Uz Čehiju jābrauc skaistās dabas un senās arhitektūras dēļ. Vērts nogaršot arī čehu tradicionālos ēdienus, kas nav sastopami nekur citur pasaulē, kā arī ļauties alus baudīšanas dzīrēm. Šo dzērienu čehi ceļ lielā godā.

Man ar Čehiju saistās siltas jūtas un atmiņas, jo šajā valstī esmu dzīvojis piecus gadus, kad savulaik tur studēju Augstākajā kara skolā Viškovā. Tolaik pieņēmu un iemīļoju šīs tautas kultūru, dzīves ritmu un tradicionālos ēdienus. Studiju gados iegūtos draugus kopā ar ģimeni nesen apciemoju atkal un Čehijā izbaudījām brīvdienas teju mēneša garumā. Šķita, ka Čehijas sajūtu būšu pa šiem gadiem aizmirsis, bet, nonākot tur, man pat aizmirsās, ka kopš studiju laika pagājuši jau desmit gadi.

Kad turp braukt?

Labākais laiks, lai Čehijā izbaudītu vasaru, ir jūlijā un augustā, kad dienā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, bet naktīs tā pazeminās apmēram līdz 22 grādiem. Vasarās lielā karstuma dēļ čehi savu darba dienu pakārto īpašam ciklam – sāk darbu septiņos no rīta un beidz strādāt trijos dienā. Pēc tam ierasts doties pie ūdenstilpēm. Čehijā to nav daudz, tādēļ vietējie vasaras priekus bauda pilsētas atvērtajos peldbaseinos. Vakaros sākas nakts dzīve, kad izgaismotajā Prāgā ļaudis tiekas krodziņos un restorānos.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

airBaltic ar šā gada janvāri uzsākot lidojumus maršrutā Rīga – Prāga, Latvijas nacionālā aviokompānija kļuvusi par vienīgo aviopārvadātāju šajā maršrutā, jo no tā atteikusies kompānija Czech Airlines.

Latvijas aviopārvadātājs lidojumos Rīga – Prāga, kas notiek trīs reizes nedēļā, izmanto lidmašīnas Dash 8-400.

Līdz šim vienīgais aviopārvadātājs, kas kursēja maršrutā Rīga – Prāga bija Czech Airlines, turklāt Čehijas kompānija šajā maršrutā monopola statusā bija kopš 2004. gada.

Turpmāk Čehijas lidsabiedrība lidojumus uz Baltijas valstīm piedāvā tikai sadarbojoties ar airBaltic.

Latvijas apģērbu ražotājs Vaide plāno paplašināt tidzniecību Vācijā un sākt tirdzniecību Čehijas galvaspilsētā Prāgā, savukārt Krievijas rubļa straujās vērtības krituma dēļ cietis uzņēmuma apgrozījums Krievijā, informēja kompānijas vadība.

Ja pērn strādājām uz apgrozījuma palielināšanu, sortimenta paplašināšanu (peldkostīmi, koriģējošā veļa un mēteļi), jaunu franšīzes veikalu atklāšanu (Krievijā un Ukrainā), tad šogad mums galvenais mērķis ir palielināt peļņu, kā arī saprast, kā līdzsvarot zaudējumus, kas radušies Krievijā, stāsta SIA Vaide ģenerāldirektors Igors Obodovs.

«Mums nebūt nav tik lieli zaudējumi no situācijas Ukrainā, kādi zaudējumi mums ir Krievijas rubļa devalvācijas dēļ. Cilvēki pērk mazāk, ir cietis apgrozījums, bet, cik zināms, lielākais tirgus mums ir tieši Krievijā, bet mēs, protams, ceram uz situācijas uzlabošanos,» skaidro Obodovs.

Pasaules hokeja čempionāts, kas šogad notiks Prāgā un Ostravā no 1. līdz 17. maijam, varētu pulcēt aptuveni 650 tūkstošu līdzjutēju, no kuriem ap 5000 varētu būt no Latvijas, liecina pieejamā informācija. Ostravā gan mūsu komanda nespēlē, tāpēc līdzjutēji tur varētu iemaldīties tikai ekskursijas nolūkos. Savukārt Prāgu ilglaicīgākie fani varētu atcerēties no 2004. gada čempionāta, taču maldīgi ir domāt, ka viss šogad būs tieši tā kā toreiz, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tūrisma firmas Travel Art LV pārstāve Ludmila Glazunova Dienai norāda, ka viena no būtiskākajām atšķirībām, salīdzinot ar čempionātu pirms 11 gadiem, ir tā, ka fani šogad Prāgas sabiedrisko transportu nevarēs izmantot bez maksas. «Iesaku nebraukt par zaķi, jo soda nauda Prāgā ir daudz augstāka nekā Rīgas satiksmei un nezināšana neatbrīvo no atbildības,» brīdina L. Glazunova. Turklāt sabiedrisko transportu nāksies izmantot daudziem, jo arēnas tuvumā autobusu stāvvietu nebūs, paziņojuši čempionāta rīkotāji. Joprojām nav zināms, cik maksās automašīnu novietošana pie O2 arēnas. Vaicāta, kādā veidā fani nokļūs Prāgā, tūrisma firmas pārstāve smejas, ka vienīgi doties kājām neviens neesot pieteicies, bet ar divriteni viens grasoties braukt. Uz Prāgu fani lidos, brauks gan ar organizētiem, gan satiksmes autobusiem un privātajām automašīnām. Hokeja čempionātu savā piedāvājumā bija iekļāvušas vairākas tūrisma firmas, lielākoties gan tikai uz dažām spēlēm.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Uz plūdu skartajām pilsētām un reģioniem, kur pastāv applūšanas draudi, Vācijā nosūtīti vairāki tūkstoši karavīru. Patlaban, aizvien pieaugot ūdens līmenim, draudi radušies arī Vācijas ziemeļu daļas pilsētai Drēzdenei, vēsta pasaules mediji.

Vācijas kanclere Angela Merekele plūdu skartajiem reģioniem apsolījusi atvēlēt simts miljonus eiro, informē BBC. Kopumā uz plūdu skartajiem reģioniem Vācijā tikuši nosūtīti četri tūkstoši karavīru.

Jau rakstīts, ka lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Patlaban zināms, ka plūdos Centrāleiropā bojā gājuši vismaz divpadsmit cilvēki. Plūdi skāruši tādas valstis kā Vācija, Čehija, Austrija, Šveice, Polija, Slovākija un Ungārija.

Uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Rīgā atalgojumā saņem vidēji 1610 eiro, kas ir otrs zemākais līmenis starp Baltijas valstīm, liecina Slovākijas darba piedāvājumu portāla Profesia izstrādātā atalgojumu pētījuma Paylab dati.

Pētījums veikts deviņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētās pēdējo 12 mēnešu laikā, izanalizējot augstākā līmeņa vadītāju saņemto atalgojumu, kas ietver arī prēmijas.

No šīm valstīm vislielāko atalgojumu saņem augstākā līmeņa vadītāji Prāgā, vidējā bruto algā nopelnot 3980 eiro, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk par vidējo ienākumu līmeni Prāgā kopumā.

Paylab norāda, ka Čehija uzrāda vislielāko atšķirību starp augstākā līmeņa vadītāju vidējo algu un vidējo atalgojumu aplūkotās valsts galvaspilsētā.

Otrajā vietā pēc uzņēmumu vadītāju atalgojuma ierindojas Bratislava, kurā šīs algas vidēji veido 3702 eiro, kas ir par 2,6 reizēm vairāk nekā vidējā alga galvaspilsētā.

Čehijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, ievērojot sociālās distancēšanās prasības un citus noteikumus.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Čehijā oktobrī tika slēgti veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces. Sešu mēnešu laikā šiem veikaliem tika atļauts atsākt darbu tikai uz īsu mirkli Ziemassvētku laikā.

Ilgās dīkstāves dēļ Čehijā slēgta aptuveni viena desmitā daļa veikalu, atsaucoties uz nozares pārstāvjiem, ziņoja laikraksts "Hospodarske noviny".

Tikmēr epidemioloģiskā situācija Čehijā ir ievērojami uzlabojusies, un septiņu dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Čehijā ir 101.

No pirmdienas veikali var atsākt darbu, taču visiem pircējiem jānēsā FFP2 tipa maskas, un tirdzniecības zālē vienam apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru liela platība.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Latvijas Televīzija (LTV) parakstījusi līgumu ar "Infront Sports & Media AG", iegūstot ekskluzīvas raidtiesības Latvijā par Pasaules čempionāta hokejā pārraidīšanu līdz 2028.gadam, informē LTV pārstāve Ginta Martini.

Skatītājiem būs iespēja redzēt visu pasaules čempionāta spēļu tiešraides, intervijas, aizkulises, spēļu studijas un citu oriģinālsaturu LTV ēterā, digitālajās platformās, kā arī sociālajos medijos.

2024.gada Pasaules čempionāts hokejā norisināsies no 10. līdz 26.maijam Čehijas pilsētās - Prāgā un Ostravā. Šogad A apakšgrupas spēles notiks Prāgā, tajās tiksies Kanādas, Somijas, Šveices, Čehijas, Dānijas, Norvēģijas, Austrijas un Lielbritānijas komandas, savukārt B apakšgrupas spēles, kur izlozes kārtībā nokļuva arī Latvijas izlase, notiks Ostravā - tajās startēs ASV, Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Latvijas, Francijas, Kazahstānas un Polijas komandas.

Starptautiskais klientu attiecību pārvaldes sistēmas uzņēmums "Pipedrive" iegādājies Latvijas e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmumu "Mailigen"; Rīga kļūs par vienu no "Pipedrive" attīstības centriem.

Esošie "Mailigen" darbinieki un jaunpienācēji pievienosies uzņēmuma starptautiskajai IT inženieru komandai, lai attīstītu klientu attiecību pārvaldes rīku, ko šobrīd izmanto vairāk nekā 92 tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē.

""Mailigen" pārpirkšana pierāda to, ka Latvijā ražo augstas kvalitātes un globāli konkurētspējīgus pakalpojumus un programmatūru. Mēs lepojamies, ka riska kapitāla firmas "FlyCap" ieguldījums ļāva mums izveidot tehnoloģiju, kuru atzīst globāls uzņēmums. Cerams, ka mūsu veiksmīgā transformācija ir tikai sākums Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības tendencēm un jaunu darba vietu radīšanai," norāda Jānis Rozenblats, "Mailigen" izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Rīgas Ziemassvētku tirdziņš ceļotājiem no Lielbritānijas ir piektais ekonomiski izdevīgākais tirdziņš Eiropā, pētījumā, kurā tika aplūkotas dažādas izmaksas, sākot no kafijas cenas beidzot ar lidmašīnas biļešu izmaksām, noskaidrojusi Lielbritānijas pasta kompānija Post Office.

Ziemassvētku tirdziņu barometrā tika aprēķināta un ņemta vērā divu kafijas tašu, divu alus pudeļu cena, maltītes ar divām vīna pudelēm izmaksas divām personām, divu autobusa vai vilciena biļešu savienojumam ar lidostu cena, divu karstvīna glāžu cena, divu kūku vai piparkūku maksa, apmešanās izmaksas divām naktīm trīszvaigžņu viesnīcā un lidojumu biļetes divām personām.

Pētījumā secināts, ka šāds brauciens uz Rīgu divām personām izmaksātu 515 Lielbritānijas mārciņas (aptuveni 444 Ls).

Vislētākais Ziemassvētku tirdziņa apmeklējums diviem Lielbritānijas tūristiem būtu, dodoties uz Tallinu, kur tas izmaksātu 371 Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 320 Ls), otrajā vietā ierindojas Budapešta (496 mārciņas jeb 404 Ls), trešajā – Prāga (476 mārciņas jeb 411 Ls), bet ceturtajā Trento (501 mārciņas jeb 432 Ls).

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Londonas iedzīvotājiem šogad ekonomiski izdevīgākie Ziemassvētku tirdziņi Eiropā ir tieši Rīgā, kur kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē būtu 504,00 mārciņas jeb 570,33 eiro, secināts Lielbritānijas pasta kompānijas «Post Office» Ziemassvētku tirdziņu barometra pētījumā.

Barometra pētījumā tika apkopots informācija par lidmašīnas biļetēm turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu, naktsmītne divas naktis, cena divām transporta biļetēm no lidostas uz centru, trīs kārtu vakariņas ar vīnu, kafijas cena, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas.

Aizvadītajos gados Rīga veiktajā aptaujā ierindojās ceturtajā un otrajā vietā un informāciju par izmaksām Rīgā sniedzis Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs (RTAB).

RTAB arī informē, ka Minhenē londoniešiem nedēļas nogale izmaksātu 525,00 mārciņas (594,09 eiro), kas Lielbritānijas tūristiem ir otrs ekonomiski izdevīgākais ceļojuma galamērķis. Trešo vietu ieņem Francijas pilsēta Lille, kur Ziemassvētku brīvdienas britiem izmaksātu 532,00 mārciņas (602,01 eiro). Tai seko kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kur izmaksas būtu 563,00 mārciņas (637,09 eiro). Un pirmo piecinieku noslēdz Čehijas galvaspilsēta Prāga ar 674,00 mārciņām jeb 762,70 eiro.

Čehijas likumdevēji trešdien pieņēmuši likuma labojumus, kas uzliks par pienākumu lielajiem veikaliem no nākamā gada pārdot pārsvarā Čehijā ražotus pārtikas produktus.

Likuma labojumi paredz, ka ar Čehijā veikaliem, kuru platība pārsniedz 400 kvadrātmetrus, būs jānodrošina, lai 55% no pārdotajām pārtikas precēm ir ražoti Čehijā.

Līdz 2028.gadam vietējo pārtikas produktu proporciju lielajos veikalos plānots palielināt līdz 73%.

Kvotas attieksies vienīgi uz tām pārtikas precēm, kas var tikt saražotas Čehijā.

Ideja par šādām kvotām pieder galēji labējai partijai "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), un tā ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, jo Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus noteikumi paredz brīvu preču un pakalpojumu kustību visās 27 bloka valstīs.

Tomēr sagaidāms, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans likuma labojumus parakstīs.

Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija gatavos "Ziemassvētku paketi" ar ierosinājumiem bloka reformēšanai, kuras mērķis ir pārliecināt šaubīgos par nepieciešamajām pārmaiņām ES.

Ideja par "Ziemassvētku paketi" izskanējusi pēc tam, kad ES prezidējošā valsts vasarā nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu par ES reformām. Kā atzinis Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks, aptaujas rezultāti rāda, ka nacionālās valdības pašlaik nav īpaši labvēlīgi noskaņotas pret pārmaiņām.

"Piemēram, Skandināvijas valstis nav gatavas pārskatīt ES līgumus," norādījis Beks.

Iepriekšējās reformas ES veiktas 2009.gadā ar Lisabonas līgumu. Prasības pēc reformām pieaugušas kopš februāra, kad Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā un vairākas valdības kritizēja ES gauso lēmumu pieņemšanu par sankcijām pret Maskavu, ko bremzēja nepieciešamība panākt vienprātību.

Trešdien Prāgas ielās izgājuši tūkstoši čehu, lai protestētu pret augstajām enerģijas cenām.

28.septembris, kad tiek svinēta Čehijā Valstiskuma diena, ir brīvdiena, un dažādas labējo un kreiso ekstrēmistu partijas un organizācijas, kā arī citi margināļi, tajā skaitā komunisti, atkal sarīkojuši protesta demonstrāciju, līdzīgu tai, kas tika rīkota septembra sākumā un kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Protesta akcijas oficiālie rīkotāji ir apvienība "Čehijas Republika pirmajā vietā!", kas iestājas pret valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pieprasa, lai Čehija pasludinātu sevi par neitrālu valsti.

