Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti pirmdien, 6. novembrī atbalstīja Īpašuma departamenta priekšlikumus par gandrīz 27 miljonu eiro investēšanu pašvaldības īpašumu atjaunošanā, lai sakārtotu izglītības, veselības, kultūras un sociālo iestāžu infrastruktūru, informē Rīgas domē.

«Nākamgad 23 Rīgas izglītības iestādēs par vairāk nekā 6 miljoniem eiro veiks dažāda veida remontdarbus. Turpināsies Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas un Friča Brīvzemnieka pamatskolas 4. kārtas renovācijas darbi. Uzsāksim projektēt jaunu pirmsskolas izglītības ēku Grostonas ielā 6 a un Mežaparka skolu, kas atradīsies zemes gabalā Sudraba Edžus ielā. Arī Jaunciemā ir plānots uzsākt projektēšanas darbus jaunas skolas un sabiedriskā centra izveidei. Lielākie sporta stadioni un aktīvās atpūtas laukumi tiks izveidoti pie Rīgas Imantas vidusskolas, Mežciema pamatskolas un Rīgas 96. vidusskolas,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

2012.gadā Liepājā būvēts par vairāk nekā 110 miljoniem latu, taču divas trešdaļas no izmaksām saistās ar a/s Liepājas metalurgs rekonstrukciju.

Tērauda ražotnes rekonstrukcija Liepājas metalurgam izmaksājusi 73,5 miljonus latu, bet gandrīz deviņus miljonus - saistītā uzņēmuma Elme Messer Metalurgs gaisa sadalīšanas ražotne. Bez šiem diviem objektiem ievērojami ieguldījumi bijuši SIA Liepājas enerģija biokoģenerācijas stacijā un divos graudu termināļos ostā.

Noslēdzot kultūras iestāžu rekonstrukciju, šogad pabeigta gan Liepājas Latviešu biedrības nama, gan Liepājas muzeja ēku kompleksa renovācija. Par 200 tūkstošiem latu tapusi Māras baznīca. Vairāk nekā četri miljoni latu šogad ieguldīti Liepājas reģionālās slimnīcas renovācijā.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Šodien, 25. novembrī, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti iepazinušies ar pašvaldības 2014. gada plānoto budžetu investīciju jomā. Investīciju apjoms izglītības iestādēm nākamajā gadā tiks palielināts par 10 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro.

Tā ir puse no visa nākamajā gadā plānotā investīciju apjoma. Tiks pabeigta O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas ēkas rekonstrukcija, plānots veikt Rīgas krievu vidusskolas ēkas Lauku ielā 9 renovāciju, kā arī izstrādāt Rīgas Angļu ģimnāzijas ēkas Zvārdes ielā 1 rekonstrukcijas būvprojektu.

Nākamajā gadā turpināsies izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošana –piecām skolām tiks uzsākta un turpināta sporta laukumu izbūve, 22 skolām un bērnudārziem tiks nomainīti celiņi un žogi, tāpat pie skolām tiks izbūvēti rotaļu laukumi un sporta aktīvās teritorijas.

Četrās skolās tiks veikta ūdensvada un kanalizācijas sistēmu nomaiņa, virtuves tiks renovētas četrās skolās un četros bērnudārzos. Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas 25. vidusskolā un Puškina licejā renovēs sporta zāles, bet Rīgas 1. vidusskolā, Rīgas 41., 25. un 22. vidusskolās – aktu zāles. Trijās skolās ēkas cokola stāvi tiks pielāgoti sporta zāles un ģērbtuvju izveidei.

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Tiešo ārvalstu investīciju kritumam Latvijā pēdējos gados ir vairāki iemesli – ārvalstu investorus biedē ne tikai tādas ilgstoši neatrisinātas problēmas kā ēnu ekonomika, korupcija, maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas riski un Latvijas neparedzamā nodokļu vide, bet arī trūkumi būvniecības regulējumā.

Pēdējo gadu laikā nepieciešamība uzlabot ar būvniecību saistīto normatīvo regulējumu un investīciju vidi noteikta par vienu no Latvijai sasniedzamajiem mērķiem. Jāuzsver gan, ka būvniecība ir jāskata kopā ar teritoriālo plānošanu, jo būvniecība ir teritorijas plānojuma īstenošana dabā. Līdz ar to arī mērķis būtu pilnveidot ar teritoriālo plānošanu un būvniecību saistītos normatīvos aktus, radot efektīvu, vienotu un prognozējamu teritoriālās plānošanas mehānismu, kā arī palielināt prognozējamību un skaidrību attiecībā uz procedūrām un termiņiem, kas investoriem jāievēro, attīstot investīciju projektus.

