Rīgā darbu pārtraukušas Shell degvielas uzpildes stacijas, novēroja Db.lv.

Par savu atgriešanos Latvijas tirgū uz zīmola licences līguma pamata ar SIA Baltic Fuels Retail Partners pasaulē lielākais degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell paziņoja 2016.gada vasarā.

Shell degvielas uzpildes stacijas tika atvērtas bijušo Trest DUS vietā. Kompānijas atgriešanās plāni Latvijā bija daudzsološi. «Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» toreiz Db.lv skaidroja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

Taču nu degvielas uzpildes stacijas slēgtas un komentāru par iemesliem nav. Db.lv jau ilgstoši neizdodas sazināties ar kompānijas pārstāvjiem, jo uz telefona zvaniem un e-pastiem atbilžu nav. Degvielas uzpildes stacijām neraksturīgas darbības Shell stacijās varēja novērot jau labu laiku pirms slēgšanas – piemēram, benzīntanks Pārdaugavā, pie Botāniskā dārzā brīvdienās nestrādāja vispār. Tagad apmeklētājiem slēgtas arī citas Shell stacijas Rīgā.

Pagaidām ir grūti novērtēt, kā kompānijas Shell atgriešanās ir ietekmējusi Latvijas degvielas tirgu, saka degvielas mazumtirgotāja Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Rīgā pagaidām ir maz Shell degvielas uzpildes staciju, līdz ar to ir grūti novērtēt Shell ietekmi. Ir jāskatās, kā Shell turpmāk attīstīs tīklu, un tad to būs iespējams novērtēt.

Savukārt Neste par degvielas tirdzniecību Baltijas valstīs atbildīgā viceprezidente Katri Taskinena norādīja, ka allaž ir pozitīvi vērtējams, ja ir labi konkurenti.

Viņa nevarēja pateikt, cik liela ir Neste tirgus daļa Baltijas valstīs. «Man nav kopējā skaitļa Baltijā, jo mēs neveicam šādus aprēķinus,» viņa sacīja, piebilstot, ka vieglāk ir izvērtēt, kādā secībā tirgus dalībnieki ierindojas, un Neste ir otrajā vietā Latvijā un trešajā vietā Lietuvā un Igaunijā.

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija Shell līdz gada beigām Latvijā plāno atvērt desmit degvielas uzpildes stacijas, informēja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

«Shell var apstiprināt, ka ienāk Latvijas tirgū,» apliecināja Frenčs. Tas tiek īstenots, noslēdzot zīmola licences līgumu ar SIA Baltic Fuel Retail Partner.

«Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Kā ziņots, vairākās vietās Rīgā līdzšinējo uzņēmuma Trest uzpildes staciju vietā tiek ierīkotas Shell degvielas uzpildes stacijas, liecina aculiecinieku novērojumi.

Pretēji aprīlī vēstītajam, ka degvielas tirgotājs Shell jau otrreiz pārtraucis darbību Latvijā, trīs no kopumā 10 degvielas uzpildes stacijām(DUS) Rīgā darbību tomēr turpina, noskaidroja Db.lv.

Shell stacijas vēl aizvien darbojas Pārdaugavā, Mārupes un O.Vācieša ielu krustojumā, kā arī K.Ulmaņa gatvē. Vēl viena stacija turpinot darboties arī Deglava ielā. Ieeja degvielas stacijās ir slēgta, tā vietā norēķini iespējami caur lodziņu, veikalu plaukti ir diezgan patukši, veikalā iegādājami pārsvarā atspirdzinošie, kā arī alkoholiskie dzērieni, Āgenskalna stacijā novēroja Db.lv. Klientiem vienīgā iespēja ir norēķināties skaidrā naudā, jo bankas kartes un uzņēmuma bonusa kartes nedarbojas. Lai gan iespaids par biznesu Pārdaugavas stacijās radās visai nīkulīgs, uzrunātā pārdevēja anonīmi apgalvoja, ka nav dzirdētas runas par šo staciju slēgšanu tuvākajā laikā un darbs turpinoties kā ierasts.

Trest degvielas uzpildes stacijas (DUS) Rīgā pamazām pārtop par Shell zīmola benzīntankiem, Db.lv ziņo aculiecinieki.

