Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam Nozare.lv atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi, sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Noslēdzies pēdējais – 2014./2015. – piena kvotu gads un saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju šā gada 1. jūnijā piena kvotas izpilde ir 99,15%, savukārt tiešās tirdzniecības piena kvotas izpilde ir 95,32%, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Esmu gandarīts, ka, saskaņā Lauksaimniecības datu centra sniegtajiem piena kvotas izpildes datiem piena kvota Latvijā nav pārsniegta un Latvijas piena ražotājiem nebūs jāmaksā soda naudas, kas būtu jādara, ja piena kvota būtu pārsniegta,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Piena ražošanas attīstību 2015. gadā ietekmēs piena kvotu režīma atcelšana aprīlī un zemās ES piena cenas gada sākumā, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes eksperti.

Dažas dalībvalstis pašlaik izjūt kvotu ierobežojumus, un tām vajadzēs samazināt piena piegādes 2015.gada pirmajā ceturksnī, lai izvairītos maksāt pārlieku lielas nodevas kvotas pārsnieguma un zemāku piena cenu dēļ. Tas jo īpaši attiecas uz Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Latviju, Nīderlandi un Poliju.

Citas lielākās piena ražotājas valstis neierobežo kvota. Šīm dalībvalstīm piena ražošanas izmaiņas ietkemēs tādi faktori, kā piena cenu izmaiņas, barības izmaksu samazinājums un pašreizējie labvēlīgie lopbarības apstākļi. Tomēr jāuzsver, ka jebkādu piena ražošanas apjoma samazināšanu ir grūti sasniegt, jo saimniecībās ir liels slaucamo govju skaits. Turklāt daudzi lauksaimnieki varbūt nevēlas samazināt savus ganāmpulkus, lai nesamazinātu savu spēju paplašināt piena ražošanu tad, kad kvota būs atcelta un tirgus atguvies. Tā rezultātā ir sagaidāms, ka 2015. gadā piena piegāde pārstrādes uzņēmumiem turpinās pieaugt, pirms tā nedaudz samazināsies 2016. gadā.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Latvijai noteiktā piena kvota šajā kvotas gadā ir izpildīta par 99,1%, līdz ar to kvota nebūs pārpildīta, šodien Gulbenē notiekošajā reģionālajā konferencē informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Tikko Latvijas Datu centra vadītājs atsūtīja man īsziņu, ka kvotas izpilde uz 1.aprīli ir par 99,1%. Lai gan līdz oficiālajam termiņam - 15.aprīlim - vēl ir laiks, tomēr prognozēju, ka centrs nav kļūdījies un rādītājs būs apmēram tāds pats,» sacīja ministrs.

Tas savukārt nozīmē, ka Latvija būs izvairījusies no iepriekš prognozētās soda naudas vairāku miljonu eiro apmērā par kvotas pārsniegšanu.

Kā ziņots, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, aptuvenie rezultāti par galīgo izpildi būs pieejami pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Polijas piena pārstrādes uzņēmumi no aprīļa varētu pārtraukt piena iepirkšanu Lietuvā, jo Eiropas Savienība TAD atcels savas piena kvotas, piektdien vēstīja laikraksts Lietuvos žinios.

Polijas uzņēmumi iepirka pienu Lietuvā, lai izvairītos no iespējamām sankcijām par piena kvotu pārsniegumu. Sākotnējās aplēses liecina, ka Polijas uzņēmumi Lietuvā iepirka līdz 400 tonnām piena dienā.

«Līdz šim Polijas uzņēmumi kropļoja piena tirgu, jo pārdeva savu pienu Baltkrievijā par 26 eiro centiem un tā vietā iepirka pienu Lietuvā,» laikrakstam teicis piena pārstrādes uzņēmuma Marijampoles pieno konservai vadītājs Raimunds Karpavičs.

Kad Krievija pērn augustā noteica sankcijas pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importam no Lietuvas un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Lietuvas uzņēmumi mēģināja piegādāt jēlpienu Baltkrievijai. Tomēr decembrī piena eksports saruka līdz 1931 tonnai no 11 538 tonnām novembrī pēc tam, kad Baltkrievija noteica 30% nodevu valūtas maiņas darījumiem un vēlāk arī veica savas valūtas devalvāciju.

