Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Iepriekšējā plānošanas periodā pieejamais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums lauksaimniecībā ir pilnībā apgūts, visas subsīdijas par pagājušo gadu izmaksātas, savukārt jaunajā atbalsta periodā zemniekiem jārēķinās ar ļoti striktu un birokrātisku kontroli saistībā ar projektu realizāciju, šodien žurnālistiem sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) vadītāja Anna Vītola-Helviga.

Tāpat viņa norādīja, ka neīstenoto projektu parāds, kas zemniekiem būs jāatmaksā, ir kopumā seši miljoni eiro.

Vītola-Helviga informēja, ka 2007.-2013.gada periodā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda izmaksāts 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai - 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda - 166,7 miljoni eiro.

Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē.

Gaļas un piena liellopu fermu būvniecībā un rekonstrukcijā ieguldīts 81 miljons eiro, atjaunojot 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve par 17 miljoniem eiro, uzbūvētas 217 noliktavas par 22,5 miljoniem eiro un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi par 19 miljoniem eiro.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe par pienu biedriem spēj maksāt kā Vācijā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1993. gadā Vidzemē dibinātais kooperatīvs, kura biedri bija tuvākās apkārtnes zemnieku un piemājas saimniecības, kā arī dažas paju sabiedrības, apsaimniekošanā no Valmieras piena kombināta pārņēma Straupes sviesta ražošanas cehu. Tomēr pienotavas vēsture iestiepjas senāk, 20. gadsimta otrās desmitgades sākumā, kad uzbūvēta pienotavas ēka un dibināta pašreizējā kooperatīva priekštece Straupes piensaimnieku biedrība. To kolektivizācijas procesos likvidēja okupācijas vara.

«Arī pašlaik sviests ir viens no top produktiem. Tā ražošanas tradīcijas ir pārsniegušas simt gadu,» uzsver PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš ir kooperatīva Straupe vadītājs kopš dibināšanas. Iepūšot pienotavā biznesa dvašu, produktu klāsts strauji paplašinājās. «Sākām ražot visu, ko pieprasīja tirgus,» saka I. Balodis. Viņš atceras, ka sākotnēji ražošanas nodrošināšanai iekārtas un to daļas vāktas no pienotavām, kuras likvidējušās. Tagad Straupe ir kā zaļa sala bangojošā piensaimniecības problēmu jūrā – lemj pati savu likteni, jo nav tieši atkarīga no lielo pārstrādātāju piena iepirkuma cenu diktāta.

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Padziļinoties krīzes situācijai piensaimniecībā, kur turpinās iepirkuma cenas kritums un veidojas aizvien lielāka pārprodukcija, tādējādi raisot bažas par masveida bankrotiem, tuvākajā laikā tikšot rasta iespēja no valsts budžeta ārkārtas atbalstam iedalīt sešus miljonus eiro.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, piešķīrums jau šonedēļ tiks apspriests vairāku ministriju starpā, savukārt attiecīgais noteikumu projekts varētu tikt virzīts skatīšanai valdībā jau tuvākajā laikā.

Ja atbalsts tiks piešķirts, to varētu saņemt visi slaucamo govju īpašnieki.

Patlaban gan vēl noris sarunas par konkrētiem kritērijiem, lai finansējumu saņemtu patiešām ražojošas saimniecības.

Kā norāda vairāki piensaimnieki, piešķīrums panākts pēc nevalstisko organizāciju spiediena un būtu ārkārtīgi nozīmīgs pašreizējā situācijā, it īpaši ņemot vērā, ka ārkārtas atbalsts no Eiropas Savienības, visticamāk, šovasar netiks saņemts.

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Saistībā ar ieilgušo krīzi piensaimniecībā rīt, 24.maijā, valdības sēdē plānots skatīt jautājumu par papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem kopumā 6 197 000 eiro apmērā, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Noteikumu projekts Valsts papildu atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem paredz, ka atbalstu piešķirs Lauksaimniecības datu centrā reģistrētajām saimniecībām par piena daudzumu tonnās, kas piegādāts laikā no 2015.gada 1.oktobra līdz šī gada 30.aprīlim, ja piena ražotājam ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Atbalstu saņems piena ražotāji, kas ir reģistrēti vienotajā nozares informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2016.gada 10.jūnijam.

Plānots, ka atbalstu aprēķinās un līdz šā gada 30.jūnijam izmaksās Lauku atbalsta dienests, dalot kopējo atbalsta summu ar attiecīgo vienību skaitu.

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Joprojām turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas Krievijas embargo un pasaules tirgus izmaiņu dēļ sākās tieši pirms gada, turklāt tuvākajos mēnešos gaidāms cenas pazeminājums vēl par apmēram pieciem eiro, atzina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

«Situācija diemžēl neuzlabojas. Piens tiek ražots iepriekšējos daudzumos - mēnesī tiek iepirkts ap 80 000 tonnu piena, tikmēr pārstrādei ir problēmas ar gatavās produkcijas realizāciju, līdz ar to iepirkuma cena turpina krist. Provizoriskā vidējā iepirkuma cena jūlijā ir 210,14 eiro par tonnu, un augustā varētu būt samazinājums vēl par apmēram pieciem eiro,» sacīja Šolks.

Viņš arī atzina, ka saimniecībām, kurām piena ražošana līdz šim bijusi galvenais ienākumu avots, patlaban ir lielas naudas problēmas. «Situāciju cik necik līdzsvarā palīdz noturēt pašreizējie ienākumi no graudu novākšanas un pārdošanas, kā arī citām blakusnozarēm, ja tādas saimniecībā ir bijušas,» atzina Šolks.

