Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus
Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.
Kā melnajā caurumā
«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.
Valsts veselības aprūpes sektors ir uzpūsts, tajā strādājošie nav raduši strādāt un tā vietā, lai reformētu savu darbu un to efektivizētu, nodarbojas ar ideju radīšanu, kā finansējumu pārdalīt par labu sev, uzskata Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds. «Jādomā ekonomiskās kategorijās, naudai jānonāk tajās rokās, kas ar to prot rīkoties, nevis tajās, kur nauda pazūd kā melnajā caurumā,» viņš saka.
Privāto klīniku vadītāji uzsver, ka par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem valsts samaksā divreiz - tiešā vai netiešā veidā apmaksājot tehnoloģiju iegādi un apmaksājot pakalpojuma sniegšanu pacientiem, turklāt ar nodokļu maksātāju naudu. Slimnīcām izveidojušies milzu parādi zāļu lieltirgotavām, savukārt privātās iestādes nevar atļauties nemaksāt piegādātājiem. «Lielajām valsts slimnīcām saimniekošanas metodes ir tādas, kādas privātie uzņēmumi nevar atļauties lietot,» norāda M. Andersons. Problēmas slimnīcām sāk rasties tādēļ, ka piegādātāji sāk pieprasīt atmaksāt parādus. Tomēr kopumā noteiktais budžeta samazinājums lielākajai daļai slimnīcu nav tik liels, lai būtu jārunā par bankrotu. Turklāt Latvijā joprojām ir vismaz divreiz vairāk slimnīcu gultas vietu nekā Austrumeiropā un četras reizes vairāk nekā Rietumeiropā. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt lielāko daļu operāciju un procedūru vienas dienas laikā, tik lielam skaitam stacionāru kā Latvijā nav nekāda pamata. Ambulatorā aprūpe ir daudzkārt lētāka nekā stacionārā, tādēļ arī Latvijas slimnīcām ir jāvirzās uz to, lai cilvēki netiktu ievietoti slimnīcā tad, ja nepieciešamo aprūpi var veikt vienas dienas laikā.
ARS nodrošina arī ātrās neatliekamās medicīnas pakalpojumus. Kādu laiku pēc valsts pasūtījuma šis uzņēmums apkalpoja Piņķu zonas iedzīvotājus. Lai gan šis pakalpojums tika veikts saskaņā ar to pašu cenrādi, par kādu strādā valsts neatliekamās palīdzības dienests, ARS «ātro» dienests bija rentabls uzņēmuma atzars un arī sūdzības no iedzīvotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem netika saņemtas. Šobrīd līgums ir uzteikts, tomēr privātā ātrā palīdzība joprojām eksistē, galvenokārt strādājot dažādos publiskos pasākumos, kā arī prestiža un drošības dēļ, tiesa, šobrīd šī biznesa daļa nav rentabla.
Db jau rakstīja, ka veselības ministre Baiba Rozentāle valdībā iesniegusi pieprasījumu par 45 milj. Ls piešķiršanu veselības aprūpei. Viņa ir pārliecināta, ka bez šīs naudas summas daudzviet neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana varētu tikt pārtraukta jau pēc diviem mēnešiem, bet veselības aprūpes iestādes nonāks uz bankrota robežas.
Par to, ka arī privāto slimnīcu kreditētāju - zāļu lieltorgotavu pacietības mērs ir pilns, liecina lielākās Latvijas medikamentu lieltirgotavas Recipe Plus aizvadītajā nedēļā izplatītais paziņojums par to, ka slimnīcu kopējo parādsaistību apjoms šim uzņēmumam sasniedzis 3.5 milj. Ls. Kompānija aicina izveidot darba grupu, lai meklētu problēmas risinājumu, norādot, ka vairs nevar atļauties kreditēt slimnīcas.
Valsts maksā mazāk
Valsts apmaksāto pakalpojumu īpatsvars privātajās medicīnas iestādēs ir ļoti dažāds. Dažās tas ir tikai 5%, bet citās - līdz pat 90%. Piemēram, Veselības centrā 4 valsts pasūtījums veido 12% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, atklāj M. Rēvalds.
Privātās klīnikas, tai skaitā arī Medicīniskā firma Dziedniecība (MFD), veic arī valsts apmaksātos pakalpojumus, bet kopš 1.jūlija valsts pasūtījuma apjoms šajā uzņēmumā samazināts gandrīz uz pusi, stāsta uzņēmuma komercdirektors Aleksandrs Točiļenko. Tas, protams, ļoti ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tomēr, neskatoties uz bezmaksas pakalpojumu apjoma samazināšanu visā valstī, maksas pacientu pieplūdums netiek novērots.
