Pasaulē dārgākā jebkad izsolē pārdotā glezna no pirmdienas skatāma Londonas Teita galerijā, vēsta BBC.

Gleznotāja Pablo Pikaso darbā, kas saucas «Nu au Plateau de Sculpteur» («Kailā, zaļās lapas un skulptūra») ir redzama Pikaso mīļākā Marija Terēze Valtere.

Galerija gleznu ir aizņēmusies no vārdā nenosaukta privāta kolekcionāra, kas to par rekordaugstu summu – 106 miljoniem ASV dolāru, nopirka pagājušajā gadā.

Galerijas direktore norādīja, ka «Tā ir izcila Pikaso glezna. Man ir liels prieks par īpašnieka devību, kas ļauj britu publikai to aplūkot».

«Kailā, zaļās lapas un skulptūra» ir viena no vairākām gleznām, kurās Pikaso ir attēlojis savu mīļāko Mariju Terēzi Valteru un tiek uzskatīta par lielāko mākslinieka sasniegumu starpkaru periodā.

Pensijā devies elektriķis Dienvidfrancijā, kurš strādājis pie Pablo Pikaso, visus pārsteidzis ar paziņojumu, ka viņam pieder simtiem iepriekš nezināmu slavenā mākslinieka darbu, ziņo BBC.

Viņa krājumos esot 271 darbs, ieskaitot litogrāfijas, gleznas, piezīmes un akvareļus, kuru vērtība varētu būt ap 60 miljoniem eiro.

71 gadu vecais Pjērs Le Gunē (Pierre Le Guennec) apgalvo, ka Pikaso viņam šos darbus devis kā dāvanas.

Elektriķis esot uzstādījis apsardzes signalizācijas sistēmas Pikaso mājām Francijā pirms mākslinieks mira 1973.gadā.

Saskaņā ar Francijas avīzes Liberation vēstīto starp nezināmajiem Pikaso darbiem ir akvarelis no mākslinieka tā sauktā zilā perioda, un eksperti lēš, ka deviņi kubisma darbi, kas ir elektriķa rīcībā, vien varētu būt 40 miljonus eiro vērti.

Taču Pikaso ģimene uzskata, ka elektriķa skaidrojums par to, kā viņš ieguvis darbus, nav ticams. Policija jau esot pārmeklējusi viņa māju, konfiscējusi gleznas un vīrieti nopratinājusi.

Nākamnedēļ Londonā Sotheby's izsolē tiks izsolīts mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi un mākslu, portrets, ziņo BBC.

Gleznā La Lecture attēlota mākslinieka slepenā mīļākā Marija Terēze Valtere (Marie-Therese Walter). Viņu attiecības sākās, kad sievietei bija 17 gadi, bet māksliniekam - 45.

Tās slepenībā tika turētas daudzus gadus, ņemot vērā sievietes vecumu un to, ka Pikaso bija precējies.

Saskaņā ar aplēsēm 1932.gada glezna tagad varētu tikt pārdota par 12 - 18 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (10-15 miljoni latu).

Valtere vēlāk stāstīja, ka viņa nekad nebija dzirdējusi par mākslinieku, kad viņš pirmoreiz viņu uzrunāja sakot: «Es esmu Pikaso - jūs un es vēl izdarīsim lielas lietas kopā.»

Pikaso un Valterei vēlāk piedzima meita Maija.

Sidnejas universitātes rīcībā esoša Pikaso glezna izsolīta par 13,5 miljoniem britu mārciņu, vēsta The Telegraph. Ienākumi no izsoles tiks veltīti zinātnei.

Pikaso gleznu Jeune Fille Endormie Sidnejas universitātei pērn uzdāvināja kāds anonīms amerikāņu donors, ar noteikumu, ka tā ir jāpārdod, bet iegūtie līdzekļi jāvelta aptaukošanās pētīšanai.

Iegūto naudu universitāte izmantos, lai maksātu algas darbiniekiem jaunajā aptaukošanās, diabēta un sirds un asinsvadu slimību centrā.

Mākslas darbs ir gleznots 1935. gadā, tajā attēlota Pikaso mīļākā un mūza Marija – Terēze Valtere. Līdz šim glezna izrādīta plašākai publikai tikai vienu reizi.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Francija otrdien atdevusi Spānijai 25 miljonus eiro vērtu spāņu mākslinieka Pablo Pikaso gleznu.

Francijas muitnieki atrada gleznu uz Korsikā piestājuša kuģa klāja un konfiscēja to. Gleznu bija plānots nelikumīgi nogādāt uz Šveici.

Pikaso darbs Jaunas sievietes galva tika atdots Spānijas delegācijai, kurai Francijas tiesa lika darbu nogādāt atpakaļ uz Madridi.

