Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog, kas aprīkoti ar GoPro kameru, sākuši ceļu pie saviem pasūtītājiem Vjetnamā, Āfrikā, Jaunzēlandē, Eiropā. Tikmēr idejas autori jau ir iezīmējuši vīziju, kādam jāizskatās AirDog 2, pastāstīja AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Pirmos klientiem paredzētos lidaparātus AirDog ceturtdien prezentēja Lucavsalā. Drona spējas demonstrēja Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

AirDog attīstībā kopumā līdz šim ieguldīti 3,5 miljoni eiro. Investīcijas piesaistītas gan pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter, gan strādājot ar riska kapitālu.

Eiropā šāda lidaparāta cena ir aptuveni 1700 eiro, pastāstīja E.Rozentāls. Pašlaik AirDog iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, piegāde notiek aptuveni 90 dienu laikā. Bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, vispirms ASV. Interesei par AirDog izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs. Līdz gada beigām uzņēmums plāno piegādāt gan vairāk nekā 1100 produktus, kuri iegādāti iepriekšpārdošanā Kickstarter, gan tos, kuri pārdoti pēc šīs kampaņas.

Vienu no Latvijas startup veiksmes stāstiem, bezpilota lidaparātu ražotāju "AirDog", iegādājies viens no lielākajiem ASV gudro māju drošības risinājumu izstrādātājiem "Alarm.com".

"Nasdaq" biržā kotētais uzņēmums ar "AirDog" iegādi plāno sekmēt robotikas izpēti un attīstību "Alarm.com" viedajām mājām un biznesa tehnoloģijām un veicināt kompānijas starptautisko izaugsmi, tajā skaitā Baltijas valstīs.

Darījuma summu puses neatklāj.

"Mūsdienu mainīgajā un strauji progresējošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā robotika ir nozare, kurā nepieciešama daudzpusīga pieeja problēmu risināšanā," norāda "AirDog" līdzdibinātājs un izpilddirektors Agris Ķipurs. "Plecu pie pleca mēs sadarbojamies visās jomās, ko apvieno robotika, lai ikdienas problēmām kopīgi izstrādātu nākamās paaudzes risinājumus. Spēku apvienošana ar "Alarm.com" ir iespēja paplašināt mūsu inženieru komandu un pilnībā izmantot tās radošo potenciālu."

Bezpilota lidaparāta AirDog komandai ir handikaps pār citiem dronu nozares spēlētājiem, un viņi to izmantos, aģentūrai LETA sacīja viens no AirDog investoriem, fonda FlyCap valdes loceklis Jānis Liepiņš.

Kā stāstīja Liepiņš, FlyCap par AirDog zinājuši un interesējušies vēl pirms Kickstarter kampaņas, bet investēt nolemts vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka produkts cilvēkiem patīk. «Zinājām un interesējāmies par AirDog vēl pirms Kickstarter, bet pēc Kickstarter par viņiem interesējās visi,» stāsta Liepiņš. «Līdz ar to arī mums likās interesanti «iestartēt» brīdī, kad ir jau kāds, kurš noticējis.»

Runājot par citām AirDog kvalitātēm, Liepiņš minēja uzņēmuma komandu. «Noteikti patika komanda, kas bija ļoti aktīva un godam pārstāvēja arī starptautiskajā arēnā. Viņi ir ļoti profesionāli,» turpina Liepiņš. «Un arī produkts, jo produkts izceļas uz vispārējā dronu piedāvājuma, un ir ļoti labi «nomārketēts».»

Šā gada martā Eiropas Komisija Nīderlandē rīko gadskārtējo Eiropas start-up uzņēmumu forumu Ideas from Europe, kurā katru ES dalībvalsti pārstāvēs viens uzņēmums, prezentējot inovatīvu biznesa ideju, pie kuras īstenošanas tas strādā. Ekonomikas ministrija aicinājusi bezpilota lidaparātu ražotāju Airdog pārstāvēt Latviju šajā lielākajā Eiropas jauno uzņēmumu pasākumā.

No visiem prestižā foruma Ideas from Europe dalībniekiem 11 tiks pārstāvēti noslēguma konferencē TEDxBinnenhof, kas notiks šā gada 31.martā Nīderlandē. Latvijas sabiedrībai ir iespēja foruma interneta vietnē nobalsot par AirDog un līdz ar to palīdzēt nodrošināt, ka šo Latvijas uzņēmējdarbības veiksmes stāstu dzird visā Eiropā.

Informācija par TEDxBinnenhof atrodama pasākuma interneta vietnē tedxbinnenhof.lv, un nobalsot par Latvijas pārstāvi Jāni Spoģi, SIA Airdog līdzdibinātāju, var http://tedxbinnenhof.com/team/latvia-janis-spogis/ Balsošana notiks līdz 7.februārim. Lai AirDog stāsts izskanētu TEDxBinnenhof, nepieciešams aptuveni 20 000 balsu.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas gatavojas ražot bezpilota lidaparātus Airdog, kolektīvās finansēšanas vietnē Kickstarter ir savācis jau vairākus miljonus ASV dolāru, tomēr pagaidām to piegāde interesentiem vēl nav uzsākta, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latviju pērn pāršalca ziņa, ka Latvijas uzņēmēji radījuši bezpilota lidaparātu AirDog, kas spēj autonomi sekot un reizē filmēt sportistus vai jebkuru citu objektu. Finansēšanas vietnē Kickstarter AirDog atrada daudz atbalstītāju. Sākotnēji bija plānots savākt 200 000 ASV dolāru, taču līdz ar solījumu, ka pirmo AirDog piegāde sāksies jau 2014. gada novembrī, īsā laikā šī ideja spēja piesaistīt vienu miljonu ASV dolāru.

Lai gan šā gada martā SIA Helico Aerospace Industries jau bija piesaistījusi 2 miljonus ASV dolāru lielas papildu investīcijas, pagaidām AirDog piegāde pircējiem nav sākusies. Uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds sacījis, ka lidaparātu piegāde klientiem tiks uzsākta šā gada augusta beigās.

Patlaban AirDog klientiem nosūtījis jau vairāk nekā 1000 produktu, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Kopējais produktu skaits, kas ir pasūtīts, pārsniedz 2000, tādējādi pirmspārdošanas posmā piesaistot vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru.

«Biznesa sākumā bijām grupa ar jauniem uzņēmējiem,» viņš stāsta par biznesa uzsākšanu. Sākotnēji bija grūti atrast kādu riska kapitāla naudu, tādēļ bija jāmeklē citi veidi, kā piesaistīt naudu, taču iesaistījāmies crowdfunding kampaņā Kickstarter, kas piesaistīja 1,3 miljonu eiro. Kampaņā prezentējām konceptu, tad izveidojām prototipu un izsūtījām pirmos modeļus. 2015.gada martā piesaistījām 2,5 miljonu dolāru investīcijas,» par uzņēmuma attīstību stāstīja A. Ķipurs.

2015.gada oktobrī kompānija nosūtījusi pirmos produktus klientiem, pēc testēšanas saņēmusi tūkstošiem atsauksmju, kā rezultātā produkts uzlabots, līdz produkta radītāji uzskatīja, ka to var tirgot mazumtirdzniecībā. Jūnijā uzņēmums uzsācis mazumtirdzniecību deviņās pasaules valstīs un pārdošanas apjomi pārspēj ražošanas kapacitāti, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Latvijas uzņēmuma SIA Airdog izstrādātie bezpilota lidaparāti sākuši ceļu pie saviem pirmajiem pircējiem.

Kā un kur top AirDog lidaparāti, kas autonomi seko sportistiem un filmē ar GoPro kameru, kāds ir to ražošanas cikls, kā veicies ar pirmo partiju ražošanu un izsūtīšanu, kādas ir pirmās atsauksmes no klientiem, kā arī, kādi ir uzņēmuma lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni – AirDog komanda sola atklāt šo ceturtdien, 15.oktobrī.

Tā kā SIA AirDog apvieno inženieru, uzņēmēju, aviācijas un programmēšanas ekspertu komandu, kurus vieno un aizrauj aktīvs dzīvesveids un ekstrēmie sporta veidi, arī AirDog demonstrēšanai talkā nāks viens no Latvijas labākajiem ekstrēmo sporta veidu pārstāvjiem – Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter sākta kampaņa, kuras mērķis ir savākt 250 000 ASV dolāru (219 010 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina kampaņas mājaslapā pieejamā informācija.

Dažas dienas pēc kampaņas sākuma to ar 102 672 ASV dolāriem (89 944 eiro) atbalstījis 101 cilvēks. Kampaņa ilgs līdz 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu kura piegāde, saskaņā ar plānu, sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

Kā ziņots, 2015.gada sākumā AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 tika atzīts par labāko robotu un ieguva otro vietu Best of CES Awards 2015 balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, kuru vadīja Seraph Group, piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

Jaunajā «Ventspils Elektronikas centra» ēkā trešdien atklāta Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas «HansaMatrix» rūpnīca. Tajā grupas uzņēmums «Ventspils elektronikas fabrika» ražos tādus inovatīvus produktus, kā Lightspace telpisko attēlu displeju elementus, globālā mērogā atpazīstamību guvušos kompānijas «Helico Aerospace Industries» izstrādātos bezpilota lidaparātus AirDog un starptautisko tirgu iekarojušos kompānijas «Mikrotīkls» datu maršrutētājus, teikts paziņojumā medijiem.

Uzbūvējot jauno elektronikas centra ēku, uzņēmums iegūst papildus 3500 kvadrātmetrus augstas kvalitātes ražošanas platības un komfortablas telpas darbiniekiem. Papildus tam «HansaMatrix» jaunas ražošanas līnijas izveidē investējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Būtiska daļa no finansējuma nodrošināta no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās ES Struktūrfondu Augstas pievienotās vērtības (APV) programmas. Pusmiljonu eiro kredītu jaunu ražošanas iekārtu iegādei izsniedza banka «Citadele».

2014.gadā Ventspils rūpnīcā tika nodarbināti 90 darbinieki un saražota «HansaMatrix» produkcija 2,1 miljona eiro vērtībā. Līdz ar rūpnīcas paplašināšanos paredzēts darbinieku skaitu palielināt līdz aptuveni 130 un saražotās produkcijas apjomu vismaz divkāršot.

A/s HansaMatrix jau no pirmā kursa praksē apmāca Ogres un Ventspils tehnikuma audzēkņus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s HansaMatrix galvenie darbības virzieni ir elektronisko, mehānisko un optisko sistēmu un to gala produktu izstrāde, projektēšana un ražošana.

Jaunajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspils elektronikas fabrikā tiek ražoti inovatīvi produkti, tostarp, piemēram, Lightspace telpisko attēlu displeja elementi, bezpilota lidaparāti AirDog un kompānijas Mikrotīkls datu maršrutētāji. Pērn saražoti vairāki simti AirDog, bet 2016. gadā plānots to skaitu būtiski palielināt.

«Ogres un Ventspils tehnikuma studenti jau no pirmā kursa apgūst praktiskās iemaņas uzņēmuma ražotnēs. No uzņēmuma puses tam tiek tērēti nozīmīgi cilvēku un materiālie resursi. Jauniešu atsauksmes par šāda veida apmācību ir ļoti pozitīvas. Viņi ātrāk un vieglāk iekļausies darba tirgū,» secina a/s HansaMatrix viceprezidents Alvis Vagulis.

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Neskatoties uz nestabilo ekonomisko gaisotni, kas vērojama daudzviet pasaulē, sadzīves elektropreču bizness saglabā augšupeju, secināms Eiropā lielākajā plaša patēriņa elektronikas izstādē IFA, kas šonedēļ norit Berlīnē. Turklāt globālā tirgus pieaugumu nozares pārstāvji šogad prognozē 14% apjomā, bet viedtālruņu tirgus apjoma pieaugums sasniegšot pat 41%, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tirgus attīstību nosaka nozares dominējošie spēlētāji, un viens no tādiem ir Samsung. Vairāk nekā puse Eiropā pārdoto viedtālruņu nāk no šā dienvidkorejiešu ražotāja. Turklāt Samsung ir arī Eiropā lielākais televizoru pārdevējs. IFA mediju pasākumos uzņēmuma runas vīri, izklāstot piecu gadu nākotnes vīziju, pievērsās tā dēvētajam lietu internetam un ar to saistītajai tā sauktās Viedās mājas, kurā savā starpā sazinās dažādas elektroierīces, tematikai. Ja ir produkts vai lieta un ir internets, tad atliek tikai domāt, kā šīs lietas padarīt vadāmas un sasaistāmas, izmantojot interneta iespējas.