Pašlaik spēkā esošais būvniecības regulējums būtiski apgrūtina gan būvniecības procesā iesaistīto ikdienas darbu, gan ar to tieši nesaistītu nozaru - rūpniecības, lauksaimniecības, tirdzniecības un publisko pakalpojumu nākotnes attīstību. Lielais administratīvais slogs, atšķirīgās likuma interpretācijas un sadrumstalotais valsts institūciju atbildību sadalījums būvniecības procesu ir padarījis teju neparedzamu, kavējot iesākto projektu realizāciju un atturot no jaunu projektu uzsākšanas. Pat tie ārvalstu investori, kas neplāno tieši ieguldīt jaunu objektu būvniecībā, bet vēlas veikt investīcijas citu nozaru uzņēmumos Latvijā, apzinās, ka agri vai vēlu tās rezultēsies būvniecībā, piemēram, paplašinot uzņēmuma darbību un būvējot jaunu ražotni, biroja ēku vai liellopu novietni. Izvērtējot iespējamos riskus un to, ka laika periods, kas šķirs būvprojektu no objekta pieņemšanas ekspluatācijā, nav prognozējams, investori kļūst piesardzīgi un nereti izlemj mainīt savus investīciju plānus.

Latgalē 2014. gadā apgūtas pieklājīgas investīcijas izglītības un kultūras objektos, turpinājušies ieguldījumi ūdenssaimniecības projektos un ielu sakārtošanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uz kopējā Latgalē realizēto projektu fona īpaši izceļas vairāki šajā gadā pabeigti nozīmīgi izglītības iestāžu objekti – to vidū gan jaunbūves, gan rekonstrukcijas projekti. Investīciju ziņā apjomīgākais ir Daugavpils Universitātes (DU) Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju jaunais korpuss, kas ir viens no modernākajiem studiju un pētniecības korpusiem Latvijā, nodrošināts ar dārgu un unikālu aprīkojumu. Projekta kopējās izmaksas – 11,08 milj. eiro.

Šogad tika nodota ekspluatācijā arī jaunā Rēzeknes Augstskolas (RA) Inženieru fakultātes ēka, līdz ar to apvienojot visas Inženieru fakultātei piegulošās ēkas un laboratorijas vienotās telpās un teritorijā. Kopējais projekta finansējums bija 6,79 miljoni eiro. Jāatgādina, ka 2013. gadā pēc septiņu gadu ilgiem rekonstrukcijas darbiem tika atklāta RA vēsturiskā ēka, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (šis projekts izmaksāja gandrīz 6 milj. eiro).

Diskusijas radījusi Krievijas kolekcionāru apvienības prezidenta Aleksandra Ņikišina ideja Liepājas spīķerī izveidot jūrniecības muzeju.

Aleksandrs Ņikišins, krievu nacionālā alkohola vodka jeb šņabja pētnieks, grāmatas Mans dārgais šņabis (Моя дорогая водка) autors, ir spīķeru kompleksa Māja, kas atrodas Liepājas tirdzniecības kanāla malā, īpašnieka Aleksandra Šličkova konsultants.

Saskaņā ar DB rīcībā esošo informāciju, A. Ņikišins Liepājā ticies ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī ar militāro apģērbu un personības kulta priekšmetu kolekcionāru Andri Skābi, ar kuru pārspriesta jūrniecības un Krievijas impērijas militārās vēstures muzeja izveide. Ar plāniem Liepājā izveidot privātu kolekciju izstāžu kompleksu A. Ņikišins iepazīstinājis arī Liepājas mēru Uldi Sesku. Šāda iniciatīva raisījusi neizpratni Liepājas Kultūras pārvaldē, kas jau vairākus gadus virza izdeju par Jūrniecības muzeja izveidi Liepājas promenādē, citos, pagaidām neatjaunotos spīķeros. «Ar Kultūras pārvaldi neviens par šādu ideju nav konsultējies. Iniciatīva un lielu investīciju piesaiste pilsētai, protams, ir apsveicama, tikai tādā gadījumā rodas jautājums – vai tas būs privāta kolekcionāra veidots muzejs, vai arī tiks veidots uz Liepājas muzeja koncepcijas bāzes? Un vai tādā gadījumā ideja par Jūrniecības muzeja izveidi bijušajos kanālmalas spīķeros, par ko Liepājas dome savulaik izsludināja arhitektūras skiču konkursu un prēmēja uzvarētāju, ir nolikta malā? Kas būs muzeja satura veidotājs, kas būs muzeja īpašnieks un kādas būs juridiskās attiecības ar ēkas īpašnieku? Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem atbilžu manā rīcībā nav,» norāda Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs par godu VAS «Latvijas dzelzceļa» simtgadei kopā ar dizaineri Unu Grants radījis dizaina plakātu sēriju. Tajā attēlotas piecu lielāko Latvijas pilsētu dzelzceļa staciju tehniskās shēmas.

