Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc jūtama peļņas samazinājuma, kas bija redzams 2020.gadā, pagājušajā gadā situācija stabilizējās, taču bankas joprojām strādā Covid-19 ēnā.

"Covid-19 ietekmes risks joprojām tiek ļoti uzmanīgi monitorēts, jo tas nav pazudis un pandēmija nav beigusies. Kāda būs nu jau kārtējā Covid-19 viļņa ietekme uz reālo ekonomiku, uzņēmumu maksātspēju un banku aktīvu kvalitāti, varēsim redzēt tikai pēc kāda laika. Tajā pašā laikā ir labas ziņas - pelnītspēja pērn bankām ir strauji uzlabojusies, pat dubultojusies, salīdzinot ar 2020.gadu. 2020.gadā bankas tiešām ļoti piesardzīgi izvērtēja kredītportfeļus un tika veidoti papildu uzkrājumi potenciāli nedrošajiem kredītiem," sacīja Purgaile.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Banku biznesa modeļa maiņas process Latvijā vēl nav beidzies, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa atzīmēja, ka jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, ka Latvijā virknei banku ir jātransformējas, jāmaina biznesa modelis un stratēģija, kā arī bija skaidrs, ka pilnīgi sekmīgi visām bankām šis process, visdrīzāk, nenoritēs.

Tostarp Purgaile norādīja, ka, piemēram, "Rigensis Bank", kuras akcionāri nolēma veikt reorganizāciju, pārreģistrējot banku par komercsabiedrību, kas neveic kredītiestādes darbību, izvērtēja situāciju un saprata, ka esošais biznesa modelis nav dzīvotspējīgs un akcionāri pieņēma viņiem vislabāko lēmumu.

"Es negribētu teikt, ka tas kaut kādā mērā signalizē par nevēlēšanos strādāt Latvijā. Tā ir specifiska banka ar specifiskiem aktīviem. Bankai pašai ļoti veiksmīgi izdevās savus aktīvus realizēt un pilnībā nokārtot visas saistības ar kreditoriem. Ja tas notiek šādā veidā, tad tas ir diezgan veiksmīgs stāsts, kā pareizi un cieņpilni izbeigt savu darbību un turpināt darbu citā jomā, kas nav saistīta ar licencētu kredītiestādi," teica Purgaile.

Riski, kas Latvijā bija pirms vairākiem gadiem un bija saistīti ar lieliem nerezidentu noguldījumiem un transakcijām caur Latviju, ir maksimāli mazināti un šobrīd ir uzskatāmi par minimāliem, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Pašlaik Latvijas finanšu sistēmas galvenais fokuss ir sankciju piemērošana Krievijai un Baltkrievijai un ar to saistītās finanšu plūsmas, skaidroja Pirgaile, norādot, ka finanšu sektors iekšējās kontroles sistēmās ir ieviesis sankciju uzraudzības un kontrolēšanas mehānismus, un atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par potenciāliem sankciju apiešanas mēģinājumiem.

Purgailes ieskatā finanšu sektors ar šo pašu lielāko risku tiek galā ļoti labi.

Jautāta, kāda veida sankciju apiešanas mēģinājumi pārsvarā ir redzami finanšu sektorā, Purgaile skaidroja, ka galvenais ir naudas un maksājumu plūsma uz paaugstināta riska jurisdikcijām, kas savā ziņā ir uzskatāmas par tādām kā Krievijas satelītvalstīm un uz kurām notiek arī paaugstināta aktivitāte preču plūsmās.

Banku rekordlielās peļņas gūšanas laiks nesaglabāsies ilgtermiņā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Šis nebūs ilgtermiņa peļņas gūšanas laiks," sacīja Purgaile, vienlaikus prognozējot, ka šogad kopumā, visticamāk, bankas uzrādīs salīdzinoši lielus, vairākkārtēji augstākus peļņas rādītājus nekā tie ir bijuši iepriekš.

Latvijas finanšu iestādes pusgadā nopelnījušas 335,9 miljonus eiro 

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos...

Peļņas pieaugumam šobrīd ir īpaši apstākļi, kas ir radušies īsā laika periodā, kad, ļoti strauji ceļot Euribor likmi, bankas gūst papildu ienākumus.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece arī skaidroja, ka bankām rekordlielā peļņa veidojas, jo atbilstoši noslēgtajiem kredītlīgumiem, kas iekļauj Euribor likmi, aizdevumi ātri pārcenojas.

Jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli 

Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas...

S.Purgaile uzsvēra, ka bankas pakāpeniski ceļ arī depozītu likmes: "Jo ātrāk celsies depozītu likmes, jo ātrāk izlīdzināsies starpība jeb peļņas daļa".

Latvijas Banka vēlētos panākt, lai šī banku "superpeļņa" tiktu investēta jaunākajās finanšu tehnoloģijās, kas padarītu finanšu pakalpojumus pieejamākus, lētākus, kā arī ērtākus. "Šis ir īstais brīdis, lai veicinātu izrāvienu arī tehnoloģiskajā attīstībā," sacīja Purgaile.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Jau vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Latvijā kreditēšanā tuvākos pāris gadus nav iespējams radīt "burbuli", piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tuvākos pāris gadus tīri praktiski nav iespējams šo burbuli uzpūst," teica Purgaile, piebilstot, ka "burbuli" nebūs iespējams uzpūst, lai arī kāda būtu banku aktivitāte kreditēšanā.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas Banka rūpīgi sekos līdzi tam, lai bankas izsniedz ilgtspējīgus, kvalitatīvus kredītus.

Purgaile arī atzīmēja, ka personīgi nedotu priekšroku bankas stimulēt kreditēt ar solidaritātes iemaksu. "Es nedotu priekšroku šādā veidā stimulēt bankas kreditēt, uzņemties riskantus aktīvus," sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.

Tāpat viņa informēja, ka kreditēšanas portfelis vasarā pieauga par nepilniem 2% jeb vairāk nekā 250 miljoniem eiro, kas ir labs rādītājs, jo ierasti vasara nav aktīvākais periods Latvijas ekonomikā. Būtiski pieaudzis no jauna izsniegto aizdevumu skaits un apmērs, tostarp īpaši straujš kāpums bijis mājsaimniecību segmentā.

Banku darbības rādītāju pasliktināšanās vairāk gaidāma nākamā gada sākumā, trešdien intervijā "TV3" raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

S.Purgaile atzina, ka 2022.gada pirmajā pusgadā banku darbības rādītāji bija ļoti labi, pat labāki, nekā tika gaidīts, taču ir jābūt gataviem, ka rudenī situācija strauji mainīsies.

"Noteikti banku rādītāji varētu kristies, bet to mēs redzēsim nākamajos mēnešos - gada beigās un nākamā gada sākumā pat vairāk nekā šogad," teica Purgaile.

FKTK vadītāja arī prognozēja, ka šā gada beigās jau varēs redzēt banku peļņas rādītāju samazinājumu, jo bankām, visticamāk, būs jāveido papildu uzkrājumi nedrošajiem kredītiem.

Vienlaikus komisijas vadītāja aicināja uzņēmumus un arī privātpersonas, kurām ir hipotekārās saistības vai patēriņa kredīti, savlaicīgi vērsties bankā, ja parādās problēmas maksājumu plūsmā. "Šī noteikti nav tāda situācija, kāda bija finanšu krīzē 2008.gadā. Tajā pašā laikā (..) mums ir jādarbojas proaktīvi," sacīja Purgaile.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām saistībā ar procentu likmju straujo kāpumu ir ļoti nepieciešams, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

"Tas, ka atbalsts atsevišķām klientu grupām ir ļoti nepieciešams, par to nav šaubu. Jautājums ir tikai kādā veidā to ļoti precīzi nomērķēt, kādā veidā trāpīt tiem, kuriem to vajag visvairāk," sacīja Purgaile.

Viņa arī minēja, ka atbilstoši Latvijas Bankas uzstādījumam šo atbalstu vajadzētu, piemēram, finansēt no banku peļņas vai no ienākumu nodokļa, kas gūts no banku peļņas, taču, sniedzot atbalstu, nedrīkstētu apgrūtināt valsts budžetu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nomērķēt un precīzi atrast tos banku klientus, kuriem procentu likmju kāpums tiešām ir akūta problēma, kuriem ir jau problēmas ar maksātspēju.