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, aģentūrai BNS pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

«Ja, runājam par Latvijas kopējo situāciju, tad tā, protams, ir drūma. Latvijā ir pagājuši laiki, kad varēja nodarboties ar izejvielas eksportu. Atsevišķi kooperatīvi veras ciet, atbrīvojas liekais piens un pie pārprodukcijas piena ražotāji, protams, ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, kas nav labi, taču pie šādas lauksaimniecības politikas, ka tik maza valsts orientējas uz izejvielas eksportu, tas bija paredzams,» sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Eiropai un citām valstīm kopumā piens nav un nebūs vajadzīgs, jo pēc piena kvotu atcelšanas piena apmēri tikai pieaugs. Arī Latvijā ir vesela virkne fermu, kas nav piepildītas ar govīm, jo [piena ražošanu ierobežo] kvotas,» atzīmēja Šņepsts, piebilstot, ka piena sektors patlaban ir lielu problēmu priekšā.

Piena kvotu soda naudu segšana, pārdošana par pašizmaksu un nesagaidītais ES atbalsts ir sācis iznīcināt piena saimniecības , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai kopīgi risinātu smago situāciju piena nozarē, piektdien piena kooperatīvu vadītāji tikās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) biedru sapulcē. Lielākās grūtības vēl ir priekšā, ko var sagādāt piena kvotu pārpilde un daudzu saimniecību izputēšana, tomēr jāatzīmē, ka starp kaimiņzemēm esam vienīgie, kur piensaimniecības nozarei palīdzību sniegusi valsts.

Jau šobrīd vairākas saimniecības ir uzsākušas darbības piena ražošanas pārtraukšanai. Sākotnēji gan tiek meklēti liellopu pircēji, lai nenāktos lopus likvidēt. Ja pircējus neizdosies atrast, lopi tiks likvidēti. «Līdz šim lopu skaits saimniecībās netika samazināts, bet šobrīd tas notiek,» skaidro Zemnieku Saeimas biroja vadītāja Rita Ignāte.

Pēc kvotu sistēmas atcelšanas piena apjomi Latvijā sāk palielināties, bet cerības par vietējā patēriņa pieaugumu nozare nelolo , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kvotu sistēmas atcelšanas diena – 1. aprīlis – nebija pastardiena Latvijas piena nozarei, saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska. Vēl līdz pat 15. maijam, kad nozares dalībniekiem jāiesniedz gada deklarācijas, varētu tikt precizēts piena kvotas izpildes apjoms, kas pašlaik provizoriski aprēķināts 99,1% apmērā, bet iepriekš tika prognozēts pat 99,9% apmērā. E. Galvanovska uzskata, ka uz augšu varētu tikt precizēti cipari aiz komata.

Prognozēt grūti

«Piensaimniekiem nekas īpaši nav mainījies – pasaules gals nav pienācis un govis jāturpina slaukt. Pašlaik problēma ir piena cena, kurai tika prognozēts pieaugums, bet noticis tieši pretēji – dažos kooperatīvos,» piebilst E. Galvanovska.

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par piensaimniecību 2014.gada deklarācijās Latvijai paredzētā piena kvota par pēdējo gadu pirms tās brīvlaišanas ir izpildīta par 99,14%, informēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Šis ir galīgais rādītājs pēc visu piensaimniecību deklarāciju iesniegšanas, kuru termiņš bija 15.maijs. Šis rezultāts apstiprina iepriekšējās cerības par veiksmīgu izvairīšanos no soda naudām,» sacīja Galvanovska.

Tāpat viņa atzina, ka sodas naudas ies secen arī Lietuvai, tikmēr Igaunijai nāksies maksāt apmēram divus miljonus eiro sodu, jo tur piena kvota pārsniegta par 1%.

LDC vadītāja arī norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulām zemniekiem jāturpina sniegt dati par piena ražošanu, turklāt tas jādara vēl trīs gadus.

Gan piena ražotājiem, gan pircējiem paliek spēkā noteikumi par attiecīgo datu sniegšanu LDC. Savukārt visa dokumentācija jāsaglabā vēl trīs gadus, jo jebkurā laikā var ierasties Eiropas Komisijas inspektoru audits un par nepareiziem datiem uzrēķināt soda naudu valstij. Tā jau ir noticis Lietuvā, kur tika aprēķināts apmēram miljona eiro sods. Savukārt Latvijā inspektori nav bijuši kopš 2004.gada, tā ka pārbaudes ir pilnībā iespējamas,» atzina LCD vadītāja.