Minimālais atbalsts atkal par dažiem mēnešiem atliks saimniecību lēmumu likvidēt ražošanu

Zemniekiem pamestā nauda piena nozares kataklizmas tuvošanos nenovērsīs, toties liek berzēt rokas pārstrādei un tirgotājiem – kāpēc pacelt iepirkuma cenas vai kāpēc veikala plauktā piena pakas cenu nolaist, ja reiz valdība svaigpiena ražotājiem tik varonīgi palīdz, turklāt ar miljoniem.

Tomēr ir jāpriecājas par katru eiro, kas kompensē to, ko nav samaksājis piena pārstrādātājs. Tā saka DB aptaujātie piena ražotāji, kurus valdība aplaimojusi ar pabalstu 6,2 milj. eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 eiro uz vienu slaucamu govi vai 6–7 eiro par pārstrādei nodotu piena kilogramu. Kopumā valdības sarūpētā ārkārtas palīdzība globālās piena krīzes un ģeopolitikas skartajam piena sektoram ir 27,7 milj. eiro, kamēr aplēses liecina, ka nekompensēto zaudēto miljonu apmērs tuvojas trīsciparu skaitlim. 6 milj. uz visiem svaigpiena ražotājiem ir piliens jūrā, teic Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Tāpat kā tukšu vēderu ar košļājamo gumiju piemānīt nevar. Valdība lepojas ar palīdzību zemniekiem, bet palīdzības saņēmēji to sauc par ņirgāšanos par piena lopkopību. Liela nauda tā varbūt liekas ierindas vēlētājam, bet piena ražotāji ar to nevar iesākt neko, vērtē DB uzklausītie lauksaimnieki. Ačgārni sanāk, bet vieglāk nedienas pārvarēs tie, kam uz kakla nav kredīta maksājumu, piemēram, zemnieki, kas nav ievērojuši prasības un nav uzbūvējuši mēslu krātuves.

Beļģijas policija, piesaistot papildspēkus no Nīderlandes, pirmdien laidusi darbā asaru gāzi un ūdensmetējus pret lauksaimniekiem, kas Briselē rīkoja vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām protesta akcijām saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā.

Eiropas valstu zemnieki kaisīja un dedzināja salmus, spridzināja petardes, apmētāja policistus ar olām un ar kādu traktoru pat centās izstumdīt dzeloņstieplēm aptītās krusteniskās tērauda barikādes. Saskaņā ar policijas aplēsēm protesta akcijās piedalījās aptuveni 7000 zemnieki. Ūdensmetēju policisti laida darbā galvenokārt tādēļ, lai apdzēstu aizdedzinātos salmus, malku un riepas, no kurām gaisā cēlās biezi melnu dūmu mutuļi.

Akcija bija saskaņota ar laiku, kad Briselē sākās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde.

Eiropas Komisija (EK) šai sēdē nāca klajā ar 500 miljonu eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes risināšanai. Priekšlikums paredz pasākumus, lai risinātu naudas plūsmas problēmas lauksaimniekiem un stabilizētu tirgu. Finansējums 500 miljonu eiro apmērā paredzēts visām ES dalībvalstīm, un tā nozīmīgākā daļa būs domāta mērķētam atbalstam piena nozarē.

Otrdien, 27. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumā Ieguldījumi materiālajos aktīvos. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai precizētu atbalsta piešķiršanas kārtību, informē ZM.

Ņemot vērā pašreizējo grūto situāciju lauksaimniecības jomā, īpaši piensaimniecībā, ar kuru šobrīd saskaras Latvijas lauksaimnieki, izmaiņas noteikumos paredz nosacījumu, ka pretendenti, kas īsteno projektu piena lopkopības nozarē, nepiemēro ekonomiskā mērķa sasniegšanu. Tas nozīmē, ka minētie pretendenti projektā var izvēlēties sasniegt citu mērķi, piemēram, palielināt ražošanas efektivitāti.

Savukārt, ievērojot to, ka lauksaimniecības produktiem noteiktie importa ierobežojumi ir nopietni ietekmējuši Latvijas iekšējo tirgu, noteikumi papildināti ar iespēju pieļaut atkāpi atbalsta projektu mērķu sasniegšanā, ja saimnieciskajā darbībā ir radušās būtiskas izmaiņas, kas notikušas nepārvaramas varas un no pretendenta neatkarīgu iemeslu dēļ.

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība Veckūkuri plāno būvēt modernizētu kūti šķirnes slaucamajām govīm, tādējādi paplašinot nišas produktu ražošanu no pašu saimniecībā iegūtā piena, atzina saimniecības īpašniece Ilvija Jakovina.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, projekta izmaksas būs 1 406 031 eiro, izmantojot Eiropas Savienības lauksaimniecības fonda līdzfinansējumu Lauku atbalsta dienesta pasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās. Fermas būvniecību veiks Igaunijas uzņēmums Mapri OŪ, projektu plānots pabeigt līdz šā gada decembra beigām.

Kā norādīja saimniecības īpašniece, neraugoties uz pašreizējo sarežģīto situāciju nozarē, piensaimniecība tiek paplašināta, saskatot noieta iespējas nišas produktu tirgū.

«Patlaban mums ir 70 govis, bet jaunajā fermā būs vieta vēl 120 govīm. Lai gan situācija nozarē ir smaga, iepirkuma cenas - zem pašizmaksas, tomēr likvidēties vai pārorientēt ražošanu negrasāmies. Ferma būs ļoti moderna, ar jaunāko tehniku, atbilstoša visām vides prasībām, līdz ar to varēsim pienu pārstrādāt pilnībā bez atlikumiem,» sacīja Jakovina.

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.