Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien lēma valdība.

Līdz šim par nepamatotu izsaukumu maksa bija 40,14 eiro, bet turpmāk par šādu «pakalpojumu» būs jāmaksā 56,56 eiro, kas ir vidēji par 40% vairāk. Tāpat no 93,91 eiro līdz 133,39 eiro palielināta cena par brigādes izsaukumu pie ārzemnieka, kurš nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī palielinātas pārējo NMPD maksas pakalpojumu cenas.

Veselības ministrija (VM) piebilda, ka izmaiņas attiecas uz nelielu daļu NMPD sniegto pakalpojumu. Piemēram, patlaban vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kurās nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. «Vēršam uzmanību - šādos gadījumos dispečers par samaksu informē zvanītāju jau pa tālruni izsaukuma pieteikšanas laikā. Izņēmums var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu,» atzīmēja VM.

Ārkārtas situācijai, kuru Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ir izsludinājis Rīgas reģionā saistībā ar speciālistu trūkumu, navajadzēja būt pārsteigumam Veselības ministrijai.

Jau šā gada februārī intervijā DB NMPD direktore Liene Cipule norāda: «Ja visi strādātu tikai vienu slodzi, mums būtu 240 vakances. Pašlaik darbinieki vēl joprojām strādā normālo pagarināto darba laiku.» Tajā pašā intervijā arī direktore uzsver, ka Rīgā ir lielas problēmas ar brigāžu nokomplektēšanu. Līdz ar to veselības ministres Andas Čakšas skepsei par ārkārtas situācijas izsludināšanu nav pamata. Protams, tādas lietas nevar patikt nevienam ministram, taču, ja kāda problēma ilgstoši nav risināta, tā vienā brīdī samilst tiktāl, ka vienkārši pārsprāgst. NMPD tieši tā notika, un Rīgas reģionā šī masveida uzsprāgšana rezultējās ar vairāku darbinieku atlūgumiem. L. Cipule arī paudusi, ka mediķu atalgojuma jautājums joprojām nav atrisināts, jo, šīs valdības skatījumā, tas jārisina jaunajai valdībai.

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Lai slimnīcā droši varētu nogādāt "Covid-19" pacientus ar ļoti smagiem saslimšanas simptomiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) iegādājies īpašu aprīkojumu - kapsulai līdzīgu mobilu izolācijas sistēmu, kurā transportēšanas laikā tiek ievietots pacients, informē NMPD.

Kapsulas iekārta tiks izmantota tajos gadījumos, kad "Covid-19" slimnieka veselības stāvoklis ir smags un, nodrošinot mākslīgo plaušu ventilāciju, steidzami nepieciešama pacienta pārvešana uz augstāka līmeņa slimnīcu specializētas medicīniskās palīdzības saņemšanai.

Pacienta transportēšanu šādos gadījumos veiks gan NMPD Specializētās medicīnas centra reanimācijas brigāde, kuras mediķi ikdienā sniedz palīdzību jau slimnīcās esošiem pacientiem visā Latvijā, gan arī NMPD Rīgas reģionālā centra ārsta speciālista brigāde, kas savukārt parasti dodas palīgā citām brigādēm uz viskritiskākajiem izsaukumiem, piemēram, smagiem ceļu satiksmes negadījumiem un situācijām, kad cilvēka dzīvības glābšanai jāveic atdzīvināšanas pasākumi vai citas sarežģītas manipulācijas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Ņemot vērā prognozējamos sastrēgumus pēc satiksmes plūsmas pārorganizēšanas Rīgā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina iedzīvotājus vienkāršākās situācijās pēc medicīniskās palīdzības vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē.

Palielināta satiksmes intensitāte un sastrēgumi var būtiski ietekmēt NMPD spēju operatīvi reaģēt uz izsaukumiem – nepieciešams ilgāks laiks, kurā brigāde var ierasties notikuma vietā un pacientu nogādāt slimnīcā. NMPD direktore Liene Cipule uzsver: «Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem, esam pārplānojuši atsevišķu brigāžu izvietojumu Rīgā un situāciju nepārtraukti uzraugām, šobrīd ar to tiekam galā. Taču, lai mazinātu riskus, turpmāk stingrāk šķirosim saņemtos zvanus uz ārkārtas tālruni 113.»

Rīgā diennaktī NMPD brigādes saņem ap 400 izsaukumu, taču pusē no tiem konstatē, ka pacientiem medicīniskā palīdzība bija jāsaņem, pašiem vēršoties pie sava ģimenes ārsta, dežūrārsta vai tuvākajā ārstniecības iestādē. Visbiežāk šādas situācijas saistītas ar vīrusu saslimšanu, kas norit ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, tāpat arī hronisku slimību norisi vai veģetatīvo distoniju gados jaunākiem cilvēkiem, kā arī sīkākas traumu (roku traumas, sasitumi, mežģījumi, nelielas brūces).

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas saistīts ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu NMPD.

Kā šodien žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek «masveida mediķu aizplūšana», kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Pēc Cipules teiktā, patlaban atlūgumi pieņemti no 15 darbiniekiem, tomēr ir saņemti vēl vairāki iesniegumi, par kuriem vēl notiks sarunas ar attiecīgajiem darbiniekiem.

Cipule sacīja, ka radusies situācija neatspoguļo tikai situāciju NMPD, tā atspoguļo situāciju visā veselības aprūpes nozarē, ko visvairāk izjūt tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji.

NMDP direktore uzsvēra, ka dienesta mediķu atalgojums zems ir ne tikai salīdzinot ar atalgojumu nozarē, bet arī skatoties uz visu Latviju kopumā. Cipule norādīja, ka dienesta mediķi pauduši, ka pēc NMPD pamešanas plāno doties strādāt uz lielveikalu «Maxima» vai uz degvielas uzpildes stacijām, proti, viņi plāno pamest veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu».