"Šie dati ir. Vienkārši ir jāmāk pareizi šajos datos atrast un pareizi nomērķēt," sacīja Purgaile, piebilstot, ka Latvijas Bankas eksperti ir veikuši aprēķinus, kā precīzi atrast attiecīgās kategorijas.

Šogad 9.februārī tiešsaistē notiks Latvijas kapitāla tirgus forums "Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja", informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Forumā FKTK iepazīstinās ar gada laikā paveikto "10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai" ieviešanā, kā arī ar nozares ekspertiem un viedokļu līderiem diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus iespējām un izaicinājumiem.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile norada, ka Latvija joprojām ir starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur kapitāla tirgus attīstībai vēl ir liels potenciāls. 2021.gada tendences ir pozitīvas un pēc ilgiem gadiem tirgū redzami jauni, ilgtspējīgi un investoriem interesanti uzņēmumi.

Šogad foruma saturs būs īpaši saistošs uzņēmumu vadības un pārvaldības ekspertiem, lai, vērtējot dažādu uzņēmumu pieredzi un uzklausot ekspertu viedokli, rosinātu Latvijas uzņēmumus domāt par ambiciozākiem izaugsmes plāniem, neaizmirstot arī par ilgtspējas aspektiem.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga, to intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā lasi:

Statistika

Pirmo reizi eksports no Latvijas pārsniedzis importu

Tēma

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Sporta nozare

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk. Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Inovācijas

Zaļais koridors investoriem ekonomikas uzrāvienam

Siltumenerģija

Tarifi stabilizējas, taču neatgriežas pirmskrīzes līmenī

Portrets

Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Brīvdienu ceļvedis

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Šoreiz Dienas Biznesa tēma - vai Cancel jeb izslēgšanas kultūra skars arī publiskos iepirkumus? Cancel kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru. Tā valsts sektorā iezīmējas ar institūciju varas pieaugumu, tiesu lēmumu nozīmes mazināšanos un skarbu reputācijas kontroli, daudz neprātojot par tirgus dalībnieka vainu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8. februāra numurā:

Statistika. Trešais Covid vilnis valstij izmaksājis vairāk nekā 75,6 milj. eiro.

Intervija. Santa Purgaile: “Kvalitāte mums ir svarīgāka par kvantitāti !”. Intervija ar Finanšu Un Kapitāla Tirgus Komisija priekšsēdētāju.

Tirdzniecība. Tirgotāji neatsakās no Latvijas labumiem.

Ražotāji starp laktu un āmuru.

Pāreja uz iepirkšanos tiešsaistē ir paliekoša tendence.

Transports. Rinda pēc komercauto – gada garumā.

Tendences. Cigarešu ražotājiem jāseko līdzi pieprasījumam.

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15.maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai, informē Latvijas Banka.

Lēmums stājies spēkā 16.maijā.

"Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji AS INDEXO Banka pakalpojumi būs pieejami privātpersonām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ne tikai uzrauga bankas un rūpējas, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprite Latvijā nebūtu iespējama. Komisijā domā par kapitāla tirgus attīstību, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanu, īsāk sakot, rūpējas par to, lai labā nauda būtu apritē, godīgi ļaudis varētu ieguldīt un nopelnīt.

Latvija, rūpējoties par finanšu tirgus kvalitāti, ir nedaudz atpalikusi no kaimiņiem kvantitātē. Kādēļ tā, un ko mainīt – Dienas Biznesam stāsta FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Vai joprojām FKTK redzeslokā ir trīs vai četras bankas, kas ir īpašajā uzraudzības zonā vai īpašajā pārraudzībā? Ar ko šāda īpašā pārraudzība no parastās atšķiras?

Jāteic, ka situācija mainās no mēneša uz mēnesi. Mēs redzam, ka atsevišķas bankas, kas 2018. gadā nolēma mainīt savu biznesa virzienu un stratēģiju, ir izvēlējušās palikt pie augstāka riska biznesa modeļa, kas nozīmē gan augstāka riska klientus, gan augstāka riska ģeogrāfiju. Šādas izvēles, protams, nosaka arī augstākas prasības uzraudzībā. Mēs novērtējam, ievietojam riska skalās, bet nevienam neliedzam strādāt augstāka riska zonā. Bankai pašai šādā gadījumā ir jāievieš atbilstoši iekšējās kontroles mehānismi, un arī mēsintensīvāk sekojam, vai banka spēj šos riskus pārvaldīt. Joprojām ir bankas, kas strādā augsta riska zonās, un, loģiski, biežāk esam uzraudzības dialogā ar šīm bankām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi "Signet Bank" un "Expobank" apvienošanos, informē FKTK.

FKTK padome atļāvusi "Signet Bank" kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju "Expobank". Līdz ar to no pirmdienas abu banku darbība tiek apvienota vienā kredītiestādē, kas pēc visu juridisko darbību veikšanas strādās ar "Signet Bank" nosaukumu.

"2018.gadā bankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, sāka biznesa modeļa maiņu un FKTK prognozēja, ka viens no šī segmenta banku darbības attīstības virzieniem ir konsolidācija. Esam gandarīti, ka "Signet Bank" un "Expobank" ir spējušas veikt šādu soli, lai saglabātu abās bankās esošo pieredzi un turpmāk nodrošinātu konkurētspējīgāku biznesa modeli, stiprinot Latvijas banku sektoru," norāda FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9.augustā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "PrivatBank" nodot AS "Industra Bank" īpašumā AS "PrivatBank" kredītiestādes uzņēmuma daļu, atbilstoši abu pušu noslēgtajam kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumam, informē FKTK pārstāvji.

Darījuma rezultātā "Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

"Industra Bank" pārņems no "PrivatBank" sadarbību ar aptuveni 5800 klientiem, no kuriem 300 ir juridiskas personas un 5500 privātpersonas. Darījumā pārnesamo kredītu apjoms veido aptuveni 23 miljonus eiro, savukārt noguldījumu apjoms pārsniedz 57 miljonus eiro. Pāreja tiks īstenota 2022.gada 20.augustā, norāda "Industra Bank" pārstāvji.

Tuvākajās dienās katru klientu personīgi informēs par klientu informācijas un līgumu pārcelšanas praktisko norisi, nosūtot vēstuli pa pastu, internetbankā, pa e-pastu kā arī ar īsziņu palīdzību. Aktuālā informācija par pāreju izvietota arī abu banku tīmekļa vietnēs.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

2022. gada 6. oktobrī konferenču centrā ATTA Centre norisināsies konference vietējo uzņēmumu pārstāvjiem un kapitāla tirgus ekspertiem - Baltic Capital Markets Conference, kas pulcēs investīciju kopienas profesionāļus, lai visas dienas garumā gūtu jaunas idejas, apmainītos pieredzes stāstiem un tīklotos.

Vairāk nekā 30 eksperti no investīciju bankām, konsultantu, advokātu un grāmatvedības birojiem aptvers plašu nozares tēmu loku. Pasākums nodrošinās vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem ieskatu kapitāla tirgus nozarē un ļaus atklāt jaunas iespējas finanšu resursu piesaistē.

Baltic Capital Markets Conference norisināsies četrās daļās. Pirmajā daļā tiks diskutēts par akciju tirgus tendencēm, Baltijas IPO 2021. un 2022. gados, par akciju kotēšanu biržā kā iespēju veicināt uzņēmuma atpazīstamību. Otrā daļa aptvers tēmu par obligāciju emisiju – obligāciju tirgus tendences Baltijā, obligāciju priekšrocības, kā arī praktiski padomi veiksmīgai obligāciju emitēšanai. Trešajā daļā Baltijas institucionālie investori diskutēs par iespējām plašākai privāto un institucionālo investoru iesaistei kapitāla tirgū. Savukārt noslēgumā, ieskats kāda ir “dzīve pirms un pēc kapitāla tirgus” – gatavošanās pirmreizējai akciju vai obligāciju izlaišanai fondu biržā, lietas, kas jāņem vērā, vērtīgi padomi uzņēmumiem, kas plāno veikt akciju vai obligāciju kotēšanu biržā, ceļvedis veiksmīgai finanšu dzīvei pēc akciju vai obligāciju izlaišanas fondu biržā. Diskusijas papildinās uzņēmumu Coffee Address Holding, Indexo un Madara Cosmetics veiksmes stāsti par to, kā kapitāla tirgus ir palīdzējis kompāniju izaugsmei.