Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Veca un neizmantojama benzīnkanna kā augstas kvalitātes interjera diezaina priekšmets? Tieši šāda ideja radusies dāņu zīmolam Danish Fuel, kas iepērk senās oriģinālās vācu degvielas kannas un veido no tām čemodānus uz riteņiem, bāra vai vannasistabas skapīšus.

Kannas pārvērtību process ilgst trīs nedēļas – vispirms notiek griešanas, urbšanas un slīpēšanas darbi, tad kannas tiek apdedzinātas un apstrādātas ar smilšu strūklu, tām tiek izveidota jauna virsma. Iekšējie plaukti tiek veidoti no saplākšņa. Katra priekšmeta izveide ir roku darbs.

Viena šāda diezaina priekšmeta cena ir 469 eiro, liecina informācija zīmola mājaslapā.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem Stopiņu novadā kādā garāžā atraduši trīs tonnas spirta un vairākas pudeles viltota degvīna. Aizturētas trīs personas, informē VP.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki sadarbībā ar VID Muitas policijas darbiniekiem pārbaudīja kādu garāžu Stopiņu novadā, jo viņu uzmanības lokā par nelikumīgu alkohola glabāšanu bija nonākuši trīs vīrieši.

Pārbaudes laikā garāžā tika konstatētas septiņas 200 litru tilpuma mucas un 95 kannas, kurās bija šķidrums ar spirtam raksturīgo smaku. Kannās un mucās kopā atradās 3725 litri jeb teju trīs tonnas nelegālā alkohola. Tāpat pārbaudes laikā tika atrastas arī 72 visticamāk viltota degvīna Vodka klasičeskaja un Nastojka kļukvennaja pudeles.

Visa nelegālā tara tika atsavināta, kā arī tika aizturēti trīs garāžā sastaptie vīrieši, kuri bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Pret vīriešiem uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat četrus gadus ilgs cietumsods.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Nodokļu atvieglojumi četru gadu laikā ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas 24,4 miljonu eiro apmērā, paziņojis Lietuvas Kinocentrs, atsaucoties uz Beļģijas konsultāciju firmas KEA European Affairs speciālistu aplēsēm.

Kopš 2014.gada Lietuvā noteikti peļņas nodokļa atvieglojumi, kuru mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus pašmāju un ārzemju filmu ražotājiem, ļaujot līdz 20% filmas ražošanas budžeta piesaistīt no privātajiem investoriem.

Atvieglojumus šai laikā izmantojuši 68 filmu ražotāji. 23 gadījumos tie izmantoti ārvalstu kompāniju filmām. Šāda nodokļu politika pamudinājusi Lietuvā ar saviem projektiem ienākt gan Lielbritānijas raidorganizāciju BBC, gan ASV telekanālu HBO.

Atvieglojumi veicinājuši arī Lietuvas uzņēmēju investīcijas kino jomā, paredzot samazināt peļņas nodokli tiem uzņēmumiem, kuri bez atlīdzības atvēl līdzekļus Lietuvas filmu ražotājiem. Četros gados no privātajiem investoriem filmu ražošanai Lietuvā piesaistīti gandrīz 8,53 miljoni eiro.

Nacionālais Kino centrs janvārī apkopojis 2016. gada statistikas datus filmu nozarē, un kopējā tendence ir pozitīva – Latvijas filmām bijis vairāk skatītāju, nekā iepriekšējos gados ierasts.

2016. gadā vērojama pozitīva tendence – Latvijā veidotās filmas ir pulcinājušas daudz lielāku auditoriju nekā 2015. gadā un iepriekš, turklāt pieaug skatītāju skaits dažādos filmu demonstrēšanas modeļos – gan kinoteātros un publiskās filmu izrādīšanas vietās, gan interneta platformā filmas.lv.

2016. gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits ir 2 516 259, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 185 782. Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa ir 7,38 %, un šo rādītāju Latvijas filmām izdevies dubultot salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija tikai 3,81%.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1.februārī lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 000 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informē, ka par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt sešas līdz astoņas jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus, ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicināšot plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidro, ka Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe iekļauts 20 profesionālo kinoproducentu izlasē platformai Producers on the Move, kas jau 18. reizi strādās Kannu starptautiskā kinofestivāla ietvaros.

Eiropas kino popularizēšanas organizācija European Film Promotion (EFP) katru gadu atlasa 20 profesionālus un perspektīvus kinoproducentus no visas Eiropas prestižajai kinoproducentu platformai Producers on the Move, un šogad tai izvēlēts arī Latvijas filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe – vienīgais no Baltijas valstīm šogad.

Kannu kinofestivāla ietvaros Producers on the Move notiks 18. reizi, un tā ir iespēja producentiem, kuru iepriekš producētās filmas uzrādījušas labus vietējos un starptautiska mēroga izplatīšanas rezultātus, popularizēt savus nākamos projektus, piesaistīt sadarbības partnerus, konsultēties ar starptautiski atzītiem audiovizuālās nozares speciālistiem. EFP organizē producentiem seminārus darbam grupās un lietderīgas tikšanās ar citiem producentiem, turklāt nodrošina publicitāti filmu nozares regulārajos izdevumos Screen International un Variety. Dalība platformā Producers on the Move nodrošinās Gintam Grūbem arī iespēju prezentēt topošās režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmas Puika ar suni projektu, kas atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina uzņēmējus un pašvaldības pieteikties dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā «MIPIM 2019», kas norisināsies Francijā, Kannās, 2019. gada 12. - 15. martā.