Ierobežojumu atcelšana – kā starta šāviens attīstīties gribošajiem piena ražotājiem

Līdz pat pēdējam Latvija balansējusi uz naža asmens, un daudz noteiks tas, kā būs nostrādājuši ražotāji pēdējā dienā pirms kvotu sistēmas krišanas 31. martā. Ir vai nav pārsniegtas piena kvotas, būs skaidrs ap 10. aprīli, sola Lauksaimniecības datu centra (LDC) direktora vietniece Erna Galvanovska. «Prognozējam kvotu izpildi par 99,9%,» viņa saka.

Kvotu sistēmas laikā pieninieki strādājuši arvien ražīgāk, gada vidējo izslaukumu no vienas saimniecības palielinot vairāk nekā četras reizes. «Domāju, ka miljonu tonnu sasniegsim. Bet saražot jau var, taču – ko tālāk?» vaicā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Aktivitātes cerībā iekustināt vietējo tirgu ir guldītas smiltājā. Pašlaik 50% piena apēdam uz vietas, atlikušais jāizved. Arī cenu tagad vairāk diktēs situācija pasaulē, un tieši industriālo produktu cena. Nupat vājpiena pulveris bija sasniedzis divus tūkst. EUR par tonnu, bet cena jau iet uz leju. Piena iepirkuma cena Latvijā jau ilgāku laiku ir ap 22 centiem, un izskatās, ka aprīlī nekas būtiski nemainīsies,» prognozē J. Šolks. «Cenu kāpums ES netiek prognozēts, tomēr nozare Latvijā kāps uz augšu, lai arī nelieliem soļiem. Ja piena iepirkuma cena sasniegs vidējo ES līmeni, tad miljonu tonnu gadā mēs noteikti sasniegsim. Tas būtu optimāls līmenis Latvijai,» piebilst E. Galvanovska.

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Otrdien, 15. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalstu varēs piešķirt visiem primārajiem piena ražotājiem, neatkarīgi no tā, vai piens nodots katru mēnesi. Savukārt, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu piešķirto atbalsta finansējumu 7,6 miljonu apmērā, noteikumos palielināta atbalsta likme par 0,70 eiro.

Ņemot vērā to, ka šogad beidza darbību piena ražošanas kvotu sistēma, daudzi ganāmpulki, lai nepārpildītu tiem piešķirtās piena piegādes kvotas, izlēma pēdējos mēnešos nenodot pienu pārstrādei, bet izmantot, piemēram, pašu patēriņam. Šodien valdībā atbalstītās izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz nodrošināt atbalstu visiem primārajiem piena ražotājiem, kas laika posmā no 2015. gada no 1. janvāra līdz 31. jūlijam nodevuši pienu pārstrādei, neatkarīgi no tā, vai tas nodots katru mēnesi.

Jau ziņots, ka šā gada 18. augustā valdībā atbalstītās izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta maksājuma summu – 7,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Otrdien, 15. septembrī, ES Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro, informē Zemkopības ministrija.

«Šodien Luksemburgā Eiropas Komisijas piedāvājumā atbalstam piena nozarei ir ņemta vērā Baltijas īpašā situācija. Aprēķinus komisija veica visām Eiropas Savienības 28 dalībvalstīm, izmantojot objektīvus ekonomiskus kritērijus. Šis Eiropas Komisijas priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm,» pēc ES lauksaimniecības ministru un EK sanāksmes sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā – 2014./2015. kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi, kā arī cūkgaļas cenas samazinājumu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis izmaksāt atbalstu par ciltsdarbu piena šķirņu ganāmpulkos pasākumā Valsts atbalsts par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanu, informē LAD.

Lauku atbalsta dienests atbalstu par vienas piena šķirnes slaucamās govs produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu lauksaimniekiem piešķir par piena šķirņu slaucamo govi (tostarp pirmpieni), kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir līdz 6999 kilogramiem un piena šķirņu slaucamo govi, kurai nebija noteikta produktivitāte – 49,28 eiro.

Par piena šķirņu slaucamo govi, kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir no 7000 līdz 8999 kilogramiem, tiks piešķirti 59,28 eiro.

Par piena šķirņu slaucamo govi, kurai pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240 – 305 dienas) izslaukums ir vismaz 9000 kilogrami tiks piešķirti 71,28 eiro.