Sērijā radīti pieci plakāti ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Gulbenes dzelzceļa staciju shēmām. Katra stacija aplūkota kādā nozīmīgi vēsturiskā laikā, piemēram, Jelgavas stacija – 1944. gadā, kad tajā bija tikai Eiropas platuma 1435 milimetru sliedes, kādas tagad ir paredzētas Rail Baltica projektā. Savukārt Daugavpils stacija iemūžināta 19. gadsimta beigās, kad dzelzceļš Latvijas teritorijā bija tikai attīstības sākumposmā. Pie stilizētā, lakoniskā sliežu ceļu zīmējuma uz plakāta ir arī vēsturiska izziņa par attēloto laika periodu.

«Ideja par plakātiem ar tehniskām staciju shēmām radās Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja darbiniekiem. Tiku uzrunāta, lai realizētu šo ideju, un sadarboties šķita tikai pašsaprotami, jo dēla mīļākais muzejs ir tieši dzelzceļa muzejs. Neskatoties uz to, ka staciju shēmas ir tehnisks zīmējums, manuprāt, tajā slēpjas kaut kas vairāk. Stacija ir kā simbols dzīvai, cilvēku iedzīvinātai pilsētai, kur mudž no vilcieniem un cilvēku trajektorijām. Ieraugot tehniskās staciju sliežu shēmas, saskatīju tajās interesantu grafisku zīmējumu un pat daļēju līdzību ar cilvēka anatomiskajām muskuļu šķiedrām,» stāsta plakātu grafiskā dizainere Una Grants.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Liepājas tiesa šā gada 4.janvārī ierosinājusi ar bijušajiem Liepājas uzņēmējiem, brāļiem Mediņiem saistītās SIA Argolats maksātnespējas procesu.

Jautāts, vai tikko slēgtās Latvijas 1. rokkafejnīcas ēka pakļauta iespējamām maksātnespējas procesa izsolēm, viens no kafejnīcas dibinātājiem Mareks Mediņš uzsvēra, ka šī ēka ir bez apgrūtinājuma, jo pieder citai kapitālsabiedrībai - SIA Argolats Pluss, kurai finansiālu problēmu nav. Taču pieņemts lēmums ēku pārdot. Konkrēta pircēja pagaidām neesot, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāda būs ēkas turpmākā funkcija. Gan Mareks, gan Raivo Mediņš kopā ar ģimenēm jau pārcēlušies uz dzīvi Rīgā, kur turpina darboties Latvijas 1.rokkafejnīca Reiterna namā. Rīgas kafejnīcas apsaimniekošana nav apdraudēta, jo tā pieder SIA 11 M. Savukārt maksātnespējīgā SIA Argolats nodrošināja restorāna darbību Liepājā un producēja mūzikas kluba pasākumus.

Liepājas Virtuālais Kino muzejs saņēmis Latvijas Muzeju biedrības biedra karti un sācis sarunas ar Kultūras ministriju par Virtuālā Kino muzeja virzīšanu akreditācijai.

Liepājas Virtuālais Kino muzejs (kinoliepaja.com), kļūstot par institucionālo biedru LMB, vēlas plašākā sabiedrībā aktualizēt jautājumu par interneta muzeju veidošanu, kas vienlaikus ir arī jautājums par kultūras inovācijām, e- vides attīstību kultūrā, kultūras produktu pieejamību iespējami plašākai auditorijai, norāda Liepājas Virtuālā Kino muzeja vadītāja Kristīne Jākobsone. Viņa uzsver, ka ar jēdzienu pieejamība jāsaprot ne tikai cilvēki ar invaliditāti. Tās ir arī māmiņas, kas audzina bērnus zīdaiņa un mazbērna vecumā un tāpēc bieži izjūt ierobežojumus laikā un telpā; tie ir cilvēki, kas kopj smagi slimus cilvēkus un smagi slimu cilvēku asistenti, tie ir attālu lauku rajonu iedzīvotāji, kas nereti izjūt pārvietošanās ierobežojumus (bet internets Latvijā aizvien vairāk kļūst pieejams arī visnomaļākajos lauku rajonos, pateicoties projektam Trešais tēva dēls, kura ietvaros ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem tiek apgādātas lauku bibliotēkas),kā arī citas iedzīvotāju kategorijas. Interneta muzeju attīstība nenozīmē to, ka reālie muzeji ar laiku izzudīs. Šīs muzeja darbības formas nekad savstarpēji nekonkurēs, tās var tikai viena otru papildināt, uzskata privātā Kino muzeja izveidotāja.

