Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Kijevas Neatkarības laukumā (Maiden) aizvadītās nedēļas svētdienā pulcējās aptuveni simts tūkstoši cilvēku, kas šādi pauda savu nostāju pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu atcelt sadarbības līguma ar Eiropas Savienību, parakstīšanu vēsta pasaules mediji.

Protesti Ukrainā ilgst jau vairākas nedēļas. Tie sākās novembra beigās, kad Ukrainas prezidents V. Janukovičs paziņoja – novembra pēdējās dienās Viļņā notiekošajā ES Austrumu partnerības samitā vienošanās par saišu stiprināšanu ar ES netiks slēgta. Krievija iepriekš izdarījusi spiedienu uz Ukrainu, īstenojot dažādas sankcijas. Lielvvalsts ir ieinteresēta, lai Kijeva pievienojas Maskavas vadītajai Muitas savienībai, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

Iepriekšējie protesti, salīdzinot ar protestiem svētdien, pulcēja lielākus demonstrantu pūļus – cilvēku skaits, kas Neatkarības laukumā pauda savu nostāju dažkārt sasniedz pusmiljonu, ziņo BBC.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

«Es negribu dzīvot ne Ķīnā, ne Krievijā! Es gribu dzīvot Latvijā!» tāds teksts redzams uz lielformāta plakāta, ko uz sava zemes gabala blakus šosejai Cenu pagastā ceļā uz Brankām šajā nedēļas nogalē uzlicis Ozolnieku novada iedzīvotājs Normunds Šīrins, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Mana ideja ir vērsties pret likumu, kas ārvalstniekiem ļauj iegūt uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tas ir protests pret politiķu vienaldzību pret savas valsts zemes iztirgošanu. Protams, arī pret Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcību, atgriežot likumu atpakaļ Saeimai papildu izskatīšanai, absolūti nereaģējot pat uz to, ka šai likumā ir tādi «caurumi» kā fakts, ka 20 cilvēki var iegūt uzturēšanās atļauju par vienu divdesmito daļu no likumā paredzamās summas,» portālam zz.lv skaidrojis protesta autors N.Šīrins, kas publiskajā telpā zināms arī kā Nacionālās apvienības pausto ideju atbalstītājs, bet nav šīs partijas biedrs.

Rīgā pie trīs sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Tokyo City filiālēm 7.septembrī notiks pikets pret aplokšņu algām. Uzņēmums noliedz, ka maksātu algas, pārkāpjot likumu, un pieļauj, ka protests ir konkurentu pasūtījums.

Piketa organizatore Māra Kursīte aģentūru LETA informēja, protesta akcija plkst.10 norisināsies Vecrīgā, Krāmu un Tirgoņu ielas stūrī, plkst.12 tas turpināsies Tērbatas un Merķeļa ielas stūrī, bet no plkst.14 līdz 16 noslēgsies Krišjāņa Barona ielā 40A.

Pikets tiekot rīkots "darbinieku aizstāvībai ar nolūku pievērst sabiedrības uzmanību ilgstoši maksātām aplokšņu algām, mazām stundu likmēm, neapmaksātām virsstundām, minimālām sociālajām garantijām un aizdomām par klientu apkrāpšanu".

Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašvaldībā saņemts privātpersonas pieteikums piketam pret aplokšņu algām, kas notiks trīs vietās Rīgā. Piketēt apņēmušies divi cilvēki.

Maskavas tiesa ceturtdien piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, faktiski liedzot viņam piedalīties viņa un viņa līdzgaitnieku 1.martā organizētajā pretkrīzes gājienā Pavasaris.

Ceturtdien policija aizturēja Navaļniju viņa vadītā Fonda cīņai ar korupciju birojā un nogādāja tiesā, lai izskatītu lietu par pagājušajā svētdienā Maskavas metro notikušo aģitāciju, kurā tika aicināts piedalīties gājienā.

Kā pavēstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, vara tādējādi cenšas nepieļaut viņa piedalīšanos pasākumā.

Pagājušajā svētdienā Navaļniju un vairākus viņa biedrus policija aizturēja metro, kurā viņi dalīja lapiņas, aicinot piedalīties gājienā, taču pēc vairākām stundām atlaida.