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Lai kritiskās situācijās mediķi ātrāk nokļūtu pie pacientiem, no 16.septembra Varakļānu novada Murmastienē dežurēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigāde. Murmastiene ir jau piektais jaunizveidotais brigāžu punkts, kas darbu sācis šogad.

«Jaunjelgava, Dricāni, Pāvilosta, Sinole un nu arī Murmastiene – šogad katrā Latvijas novadā dienests ir izveidojis jaunus brigāžu punktus. Mēs pietuvinām brigādes iedzīvotājiem, jo vēlamies panākt, lai dzīvībai bīstamās situācijās iedzīvotāji arī mazāk apdzīvotās vietās palīdzību saņemtu ātrāk. Šo esam izvirzījuši kā vienu no svarīgiem dienesta stratēģiskajiem mērķiem – tuvāka un ātrāka neatliekamā palīdzība,» norāda NMPD direktore Liene Cipule.

Lai uzlabotu reaģētspēju un operativitāti, dienests plāno tuvāko gadu laikā palielināt dežurējošo brigāžu skaitu un uzlabot to izvietojuma tīklu. Arī šogad jaunatvērtajos punktos strādā brigādes, kas ir izveidotas papildus jau esošajām. Kā nosaka nupat dienestā izveidotā pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija, visupirms jaunas brigādes tiks veidotas tur, kur mediķiem līdz izsaukuma vietai nākas mērot lielus attālumus, nav atbilstošas ceļu infrastruktūras vai ir citi apstākļi, kas ietekmē savlaicīgu ierašanos izsaukumos.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts, kas aktualizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī precizēs sniegto pakalpojumu klāstu, informē Veselības ministrija.

NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā, kā arī papildus sniedz maksas pakalpojumus, kā piemēram, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību masu pasākumos, nodrošina plānveida medicīnisko transportēšanu, veic ārstniecības personu apmācību, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

NMPD sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas vairākus gadus un ir balstītas uz 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem. Pērn NMPD veicis pakalpojumu izcenojumu aktualizēšanu atbilstoši faktiskajām cenām un secināts, ka tās ir palielinājušās par 37,7%, savukārt atalgojums palielinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2012.gadā aprēķināto cenu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centrs "Imanta", kas ir viens no lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, ieguvis jaunas un plašas telpas.

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālam atbalstam, ir uzcelta piebūve, kurā atrodas mediķiem un autovadītājiem nepieciešamās darba telpas un vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Celtniecības darbi sākās pagājušā gada vasarā, kad ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Civilās sadarbības programmas ietvaros šim mērķim tika novirzīti 698 000 ASV dolāru jeb vairāk nekā pusmiljons eiro.

Būvniecības darbus veica Latvijas uzņēmums SIA “Abora”, bet pašu projektu pārraudzīja ASV armijas Inženieru korpuss.

Projekta ietvaros izbūvēta gandrīz 300 kvadrātmetrus plaša piebūve un jaunās telpas ir pielāgotas 24h režīmā dežurējoša personāla darba specifikai un vajadzībām. Izveidota operatīvā medicīniskā transporta apkopes zona, aprīkojuma un inventāra mazgātava, saimniecības un mācību telpas, kā arī ģērbtuves brigāžu darba vajadzībām.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) ir sākts darbs pie iepirkuma dokumentācijas gatavošanas, lai nākamajā gadā pabeigtu pretendentu atlasi kopumā 105 operatīvo transportlīdzekļu iegādei, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Par piešķirtajiem līdzekļiem plānots iegādāties ne tikai 105 operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, bet arī tajos nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu dzīvību glābšanai. Operatīvo transportlīdzekļu iegāde un autoparka atjaunošana ir ļoti svarīga, lai saglabātu dienesta augsto reaģētspēju izsaukumos, skaidroja NMPD.

Pēc dienesta vadības paustā, jo vecāki ir auto un ar lielākiem nobraukumiem, jo biežāk tiem rodas tehniskas problēmas un palielās arī pēkšņu bojājumu risks, kas var kavēt operatīvu reaģēšanu uz izsaukumiem un savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientiem ikdienā un ārkārtas situācijās. Šādu operatīvo transportlīdzekļu uzturēšana darba kārtībā prasa arī apjomīgus remontus un ievērojamus budžeta līdzekļus. Transportlīdzekļu iegādei NMPD ir piešķirts finansējums kopumā 16,4 miljonu eiro apmērā.

Pateicoties ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā finansiālajam atbalstam, uzsākti celtniecības darbi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu atbalsta centra paplašināšanai Imantā.

Projekta ietvaros tiek celta piebūve esošai ēkai, kurā atradīsies brigāžu mediķu un autovadītāju darbam nepieciešamās telpas, kā arī vieta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu apkopei.

Būvniecības darbus veic Latvijas uzņēmums SIA "Abora" un projektu pārrauga ASV armijas Inženieru korpuss.

NMPD brigāžu atbalsta centrs "Imanta" ir viens no vecākajiem un lielākajiem brigāžu atbalsta centriem Rīgā, kas nodrošina 17 mediķu brigāžu darbu, kuras pagājušajā gadā devās uz vairāk nekā 50 000 izsaukumiem. "Imantas" brigāžu pamatdarbības teritorija ir Pārdaugava, Bolderāja, Ziepniekkalns, arī Piņķi, Ķekava un Olaine, kur kopumā dzīvo gandrīz 270 000 iedzīvotāju.

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.