Liepājas muzejā no 12.jūlija līdz 13.augustam skatāma ekspozīcija Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija, kuru piedāvā Francijas daudznozaru uzņēmums SARL Amiencom.

Piedāvājums izstādīt pasaulslavenā spāņu mākslinieka Dalī darbus no Francijas kolekcionāru krājumiem nācis pēkšņi, un muzejiem, kas savas izstādes plāno divus gadus uz priekšu, nav bijis viegli tos mainīt. Iespējams, šā iemesla dēļ un arī tāpēc, ka Liepājas muzejs izrādījis patiesu ieinteresētību, Dalī darbu kolekcija nokļuvusi tieši un arī tikai Liepājā, jo nekur citur Latvijā tā netiks izrādīta, pastāstīja muzeja direktore Dace Kārkla. Turklāt Liepājas muzeja ēka ir ļoti piemērota Dalī darbu izstādīšanai, jo būvēta tajā pašā laikmetā, kurā dzīvoja mākslinieks.

Izstādē Salvadors Dalī. Sirreālā materializācija eksponēts ap simts priekšmetu: Dalī grafikas – litogrāfijas, t.i. novilkumi no metāla, un ksilogrāfijas – novilkumi no koka, tāpat bronzas, sudraba, zelta, porcelāna priekšmeti – medaļas, trauki, sīkplastika no Francijas privātkolekcijām.

Liepājas koncertdārza Pūt, vējiņi! skiču un tehnisko projektu izstrādās arhitektu birojs SIA Kokin Idea.

Par projekta izstrādi 7. jūnijā koncertdārza apsaimniekotāja SIA Liepājas Latviešu biedrības nams plāno ar SIA Kokin Idea parakstīt līgumu.

Šā gada maijā ir noslēgusies sarunu procedūra par skiču un tehniskā projekta izstrādi. 2011. gada aprīlī Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Liepājas Latviešu biedrības nams izsludināja Liepājas būvvaldes organizēto atklāto metu konkursu Koncertdārza Pūt, vējiņi! rekonstrukcija, Liepājā. Konkursa mērķis bija izmantojot arhitektu radošo sacensību, iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski un funkcionāli augstvērtīgu projekta priekšlikumu, kā arī iegūt iespējami labāko risinājumu koncertdārza atjaunošanai. Konkursam tika iesniegti piecu pretendentu piedāvājumi. Iesniegtos darbus izvērtēja žūrija 12 cilvēku sastāsvā, kuru vadīja domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Par labāko žūrijas komisija atzina SIA Kokin Idea piedāvājumu ar devīzi Bura. Priekšlikuma izstrādātāji ir arhitekti Andris un Aija Kokini, vizualizāciju veidojis Pēteris Kokins.

Pabeidzot visus restaurācijas un būvniecības darbus Hoijeres kundzes viesnīcā, Būvniecības valsts kontroles birojs ēku Liepājā, Kungu ielā 24 pieņēmis ekspluatācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka atjaunotajā namā iecerēts ierīkot interjera muzeju.

FOTO: Par 2,2 miljoniem eiro Liepājā top interjera muzejs 

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam –...

Pprojekta ietvaros ēkas 1. stāvā atjaunots unikālais 17. gadsimta beigu plānojums, bet 2. stāvā daļēji saglabāta 19. gadsimta telpu plānojuma struktūra, vēsturiskajā būvapjomā iekļaujot arī jaunas funkcijas.

1. stāva Hoijeres kundzes dzīvojamās telpas un 2. stāva 19. gadsimta notāra Stendera dzīvokļa telpas tiks atvēlētas interjera muzeja izveidei, bet bijušā kroga daļā arī tagad projektēts krogs ar atjaunotu manteļskursteni un maizes krāsni.