No neoficiāliem, bet drošiem avotiem DB kļuvis zināms, ka līdz gada beigām Latvijā plānots atvērt 10 Shell zīmola DUS franšīzes. Izkārtnes jau nomainītas DUS Maskavas ielā un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns Dienas Biznesam atzina, ka viņam nav informācijas par šādām izmaiņām degvielas tirgū.

M.Stirāns skaidroja, ka šāda līmeņa kompānijas pa vienai nemēdz ienākt ārvalstu degvielas tirgos, jo tām būtiski ir iegādāties lielāku staciju tīklu. Līdz ar to eksperts pieļāva, ka vēl nav pienācis īstais brīdis, lai kompānija izplatītu oficiālu paziņojumu.

Uzņēmuma Trest Oil pārstāvji no komentāriem pagaidām atturējās.

Cer uz Eiropas kravu pārvadātājiem; Latvijā gan tik drīz šo degvielu neredzēt, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA RT Services Baltics valdes loceklis Mārcis Krastiņš. Viņa vadītais uzņēmums veic Shell degvielas karšu tirdzniecību Baltijas valstīs, kā arī piedāvā transporta uzņēmumiem citu valstu ceļu lietošanas apmaksas ierīces. Pēc degvielas staciju tīkla pārdošanas 2002. gadā Shell Baltijas valstīs nav pārstāvēts ar savu kapitālu, bet darbību trijos virzienos veic ar licencēšanas un aģentu starpniecību. Ar Shell eļļu un smērvielu tirdzniecību, kā arī degvielas mazumtirdzniecību Latvijā nodarbojas citi uzņēmumi. RT Services Baltics birojos Latvijā un Lietuvā katrā ir trīs darbinieki.

Viens ir publiski paustie viedokļi, otrs – ko saka zinātne, trešais – kā beigu beigās notiek dzīvē, ‒ tā M. Krastiņš atbild uz jautājumu par to, cik tad ilgi vēl neatjaunojamo (fosilo) energoresursu pietiks, jo regulāri tiek spekulēts ar to, ka naftas krājumi iet uz beigām, un arvien vairāk uzsvars tiek likts uz atjaunojamajiem energoresursiem (saule, vējš). Neizskatās, ka tuvākajā nākotnē naftas krājumi varētu beigties. Tai pašā laikā nozares kompānijas, vēloties radīt pēc iespējas mazāku izmešu apjomu, plāno savu darbību ilgtermiņā, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu un sabiedrības viedokli attiecībā uz resursiem. Līdz ar to ir redzama liela kustība gāzes virzienā, «jo tā šajā ziņā atbilst visiem jauno enerģiju sapņiem». Proti, gāze ir komerciāli izdevīga un viegli transportējama, tai pašā laikā tā ir videi un sabiedrībai kopumā draudzīgāka nekā, piemēram, ogles. Tomēr arī naftas lomas mazināšanās nākotnē neesot paredzama, jo tā ir kā izejviela ķīmijas rūpniecībai. Droši vien, ka arī turpmāk varēs dzirdēt stāstus, ka tūlīt viss beigsies, taču tehnoloģijas mainās, piemēram, slānekļa gāzes ieguve nu ir milzīga industrija ASV.

Pēdējos gados degvielas tirgus Latvijā piedzīvojis vērienīgas pārmaiņas, un nekas neliecina, ka nākotnē situācija varētu kļūt rāmāka, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn degvielas mazumtirdzniecībā darbojās 121 komersants. Kaut gan lielie tirgotāji ar zināmu intensitāti pārņem mazos spēlētājus, to skaits tik mazam tirgum kā Latvijai joprojām ir liels. Arī šajā nozarē apvienošanās notiek visai piņķerīgi, un ir pietiekami sarežgīti saprast, kurš kuru nopircis, pārpircis vai kam pievienojies. Prātu jauc arī degvielas uzpildes staciju (DUS) nosaukumi, kas vidē nomainīti tiek lēni. Piemēram, lielākā nozares komersanta Statoil juridiskais nosaukums jau vairākus mēnešus ir Circle K Latvia.

Degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell šodien atvēris divas pirmās degvielas uzpildes stacijas Latvijā.

Abas stacijas atrodas galvaspilsētā Rīgā, intensīvas satiksmes punktos Dārzciema ielā 127 un Maskavas ielā 293a. Šīs jaunās stacijas ir pirmās un vienīgās Shell mazumtirdzniecības vietas, kas darbojas Baltijas valstīs, kā arī pirmās no 10 stacijām, kuras plānots Latvijā atvērt līdz gada beigām.