Šobrīd veselības aprūpē vērojams diezgan pamatīgs haoss un nestabilitāte, jo katru dienu šajā nozarē kaut kas mainās. Pacienti nav informēti par to, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus viņi joprojām var izmantot un kuriem pakalpojumiem finansējums ir samazināts. Līdz ar valsts pasūtījuma apjoma sarukumu novērojama visai absurda situācija, kad veidojas rindas uz vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem, piemēram, sirds elektrokardiogrammu, kuru parasti nepieciešams veikt uzreiz, nevis mēnesi vai divus vēlāk, atzīst A. Točiļenko.
Samazina cenas
To pacientu maksātspēja, kas par pakalpojumiem maksā paši, samazinās, saka M. Rēvalds. Par to liecina arī tas, ka tagad vairs nav tādu rindu, kādas pie speciālistiem vai tehnoloģijām bija šajā pašā laikā pērn. Kopumā cenas medicīnā saglabājušās iepriekšējā līmenī vai pat samazinājušās, un klīnikas ievieš vai aktivizē dažādas lojalitātes programmas, akcijas un īpašus piedāvājumus. Iekšējā tirgus lejupslīde liek uzņēmumiem meklēt jaunus risinājumus, piemēram, Veselības centrs 4 uzsāks aktīvāku darbu pie veselības tūristu piesaistīšanas. Savukārt MDF cenšas padarīt pakalpojumus pieejamākus plašākam klientu lokam, piedāvājot atlaides, īpašus apmaksas nosacījumus, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Tomēr cenu samazinājums nešķiet pietiekams apdrošināšanas kompānijām. Piemēram, viens no lielākajiem veselības apdrošinātājiem BTA kopumā pērn guvis peļņu, bet veselības apdrošināšanas sadaļā cietis zaudējumus 603 tūkst. Ls apmērā. Veselības apdrošināšanas atlīdzībās šī kompānija pagājušajā gadā izmaksāja 10.5 milj. Ls, kas veidoja 37% no visām veselības apdrošinātāju izmaksātajām atlīdzībām 2008. gadā.
Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn BTA parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par 26%, bet izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 60%, tādējādi radot zaudējumus uzņēmumam.
BTA norāda, ka atsevišķas veselības aprūpes iestādes apdrošināšanas līguma darbības laikā vairākkārtīgi paaugstina pakalpojumu cenas, tādējādi polises limits tiek izsmelts ātrāk. Gadījumos, kad vienošanos ar kādu no klīnikām nav izdevies rast, apdrošinātājs arī lauzis līgumattiecības ar medicīnas iestādēm.
Veselības centra 4 vadītājs norāda, ka pastāv negodīga prakse, piemēram, kad atsevišķi ārsti, redzot, ka pacientam ir apdrošināšanas polise, nozīmē dažādas pārbaudes, kas diagnozes noteikšanai nav nepieciešamas. Tāpat klienti nejauši vai apzināti mēdz pārtērēt polises noteiktu atlīdzības limitu. Lai šīs problēmas risinātu, apdrošinātāji ievieš dažādus tehnoloģiskus jauninājumus, piemēram, iespēju dažu minūšu laikā pārbaudīt atlikušo pieejamo polises atlīdzības summu.
M. Andersons skaidro, ka, neskatoties uz to, ka pērnā gada nogalē veselības aprūpes iestādes informēja apdrošinātājus par pakalpojumu cenām šogad, apdrošināšanas kompānijas šobrīd cenšas panākt «nepieklājīgi lielas atlaides». ARS vadītājs skaidro, ka veselības aprūpes iestādes fiksē savu pakalpojumu cenas uz gadu, bet kopš šo cenu noteikšanas pieredzēta pacienta maksājumu palielināšana, PVN likmes dubultošana medicīnas precēm. Privātās klīnikas tāpat kā daudzi citi samazina izdevumus uz darbinieku atalgojuma rēķina, tomēr M.Andersons uzsver, ka «mums lieku štata vietu nav».
Plāno attīstīties
Klīniku vadītāji ir pietiekami optimistiski par nākotni, lai plānotu attīstību un turpmākas investīcijas. Piemēram, ARS neaptur iecerētos projektus un nākamgad plāno uzsākt 2007. gadā iegādātās bijušās Rīgas 4. slimnīcas ēkas rekonstrukciju. Veselības centrs 4 strādā ar pieaugumu un pat uzsāk jaunus projektus, lai nostiprinātu savas pozīcijas tirgū. «Kļūstam nervozi tikai tad, kad redzam neloģisku rīcību,» saka M. Rēvalds. Tomēr viņš norāda, ka lielās privātās veselības aprūpes kompānijas atrodas visai neapskaužamā situācijā - tām jākonkurē gan ar valsts un pašvaldību subsidētajām slimnīcām, gan nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem.
Līdz šim veselības centri vai poliklīnikas bijušas stabilākie uzņēmumi Latvijas veselības aprūpes nozarē un pagaidām neviens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem par bankrotiem nerunā, saka A. Točiļenko, piebilstot, ka «svarīgi, lai tas tā arī paliktu», jo aizkulisēs ir dzirdētas runas par plāniem, kas varētu smagi skart ambulatoro, jo sevišķi primāro veselības aprūpi.
