Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce pagaidām turpinās darbu ministrijā. Iecerētā J. Pūces rotācija uz Satiksmes ministru (SM) nenotiks, jo SM nav gatava strādāt, ja J. Pūce iebilst, sarunā ar Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļus.

Savukārt pats J. Pūce norādīja, ka likums, protams, paredz ministram rosināt rotāciju, bet tajā pašā laikā tas paredz pienākumu arī šo rotāciju skaidrot un pamatot ar objektīviem rādītājiem. J. Pūce šādu pamatojumu neesot saņēmis.

Sarunā ar radio J. Pūce skaidroja, ka pusotra gada laikā, kopš viņš strādā kopā ar tagadējo ekonomikas ministru, viņš no Daniela Pavļuta nav saņēmis pārmetumus par veikto darbu. J. Pūce arī skaidroja, ka nevienā no nozīmīgām pozīcijām viņam ar ministru neesot bijušas nopietnas pretrunas.

Tikmēr pats ministrs atzīmēja, ka J. Pūces darbībā ir bijušas nepilnības un viņš ir paudis neizpratni par atsevišķiem jautājumiem. Abas puses savulaik esot bijušas vienisprātis, ka abiem nebūtu produktīvi turpināt sadarbību.

«Varbūt kapitālsabiedrībās, kurās es pildu akcionāra pienākumus, vajag pieņemt citus lēmumus» Tas ir viens no iemesliem, kuru Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sarunā ar DB min kā varbūtēju pamatojumu ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vēlmei, lai J. Pūce tiktu aizrotēts darbā uz Satiksmes ministriju.

Runājot par nesaskaņām ar D. Pavļutu par valsts kapitālsabiedrību valdes atalgojumu, J. Pūce norādīja, ka šajā jautājumā ar ministru nav viedokļu atšķirības. «Gan es, gan ministrs esam publiski uzsvēruši, ka valsts kapitālsabiedrību vadītājiem ir jāsaņem darba tirgum atbilstošs atalgojums. Es līdz šim no ministra ne reizi neesmu saņēmis nekādas norādes, ka viņš manu rīcību būtu vērtējis kā nepareizu,» sacīja J. Pūce.

Uz jautājumu par to vai saistībā ar rosināto viņa rotāciju var gaidīt kādu valsts uzņēmumu privatizāciju, J. Pūce atbildēja, ka neko tādu ministrs līdz šim nav minējis. «Varbūt ir kādas ieceres. Man visā šajā jautājumā ir absolūti neskaidra ministra motivācija. Es negribu ticēt, ka vienīgā motivācija ir subjektīva nepatika, jo tas liecinātu par nenobriedušu attieksmi pret darbu. Ir funkcijas, kas valsts sekretāram pēc likuma ir jāpilda, un, iespējams, tie ir tie jautājumi, kas likuši ministram pieņemt šādu lēmumu. Vai nu tā ir rīcība ar ministrijas budžetu, vai ministrijas personāls, jo pašlaik cilvēku iecelšana amatā ir mana kompetence vai arī tajās kapitālsabiedrībās, kurās es pildu akcionāru lomu, vajag kādus citus lēmumus pieņemt,» sacīja J. Pūce.

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Darbs pie jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pašlaik ir pāri pusei, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pūce stāstīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir noslēgusi konsultācijas ar visām pašvaldībām, kuras reforma varētu skart. Reformas iecere ir precizēta un nodota izvērtēšanai koalīcijas partneriem, no kuriem saņemti priekšlikumi un iebildumi. Šonedēļ ar reformu saistītās likumu izmaiņas izsludinās valsts sekretāru sanāksmē, bet septembra vidū jautājumu varētu skatīt valdībā.

Pēc ministra vārdiem, paralēli būtu jānotiek izmaiņām pašvaldību iekasēto nodokļu jomā, bet pie tām strādā Finanšu ministrija. Pūce uzskata, ka pašvaldību ienākumiem lielākā mērā būtu jābūt atkarīgiem no to teritorijām esošajām darba vietām, lai arī lielākajai nodokļu masai joprojām būtu jābūt saistītai ar pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Politiķis uzsvēra, ka šis ir viņa viedokli, bet par nodokļu izmaiņām kopumā vēl jādiskutē.

Konkursā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu uzvarējusi biedrības «Ascendum» vadītāja Zaiga Pūce, informēja Valsts kancelejā.

Pūce ieguvusi visaugstāko vērtējumu visās trīs konkursa kārtās, kā arī guvusi vienbalsīgu pretendentu atlases komisijas atbalstu. Viņas kandidatūra vēl tiks virzīta apstiprināšanai SIF padomē.

Konkursa uzvarētājai ir ilggadēja pieredze nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā - trīs gadus Pūce bijusi ievēlēta NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē, un no tiem divus gadus bijusi Memoranda padomes vadītāja vietniece. Kopš 2016.gada viņa ir Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, savukārt no 2017.gada - valdes locekle Laikmetīgās kultūras NVO asociācijā. Pašlaik Pūce ir biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja, un šajā amatā strādā jau kopš 2011.gada.

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatam virzītajai līdzšinējai AS «Citadele banka» valdes loceklei Santai Purgailei nav pieredzes un zināšanu banku sistēmas uzraudzībā, otrdien žurnālistiem pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien uz nedēļu atlika lemšanu par Purgailes virzīšanu FKTK priekšsēdētāja amatam, jo pret to iebilda Pūce.

Pēc valdības sēdes politiķis skaidroja, ka viņa pārstāvētajai politiskajai apvienībai «Attīstībai/Par» (AP) šorīt bija tikšanās ar Purgaili, kuras laikā FKTK vadītājas amata kandidātei tika uzdoti jautājumi par institūcijas darbu, viņas līdzšinējo pieredzi, kā arī par tādiem specifiskiem jautājumiem kā finanšu noziegumu apkarošana.

«Rezultātā AP nonāca pie kopīga secinājuma, ka, neskatoties uz Purgaili kā banku sistēmas profesionāli, viņai tomēr nav nekādas pieredzes un pietiekamu zināšanu, lai veiktu banku sistēmas uzraudzību, kas ir atsevišķa joma ar saviem noteikumiem. Tā kā krīze šajā sektorā ir augsta un tuvākajā laikā valstī būs lieli izaicinājumi, mēs nevaram atļauties izvirzīt pārstāvi, kura mācīsies darba vietā,» stāstīja Pūce.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Kamēr deputāti vāc trūkstošās balsis Krišjāņa Kariņa valdības veidošanai, ir iededzies strīds par Edgara Jaunupa lomu tās stādīšanā.

Izbrīnu rada tas, ka pats Kariņš Latvijas Radio ir atzinis, ka par «šo jautājumu līdz otrdienai neviens nebija runājis ne ar viņu pašu, ne arī ar Jauno Vienotību. Man ir zināms, ka Kariņa virzīšana uz nomināciju politiķu sarunās tiek apspriesta jau vismaz divas nedēļas. Kā tas ir iespējams, ka pats Kariņš to nezina?

Atbilde ir vienkārša. Krišjānis Kariņš nav Jaunās Vienotības premjera kandidāts. Krišjānis Kariņš ir Jaunupa ideja. Talantīgā Jaunupa ģeniālā ideja, kuras īstenošanu pasteidzināja otrdienas notikumi. Ievērojiet, ka otrdien no rīta Latvijas radio intervijā Artis Pabriks vēl bija gatavs pats uzņemties premjera amatu, bet pusdienlaikā jau izplatīja paziņojumu medijiem, ka atsakās no nominēšanas uz premjera amatu. Arī apvienības Attīstībai/Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēl otrdien no rīta raidījumā Rīta panorāma bija pārliecināts, ka «nekas nav mazinājis Pabrika piemērotību premjera amatam». Kas tāds bija noticis, kas lika tik kardināli mainīt Attīstībai/Par! nostāju? KNAB bija aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu! Iespējams, ka tieši tad Jaunups pavisam skaidri saprata, ka Attīstībai/Par! premjera kandidāts vairs neiet cauri. Jo Edgars Jaunups ir pārāk saistīts ar Māri Martinsonu. Uzņēmēju, kas šajās dienās ir redzams roku dzelžos. Vienu no lielākajiem šī politiskā spēka sponsoriem, kuru ir atvedis Jaunups. Tāpēc ar pilnu spēku tika iedarbināts Jaunupa alternatīvais plāns ar nosaukumu Kariņš.

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce paziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir atstādināts, tomēr līdz tiesas lēmumam viņš ir Rīgas mērs, kura pienākumus pilda Oļegs Burovs.

Savu pamatojumu J. Pūce sniedza preses konferencē 5. aprīlī plkst.10 no rīta. Savukārt jau pēc divām stundām N. Ušakovs Rīgas domes rīkotā preses brīfingā paziņoja, ka ministrs ar atcelšanu vien realizē savas politiskās ambīcijas, kuras neesot varējis apmierināt pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vien 5000 balsu, kurpretī viņš – N. Ušakovs - ieguvis vairāk nekā 100 tūkstošu rīdzinieku atbalstu. Rīgas mērs uzsvēra, ka VARAM lēmumu pārsūdzēs un no sava amata neatteiksies.

«Ir konstatēti nopietni pārkāpumi, un domes priekšsēdētāja atbildes tos nav atspēkojušas. Tādēļ ministrijas ierēdņi ir sagatavojuši un es esmu parakstījis rīkojumu par RD priekšsēdētāja atstādināšanu no amata. Šis nav politisks strīds, šis ir lēmums par labu pārvaldību. Šis ir lēmums, lai aizstāvētu rīdziniekus, nodokļu maksātājus pret nesaimniecisku rīcību, iespējams, noziedzīgu izsaimniekošanu. Līdz ar šo rīkojumu ministrijas uzraudzība pār RD nebeidzas. Atklātais un publiski izskanējušais liecina, ka pārkāpumi varētu būt sistemātiski,» paziņojumā presei sacīja ministrs J. Pūce.

«Tirgus tur būs. Tur nebūs ne lielveikals, ne citas tirdzniecības vietas. Mums plānos ir, ka tur būs tirgus. Jautājums ir, kā mēs pie šī mērķa nonākam. Domāju, ka mums ir jābūt izsoles veidā atrastam privātam partnerim, kurš uz 30 vai cik gadiem nomā viņu ar nosacījumu, ka viņš apsaimnieko, saglabā un izremontē to tirgu,» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», atklājot, kāds, viņaprāt, būs Āgenskalna tirgus liktenis.

Viņš apgalvoja, ka Āgenskalnā tirgus vēl joprojām būs, tomēr paies laiks, kamēr tas tiks izremontēts. «Līdzīgi kā mēs remontējām, piemēram, Ziemeļblāzmas kultūras namu vai VEF Kultūras pili, vai Krievu teātri – ir zināms periods, kurā tā iestāde pārtrauc darbību vai pārbrauc uz citu vietu. Šis posms ir 1,5-2 gadi,» norādīja Ameriks. Viņš gan norādīja, ka remonta finansēšana, visticamāk, nenotiks par Rīgas domes līdzekļiem: «Vai to darīs šobrīd par Rīgas domes budžeta naudu – to es stipri apšaubu.»

Rīgas domes opozīcijas pārstāvis Juris Pūce («Latvijas attīstībai») raidījumā «Pilsētas pulss» sacīja, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi, lai varētu veikt vismaz ārkārtas remontdarbus. «Esmu konsultējies ar būvniecības jomas ekspertiem, tas izmaksātu dažus desmitus tūkstošu eiro. Tas būtu jādara nekavējoties, jo Āgenskalna tirgus ēka pakāpeniski tiek bojāta. Ir pietiekami daudz naudas, lai to izdarītu uzreiz decembrī, negaidot janvāri, februāri vai ko citu,» ir pārliecināts Pūce.

Ministru kabinets otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores amatā apstiprināja konkursā uzvarējušo Elitu Baklāni-Ansbergu.

Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.

Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

«Latvenergo aktīvi jāstrādā pie jaunu tehnoloģiju izmantošanas, es aicinu koncernu šajā jomā būt drosmīgam, lai arī Latvijas sabiedrība ne vienmer par šo soli būs sajūsmā, taču tas būs uzņēmuma nākotnes vērtības pamats,»

To a/s Latvenergo konferencē sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, aicinot neturēties Latvenergo tikai pie sava vēsturiskā mantojuma - elektroenerģijas ražošanas. Savukārt runājot par valsts kopējo enerģētikas politiku nākamajiem 18 gadiem, J. Pūce sacīja, ka Ekonomikas ministrijas prioritate ir atbalsta politikas izstrāde rūpnieciskajiem elektrības pieslēgumiem.

«Sadales operators varētu būt pabeidzis darbu pie sava attīstības plāna nākamā gada vidū, kas mums ļaus skaidrāk saprast arī jaunu pieslēgumu izveidošanas iespējas. Tāpat mums no pašvaldībām jāsaprot, kur koncentrēsies rūpnieciskā ražošana,» sacīja J. Pūce.

Traģisko notikumu kontekstā Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce nolēmis atkāpties no amata, Db.lv apstiprināja ministrijā.

[Papildināta visa ziņa]

Viņš skaidroja, ka lēmums pieņemts saistībā ar šaubām par viņa rīcības ētiskumu sakarā ar viņa dzīvesbiedres vadītās labdarības organizācijas saņemtajiem ziedojumiem un viņa paša profesionālo darbību.

Iepriekš portāls Pietiek.com vēstīja, ka J. Pūces ģimene «netieši pārtiek no būvkompāniju, tostarp Re&Re ziedojumiem». J. Pūces dzīvesbiedre Zaiga Pūce ir viena no divām 2011. gadā dibinātās biedrības Ascendum oficiālajām amatpersonām ar tiesībām pārstāvēt to atsevišķi, vēstīja medijs. Bierības pērn saņemto dāvinājumu un ziedojumu sarakstā atrodama arī azartspēļu firma Alfor, kas ziedojusi 80 tūkst. Ls, Rietumu banka (60 tūkst. Ls), ātro kredītu uzņēmums 4Finance (50 tūkst. Ls), kā arī būvkompānijas – Arčers (10 tūkst. Ls), Binders (20 tūkst. Ls) un Re&Re (29,5 tūkst. Ls). Biedrības oficiālie mērķi ir «veicināt Latvijas augšupeju - ekonomisko, garīgo un sociālo - mērķtiecīgi atbalstot kultūru, zinātni, izglītību un pilsonisko sabiedrību».

AS Latvenergo valdes locekļu atalgojums tika paaugstināts atbilstoši ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izvirzītajiem kritērijiem un ministrs par šo lēmumu un plānoto atalgojuma apmēru regulāri tika informēts, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

«Algu palielināšanas kritērijus piedāvāja ministrs, un, tā kā visi šie kritēriji tika izpildīti, tika pieņemts lēmums palielināt atalgojumu. Regulāri gan mutiski, gan e-pasta vēstulēs ziņoju par to ministram, arī viņa atvaļinājuma laikā, Pavļuts tika informēts arī par atalgojuma apmēru, taču divas nedēļas pēc akcionāru sapulces, kurā lēmums par algām tika pieņemts, nesekoja nekāda reakcija,» sacīja Pūce.

Viņš skaidroja, ka Pavļuta izvirzītie kritēriji atalgojuma palielināšanai bija uzņēmuma darbības rezultātu un valdes locekļu darba novērtējums, izpēte par atalgojuma līmeni tirgū un noteikti skaidri sasniedzamie mērķi nākamajam periodam. Tāpat uzņēmumam bija jābūt pelnošam un jābūt izpildītiem iepriekš izvirzītajiem mērķiem. Visi šie kritēriji tika izpildīti, norādīja Pūce.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Saeima šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ievēlēja parlamentārieti Artūru Tomu Plešu (AP).

Par Pleša ievēlēšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 15 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) akcentēja, ka valdībai krīzes apstākļos strādāt nepilnā sastāvā nav labi. Raksturojot Plešu, premjers pieļāva, ka amata kandidāts patlaban varētu būt, iespējams, labākais pretendents šim amatam, jo viņš bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs kopš šīs valdības darba sākuma.

Plešs uzsvēra, ka viena no lielākajām prioritātēm ir administratīvi teritoriālās reforamas veikšana un šīs reformas pieņemšana ir vēsturiskais solis, kas ļaus nodrošināt līdzvērtīgākus un kvalitatīvākus, tajā skaitā izglītības vai sociālos pakalpojumus neatkarīgi no cilvēku dzīvesvietas. Tas radīs augsni ekonomiski neatkarīgākām pašvaldībām, pauda politiķis.