Jaunajās stacijās Shell saviem klientiem piedāvās importēto degvielu Shell V-Power.

Royal Dutch Shell plc izveidots Anglijā un Velsā, tā galvenā pārstāvniecība atrodas Hāgā, un uzņēmuma akcijas iekļautas Londonas, Amsterdamas un Ņujorkas akciju biržās.

Krievijas naftas uzņēmums "Lukoil" iegādājies Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Shell" struktūrvienību "Shell Neft", kas Krievijā pārvalda degvielas uzpildes stacijas, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Lukoil" sīkāku informācija par šo darījumu neizpauž.

"Shell Neft" Krievijā pārvalda 411 degvielas uzpildes stacijas un nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" otrdien paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi.

Uzņēmums arī paziņojis, ka valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes saistībā ar starptautiskajiem aicinājumiem uzņēmumiem saraut attiecības ar Maskavu Ukrainas kara dēļ.

"Shell" norāda, ka no Krievijas pārtrauks pirkt visa veida ogļūdeņražus, tostarp jēlnaftu, naftas produktus, dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

Šāds lēmums pieņemts dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizēja "Shell" par to, ka tā turpina iegādāties Krievijas naftu.

Uzņēmuma vadītājs Bens van Beurdens atvainojies par šādu kompānijas rīcību.

Kā vēstīts, "Shell" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Naftas korporācijas Shell paviljons ir veidots saskaņā ar izstādes vadmotīvu «Nākotnes enerģija» un apmeklētājiem piedāvā ieskatu dažādos alternatīvās enerģijas ieguves veidos.

Lai arī kompānijas pamata darbības virziens ir naftas ieguve un pārstrāde, tā intensīvi iegulda finanšu līdzekļus jaunu un inovatīvu enerģijas avotu izpētei. Shell ir viens no lielākajiem Kazahstānas investoriem, kas gadu laikā ir ieguldījis aptuveni 13 miljardus eiro.

Shell paviljons ir sadalīts vairākās izstāžu zālēs, kur apmeklētāji tiek iepazīstināti ar videi draudzīgas enerģijas veidiem. Pirmais stends ir veltīts saules enerģijai, kas katru dienu nodrošina dzīvību uz zemes. Lai pasauli pilnībā nodrošinātu ar saules enerģiju, būtu nepieciešams uzstādīt saules paneļus 497 kvadrātkilometru platībā, salīdzinājumam - Spānijas teritorija aizņem nepilnus 506 kvadrātkilometrus.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" trešdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kuras ietvaros līdz 2022.gada beigām paredzēts likvidēt 7000-9000 darbavietu.

Nepieciešamību pēc restrukturizācijas uzņēmums skaidro ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

"Royal Dutch Shell" šī plāna ietvaros cer ietaupīt 2-2,5 miljardus ASV dolāru (1,7-2,1 miljardu eiro) gadā.

Uzņēmums jau jūlijā izteica pieņēmumu, ka varētu tikt likvidētas darba vietas, ņemot vērā otrajā ceturksnī ciestos zaudējumus 18,1 miljarda dolāru apmērā.

"Royal Dutch Shell" vairāk nekā 70 valstīs nodarbina aptuveni 80 000 cilvēku.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Lai radītu veiksmīgu biznesu, primāri nepieciešama laba ideja, kā arī pareizie cilvēki, kas palīdzēs šo ideju īstenot, uzskata Juris Frīdmanis, SIA Nordes būve valdes loceklis.

Pēc idejas formulēšanas un apstākļu analīzes nepieciešams uzstādīt mērķus, kā arī definēt stratēģiju un vajadzīgos resursus mērķu sasniegšanai, atzīmē J.Frīdmanis, uzsverot, ka viens no galvenajiem biznesa resursiem ir cilvēki. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī saprotami spēles noteikumi, tajā skaitā no valsts puses, spriež Nordes būve valdes loceklis. Latvijā, manuprāt, trūkst ilgtermiņa redzējuma - stratēģijas, kur mēs vēlamies nonākt 10-20 gadu perspektīvā un kādas jomas attīstīt. Lai bizness Latvijā attīstītos, jābūt kvalitatīvākam dialogam starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, un es patiesi ceru, ka nākotnē šī situācija uzlabosies, norāda J.Frīdmanis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" ceturtdien paziņoja, ka norakstīs līdz pat pieciem miljardiem ASV dolāru (4,6 miljardi eiro), pārtraucot darbību Krievijā pēc tās uzbrukuma Ukrainai.