Krievijas opozīcijas līderu iecerētais masu protests ir mērķēts pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru opozīcija vaino valsts ekonomiskajās nedienās.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas ēkas 24.oktobrī, norāda LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas no plkst.8.30 līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku.

Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Ģimenes vīna darītavas ABAVAS pārstāvji nupat atgriezušies no lielākā Slow Food pasākuma Eiropā - Salone del Gusto, kas Turīnā reizi 2 gados notiek vienlaikus ar konferenci Terra Madre un vienkopus pulcē mazos tradicionālo produktu ražotājus no visas pasaules.

«No mūsu produktiem vislielākie panākumi bija Rabarberu Dzirkstvīnam, kuru novērtēja gan nozares speciālisti, gan apmeklētāji, izpērkot visu līdzpaņemto,» stāsta vīndaris Mārtiņš Barkāns.

Salone del Gusto jeb Pasaules Garšas salonu organizē starptautiska bezpeļņas organizācija Slow Food, kas radās kā protests pret ātrās ēdināšanas restorāniem jeb fast food, un visā pasaulē apvieno tradicionālo produktu ražotājus, lai saglabātu reģionālo uzturu un atbalstītu vietējās ekosistēmas augu un dzīvnieku audzēšanu.

«Dalība šajā milzīgajā pārtikas un vīna tirgū, pirmkārt, ļāva saprast, kā izskatāmies uz kopējā nozares fona, un skaidrāk saprast, kāds ceļš ejams uzņēmuma attīstībā,» stāstīja M. Barkāns.

Rīgas apgabaltiesa otrdien bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro lielu sodu Loginovam un 34 200 eiro lielu sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam - 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.

Loginovam arī piemērots aizliegums pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja, vadītāja vietnieka amatu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, bet Pečakam šāds pats aizliegums noteikts uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.

Jau ziņots, ka šī gada 15.maijā šajā krimināllietā tika sākts apelācijas process, un pēc prokurora lūguma tiesas debates tika nozīmētas uz septembri, lai dotu laiku tām sagatavoties.

Šajā lietā bija saņemts prokurora apelācijas protests. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa janvāra sākumā Loginovu un viņa vietnieku Pečaku attaisnoja.

No 60 Nīcas novada iedzīvotājiem, kuri dzīvo netālu no īpašuma Teikas Bernātos, saņemts protests pret uzņēmuma Saules enerģijas ieleja ieceri uzstādīt nelielu saules parku. Nīcas novada dome uz saņemto protestu reaģējusi, bet vērā neņems, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Bernātu iedzīvotāji ir satraukti par iespējamo zemes vērtības kritumu un par iespējamo saules parka ietekmi uz cilvēka veselību. Protesta vēstulē Nīcas novada domei iedzīvotāji pārmet, ka nav izsludināta projekta sabiedriskā apspriešana un nav ņemts vērā citu Bernātu pusē dzīvojošo cilvēku viedoklis.

Nīcas novada dome uz protestu atbildējusi un nesaskata iedzīvotāju prasībās likumīgu pamatojumu: «Pirmkārt, atbilstoši Nīcas novada teritorijas plānojumam, īpašumā Teikas ir atļauta papildu apbūve. Tā ir lauksaimniecības teritorija, kurā papildizmantošanā, atbilstoši Nīcas novada teritorijas plānojumam, iespējama energoapgādes uzņēmumu apbūve.»

No Latvijas Universitātes (LU) aizgājušais Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, LU rektora biroja vadītāja Alma Eihentāle, Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare un Akadēmiskā centra attīstības programmas vadītāja Gunta Rača kompensācijās saņems ap 53 000 eiro.

Grantiņam kompensācijā izmaksās ap 17 000 eiro, savukārt Eihentālei ap 8000 eiro, Starei un Račai katrai kompensācijās izmaksās aptuveni 14 000 eiro.

Vaicāts par kompensāciju izmaksāšanu aizgājušajiem darbiniekiem, bijušais LU rektors Indriķis Muižnieks sacīja, ka viņš ir parakstījis rīkojumus par kompensāciju piešķiršanu Grantiņam un Eihentālei un tās tiks izmaksātas četru mēnešalgu apmērā.

