Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter savākti nepieciešamie 250 000 ASV dolāru (213 000 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina informācija Kickstarter mājaslapā.

Ceturtdienas rītā bija savākti 258 994 dolāri (220 000 eiro). Plānots, ka kampaņa ilgs līdz rītdienai, 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu, kura piegāde saskaņā ar plānu sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākta pūļa finansējuma piesaiste jauna Airdog modeļa attīstīšanai

No šodienas uzsākta pašmāju uzņēmuma AirDog jaunākā bezpilota lidaparāta ADII jeb AirDog 2 tirdzniecība. Līdz 29. oktobrim iepriekšpārdošanā un arī pēc preču nonākšanas veikalā jaunāko latviešu radīto drona modeli Baltijas tirgū varēs iegādāties tikai interneta veikalā lattelecomveikals.lv, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Turpinot attīstīt Latvijā radīto dronu, AirDog izveidojis tehnoloģiski vēl spēcīgāku lidojošo kameru – ADII. Jaunajā modelī ieviesti vairāki uzlabojumi, lai piedāvātu dronu bezceļu riteņbraukšanas, slēpošanas, motociklu ekspedīciju un citu aktīvās atpūtas piedzīvojumu iemūžināšanai.

Jaunajā dronā iestrādāta 3D lidojuma ceļa noteikšanas funkcija, kas ļauj noteikt tā virzīšanās trajektoriju un tādejādi iepriekš paredzēt, no kādiem šķēršļiem lidaparātam būs jāizvairās. Ir uzlabots akumulatora darbības ilgums, un piedāvājumā ir video režīms, kas ļauj filmēt ne tikai darbību, bet arī gleznainus apkārtnes skatus. Tāpat kā pirmais AirDog drons, arī ADII ir pilotējams ar vadības aproci, kas lietotājam filmēšanas laikā nodrošina neierobežotas iespējas pilnīgai kustību brīvībai gan aktivitātēs uz sauszemes, gan ūdenī. Kā norāda tā ražotāji, šobrīd ADII dronam tirgū analogu konkurentu nav.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog, kas aprīkoti ar GoPro kameru, sākuši ceļu pie saviem pasūtītājiem Vjetnamā, Āfrikā, Jaunzēlandē, Eiropā. Tikmēr idejas autori jau ir iezīmējuši vīziju, kādam jāizskatās AirDog 2, pastāstīja AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Pirmos klientiem paredzētos lidaparātus AirDog ceturtdien prezentēja Lucavsalā. Drona spējas demonstrēja Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

AirDog attīstībā kopumā līdz šim ieguldīti 3,5 miljoni eiro. Investīcijas piesaistītas gan pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter, gan strādājot ar riska kapitālu.

Eiropā šāda lidaparāta cena ir aptuveni 1700 eiro, pastāstīja E.Rozentāls. Pašlaik AirDog iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, piegāde notiek aptuveni 90 dienu laikā. Bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, vispirms ASV. Interesei par AirDog izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs. Līdz gada beigām uzņēmums plāno piegādāt gan vairāk nekā 1100 produktus, kuri iegādāti iepriekšpārdošanā Kickstarter, gan tos, kuri pārdoti pēc šīs kampaņas.

Vienu no Latvijas startup veiksmes stāstiem, bezpilota lidaparātu ražotāju "AirDog", iegādājies viens no lielākajiem ASV gudro māju drošības risinājumu izstrādātājiem "Alarm.com".

"Nasdaq" biržā kotētais uzņēmums ar "AirDog" iegādi plāno sekmēt robotikas izpēti un attīstību "Alarm.com" viedajām mājām un biznesa tehnoloģijām un veicināt kompānijas starptautisko izaugsmi, tajā skaitā Baltijas valstīs.

Darījuma summu puses neatklāj.