Mākslas darbs «piesaistīja Francijas muitas darbinieku uzmanību», teikts muitas izdotā paziņojumā.

Kapteinis varēja uzrādīt tikai divus dokumentus, no kuriem viens bija tiesas atbilde uz eksporta pieteikumu, kas aizliedza izvest darbu no valsts.

Glezna pieder pazīstamajam spāņu baņķierim Haimem Botinam. Kuģis piederēja Botina uzņēmumam, taču 79 gadus vecā vīrieša uz klāja nebija.

Ņujorkā otrdien sākusies nelaiķa baņķiera Deivida Rokfellera mākslas darbu kolekcijas izsole un tajā Kloda Monē un Anrī Matisa darbi pārdoti par izsoļu rekordcenām, pavēstīja izsoļu nams «Christie's».

Monē «Nympheas en fleur», kas ir viens no franču impresionista ūdensrožu cikla darbiem, otrdienas vakarā pārdots par 84,69 miljoniem dolāru (71,35 miljoniem eiro).

Līdzšinējais Monē darbu izsoļu cenas rekords bija 81,4 miljoni dolāri, kas «Christie's» izsolē tika iegūti par gleznu «Meule» - vienu no Monē slavenā siena kaudžu cikla darbiem.

Otrdienas izsolē uzstādīts jauns izsoļu rekords Anrī Matisam, kura 1923.gada darbs «Odalisque couchee aux magnolias» tika pārdots par 80,75 miljoniem dolāru. Iepriekšējais Matisa darbu cenas rekords bija 49 miljoni dolāru.

Tomēr par visaugstāko cenu vakara izsolē tika pārdots Pablo Pikaso 1905.gada meistardarbs «Fillette a la corbeille fleurie», kas tika izsolīts par 115 miljoniem dolāru.

Nīderlandē notikusi vērienīga mākslas darbu zādzība. Noziedzniekiem izdevies tikt pie Pablo Pikaso, Kloda Monē, Pola Gogēna un Anrī Matisa darbiem, kas bija izstādīti Roterdamas mākslas muzejā, vēsta BBC.

Laupītājiem muzejā izdevies iekļūt agrā otrdienas rītā. No muzeja tie aiznesuši tādus pazīstamus darbus kā Kloda Monē Vaterlo tilts, Pikaso gleznu Arlekīna galva, Anrī Matisa Lasītāja baltā un dzeltenā un Luciana Freida Sieviete ar aizvērtām acīm.

Roterdamas policija informēja, ka ziņa par ielaušanos muzejā saņemta agrā otrdienas rītā, taču, kad likumsargi bija ieradušies, noziedznieki bijuši jau prom.

Eksperti norāda, ka zagļi pazinuši mākslas darbus un gleznas izvēlējušies mērķtiecīgi. Nozagtās gleznas varētu būt simtiem miljonu eiro vērtībā, sacīja Nozudušo mākslas darbu reģistra vadītājs Kriss Marinello (Chris Marinello). Tomēr nozagto mākslas darbu atklāta pārdošana vairs neesot iespējama, jo tie starptautiski reģistrēti kā zagti.

Kādā Vācijas dzīvoklī Minhenē atrasts pusotrs tūkstotis nacistu nolaupītu mākslas darbu, tostarp Pablo Pikaso un Anrī Matisa darbi, kā arī iepriekš nezināmi mākslinieku darbi, vēsta pasaules mediji.

Mākslas darbu vidū ir arī, piemēram, ebreju izcelsmes mākslinieka Marka Šagāla (Marc Chagall), Vācijas gleznotāja un grafiķa Oto Diksa (Otto Dix), ebreju izcelsmes gleznotāja un grafiķa Maksa Lībermana (Max Liebermann) un franču mākslinieka Anrī Matisa (Henri Matisse) iepriekš nezināmi darbi. Tāpat atrasti Pablo Pikaso (Pablo Picasso) un citu ievērojamu mākslinieku darbi.

Kopējā atrasto mākslas darbu vērtība tiek lēsta no viena līdz 1,35 miljardu ASV dolāru vērtībā. Darbi esot bijuši «netīri, bet nesabojāti», medijiem pauda eksperts Meike Hofmans (Meike Hoffman). Iepriekš tika uzskatīts, ka daudzi no darbiem bijuši iznīcināti.

Parīzes leģendārās Ritz viesnīcas atjaunošanas laikā atrasta glezna, kas patlaban tiek uzskatīta par 17. gadsimta mākslinieka Čārlza Le Bruna darbu, vēsta thelocal.fr. Nevienam neesot bijusi nojauta, ka darbs atrodas šajā vietā.