Atbilstoši likumam, darbiniekiem, kuriem bijušas darba attiecības ar augstskolu, kompensāciju izmaksā trīs mēnešu apmērā, bet tiem darbiniekiem, kuriem bijis darbs ar konfidenciāliem materiāliem kompensācija tiek izmaksāta četru mēnešalgu apmērā, skaidroja Muižnieks.

Spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors pilnībā attaisnots krimināllietā saistībā ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015" Milānā.

Par apgabaltiesas spriedumu netika saņemta kasācijas protests, līdz ar ko spriedums ir stājies spēkā.

Likums dod tiesības Majoram vērsties ar iesniegumu pret valsti par kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar attaisnošanu krimināllietā.

Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā teikts, ka lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa jau pērn 22.decembrī Majoru attaisnoja, bet Rīgas tiesas apgabala prokuratūra un Ekonomikas ministrija (EM) apstrīdēja attaisnojošo spriedumu. Tomēr arī Rīgas apgabaltiesas spriedums bija attaisnojošs.

Latvijas parasportists Aigars Apinis 1.septembrī kļuva par Parīzes paralimpisko spēļu vicečempionu diska mešanas sacensībās F-52 medicīnas grupā, taču latvietim vēl ir iespēja izcīnīt arī zelta medaļu.

Apinim ceturtajā mēģinājumā izdevās disku raidīt 20,62 metru tālumā. Pirmajos divos mēģinājumos viņš disku raidīja 20,21 un 19,49 metrus tālu, piektajā disks tika raidīts 20,38 metrus tālu, bet trešais un sestais metiens netika ieskaitīti.

Pirmo vietu ar jaunu pasaules rekordu - 27,06 metriem - izcīnīja Itālijas pārstāvis Rigivans Ganešamortijs, kura atbilstība šai medicīnas grupai ir apstrīdama. Kā noskaidroja aģentūra LETA, Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) šajā jautājumā ir vērusies paravieglatlētiku pārraugošajā organizācijā "World Para Athletics", līdz ar to nav izslēgts, ka Ganešamortijam varētu anulēt rezultātus.

Arī paralimpisko spēļu oficiālajos rezultātos minēts, ka par sacensību iznākumu ir iesniegts protests.

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Demonstranti otrdienas rītā sastrēgumstundas laikā Honkongā izjaukuši metro kustību, protestējot pret policijas brutalitāti neseno demonstrāciju laikā.

Vairākās metro stacijās Honkongā simtiem protestētāju bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tiem virzīties tālāk.

Laikā no sastrēgumstundas līdz pusdienlaikam tika apturēta vai nopietni aizkavēta kustība trijās galvenajās metro līnijās, ietekmējot simtiem tūkstošus iedzīvotāju, kas katru rītu izmanto metro sistēmu.

Šis protests ir viens no desmitiem maza mēroga demonstrāciju, kas tiek organizētas sociālajos medijos un pavada lielās nedēļas nogalēs organizētās demonstrācijas.

Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, pret vietējo valdību vērstais saniknojums nav mazinājies, protestētājiem pieprasot demokrātiskas reformas.

SIA "Centrālais tenisa klubs" iedzīvotāju iebildumu dēļ atteicies no ieceres Āgenskalna tenisa kortu vietā būvēt tirdzniecības centru, liecina šodien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas sēdē pieņemtais lēmums.

Jau pagājušajā gadā Rīgas domes deputāti noraidīja zemesgabala Baldones ielā 7 izstrādāto lokālplānojuma redakciju, kas apstiprināšanas gadījumā Āgenskalnā esošo tenisa kortu vietā būtu ļāvis izveidot arī tirdzniecības centru. Vienlaikus domes lēmums paredzēja uzdot Pilsētas attīstības departamentam sagatavot jaunu darba uzdevumu lokālplānojuma izstrādei, ņemot vērā fizisko un juridisko personu publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas "Centrālais tenisa klubs" lūdza laiku pārdomām un šovasar iesniedza vēstuli ar lūgumu pārtraukt lokālplānojuma izstrādi. Pašvaldības pagaidu administrācija uzņēmuma lūgumu šodien atbalstīja, atceļot 2018.gada lēmumu par zemesgabala Baldones ielā 7 lokālplānojuma izstrādes sākšanu.