"Mūsdienu mainīgajā un strauji progresējošajā informācijas tehnoloģiju laikmetā robotika ir nozare, kurā nepieciešama daudzpusīga pieeja problēmu risināšanā," norāda "AirDog" līdzdibinātājs un izpilddirektors Agris Ķipurs. "Plecu pie pleca mēs sadarbojamies visās jomās, ko apvieno robotika, lai ikdienas problēmām kopīgi izstrādātu nākamās paaudzes risinājumus. Spēku apvienošana ar "Alarm.com" ir iespēja paplašināt mūsu inženieru komandu un pilnībā izmantot tās radošo potenciālu."

Bezpilota lidaparāta AirDog komandai ir handikaps pār citiem dronu nozares spēlētājiem, un viņi to izmantos, aģentūrai LETA sacīja viens no AirDog investoriem, fonda FlyCap valdes loceklis Jānis Liepiņš.

Kā stāstīja Liepiņš, FlyCap par AirDog zinājuši un interesējušies vēl pirms Kickstarter kampaņas, bet investēt nolemts vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka produkts cilvēkiem patīk. «Zinājām un interesējāmies par AirDog vēl pirms Kickstarter, bet pēc Kickstarter par viņiem interesējās visi,» stāsta Liepiņš. «Līdz ar to arī mums likās interesanti «iestartēt» brīdī, kad ir jau kāds, kurš noticējis.»

Runājot par citām AirDog kvalitātēm, Liepiņš minēja uzņēmuma komandu. «Noteikti patika komanda, kas bija ļoti aktīva un godam pārstāvēja arī starptautiskajā arēnā. Viņi ir ļoti profesionāli,» turpina Liepiņš. «Un arī produkts, jo produkts izceļas uz vispārējā dronu piedāvājuma, un ir ļoti labi «nomārketēts».»

28 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju.

Jaunās organizācijas mērķi ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, savienot to ar pārējo pasauli, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī esot pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Oficiāli atklāta Latvijas start-up uzņēmumu asociācija.

30 Latvijas start-up uzņēmumu komūnas dalībnieki ir apvienojušies un oficiāli izveidojuši nevalstisko organizāciju - Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija. Tās mērķis ir attīstīt Latvijas start-up uzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses un sekmēt savstarpējo cieņu un sadarbību start-up uzņēmumu starpā.

Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad pārstāvji no tehnoloģijās balstītajiem start-up uzņēmumiem, no start-up uzņēmumu kopā strādāšanas telpām, akseleratoriem un citiem kopienas centriem, kā arī investori, riska kapitālisti, pieredzējušas privātpersonas, start-up nozari atbalstoši korporatīvie partneri un pakalpojumu sniedzēji ir sēdušies pie viena galda un apvienojušies vienā organizācijā ar kopīgiem mērķiem.

Latvijas uzņēmuma SIA Airdog izstrādātie bezpilota lidaparāti sākuši ceļu pie saviem pirmajiem pircējiem.

Kā un kur top AirDog lidaparāti, kas autonomi seko sportistiem un filmē ar GoPro kameru, kāds ir to ražošanas cikls, kā veicies ar pirmo partiju ražošanu un izsūtīšanu, kādas ir pirmās atsauksmes no klientiem, kā arī, kādi ir uzņēmuma lielākie izaicinājumi un nākotnes plāni – AirDog komanda sola atklāt šo ceturtdien, 15.oktobrī.

Tā kā SIA AirDog apvieno inženieru, uzņēmēju, aviācijas un programmēšanas ekspertu komandu, kurus vieno un aizrauj aktīvs dzīvesveids un ekstrēmie sporta veidi, arī AirDog demonstrēšanai talkā nāks viens no Latvijas labākajiem ekstrēmo sporta veidu pārstāvjiem – Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog patlaban ir ceļā pie beta testētājiem, kas atrodas ārpus ASV, ziņo kompānija.

Eksemplāri izsūtīti uz kompānijas loģistikas partneru izplatīšanas centru.

«Šis process ir aizņēmis vairāk laika nekā mēs vēlējāmies, un arī mūsu klienti gaida, līdz ar to mēs ar nepacietību gaidām, kādus piedzīvojumus mūsu klienti iemūžinās ar AirDog,» paziņojumā uzsver ražotāji.