Šis forums notiks jau 30. reizi. «MIPIM» tiek uzskatīts par lielāko un reprezentablāko investīciju forumu pasaulē, kura laikā tiek akcentēti svarīgākie notikumi nekustamo īpašumu, arhitektūras, būvniecības un tehnoloģiju jomā. Ikgadēji izstāde «MIPIM» pulcē vairāk nekā 24 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku – sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem, investīciju fondiem un projektu lietotājiem no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm.

«Gatavojot Rīgas un partneru dalību nākamā gada izstādē vēlamies veicināt pēc iespējas plašāku Rīgas uzņēmēju līdzdalību, iespējams, ka radīsim risinājumu palielināt izstādes dalībnieku skaitu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, jo tā ir unikāla iespēja prezentēt gan Rīgas pilsētu, gan Latvijas valsti lielākajā pasaules biznesa forumā,» komentē Armands Krūze, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i.

«Mani nosēdināja pie galda un teica – šim kuterim pēc mēneša ir jābūt ražotnē. Vai nu tu to mācēsi vai nemācēsi. Pirmajā mēnesī strādāju līdz vēliem vakariem, arī brīvdienās, lai pirmais projekts būtu pabeigts un es būtu sevi pierādījis,» par savu karjeru Lielbritānijas kompānijā Dixon Yacht Design stāsta jahtu dizainers Mārtiņš Ēlerts

Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Kannu filmu tirgū Latvijas paviljons šogad piesaista starptautisko kino profesionāļu uzmanību gan ar neparasto dizainu, gan ar vairākiem nozīmīgiem jaunumiem, pastāstīja Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.

Latvijas paviljonā iespējams iepazīties ar jaunākajām filmām. Šogad no Latvijas tiek piedāvātas trīs pabeigtas spēlfilmas: Jura Kursieša Modris, Aika Karapetjana M.O.Ž. un Andra Gaujas Izlaiduma gads, vairākas dokumentālās filmas, tai skaitā Latvijas skatītājiem jau pazīstamās Viestura Kairiša Pelikāns tuksnesī, Dāvja Sīmaņa Escaping Riga, Ginta Grūbes Vairāk nekā dzīve, Lailas Pakalniņas Viesnīca un bumba, Kristas Burānes Māra u.c., kā arī dažādas animācijas īsfilmas. Interesi par Latvijas piedāvājumu esot izrādījuši starptautiski nozīmīgu festivālu programmētāji, piemēram, Venēcijas, Lokarno, Toronto u.c.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes amatpersonas Latgalē aizturējušas divas personas un izņēma lielu daudzumu šķidruma ar alkoholam raksturīgu smaržu, informē VID.

Tajā pašā dienā VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 221.panta trešo daļu. Procesa ietvaros ir izņemtas 24 kannas ar bezkrāsainu šķidrumu, kuram ir alkoholam raksturīga smarža, un abi transportlīdzekļi. Kopējais šķidruma daudzums bija aptuveni 500–600 litri.

Šķidruma paraugi ir nosūtīti ekspertīzei.

24.jūlijā kriminālprocess nodots pēc piekritības Valsts policijai.

Šogad investīcijas komercīpašumos Baltijā varētu būt līdzīgā līmenī kā pērn, kad to apjoms pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Pašlaik notiek sarunas par darījumu noslēgšanu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka šī prognoze piepildīsies. Lielākā aktivitāte, interese varētu būt koncentrēta tirdzniecības objektu segmentā, lēš Colliers International. Pēc uzņēmuma vadītāja Denisa Kairāna teiktā, šogad varētu sagaidīt divus, trīs jaunus tirgus dalībniekus ar gana skaļiem vārdiem šajā industrijā.

Kompānija aprēķinājusi, ka pērn Baltijas valstu komercīpašumos ieguldīti aptuveni 1.4 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 2007. gadā (tiek apkopoti darījumi, kuru summa pārsniedz 400 tūkst. eiro). Investīciju līderis bijusi Igaunija ar vairāk nekā 500 milj. eiro. Starp lielākajiem darījumiem bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē. Savukārt Igaunijā viens no interesantākajiem un lielākajiem darījumiem, kādu diez vai tuvākajos gados varētu sagaidīt, piemēram, Rīgā, - astoņu pašvaldības īres namu pārdošana LCN Capital Partners.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

Aktualizējot cilvēku tirdzniecības jeb mūsdienu verdzības tēmu, Rīgas Centrāltirgus apmeklētājiem piedāvāts iegādāties mūsdienu verga prototipu jeb lelli «Oļegs», kas atspoguļo filmas ar tādu pašu nosaukumu galveno varoni - beztiesisku, bezpalīdzīgu un pazemojošiem darba apstākļiem pakļautu jaunu vīrieti.

Atšķirībā no ierasti akurāti iesaiņotām precēm, lelles iepakojums bijis nobružāts un bojāts, tādējādi simbolizējot skarbos apstākļus, kuros nonāk cilvēktirdzniecības upuri.

Cilvēki notiekošo uztvēruši ar interesi un izbrīnu. Savukārt, sarunu laikā atklājās, cik atšķirīgi ir viedokļi par verdzības tēmu - kāds uzskata, ka cilvēki šādā situācijā nonāk paši savu muļķīgo rīcību dēļ, kāds cits norāda, ka, nonākot šādā situācijā, noteikti nevajag padoties, ir jācīnās, bet vēl kāds atklāj, ka pats dažreiz jūtas kā vergs.

Filmas «Oļegs» pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos - strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama. Galveno lomu filmā atveido lietuvietis Valentīns Novopoļskis (Valentinas Novopolskis), Tāpat filmā redzami poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak), Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski), kā arī latviešu aktieri Jurijs Djakonovs, Guna Zariņa, Edgars Samītis u.c.