Pieaug gan privātpersonu, gan nelielu organizāciju interese par individuālās drošības līdzekļiem. Savukārt banku sektorā mazinājies pieprasījums pēc seifiem.
Pēc nozares ekspertu vērtējuma Baltijas seifu tirgus veido 10 milj. eiro gadā. Kopumā privātie klienti līdz šim ir veidojuši 30%, bet korporatīvie – 70% seifu tirgus. Kā stāsta kompānijas Promet Safe speciālists Valerijs Litvinenko, ekonomiskās krīzes iespaidā pieaugusi privātpersonu interese par seifiem. Turklāt, ja līdz šim pircējus apmierināja lētākais segments, kas speciālistu žargonā esot vienkārši metāla kastes, tagad patērētāji pieprasa tieši seifu.
«Seifs atšķiras ar to, ka tā noturību apstiprina speciāls sertifikāts un seifs spēj, piemēram, pasargāt dokumentus konkrētu laiku neskartus, piemēram, augstās temperatūrās,» skaidro V.Litvinenko.
Seifu ražotāji norāda, ka pēdējā laikā pieaugošo seifu zādzību skaits parāda, ka trūkst informācijas par individuālo drošību, jo pret tādu obligātu seifa lietošanas noteikumu kā stiprināšanu pie grīdas vai sienas, patērētāji izturoties pavirši.
Eurosafe direktors Deniss Razžigajevs, skaidro, ka nevar glabāt seifā lietas, kuru vērtība ir 10 un vairāk reizes lielāka nekā paša seifa vērtība.