Lai sāktu piegādes uz ASV nepieciešams sagaidīt FCC sertifikāciju.

Kā ziņots, šī gada sākumā AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 tika atzīts par labāko robotu un ieguva otro vietu Best of CES Awards 2015balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, ko vadīja Seraph Group, piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Pūļa finansējuma vietnē Kickstarter sākta kampaņa, kuras mērķis ir savākt 250 000 ASV dolāru (219 010 eiro) jauna bezpilota vadāmā lidaparāta AirDog modeļa ADII attīstīšanai, liecina kampaņas mājaslapā pieejamā informācija.

Dažas dienas pēc kampaņas sākuma to ar 102 672 ASV dolāriem (89 944 eiro) atbalstījis 101 cilvēks. Kampaņa ilgs līdz 11.augustam.

Kampaņas laikā jau pilnībā izmantots izdevīgākais piedāvājums par 999 ASV dolāriem (875 eiro) iegūt savā rīcībā vienu jaunā modeļa bezpilota lidaparātu kura piegāde, saskaņā ar plānu, sāksies uzreiz pēc kampaņas beigām.

Kā ziņots, 2015.gada sākumā AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru, pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē CES 2015 tika atzīts par labāko robotu un ieguva otro vietu Best of CES Awards 2015 balsojumā.

Tas ļāva projektam gūt lielu atpazīstamību un investīciju piesaistes kampaņā, kuru vadīja Seraph Group, piesaistīt investīcijas divu miljonu ASV dolāru (1,80 miljonu eiro) apmērā arī no tādiem uzņēmumiem kā IT-Farm Corporation, Base Ventures, FlyCap, Imprimatur Capital, kā arī no vairākām privātpersonām.

Patlaban AirDog klientiem nosūtījis jau vairāk nekā 1000 produktu, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Kopējais produktu skaits, kas ir pasūtīts, pārsniedz 2000, tādējādi pirmspārdošanas posmā piesaistot vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru.

«Biznesa sākumā bijām grupa ar jauniem uzņēmējiem,» viņš stāsta par biznesa uzsākšanu. Sākotnēji bija grūti atrast kādu riska kapitāla naudu, tādēļ bija jāmeklē citi veidi, kā piesaistīt naudu, taču iesaistījāmies crowdfunding kampaņā Kickstarter, kas piesaistīja 1,3 miljonu eiro. Kampaņā prezentējām konceptu, tad izveidojām prototipu un izsūtījām pirmos modeļus. 2015.gada martā piesaistījām 2,5 miljonu dolāru investīcijas,» par uzņēmuma attīstību stāstīja A. Ķipurs.

2015.gada oktobrī kompānija nosūtījusi pirmos produktus klientiem, pēc testēšanas saņēmusi tūkstošiem atsauksmju, kā rezultātā produkts uzlabots, līdz produkta radītāji uzskatīja, ka to var tirgot mazumtirdzniecībā. Jūnijā uzņēmums uzsācis mazumtirdzniecību deviņās pasaules valstīs un pārdošanas apjomi pārspēj ražošanas kapacitāti, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

AirDog sadarbībā ar citiem tehnoloģiju nozares uzņēmumiem patlaban izstrādā jaunus produktus, kas saistās ar dronu tehnoloģijām, tacu šobrīd uzņēmums nepārdod bezpilota lidaparātus, portālam DB pastāstīja kompānijas līdzdibinātājs Agris Ķipurs.

Šogad tirgum plānots piedāvāt jaunu produktu, taču pagaidām uzņēmums neatklāj, kādu tieši un ar kādiem partneriem kompānija sadarbojas, tiesa gan, viņš uzsvēra, ka galvenais kompānijas attīstības tirgus aizvien bija un ir ASV.

Pasaulē patlaban ir maz komandu, kas var komerciāli izdevīgi un lielos apjomos saražot bezpilota transportlīdzekļus, AirDog ir viena no šādām komandām, ir pārliecināts uzņēmējs. Kad AirDog pārdeva bezpilota lidaparātus, to cena bija 1548 eiro.

