Pieaug gan privātpersonu, gan nelielu organizāciju interese par individuālās drošības līdzekļiem. Savukārt banku sektorā mazinājies pieprasījums pēc seifiem.

Pēc nozares ekspertu vērtējuma Baltijas seifu tirgus veido 10 milj. eiro gadā. Kopumā privātie klienti līdz šim ir veidojuši 30%, bet korporatīvie – 70% seifu tirgus. Kā stāsta kompānijas Promet Safe speciālists Valerijs Litvinenko, ekonomiskās krīzes iespaidā pieaugusi privātpersonu interese par seifiem. Turklāt, ja līdz šim pircējus apmierināja lētākais segments, kas speciālistu žargonā esot vienkārši metāla kastes, tagad patērētāji pieprasa tieši seifu.

«Seifs atšķiras ar to, ka tā noturību apstiprina speciāls sertifikāts un seifs spēj, piemēram, pasargāt dokumentus konkrētu laiku neskartus, piemēram, augstās temperatūrās,» skaidro V.Litvinenko.

Pirms pieciem gadiem Deniss Razžigajevs Rīgā atvēra pirmo seifu veikalu Eurosafe; šajā laikā biznesa koncepcija sevi pierādījusi visās trijās Baltijas valstīs, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja man kāds 2009. gadā teiktu, ka pēc pieciem gadiem man katrā Baltijas valstī būs pa kompānijai un veikalam, es būtu ļoti apmierināts. Taču cilvēks jau nekad nav apmierināts ar to, kas viņam ir. Uzņēmums šobrīd konkurē ar vācu, somu, zviedru, Lielbritānijas ražotājiem, tam ir savs preču zīmju sortiments. Zinām, kā varam būt labāki, un šo pieredzi varam izmantot arī citos tirgos. Kompānijai ir plāni ne tikai Baltijas valstīs. Cerēsim, ka nākamajā piecgadē tā sasniegs vairāk nekā līdz šim,» ambīcijas atklāj Deniss. Tik tikko uzņēmums sācis strādāt ar metāla mēbelēm un drīzumā plāno piedāvāt tirgū arī metāla durvis. «Šajā segmentā ir pavisam cita situācija, konkurence atšķiras,» teic uzņēmējs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Aptuveni puse jeb 51% iedzīvotāju atzīst, ka, atstājot mājas uz ilgāku laiku, nekā īpaši sev piederošās vērtīgās mantas neglabā, turklāt ārpus pilsētām šis rādītājs ir augstāks - 63%, novērots Snapshopts un Eurosafe veiktajā aptaujā.

«Vasara ir kramplaužu «ražas» laiks, jo iela daļa pilsētnieku dodas prom uz ilgāku laiku, nerūpējoties par atstātās mājvietas drošību,» uzskata Eurosafe direktors Baltijā Deniss Razžigajevs. Statistika par dzīvokļu zādzībām pēdējos gados ir nemainīgi augsta – oficiālo iestāžu dati uzrāda ik gadu ap četriem tūkstošiem zādzību, tostarp dzīvokļu zādzības, kuras galvenokārt fiksētas lielajās pilsētās, viņš norāda.

Pētījums liecina, ka par visdrošāko mantu «glabātuvi» Latvijas iedzīvotāji uzskata draugus un paziņas, kuru pārraudzībā nepieciešamības gadījumā tiek atstāts visas vērtīgās mantas - tā atzinuši 9% aptaujāto. Pēc draugiem un paziņām nākamā iecienītākā Latvijas iedzīvotāju vērtīgo mantu «slēptuve» ir grāmatplaukts vai atvilktnes (7%), savukārt seifam vērtīgas mantas, dodoties prom no mājas, uztic tikai 5% aptaujāto. Vienlaikus, ceturtā daļa jeb 25% respondentu atsakās sniegt atbildi uz šādu jautājumu, liecina pētījuma rezultāti.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 39 972 eiro iegādāsies 66 pretuzlaušanas seifus, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Kopumā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti, un uzņēmums «Eurosafe LV» piedāvāja viszemāko cenu, kas biroju apmierinājis. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas svārstījās amplitūdā no 42 480 eiro līdz 77 987 eiro.

Jau ziņots, ka kopumā plānots piegādāt 42 mazos individuālos un 24 lielos individuālos seifus. Seifiem jābūt aprīkotiem ar divām slēdzenēm - viena B vai augstākās klases mehāniskā slēdzene, otra - B vai augstākas klases elektroniskā kombināciju koda slēdzene.

Seifi būs būs jānodod Rīgā, Citadeles ielā 1, kas jau nākamgad būs KNAB jaunā mājvieta. LETA jau vēstīja, ka septembra sākumā valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 31.martam pabeigt būvdarbus ēkā Citadeles ielā 1, kurā plānots izvietot KNAB. Birojs jau vairākus gadus atrodas Brīvības ielā.