Krievijas naftas uzņēmums "Lukoil" iegādājies Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Shell" struktūrvienību "Shell Neft", kas Krievijā pārvalda degvielas uzpildes stacijas, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Lukoil" sīkāku informācija par šo darījumu neizpauž.

"Shell Neft" Krievijā pārvalda 411 degvielas uzpildes stacijas un nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" otrdien paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi.

Uzņēmums arī paziņojis, ka valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes saistībā ar starptautiskajiem aicinājumiem uzņēmumiem saraut attiecības ar Maskavu Ukrainas kara dēļ.

"Shell" norāda, ka no Krievijas pārtrauks pirkt visa veida ogļūdeņražus, tostarp jēlnaftu, naftas produktus, dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

Šāds lēmums pieņemts dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizēja "Shell" par to, ka tā turpina iegādāties Krievijas naftu.

Uzņēmuma vadītājs Bens van Beurdens atvainojies par šādu kompānijas rīcību.

Kā vēstīts, "Shell" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Lai radītu veiksmīgu biznesu, primāri nepieciešama laba ideja, kā arī pareizie cilvēki, kas palīdzēs šo ideju īstenot, uzskata Juris Frīdmanis, SIA Nordes būve valdes loceklis.

Pēc idejas formulēšanas un apstākļu analīzes nepieciešams uzstādīt mērķus, kā arī definēt stratēģiju un vajadzīgos resursus mērķu sasniegšanai, atzīmē J.Frīdmanis, uzsverot, ka viens no galvenajiem biznesa resursiem ir cilvēki. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī saprotami spēles noteikumi, tajā skaitā no valsts puses, spriež Nordes būve valdes loceklis. Latvijā, manuprāt, trūkst ilgtermiņa redzējuma - stratēģijas, kur mēs vēlamies nonākt 10-20 gadu perspektīvā un kādas jomas attīstīt. Lai bizness Latvijā attīstītos, jābūt kvalitatīvākam dialogam starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, un es patiesi ceru, ka nākotnē šī situācija uzlabosies, norāda J.Frīdmanis.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, tam ir jāspēj iet līdzi laikam, kā arī nemitīgi augt un attīstīties, atzīmē Evita Lune, Pedersen & Partners globālā partnere.

Mūsdienās āpkārtējie apstākļi mainās ļoti strauji - mēs dzīvojam tehnoloģiju revolūcijas laikmetā, un veiksmīgam uzņēmējam tas jāsaprot un jāņem vērā, spriež E.Lune. Mēs vairs nevaram piedāvāt saviem klientiem to pašu, ko piedāvājām pirms 30 gadiem, tāpēc spēja paredzēt nākotni un atkal no jauna mācīties lietas ir ļoti būtiska uzņēmuma veiksmes stāsta sastāvdaļa. Tāpat liela nozīme ir arī komandai, jo jebkurā biznesā visa pamatā primāri ir cilvēki - tieši viņi ir tie, kas sasniedz nospraustos mērķus un rada veiksmīgus uzņēmumus, spriež Pedersen & Partners partnere.

Izmanto iespējas

Lai gan vienmēr esmu bijis motivēts un ambiciozs cilvēks, bērnībā man nebija konkrētas sapņu profesijas, stāsta E.Lune. “Tā vietā es fokusējos uz īstermiņa mērķu sasniegšanu. Skolas laikos nodarbojos ar mākslas vingrošanu, un vienmēr vēlējos sasniegt maksimāli labāko rezultātu šajā jomā - iekļūt labākā komandā, iegūt vairāk punktus, uzvarēt sacensībās. Taču tajā pašā laikā es biju arī diezgan reālistiska un nesapņoju, ka es nākotnē kļūšu par Olimpisko čempioni, tāpēc, pēc vidusskolas beigšanas, devos studēt. Visos priekšmetos man bija ļoti labas sekmes, tāpēc tāda iespēja kā nestudēt pat netika apsvērta. Šis laiks sakrita arī ar valsts iekārtas maiņu - nokrita dzelzs priekškars un pavērās daudz jaunu iespēju, tajā skaitā - studēt tādu virzienu kā starptautiskās ekonomiskās attiecības. Jebkāda veida sadarbība ar ārzemēm tolaik šķita lieliska iespēja, tāpēc es izlēmu par labu šīm studijām, kuras Latvijas universitāte (LU) piedāvāja vien pirmo vai otro gadu. Bija ārkārtīgi liels konkurss, taču es to izturēju, kā rezultātā guvu iespēju studēt kopā ar izciliem studiju biedriem no visas Latvijas un gūt labu ieskatu ekonomikas pamatos,” atminas E.Lune, kura otrajā kursā uzsāka arī darba gaitas.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Naftas un gāzes kompāniju dzīšanās pēc peļņas Ukrainas kara izraisītās enerģētikas krīzes laikā ir amorāla, trešdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Ir amorāli naftas un gāzes kompānijām gūt rekordlielu peļņu no enerģētikas krīzes uz nabadzīgāko ļaužu un kopienu rēķina, nodarot milzīgu kaitējumu klimatam," sacīja Gutērrešs preses konferencē ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

"Es aicinu visas valdības aplikt ar nodokļiem šo pārmērīgo peļņu un izmantot [iegūtos] līdzekļus, lai atbalstītu visapdraudētākos cilvēkus šajos grūtajos laikos," teica ANO ģenerālsekretārs.

"Un es mudinu ļaudis visur nosūtīt nepārprotamu vēstījumu fosilās degvielas nozarei un tās finansētājiem, ka šī groteskā alkatība soda visnabadzīgākos un apdraudētākos cilvēkus, vienlaikus iznīcinot mūsu kopējās mājas - šo planētu," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju perspektīvu un gaidot kompānijas "Apple" jaunākos peļņas rādītājus.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Lielās tehnoloģiju kompānijas ceturtdien piedzīvoja pozitīvu akciju tirdzniecības sesiju, nosakot Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,5%.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja enerģētikas uzņēmuma "Shell" laba pirmā ceturkšņa peļņa. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās, tirdzniecībai šajās biržās atsākoties pēc 1.maija brivdienas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,9% līdz 38 225,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5064,20 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 15 840,96 punktiem.