Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.
Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.
Vēlas kļūt par aktieri
Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.