Tagad gleznu izsolīšot Christie's izsoļu namā. Tiek prognozēts, ka iegūtā summa sasniegs 500 tūkstošus eiro. Tā tikšot novirzīta fondam, kuru izveidojis viesnīcas īpašnieks Muhameds Al Fajeds, pieminot savu mūžībā aizgājušo dēlu Dodi, princeses Diānas draugu.

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm eļļas glezna ir Le Bruna (1619-1690) darbs, kas tapis vēl pirms viņš kļuva par karaļa Luija XIV oficiālo mākslinieku.

Ēkas, kurā atrodas viesnīca, pirmsākumi meklējami 1705. gadā, un sākotnēji tā bija Francijas augstmaņu ģimenes māja. Tā kļuva par Ritz pēc tam, kad 1898. gadā to iegādājās Šveices viesnīcnieks Cezars Rics.

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Norvēģijas ekspresionista Edvarda Munka slavenā glezna Kliedziens izsolē pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par dārgāko pārdotu mākslas darbu, vēsta BBC.

Pirms vairāk nekā simts gadiem (1895) gleznoto darbu Ņujorkā notikušajā izsoļu nama Sotheby’s izsolē iegādājies kāds anonīms pircējs. Gleznas solīšana ilgusi tikai 12 minūtes.

Mākslas darba sākumcena tika noteikta 40 miljonu ASV dolāru apmērā. Ienākumi no gleznas pārdošanas paredzēti jauna muzeja, viesnīcas un mākslas centra izveidei Norvēģijā.

Līdz šim dārgākais pārdotais mākslas darbs bija Pablo Pikaso Kailā, zaļās lapas un skulptūra. 2010. gadā notikušajā izsolē šī glezna tika nosolīta par 106,5 miljoniem ASV dolāru.

Norvēģu mākslinieks E. Munks radīja četras Kliedziena versijas, no kurām trīs glabājas Norvēģijas muzejos. Izsolē pārdotā bijusi «krāsainākā» un uz tās rāmja ir uzrakstīts E. Munka pašsacerēts dzejolis.

Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Līdz šim pasaulē skandāli par dārgu vecmeistaru gleznu viltojumiem galvenokārt saistījās ar Krievijas tirgu un ar starptautiskajām Sotheby's un Christie's izsolēm, taču tiesībsargājošās iestādes pašlaik pārbauda, vai Latvijā netiek viltoti ekspertu atzinumi, kas apliecina mākslas darbu autentiskumu.

2006.gada rudenī Vācijas pilsonis Aleksandrs Beļilovskis pircējiem no Krievijas piedāvājis iegādāties 19.gadsimta latviešu izcelsmes Krievijas gleznotāja Kārļa Hūna iepriekš nezināmu darbu Čigāniete ar bērnu. Glezna viņam esot piederējusi kopīgi ar Latvijas mākslas zinātnieci, galerijas īpašnieci un Latvijas Mākslas un antikvāro priekšmetu ekspertu asociācijas valdes priekšsēdētāju Ivonnu Veiherti.

Darījuma cena bija 520 tūkst. ASV dolāru. Taču izrādās, ka tāda pati glezna ar tādu pašu sižetu un tādiem pašiem gleznas izmēriem vēl 2006. gada pavasarī bija nopērkama Parīzē Massol izsolē – tikai tur kā gleznas autors bija norādīts kāds maz zināms vācu autors, K. Hūna laikabiedrs Karls Ādolfs Gugels, un tā bija nopērkama par nieka 5 tūkst. eiro.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.

Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.

No dzīvokļa Madridē nozagtas piecas britu gleznotāja Frānsisa Bēkona gleznas, kuru kopējā vērtība ir 30 miljoni eiro.

Mākslas darbi pagājušā gada jūnijā tika nozagti no Bēkona drauga mājas Madridē. Zagļi atvienoja signalizāciju, kamēr mājas īpašnieks bija prom, un paņēma vērtīgās gleznas, vēsta laikraksts El Pais.

Spānijas policija atteikusies komentēt notikušo un to, kāpēc informācija par zādzību tikai tagad nonākusi atklātībā.

Eksperti norāda, ka zagļiem būšot grūti gleznas pārdot.

Bēkons tika ierindots starp labākajiem mūsdienu māksliniekiem no Lielbritānijas. Viņa darbi piederēja ekspresionisma un sirreālisma novirzieniem.

2013.gadā Bēkona triptihs Luciāna Freida trīs studijas tika izsolīts par 100 miljoniem sterliņu mārciņu (129 miljoniem eiro), kļūstot par dārgāko mākslas darbu, kas pārdots publiskā izsolē.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Šā gada pirmajā pusgadā izsoļu nama Christie’s pārdošanas apjomi ir ievērojami samazinājušies – par 28%, raksta Bloomberg.

