Šonedēļ mācību iestādēs sāk darboties programmas Skolas auglis jaunā sezona. Skolēni trīs dienas nedēļā bez maksas saņems kādu augli vai dārzeni. Zemnieki norāda, ka faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis, trešdien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Jau vairākus gadus programmā Skolas auglis iesaistījušies Durbes novada dārzkopji Rihards un Dagmāra Kokini. Viņu audzētos ābolus un bumbierus skolās slavē, un saimnieki iepriekš ar šo iespēju bija diezgan apmierināti.
«Tur nav kārtības ar likumdošanu,» secina R. Kokins, kurš darba mūžu aizvadījis tieslietu sistēmā. ES programmai doto naudu administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), un tā esot domāta lauku ražotāju atbalstam. Taču faktiski laucinieki no programmas tiekot izspiesti, jo pretendēt uz augļu un dārzeņu piegādi var ne tikai tiešie ražotāji, bet arī skola, pašvaldība un ikviens starpnieks, kurš tos iepircis. «Ne viņš sēj, ne pļauj, bet piegādā skolai.» No zemniekiem šie pārpircēji cenšoties iegādāties preci pēc iespējas lētāk, piemēram, solot 30–40 centus par kilogramu. Bet no ES viņi saņemot 1,10 eiro par piegādāto kilogramu.
Dagmāra Kokina uzzinājusi, ka kāda firma skolām piedāvā bumbieru šķirni Konference. «Tuvākajā apkārtnē šī šķirne bez mums ir vēl Bunkā. Kur firma šos bumbierus ņēmusi?» Dārzkope pieļauj, ka tiek dalīti importa augļi, kas «paslēpti» aiz pareizi noformētiem dokumentiem. Esot gan pieņemti noteikumu labojumi, ka starpnieki drīkst pelnīt 20 procentus, bet nav saprotams, kā tie tiks realizēti. «Tas nav līdz galam izstrādāts.»R. Kokins uzskata: situāciju labotu noteikums, ka piegādāt drīkst tikai ražotāji vai to kooperatīvi.
Šajā ķēdē drīkst iesaistīties arī ēdināšanas firmas, kas apkalpo skolas pilsētās. «Viņi nopērk no mums, bet naudu sola samaksāt tikai tad, kad to saņems no LAD. Tas nozīmē, ka mēs subsidējam ēdinātāju.» Arī ēdinātāji grib nopelnīt un samaksā ierēķina darbu par augļu uzlikšanu uz galda. Kokini piekopj praksi, ka paši divas reizes nedēļā aizved svaigus augļus uz skolām, kas viņus izvēlējušās par piegādātājiem. Lauku skolās svaigos našķus bērniem parasti izdala skolotāji.
Šogad augustā pēkšņi paziņots, ka vienā no trim piegādes reizēm nedēļā jābūt burkāniem vai citiem dārzeņiem. Kur nu rudenī tos izaudzēt! Kokini arī apzinājušies, ka Pārtikas un veterinārais dienests prasīs burkānus mazgāt pēc stingriem noteikumiem. Esot aizdomas, ka ar šo prasību tiek lobētas lielās dārzeņu piegādes firmas.
Augļkopju asociācija panākusi, ka šogad tomēr paliek pa vecam – bez dārzeņu piegādes, bet ieteikts, lai burkānus iepērk no citiem. Kokini painteresējušies, ka zemnieki būtu gatavi pārdot nemazgātus burkānus par 60 centiem kilogramā.
Plašāk lasiet 4.novembra laikrakstā Kursas Laiks!