Virs demonstrantu galvām, kas pulcējušies vienā no Prāgas galvenajiem laukumiem, plīvo neskaitāmi Čehijas karogi, un uz viņu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā: "Izbeidziet komēdiju!"

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Arī Čehija pieprasa izņēmuma statusu Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā Krievijas naftas embargo ievērošanā, trešdien pēc valdības sēdes paziņoja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Čehija atbalsta sankcijas pret Krieviju, tomēr tai nevajadzētu ciest lielākus zaudējumus nekā cieš Krievija, teica premjers.

Viņš aicināja valstij dot divus vai trīs gadus laika alternatīvu gāzesvadu maršrutu izveidei. Vienlaikus Fiala norādīja, ka pašlaik Čehija ir gatava atbalstīt sankciju paketi.

"Mums par šo jautājumu ir plašas sarunas ar citām Eiropas valstīm," atzina Čehijas premjers.

Pērn puse no Čehijas patērētajiem 6,8 miljoniem tonnu naftas tika ievesti no Krievijas, liecina Čehijas nacionālā statistikas dienesta dati. Pēdējos gados gan Krievijas naftas īpatsvars Čehijā ir sarucis, piemēram, 2009.gadā Krievijas nafta veidoja 70% Čehijas patēriņa.

Inflācijas un Euribor likmes kāpums dažādi ietekmējis Eiropas valstu kredītu tirgu, kamēr dažviet kreditēšana pērn būtiski sabremzējās, citviet aizdevumu apmērs auga.

Latvijā pagājušā gada pēdējā ceturksnī patēriņa kredītu skaits palielinājies par 6,7 %, tikmēr izsniegto hipotekāro kredītu apjoms samazinājies par 9,9 % salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2022. gadā, liecina “Kredītinformācijas Biroja” dati.

Polijā hipotekārā kreditēšana aug trīskārtīgi

Pagājušā gada beigās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kreditēšanas dinamika bijusi ļoti atšķirīga. Piemēram, Čehijā un Rumānijā izsniegto kredītu apjoms būtiski audzis – patēriņa kredīti attiecīgi par 62,7 % un 38,5 %, bet hipotekārie kredīti par 44,1 % un 28,5 %, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Tas liecina par spēcīgu pieprasījumu un labvēlīgiem kreditēšanas nosacījumiem šajās valstīs. Savukārt Polijā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms audzis pat trīskārtīgi, jo valsts uzsāka subsīdiju programmu pirmā mājokļa iegādei. Tikmēr Austrija un Nīderlande saskārās ar būtisku kreditēšanas tirgus samazinājumu, liecina “Kredītinformāciju biroju asociācijas” (ACCIS) apkopotā informācija.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus, liecina Čehijas sabiedriskā radio žurnālistu iegūtā informācija.

Bijušie «Huawei» darbinieki un anonīmi avoti Čehijas izlūkošanas dienestos radio pētnieciskā raidījuma «Radiožurnal» žurnālistiem pastāstījuši, ka lietišķo tikšanos laikā vākta informācija un vēlāk tā ievadīta centrālajā datubāzē, kurai piekļūt var arī no «Huawei» galvenā biroja Ķīnā.

Divi bijušie «Huawei» vadības Čehijā darbinieki nesen anonīmās intervijās Čehijas sabiedriskajam radio atklājuši, ka viņiem «Huawei» iekšējā datubāzē bijis jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīga informācija par klientiem, piemēram, bērnu skaits un intereses, kā arī personas finansiālā situācija.

«Piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta šajā klientu attiecību pārvaldes sistēmā, var pārvaldīt tikai no galvenā biroja Ķīnā. Ir ļoti grūti atklāt un pierādīt, kuram bijusi piekļuve šiem datiem un kādam mērķim tā izmantota,» sacījis viens no bijušajiem «Huawei» vadības Čehijā darbiniekiem.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.