Spānijas pensionāru aktīvistu grupa iaioflautas jeb hipijpensionāri izraisījusi ažiotāžu trešdien pēc kailo pēcpušu protesta ārpus Barselonas biržas ēkas, vēsta thelocal.es.

Desmit cilvēku grupa protestējusi pret valdības «apcirptajām» sociālajām programmām Spānijas Katalonijas reģionā.

Viņu ekscentriskais protests saistīts ar Katalonijas reģionālajiem Ziemassvētku rotājumiem - «caganer» figūriņām. Tās attēlo cilvēciņus, kas pietupušies kārto savas dabiskās vajadzības.

Viens no aktīvistiem skaidrojis, ka viņi ieradušies pie biržas ēkas, lai protestētu pret valdību, kas dzen nabadzībā.

Kā raksta thelocal.es, hipijpensionāru grupa Spānijā ir ļoti aktīva. Iepriekš tā arī īstenojusi Okupē Volstrītu stila demonstrāciju pie Barselonas biržas 2012. gadā.

Tālākais liktenis neskaidrs, kas tiks piemērots uzņēmumiem, kuri līdz 30.jūnijam nav izpildījuši Komerclikuma prasības – tiem draud pat «augstākais soda mērs» – likvidācija, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tikai 38% jeb 13 038 divu vai vairāku dalībnieku SIA līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – iesniegušas atbilstošu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu. Tādējādi kopumā 2013. gada vasarā pieņemto antireiderisma grozījumu prasību divu gadu laikā tā arī nav izpildījušas 62% jeb 20 923 divu vai vairāku dalībnieku SIA.

Biznesa protests

«Kārtējo reizi prasības neizpilda aptuveni 20 000: pirmo reizi, kad visām SIA bija obligāti jāpalielina (līdz 01.01.1997.g.) pamatkapitāls no 100 Ls līdz 2000 Ls, otro reizi, kad komercsabiedrībām bija jāpārreģistrējas komercreģistrā,» vēsturi pārcilā bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Māris Gulbis. Viņaprāt, par šo situāciju atbildība ir jāuzņemas valstij un visu nevajag novelt tikai uz uzņēmēju pleciem. «Manuprāt, teju 21 000 SIA ar dalībnieku nodalījuma neiesniegšanu protestēja pret valsts izvirzītajām prasībām,» sacīja M. Gulbis. Viņš uzskata, ka šādu «protestētāju» ir daudz vairāk. «Ja politiķi steigā nebūtu izdarījuši grozījumus Komerclikumā un viena īpašnieka SIA nebūtu atcēluši noteikto termiņu – 30. jūniju –, tad prasību neizpildītāju skaits būtu milzīgs,» prognozēja M. Gulbis. Viņaprāt, šādu uzņēmēju signālu politiķi nedrīkst ignorēt. «Izvirzītās prasības bija laba naudas ādere zvērinātiem notāriem, protams, ir tendence visu darīt pēdējā brīdī, tomēr uzsāktā kampaņa par papīru sakārtošanu bija par vēlu, turklāt milzīgās rindas parakstu apliecināšanai pie valsts notāriem Uzņēmumu reģistrā raisa jautājumus par elektronisko vidi – tās iespējām, kā arī to, kāpēc šādu attālinātu rīku neizmantoja tie, kuri stāvēja un stāv rindās Uzņēmumu reģistrā,» akmeni valsts dārziņā met M. Gulbis.

Vatikānā, neraugoties uz protestiem, tomēr atvērts ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald’s restorāns, ziņo rt.com.

Restorāna, saukta par McVatican, atvēršana bijusi visai klusa. McDonald’s nav izplatījis paziņojumu par atklāšanu.

Restorāns, virs kura spiesti mitināties garīdznieki, būs atvērts no 6:30 rītā līdz 23:00 vakarā septiņas dienas nedēļā.

Kā ziņo mediji, Vatikāns par 538 kvadrātmetrus lielo telpu, kurā tagad mitinās ātrais ēdinātājs, mēnesī saņems nomas maksu 30 tūkstošu eiro apmērā.