Uz DB jautājumu, kādā virzienā dosies dronu attīstība, viņš uzsvēra, ka bezpilota lidaparāti, pēc viņa domām, lielākoties tiks izmantoti grūti sasniedzamu vietu aizsniegšanai, piemēram, lai pilsētu iedzīvotāji varētu dronus izmantot ikdienas dzīvē, piemēram, nosūtīt dronu, lai tas piegādā produktus no veikala, taču šāda situācija ir vēl tālā nākotnē. «Lai integrētu dronus pilsētas infrastruktūrā, vēl jāīsteno daudz darbību, tādēļ tas ir sarežģīti. Mēs pie tā nonāksim, taču līdz tam ir tāls ceļš ejams,» viņš sacīja.

A/s HansaMatrix jau no pirmā kursa praksē apmāca Ogres un Ventspils tehnikuma audzēkņus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s HansaMatrix galvenie darbības virzieni ir elektronisko, mehānisko un optisko sistēmu un to gala produktu izstrāde, projektēšana un ražošana.

Jaunajā HansaMatrix rūpnīcā Ventspils elektronikas fabrikā tiek ražoti inovatīvi produkti, tostarp, piemēram, Lightspace telpisko attēlu displeja elementi, bezpilota lidaparāti AirDog un kompānijas Mikrotīkls datu maršrutētāji. Pērn saražoti vairāki simti AirDog, bet 2016. gadā plānots to skaitu būtiski palielināt.

«Ogres un Ventspils tehnikuma studenti jau no pirmā kursa apgūst praktiskās iemaņas uzņēmuma ražotnēs. No uzņēmuma puses tam tiek tērēti nozīmīgi cilvēku un materiālie resursi. Jauniešu atsauksmes par šāda veida apmācību ir ļoti pozitīvas. Viņi ātrāk un vieglāk iekļausies darba tirgū,» secina a/s HansaMatrix viceprezidents Alvis Vagulis.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Latvijas start-up jeb jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas vismaz 110 miljonu eiro apmērā, intervijā sacīja Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Viņa norādīja, ka šāda summa iegūstama no publiski pieejamās informācijas, jo par atsevišķu darījumu summām informācija netiek izpausta.

Igaunijas start-up uzņēmumi investīcijās piesaistījuši 330 miljonus eiro, bet lietuvieši - 140 miljonus eiro, atklāja Novicka. Latvijā ir 240 start-up uzņēmumi, Lietuvā šis rādītājs ir līdzīgs, bet Igaunijā ir apmēram 350 start-up uzņēmumi.

«Ar Lietuvu mums situācija ir diezgan līdzīga, un pašlaik aktīvi konkurējam, jo arī viņi ir kļuvuši aktīvi - gan valsts pusē, gan start-up komūnā,» sacīja Novicka. «Runājot par Igauniju, viņiem jau ir start-up uzņēmēji trīs paaudzēs.»

Izturies pret kompānijas sākuma investīcijām un budžetu kā pret personīgajiem ietaupījumiem.

Start-up posms un tradicionāli bēdīgās beigas

Uzņēmuma vārīgākais posms ir tā pirmsākumi. Lielākā daļa uzņēmumu nepiedzīvo savu trešo un ceturto dzimšanas dienu. Latvijā pagājušajā gadā, saskaņā ar Lursoſt datiem, reģistrēti 14 965 uzņēmumi, bet likvidēti 6 402. Likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2013. gadu ir palielinājies par 54,19 %. Iemesli likvidācijai var būt dažādi, bet lielākoties tas ir viens — nespēja konkurēt.

Apstākļi, kādēļ uzņēmumi nonāk šādā situācijā, ir vienkārši — ja Tu ļausi sava uzņēmuma tēriņiem augt brīdī, kad tiem nebūs seguma no Tava produkta pārdošanas — Tavam uzņēmēja sapnim pienāks beigas.