Projekta ietvaros arī labiekārtota Kungu kvartāla pagalma teritorija, saglabājot elementus un detaļas, kas raksturīgas Liepājai 17., 18. un 19. gadsimtā.

Būvdarbus objektā veica SIA “RERE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “Firma L4” un autoruzraudzību – pilnsabiedrība “Pils projekts”.

Projekta līgumcena ir 2 205 177 eiro, neskaitot PVN.

Būvdarbi objektā “Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku Kungu kvartālā, Liepājā” tika īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros.

Šobrīd notiek nākamās dokumentācijas gatavošana, lai būvnieki nodotu paveiktos darbus Liepājas pilsētas pašvaldībai un tālāk pašvaldība varētu objektu nodot Liepājas muzejam ekspozīcijas veidošanai. Paredzēts, ka Hoijeres kundzes muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2022. gadā.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi atklātu konkursu par Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot SIA Skonto būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tāpat līgums paredz arī CSDD piebūves celtniecības darbu pirmās un otrās kārtas veikšanu.

SIA Skonto būve par darbu veicēju izvēlēta no desmit komersantiem, kas iesniedza savus piedāvājumus konkursā. Par uzvarētāja galveno izvēles kritēriju konkursā tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Skonto būve, dalot uzvaru ar SIA Būvmeta šogad uzvarējusi arī vairāk nekā 10,7 tūkst. Ls vērtajā Latvijas Bankas izsludinātājā konkursā par iekārtu tehnisko apkopju veikšanu. Tāpat šā gada sākumā SIA Skonto būve, sadarbojoties ar uzņēmumu Re & Re, uzvarējusi arī 39 milj. Ls vērtā konkursā par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu, bet, izveidojot personu apvienību ar uzņēmumu Boskalis International B.V., Skonto būve guvusi tiesības veikt teju desmit milj. Ls vērtos Liepājas Karostas kanāla projektēšanas un sanācijas darbus. Tāpat uzņēmums guvis tiesības veikt 1,7 milj. Ls apjomīgos būvniecības darbus pēc Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pasūtījuma Tvaika ielā 2.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Savu konjaku privātkolekciju festivāla Vēsture bez robežām ietvaros Liepājas muzejā izstādījis Lietuvas uzņēmējs un kolekcionārs Jozs Kabašinskis.

Kolekcijā apskatāmas konjaka pudeles no 19.gadsimta sākuma. Jozs Kabašinskis ir Kauņā dzimis uzņēmējs, pieredzes bagāts finansists un ilggadējs Lietuvas Finanšu ministrijas Ieņēmumu departamenta vadītājs. 1993. gadā nodibinājis biznesa konsultāciju un nekustamā īpašuma uzņēmumu, strādājis par sertificētu auditoru. Konjaku tirdzniecībai pievērsies 2004. gadā.

Konjaku viņš sācis kolekcionēt 1991. gadā. Pametis darbu Finanšu ministrijā un 1992. gadā pievērsies privātajam biznesam.

Kolekcija veido aptuveni 600 konjaka pudeles.

No 3.maija līdz 28. jūlijam Liepājas muzejā norisinās unikālo privātkolekciju festivāls Vēsture bez robežām, kurā ar desmit kolekcijām piedalās kolekcionāri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Krievijas.

Nepatīkamus mirkļus Liepājas muzejā piedzīvot nācies Zviedrijas latvietim Albertam Mārim Baham, kad sirmais kungs ratiņkrēslā vēlējies apmeklēt Salvadora Dalī izstādi, vēsta Kursas Laiks.

«Liels bija mans pārsteigums, ka jau pirms durvīm ir pakāpiens un pēcāk vēl vairāki pakāpieni, ko ne cilvēks ratiņkrēslā, ne māmiņas ar ratiņiem nevar šķērsot,» neizpratni nav slēpusi kunga tuva draudzene, ziemupniece Liene Glezere. Sieviete gājusi pie muzeja darbiniecēm jautāt, vai ir kāda cita ieeja, un saņēmusi noraidošu atbildi – visi nākot tikai pa galvenajām durvīm. Viņa vaicājusi, lai paskatās, kā kungs var tikt iekšā. Uzmetusi ašu skatienu, darbiniece paziņojusi, ka viņai jāstāv iekšā un nevarot palīdzēt, un piebildusi, ka ēka ir vēstures piemineklis un nekādas pārbūves nevar tikt veiktas.