Izstādē Samsung prezentēja savu pirmo Viedās mājas produktu līniju. Pirms gada dienvidkorejieši nopirka amerikāņu uzņēmumu SmartThings, kas, līdzīgi kā Latvijas AirDog, sāka ar naudas vākšanas kampaņu (nauda bija nepieciešama dažādu Viedās mājas elementu ražošanai) interneta platformā Kickstarter 2012. gadā. Savukārt 2014. gadā dienvidkorejiešu gigants amerikāņu Viedās mājas aprīkojumu jau pārpirka par 200 miljoniem ASV dolāru ( 179,18 miljoni eiro).

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

SIA Hanzas Elektronika piesaistījusi FlyCap riska kapitāla fonda investīcijas 600 tūkstošu eiro apmērā, informē fonda pārstāvji.

SIA Hanzas Elektronika tehnoloģiski ir viens no trim modernākajiem elektronikas ražošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēdējos piecos gadus uzņēmuma pārdošanas apjoms stabili aug un paredzams, ka šī gada apgrozījums būs virs 12 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums bija 10,7 miljoni eiro.

Uzņēmuma straujais apjoma pieaugums saistīts ar esošo klientu, tai skaitā Microtīkls, produktu ražošanas piegaumu pēdējā gada laikā, ka arī jaunu klientu produktu, kā, piemēram AirDog, ražošanas uzsākšanu, kuru pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams kapitāls jaunām iekārtām un apgrozāmie līdzekļi.

Ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanu tiek apliecināts, ka šī joma ir valstiski svarīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunuzņēmums jeb startup ir kompānija, kas mērķē uz globālu biznesu, un tā fokuss ir attīstīt uzņēmējdarbību starptautiskā mērogā. Tam svarīgs ir īpašs regulējums. Pirmais solis startup ekosistēmas attīstībā ir teju kā pieņemtais likums, bet turpmākajos plānos ir vienkāršot uzņēmuma likvidācijas procesu, ieviest iespēju uzņēmuma darbiniekiem tikt pie SIA kapitāldaļām utt., DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Fragments no intervijas

Kāds ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma mērķis?

Bija Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas, manuprāt, bija labs. Veidojot mikrouzņēmumu nodokļa likumu, bija doma aktivizēt cilvēkus iesaistīties biznesā, bet atsevišķas lietas padarīja to izmantojamu nodokļu shēmā. Tā lielais pluss bija tas, ka bija zināms, kas tur nestrādā. To labi izmantojuši igauņi, faktiski nokopējot to, kas strādā, un atmetot to, kas nestrādā. Strādājot pie idejām, ko darīt ar mikrouzņēmumu likumu, noskaidrojās, ka uzņēmējdarbības uzsācēji ir divas lielas grupas, kas kardināli atšķiras. Viena daļa no tiem ir pavisam nelieli uzņēmēji, kam pašiem nodarboties ar grāmatvedību un maksāt nodokļus ir pārāk dārgi, un arī iekasēt nodokļus no viņiem VID ir neefektīvi – izmaksas ir lielākas nekā iekasētie nodokļi. Tie ir dzīvesstila uzņēmēji – nelieli uzņēmēji, kas nodarbina sevi un vēl dažus cilvēkus. Uzņēmums parasti cenšas pēc iespējas ātrāk nonākt tirgū un lēnā garā augt. Klasisks piemērs ir frizētava laukos vai sukāžu ražotājs. Uzņēmuma izmaksas mainās proporcionāli pārdošana apjomiem – sākumā ir mazi ienākumi un izdevumi, bet pakāpeniski rodas vajadzība investēt iekārtās, iekarot jaunus tirgus utt. Peļņa aug, bet proporcionāli pārdošanas apjomam. Šiem uzņēmējiem pirmajā gadā nonākt pie pārdošanas ir grūti, tāpēc visa nauda, kas samaksāta nodokļos, tiek izvilkta no savas kabatas. Šo naudu labāk būtu ieguldīt attīstībā. Pirmais gads parasti nav kritisks valstij, bet ir kritisks uzņēmējam. Nākamā gada jūnijā tiks piedāvāti risinājumi tieši šiem uzņēmējiem.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.