Šā gada 28. un 29. novembrī Rīgā notiks globāls tehnoloģiju, dzīvesstila un start-up festivāls Digital Freedom Festival (DFF), kurā pulcēsies vairāk nekā 1000 tehnoloģiju un start-up uzņēmēji, eksperti, politikas veidotāji, investori un iedvesmojoši runātāji no visas pasaules.

Festivāla centrālā tēma būs digitālā revolūcija, tās ietekme uz biznesu, politiku un dzīvesstilu. Divu dienu garumā dalībnieki meklēs atbildes, kā sabiedrība, politikas veidotāji un uzņēmēji var labāk sadarboties un izmantot tehnoloģiju radītās priekšrocības. Start-up uzņēmēji varēs piedalīties izglītojošās meistarklasēs, start-up ideju (pitching) konkursā un prezentēt savus radītos produktus Expo, lai piesaistītu potenciālo klientu, investoru, darbinieku un starptautisko mediju uzmanību. Savukārt investori aicināti tikties ar daudzsološākajiem start-up un tehnoloģiju uzņēmumiem no Baltijas valstu reģiona, kā arī no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Līdz 15. maijam sievietes tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājas var pietiekties konkursā Start Tel Aviv 2016; uzvarētāja dosies pieredzes vizītē uz Telavivu

Jauno startup uzņēmumu konkurss Start Tel Aviv 2016 ir starptautisks pasākums, kura galvenie iniciatori un organizatori ir Izraēlas Ārlietu ministrija un Telavivas municipalitāte un kas šogad paralēli notiek 23 valstīs. Konkursa galvenā balva ir mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz jauno tehnoloģiju zemi Izraēlu un līdzdalība septembrī notiekošajā DLD Tel Aviv Innovation Festival 2016 (http://dldtelaviv.com/), kas ir starptautiska augsto tehnoloģiju tikšanās vieta simtiem startup uzņēmumu, riska kapitāla, biznesa eņģeļu un vadošajiem starptautiskajiem tehnoloģiju nozares līderiem ar iespēju satikt daudzsološus startup uzņēmumus, tehnoloģiju ekspertus, dizainerus, māksliniekus, zinātniekus un investorus kā no Izraēlas, tā arī visas pasaule, stāsta Jolanta Pelle, Izraēlas vēstniecības Ekonomisko sakaru nodaļas vadītāja.

Attīstības finanšu institūcija Altum start-up uzņēmumu apmācību programmas ietvaros atbalstījusi 172 tehnoloģisku un inovatīvu start-up uzņēmumu apmācību, semināru un kontaktu dibināšanas pasākumu norisi, kuros iesaistīti vairāk nekā 13 tūkstoši dalībnieku, informē Altum.

Pateicoties start-up vides dalībnieku lielajai aktivitātei, divu gadu laikā programmas finansējums 500 tūkstošu eiro apmērā ir veiksmīgi apgūts un jauni pieteikumi netiek izskatīti.

Altum valdes loceklis Juris Vaskāns: «Start-up vide šobrīd Latvijā attīstās teju lavīnas tempā, un start-up uzņēmumu apmācību programma ir kalpojusi par būtisku katalizatoru tās izaugsmei un popularizēšanai, kā arī palīdzējusi tapt virknei veiksmīgu uzņēmumu, kas darbojas gan Latvijas, gan globālā līmenī. Arī turpmāk Altum aktīvi sadarbosies ar jomas profesionāļiem un uzņēmumiem, turklāt startējot jau nākamajā līmenī. Kā zināms, nākamā gada laikā ALTUM uzsāks Latvijā nebijušu atbalsta veidu - akcelerācijas fondus, kas finansēs ideju izstrādi ļoti agrīnā stadijā, tai skaitā finansēs tirgus un biznesa modeļa izpēti, sākotnējā koncepta izstrādi, prototipa un produkta attīstīšanu, u.c., šiem fondiem paredzot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Lai turpinātu start-up vides attīstības veicināšanas pasākumus, esam uzsākuši sarunu ar Ekonomikas ministriju par iespējamo Altum līdzdarbošanos topošajā Inovāciju motivācijas programmā.»