū no jauna lieli spēlētāji, visticamāk, neienāks, taču ir iespējama jau strādājošo kompāniju īpašnieku maiņa, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Latvijā strādājošo kompāniju skaits šim tirgum jau tāpat ir relatīvi par lielu. Tādēļ es arī nedomāju, ka mums būtu gaidāma kādu jaunu lielu spēlētāju ienākšana. Tiesa ir iespējami tādi darījumi, kādus mēs redzējām šogad, kad, piemēram, PZU nopērk jau eksistējošu uzņēmumu. Ja kāds no lielajiem uzņēmumiem izdomā, ka Baltijā atdeve nav bijusi tik liela, kā viņš kādreiz cerēja, un grib savas meitaskompānijas pārdot, un vienlaikus ir kāds, kas tieši grib izmēģināt Baltijas tirgus, tad šādi darījumi ir iespējami,» sacīja Abāšins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tāda kompānija, kas Baltijā vispār nav bijusi, un gribētu sākt visu no nulles, visticamāk nepārādīsies. «Es tādu iespējamību neredzu. Tā pati Compensa un PZU, kas šeit pēdējos gados ir ienākuši, no sākuma strādāja Lietuvā un izplešanās pa visu Baltiju bija dabiska to tālākā attīstība,» teica asociācijas vadītājs.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas kompānija Balta (PZU grupa) strādāja ar 96 tūkstošu eiro lielu peļņu, kas ir par 90 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, informē Baltas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anita Irbīte.

«Šogad BALTA peļņa ir uzlabojusies, galvenokārt pateicoties būtiskam apjoma pieaugumam, kā arī efektivizācijai un attiecīgam izdevumu samazinājumam. Lai panāktu šos uzlabojumus, pagājušajā gadā cietām papildu zaudējumus, norakstot aktīvus 1,4 miljonu eiro apmērā,» norāda Baltas valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks.