Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Par patiesajiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas iemesliem var tikai spekulēt, tomēr tie varētu būt saistīti ar Nacionālās apvienības (NA) vēlmi kļūt ietekmīgākiem koalīcijā, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Manuprāt, šādi soļi – demisijas neadekvātums - arī ir izsaucis viļņošanos saistībā ar ebreju īpašumiem,» raidījumā Dienas rīts sacīja pētniece. Pēc viņas domām ebreju, jautājums ir tik jūtīgs, ka to kā iemeslu nevajadzēja izmantot. «Parasti gan tādu miglas aizsegu neveido, pūlī iemetot granātu. Pats fakts, ka uz šāda iegansta pamata partija mēģina palielināt ietekmi, daudz liecina par pašu partiju,» sacīja I. Kažoka.

Komentējot iespējamo NA aprēķinu, viņa minēja, ka tas varētu būt saistīts ar apvienības vēlmi parādīt koalīcijas partneriem, ka arī šis politiskais spēks spēj diktēt noteikumus. Savukārt, ja NA aizies no koalīcijas, Latvijā, iespējams, būs mazākumvaldība, kas var veiksmīgi funkcionēt.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Saeimas sēdes vadīšanu vakar nācās uzņemties parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) biedram Gundaram Daudzem (ZZS), jo pati spīkere pēkšņi bija devusies uz kādu slepenu tikšanos, norāda laikraksts Latvijas Avīze, kas noskaidrojis, kur un ar ko tikšanās notikusi.

Gadījumi, kad Saeimas priekšsēdētājam sēdes laikā iekrīt tikšanās ar kādu ārvalstu viesi vai pašmāju amatpersonu, neesot nekas neierasts. «Parasti gan par šādām tikšanās reizēm iepriekš tiek izziņots un tās atrodamas publiski pieejamā spīkera darbakārtībā. Taču vakar Āboltiņas kalendārā nekādas tikšanās nebija ierakstītas. Arī Saeimas preses dienesta pārstāvji, kas parasti sīki atspoguļo parlamenta priekšsēdētāju gaitas, teicās neko nezinām. Tikpat neizprotami noslēpumaina bija arī Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, kura atteicās atklāt, ar ko viņas priekšniece sēdes laikā tiekas, par ko runā un kur šī tikšanās notiek. «Cilvēks strādā un sarunā sev tikšanās. Man taču tev nav jāstāsta par katru, ar ko viņa iet pusdienās,» sarunas nobeigumā noskaldīja G. Reire,» raksta avīzes žurnālists.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(384).jpg

No vilka bēgot, var ieskriet lāča ķetnās! Tā vēsta sena latviešu paruna, un tā vien izskatās, ka daļa pašreizējā Saeimas sasaukuma deputātu šo patiesību vai nu nekad nav zinājuši, vai arī pamanījušies piemirst.

Proti, Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti ir radījuši priekšlikumu topošajam jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu par maksu aizliegšanu.

Var jau, protams, saprast, ka šādas reklāmas, it īpaši īsi pirms kārtējām vēlēšanām, ir stipri vien kaitinošas. Turklāt daļa ekspertu uzskata, ka vienam otram politiskajam spēkam tieši ar masīvām reklāmas kampaņām savulaik ir izdevies iekļūt Saeimā vai Rīgas domē. Tādējādi, iespējams, varētu uzskatīt, ka, aizliedzot maksas aģitāciju, cīņa par vēlētāju balsīm nebūtu komercializēta. Tomēr, pirms sākt ticēt nupat minētajam apgalvojumam, būtu tomēr jāņem vērā mūsu valstī pastāvošās tradīcijas šajā jomā. Redz, apmaksāti reklāmas laukumi vai reklāmas pauzes televīzijā iedzīvotājiem dod ļoti noteiktu izvēles brīvību. Ja nav vēlmes skatīties reklāmas televīzijas ekrānā, tajā laikā var aizdoties uz virtuvi pagatavot tēju vai aizstaigāt līdz labierīcībām, jo tiek skaidri pateikts - tagad būs reklāma! Līdzīga situācija ir ar drukāto presi, kur reklāmas laukumi ir viegli atpazīstami. Un tagad uz brīdi iedomāsimies, ka maksas reklāma tiešām tiks aizliegta… Vai tāpēc laikraksti, žurnāli, televīzijas raidījumi un dažādi pasākumi būs bez politiskās reklāmas? Pilnīgas muļķības!

Lai arī vairākas organizācijas lūgušas atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos un ar jauno likumu saistītie valdības noteikumi vēl nemaz nav publiskoti, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iestājas par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos paredzētajā termiņā - 1. februārī.

Tuvāko pāris nedēļu laikā ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi tiks nodoti oficiālai apspriešanai un saskaņošanai, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja ekonomikas ministrs.

«Saeimā bija diezgan liela vienprātība un no industrijas puses nebija lielu iebildumu, ka jāizdara viss iespējamais, lai jaunais regulējums, kas bija septiņus gadus muļļāts dažādos gaiteņos, stātos spēkā ātrāk,» teica ministrs.

D. Pavļuts atzīmēja, ka daļa būvniecības industrijas tādā vai citādā formā jau ir piedalījusies jauno MK noteikumu apspriešanā. «Nav tā, ka neviens neko nebūtu redzējis. Zinu, ka ir lietas, kas neapmierina, un lietas, kam piekrīt, kas ir labākas nekā līdz šim,» sacīja ministrs un solīja, ka tuvāko pāris nedēļu laikā visi šie MK noteikumi būs izlikti publiski oficiālai apspriešanai un saskaņošanai.

Prasības sociālajam biznesam, lai varētu cerēt uz Eiropas fondu atbalstu, būs zināmas nākamgad; uzņēmēji pārmet vilcināšanos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Koncepcijas projekts par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā saskaņošanai tika nodots šā gada februārī, savukārt valdība to izskatīja oktobra vidū. Atbilstoši koncepcijai sociālajai uzņēmējdarbībai būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts, bet piedāvāto pieeju Labklājības ministrija (LM) vispirms ieviesīs izmēģinājumprojekta veidā no 2016. līdz 2018. gada beigām. Pēc pirmo rezultātu saņemšanas ministrija plāno sākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes. Jomas pārzinātāju ieskatā šīs ieceres ir novēlotas, un daudzi sociālie uzņēmumi savu darbību varētu izbeigt.

Vēl vairāki gadi

Iekšējās nesaskaņas un tiesvedības samazinājušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja efektivitāti un spēju izmeklēt lietas

Tik tikko notikušās skaļās uzņēmēja Jūlija Krūmiņa un Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa aizturēšanas saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, kas sekoja skandālam par valsts noslēpumu saturošu dokumentu iespējamu pazušanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), raisa domāt, ka, iespējams, tas ir KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka mēģinājums uzspodrināt biroja nedaudz paplukušās ērgļa spalvas īsi pirms konkursa uz biroja vadītāja amata noslēgumu. Uz šo amatu atkārtoti kandidē arī pats J. Streļčenoks.

Nevar arī neminēt, ka jau gadiem KNAB nonāk sabiedrības redzeslokā saistībā ar biroja vadītājiem, kurus pavada dažādi skandāli. Tāpat KNAB reputāciju un darba spējas ir vājinājušas iekšējās nesaskaņas, piemēram, pēdējo gadu nemitīgā cīņa starp līdzšinējo KNAB vadītāju un viņa vietnieci Jutu Strīķi, tāpat biroju ir pametuši arī citi darbinieki, kas pauduši arī neapmierinātību ar vadību. Savukārt eksperti un citas institūcijas pauž bažas vai tas viss nav ietekmējis paša KNAB ikdienas darbu un lietu izmeklēšanas kvalitāti. Sabiedrības par atklātību Delna un Domnīcu Providus veiktajā pētījumā par KNAB darbu pēdējos piecos gados norādīts, ka KNAB pēdējie pieci gadi ir bijis ļoti sarežģīts periods. Tas nav bijis saistīts ar kādiem ārējiem apstākļiem, piemēram, politisko ietekmēšanu, bet gan ar dziļām iekšējām nesaskaņām.

Saistībā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora vakanto amata vietu, drīzumā plānots izsludināt atklātu konkursu uz šo vakanci.

Lai nodrošinātu atklātu un objektīvu personāla atlases procedūru, izvēloties piemērotāko kandidātu, veikta tirgus izpēte un izpilddirektora atlases procesam tiks piesaistīts augstākā līmeņa vadītāju atlases uzņēmums.

Tostarp arī izveidota nominācijas komisija. Komisiju vadīs Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, bet tās sastāvā būs vēl Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” padomes loceklis Juris Lapše, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Rīgas domes Personāla nodaļas vadītāja Rita Logina un Domnīcas PROVIDUS asociētais pētnieks, vadošais pētnieks Latvijā labas pārvaldības un korupcijas novēršanas jomā Valts Kalniņš.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis jaunus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Savā iesniegumā viņš lūdz pārbaudīt valsts SIA Latvijas Radio «iespējamo slēpto politisko aģitāciju». Ventspils mērs uzskata ka Latvijas Radio 1 ir radījis nevienlīdzīgus noteikumus partijām un atsevišķām politiskajām partijām radio sniedz «īpašas priekšrocības».

«Šādu secinājumu ļauj izdarīt LR1 ziņu un sabiedriski politisko diskusiju raidījumu veiktais monitorings no šī gada 26. jūlija līdz 17. septembrim, tajā skaitā atspolguļoto tēmu satura un uzaicināto personu politiskās vai sabiedriskās piekritības analīze,» teikts A. Lemberga paziņojumā.

Ventspils mērs ir secinājis, ka «no visām politiskajām partijām ar līdzīgu statusu, t.i., vērtējot jaundibinātas vai tādas, kuras nav bijušas pārstāvētas Saeimā», lielākā vērība piešķirta Zatlera reformu partijai – tā pieminēta 7% LR1 ziņu raidījumos. «šāda sabiedriskā medija darbība rada nevienlīdzīgu situāciju un noteikumus attiecībā pret visām politiskajām partijām, kas piedalās parlamenta vēlēšanās,» teikts A.Lemberga paziņojumā. Viņš uzsver, ka tas liecina par medija politiskajām simpātijām, Ventspils mērs neizslēdz iespēju, ka tā ir «slēpta politiska aģitācija par labu Zatlera Reformu partijai».

Pašlaik Latvijā uzņemts kurss uz fosilās nevis vietējas izcelsmes enerģijas attīstību, šodien raksta Dienas bizness.

Tādi ir enerģētikas ekspertu vērtējumi attiecībā uz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto normatīvo aktu paketi, kurā līdztekus izvērtējumam par līdzšinējā atbalsta efektivitāti elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), tiek piedāvāti arī grozījumi esošajā regulējumā, lai pastiprinātu uzraudzību pār komersantiem, kas saņem šādu atbalstu. Tomēr šī uzraudzība pēc EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles DB sniegtā skaidrojuma nenozīmē, ka esošie visai dāsnie atbalsta līmeņi AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašniekiem tiks samazināti. Būtiskākais grozījumos ir tas, ka tiek pārtraukta jauna atbalsta piešķiršana līdz jaunā atbalsta mehānisma ieviešanai – orientējoši līdz 2016. gadam. EM būs pienākums līdz septembrim izstrādāt šo jauno atbalsta sistēmu, kas būtu mērķtiecīgāka, no potenciālo izmaksu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tehnoloģiski neitrāla un arī mazāk devīga.

Privatizācijas aģentūra (PA) ir izveidojusi Nomināciju komiteju telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai.

Kā norādīja PA, komitejā darbosies PA, Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, bet novērotāja statusā būs nevalstiskās organizācijas Sabiedrība par atklātību Delna pārstāve.

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datubāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Tā kā plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā, PA jau iepriekš koncepcijā ietvertos principus uzsāka piemērot attiecībā uz aģentūras pārvaldībā esošo uzņēmumu padomes locekļu amata kandidātu atlasi.

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22.decembrī apstiprināja jaunu, paplašinātu valsts SIA Latvijas Radio (LR) valdi.

Par LR valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi iecelts Aldis Pauliņš, ar balsu vairākumu – par LR valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sigita Kirilka, par valdes locekli nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs.

Pašreizējā LR vienīgā valdes locekļa Jāņa Sikšņa, kurš kandidēja tikai uz valdes priekšsēdētāja amatu, pilnvaras ir spēkā līdz 2015.gada 15.janvārim, un jaunā valde ir iecelta uz trīs gadiem. Konkursa trešajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu līdzās A. Pauliņam un J.Siksnim piedalījās arī Vita Tērauda, bijusī domnīcas Providus direktore.

Saskaņā ar nolikumu par pretendentu apstiprināšanu valdes locekļu amatā NEPLP lēma, atklāti balsojot, un LR valdes locekļi amatos tika iecelti ar klātesošo NEPLP locekļu balsu vairākumu.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Rīgas dome šodien nolēma apstiprināt SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Jāni Langi pašvaldības izpilddirektora amatā.

J. Lange ir ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Lauksaimniecības Universitātē un maģistra grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē. No 2008.gada līdz šim strādājis VSIA "Latvijas Valsts Ceļi" valdes locekļa, finanšu un administratīvās pārvaldes direktora amatā, no 2013.gada - valdes priekšsēdētāja amatā, kā arī no 2018.gada līdz šim brīdim - VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomes priekšsēdētāja amatā.

Lange amata pienākumus sāks pildīt no 17.maija.

Jau ziņots, ka, pagarinot pieteikšanos uz Rīgas pašvaldības izpilddirektora amatu, konkursā kopumā saņemti 37 pretendentu pieteikumi.

Lai nodrošinātu atklātu un objektīvu piemērotākā pilsētas izpilddirektora kandidāta izvēli, tika piesaistīta augstākā līmeņa vadītāju atlases uzņēmums - SIA "Pedersen & Partners" – kā arī izveidota nominācijas komisija Rīgas mēra vadībā.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai izvirzītos par pārliecinošu līderi energoefektivitātes jomā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem pasākumiem uz 2020. gadu ar mērķi uzlabot katras valsts energoefektivitāti.

Tā secinājuši Latvijas enerģētikas, vides un politikas veidošanas ekspertu grupa, noslēdzot darbu pie padziļinātas Eiropas direktīvu, stratēģisko dokumentu, normatīvo aktu un enerģētikas uzņēmējdarbības faktiskās situācijas izvērtējuma, un priekšlikumu sagatavošanas projekta «Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas īstenošanai» ietvaros. Projektu īstenoja biedrība Passive House Latvija un SPC Providus.

Ekspertu grupa norāda, ka valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšana atbilstoši ES direktīvām ir reāli īstenojama noteiktajos termiņos vien ar dažiem izņēmumiem. «Galvenais priekšnoteikums ir sakārtot valsts stratēģiskos dokumentus un vissvarīgāk - LR būvnormatīvus. Tādā veidā ilgtspējīgas būvniecības kritēriju īstenošana būtu saprotama un viennozīmīgi interpretējama uzņēmēju, būvuzraugu, būvnieku, attīstītāju un visu būvniecības procesā iesaistīto pušu vidū,» skaidro eksperti.