Kritumu veicināja nestabilitāte finanšu tirgos un neskaidrība saistībā ar Lielbritānijas referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Kopējie mākslas darbu pārdošanas apjomi sasniedza 2,1 miljardus mārciņu, kas ir ievērojami mazāk nekā gadu iepriekš, kad tie bija 2,9 miljardi mārciņu.

Šajā periodā vērtīgākie izsolītie mākslas darbi bijuši Žana-Mišela Baskvā glezna, kas tika pārdota par 57,2 miljoniem dolāru, Pablo Pikaso darbs Les Femmes d’Alger (Version ‘O’), kas pārdots par 179,4 miljoniem dolāru un Alberto Džakometi bronzas skulptūra, kas pārdota par 141,3 miljoniem dolāru.

Christie's izsolē Londonā nav izdevies pārdot Pola Gogēna (Paul Gauguin) gleznu, kas tika izstādīta pirmo reizi 15 gadu laikā, ziņo BBC.

Tika prognozēts, ka glezna Nature Morte A L'Esperance varētu tikt pārdota par 10 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,15 miljoni latu).

Taču darbam, kuru franču mākslinieks radīja 1901.gadā Taiti, pircējs nav atradies.

Nature Morte A L'Esperance tiek uzskatīta par veltījumu Gogēna gaistošajai draudzībai ar Vinsentu van Gogu.

Kā vēstīts, mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā nesen tika pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu). Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonāca pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Franču impresionista Kloda Monē glezna Lielais kanāls otrdien Londonā izsolīta par 23,7 miljoniem sterliņu mārciņu (31,4 miljoniem eiro).

Tika pārdoti pieci Monē darbi, kuru kopējā cena bija 55,7 miljoni mārciņu (73,9 miljoni eiro).

Izsoļu nama Sotheby's impresionistu un sirreālistu izsoles kopējie ienākumi sasniedza rekordaugstu summu - 186,4 miljonus mārciņu (147,2 miljonus eiro). Tā ir lielākā naudas summa, kas iegūta mākslas darbu izsolē Londonā, paziņoja Sotheby's.

Izsolē bija iekļautas mākslinieku Anrī Matisa, Pablo Pikaso un Anrī de Tulūza-Lotreka gleznas.

Izsoles panākumi demonstrē lielu pieprasījumu no ārvalstu pircējiem, norādīja Sotheby's impresionisma un modernās mākslas eksperte Helēna Ņūmena.

«Izsolē piedalījās kolekcionāri no 35 valstīm, kas ir visu laiku augstākais rādītājs,» viņa uzsvēra. «Pircēji no Āzijas un Krievijas pierādīja sevi kā pieaugošu spēku tirgū.»

Rets ASV mākslinieka Endija Vorhola (Andy Warhol) pašportrets izsolē pārdots par 10,8 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,9 miljoni latu), ziņo BBC.

Tas privātās rokās ir kopš 1974.gada.

Christie's izsolē Londonā 1967.gadā radīto darbu iegādājies anonīms solītājs.

Vorhols mira 1987.gadā 59 gadu vecumā.

Kā vēstīts, mūzas, kas pārveidoja gleznotāja Pablo Pikaso dzīvi, portrets Sotheby's izsolē Londonā nesen tika pārdots par 25,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (20,5 miljoni latu). Pēc sešas minūtes ilgas solīšanas La Lecture nonāca pie anonīma pircēja, kurš savu cenu izteica telefoniski.

Savukārt Christie's izsolē Londonā šomēnes neizdevās pārdot Pola Gogēna (Paul Gauguin) gleznu, kas tika izstādīta pirmo reizi 15 gadu laikā. Tika prognozēts, ka glezna Nature Morte A L'Esperance varētu tikt pārdota par 10 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (8,15 miljoni latu).

Tirdzniecībā izlikta plaša savrupmāja Lasvegasā. Tai noteiktā pārdošanas cena ir 38 miljoni ASV dolāru, kas savrupmāju padara par dārgāko pārdošanā izlikto namu pilsētā, ziņo Business Insider.

Savrupmāja atrodas Palmspleisas (Palms Place) rajonā. Īpašuma platība, ieskaitot ārtelpas, ir aptuveni 2,3 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi savrupmājā vienlaikus var uzņemt piecus simtus cilvēku. Pilnībā mēbelētajā namā atrodama arī sporta zāle, āra kinoteātris un dīdžeja pults. Līdz ar māju tiek pārdota arī viena Salvadora Dalī glezna un viens Pablo Pikaso mākslas darbs.

Savrupmāju tirgo viesnīcu biznesā strādājošais Fils Malūfs (Phil Maloof). Malūfu ģimene iepriekš bija basketbola komandas Sacramento Kings kluba īpašnieki, kā arī ir vieni no Lasvegasas Palms Casino Resort atpūtas centra izveidotājiem.

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.