Aktīvu vērtības samazināšanās un papildu izdevumi saistībā ar darbībām Krievijā pirmajā ceturksnī veidos aptuveni 4-5 miljardus dolāru, norāda uzņēmums.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Naftas pārstrādes uzņēmums Shell uz Astanas Expo izstādi ir atvedis automobili, kurš ar vienu litru degvielas spēj nobraukt 200 kilometrus. Nelielais pilsētas auto tika radīts Shell Eko maratona sacensībām.

Automobilis ir aprīkots ar visu nepieciešamo un ir atzīts par satiksmei drošu. Jau šobrīd ar to var pārvietoties pa koplietošanas ceļiem un baudīt visas šī auto priekšrocības, tai skaitā zemo degvielas patēriņu un jaunas parkošanās iespējas, kuras paver auto kompaktais izmērs.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Pilsētvides spēkrats ir aprīkots ar 125 CC Yamaha dzinēju, kas attīsta astoņu zirgspēku jaudu un sver nieka 225 kilogramus. Auto virsbūve ir veidota no oglekļa šķiedras, savukārt šasija - no alumīnija un citiem vieglmetāla elementiem. Īpaša uzmanība ir veltīta aerodinamikai un rites pretestībai.

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

Latviešu arhitekts Didzis Jaunzems ar komandu uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam.

Latvijas arhitekta un mākslinieku komanda jau otro reizi uzrunā vides objektu festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysages) apmeklētājus. Šogad Latvijas komanda piedalās festivālā, izrādot vides objektu "Pinumu paviljons" (Wicker Pavilion), kura tapšanā tika piesaistīti arī Latvijas tradīciju kopēji, klūgu grozu pinēji.

Pagājušajā gadā Ansī ainavu festivālā līdzās daudzu pasaules mākslinieku darbiem varēja redzēt arī arhitekta D. Jaunzema un komandas vides objektu "UGUNS".

Kārsavā radīta vides objekta kopija nokļūst prestižā mākslas festivālā 

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas...

Objekts pirmo reizi tika izstādīts pie Latgales pilsētas Kārsavas, dabas parkā Numernes valnis, taču oriģinālo objektu pamanīja un novērtēja arī festivāla organizatori Francijas Alpos, kur tika izveidota šī objekta kopija.

Šogad arhitekts ar komandu tika uzaicināti radīt laikmetīgu vides objektu īpaši Ansī ainavu festivālam. "Pinumu paviljonu veidojām kā laikmetīga dizaina un tradicionālās amatniecības apvienojumu. Tā ir vieta atpūtai un meditācijai Eiropas dārzos Ansī pilsētā. Paviljons saplūst ar apkārtējo ainavu un veido noēnotu telpu, kurā parka apmeklētāji var patverties no karstās vasaras saules. No paviljona paveras brīnišķīgi skati uz apkārt esošo dabu un ažūrā konstrukcija veido dinamiskus ēnu zālājā," stāsta D. Jaunzems.

Paviljons tika veidots, izmantojot koka režģa čaulas (grid shell) tehniku un pārklāts ar 262 tradicionāli pītiem klūgu groziem konusa formā, kurus veidoja Latvijas amatnieki. Nesošajai koka konstrukcijai izmantoti priedes koka dēļi. Laika gaitā koka konstrukcijas un pinumi iegūs dabisku pelēku nokrāsu un vēl vairāk saplūdīs ar apkārtējo dabu.

Festivāls "Annecy Paysages" notiek trešo gadu. Šogad pandēmijas Covid-19 dēļ sākotnēji festivāls tika atcelts, taču mēnesi pirms oficiālās atklāšanas organizatori tomēr lēma to vērt vaļā apmeklētājiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. "Kamēr pasaule bija "apstājusies", mēs pieņēmām izaicinājumu doties uz ārzemēm un mēneša laikā radīt vides objektu par spīti visiem apgrūtinājumiem," stāsta D. Jaunzems.

"Visus izdevumus sedz festivāla organizatori "Annecy Paysages". Paviljona izmaksas, tajā skaitā dzīvošana astoņiem cilvēkiem un ceļš uz Franciju, kopā veidoja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.