Topošajam koncertdārzam "Pūt, vējiņi!" Jūrmalas parkā, Liepājā simboliski atzīmēti spāru svētki, informē Liepājas dome.

Šobrīd ir pabeigta aptuveni puse no plānotajiem darbiem.

Jaunais koncertdārzs "Pūt, vējiņi!" tiek veidots par mūsdienīgu kultūras telpu, kas būs pieejama iedzīvotājiem. Tur varēs rīkot brīvdabas pasākumus un koncertus lielākam apmeklētāju skaitam nekā līdz šim, kā arī tiks nodrošināti komfortablāki apstākļi gan māksliniekiem, gan skatītājiem.

Nojaukti agrāk estrādi aptverošie žogi un barjeras, koncertdārzu integrējot Jūrmalas parka teritorijā un sasaistot ar pludmales piekrastes zonu, kā arī pārplānoti laukumi un celiņi, lai nodrošinātu pilnīgu vides pieejamību. Norit teritorijā paredzēto celiņu izbūve. Tiek izbūvēts nožogojums ap skatuvi, lai nodrošinātu kontrolētu koncertu apmeklējumu. Ēkai tiek montēti logi un durvis, kā arī top jumta metāla konstrukcijas. Līdz vasaras sākumam plānots pilnībā pabeigt jumta konstrukciju izbūvi virs skatītāju centrālās daļas sēdvietām.

Šovasar notiekošo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē radīts mākslas darbs - apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām «Pūt, vējiņi».

Šo Jāņu sveicienu veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, un savu video nospiedumu tajā atstājuši divi simti latviski dziedošo, kas savu tautasdziesmas pantiņu iedziedājuši ar balss spēles «DzieDot» starpniecību. Videoklipa muzikālajam noformējumam izmantota īpaši aranžēta dziesmas «Pūt, vējiņi» versija jaunā, mūsdienīgā skanējumā, kuras autors ir Kārlis Butins.

«Videoklips dziesmai «Pūt, vējiņi» apvieno nedziedātājus un dziedātājus, jaunus un vecus, visus, kam tuva ir dziedāšana un latviskais. Daudzi no klipa varoņiem, pārvarot savas šaubas, pirmo reizi uzdrīkstējušies dziedāt tā, lai citi to redzētu. Tā kā katrs dalībnieks dziesmas izpildīšanai izvēlējies sev nozīmīgu vietu, skatītājam ar klipa palīdzību ir iespēja ielūkoties gan dažādu paaudžu pārstāvju sejās, gan viņus raksturojošā apkārtnē, kamēr visas dziedātāju balsis apvienojušās vienā,» videoklipa ideju komentē Katrīna Neiburga.

Liepājas pilsētas būvvaldē 5.augustā akceptēts koncertdārza «Pūt, vējiņi!» rekonstrukcijas projekts, informēja būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

SIA «Livland» izstrādātā projekta ekspertīze ir beigusies, dodot zaļo gaismu ieceres turpinājumam.

Pašlaik pašvaldībā tiek sagatavoti būvniecības iepirkuma dokumenti. Plānots, ka konkursam uz būvdarbu veikšanu jānotiek šogad, savukārt būvdarbi varēs sākties 2020.gadā, stāstīja Štāls.

Runājot par «Pūt, vējiņi!» rekonstrukcijai nepieciešamo finansējumu un tā avotu, Štāls teica, ka patlaban nav iespējams pateikt, cik izmaksās rekonstrukcija, vien zināms tas, ka pašvaldībai par daļu nepieciešamā finansējuma jau ir skaidrība, bet otrai daļai - tas vēl jāmeklē.

Koncertdārzs «Pūt, vējiņi!» projektēts 1961.gadā, būvniecība pabeigta 1964.gadā. Lai arī pagājušā gadsimta 80.gados rekonstruēta koncertdārza skatītāju zona, visā tā pastāvēšanas laikā nopietni remontdarbi tur tikpat kā nav bijuši, un koncertdārza teritorija ir sliktā stāvoklī.

Vidējais Latvijas Nacionālā teātra (LNT) zāļu piepildījums 2019.gadā bija 86%, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā. Kopumā iestudējumus pērn apmeklēja 171 153 teātra mākslas cienītāji.

LNT apmeklētāju skaits 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par aptuveni 4600 cilvēkiem jeb par teju 3%, kā rezultātā būtiski ir auguši arī teātra ieņēmumi, ir gandarīts LNT valdes loceklis Jānis Vimba. Tie tiks publiskoti pēc tam, kad tos apstiprinās revidents.

Pērn LNT izrādīti 568 iestudējumi. Visvairāk spēlētās izrādes Lielajā zālē bija "Pūt, vējiņi!" – 32 reizes, "Juveliera jubileja" Aktieru zālē – 27 reizes un"ART" – LMT Jaunajā zālē, kas skatītājus priecēja 28 vakarus pēc kārtas.

Kā zināms, režisora Elmāra Seņkova iestudētā Raiņa luga "Pūt, vējiņi!" pērn saņēma "Spēlmaņu nakts" "Grand Prix".

J. Vimba informē, ka būtisks teātra izrāžu biļešu cenu pieaugums šogad nav plānots.

Liepājas pludmale līdz šīs vasaras atpūtas sezonas sākumam – 15. maijam – ir labiekārtota. Šajā sezonā pludmales inventāra un Glābšanas stacijas darbības nodrošināšanai un uzturēšanai ir plānots kopumā 66 870 eiro – par 13 000 eiro vairāk nekā 2013. gadā, informēja pilsētas pārstāvis Aigars Štāls.

Tāpat kā iepriekšējos gados pludmalē ir izvietots nepieciešamais inventārs: kabīnes, celiņi, soliņi, atkritumu konteineri, norādes. Vēl nav izvietotas ierobežojošās bojas jūrā, jo ūdens ir auksts. To sadarbībā ar Pašvaldības policijas glābējiem paveiks maija beigās vai jūnija sākumā, kad būs vairāk peldētāju.

Uz pludmali ved 13 ar koka laipām klātas izejas. Šogad sākta un turpināsies laipu pakāpeniska atjaunošana. Ajaunotās laipas ir par pus metru platākas nekā vecās. Tādejādi turpināsies inventāra un infrastruktūras sakārtošana, lai uzlabotu pieejamību pludmalei.

Pagājušajā gadā četrās izejās uz pludmali – Kūrmājas prospekta galā, pie koncertestrādes Pūt, vējiņi!, pie Glābšanas stacijas un Jūrmalas ielas galā – izveidots apgaismojums.

2012.gadā Liepājas pašvaldība cer izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju 2014. - 2020.gadam, ietverot tajā vairākus vērienīgus projektus.

Jaunajā dokumentā būs ieļauti konkrēti mērķi un uzdevumi pilsētas ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Par stratēģijas termiņu vēl tiek diskutēts, preses konferencē norādīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Sākotnēji bijusi doma piesaistīt stratēģiju Nacionālajam attīstības plānam, taču patlaban valsts plānošanas dokumentos valdot zināms haoss, tāpēc Liepājā pie stratēģijas sāks darbu šajā pavasarī, bet pieņemt plānu cer līdz gada beigām. Stratēģijā būs ietverti gan jau sākti, gan arī tā sauktajā cerību sarakstā ietverti projekti, bet dokumenta izstrādē būs ņemta vērā līdzīgu pilsētu pieredze citās valstīs. Pašvaldība cer iekļaut stratēģijā koncertdārza Pūt, vējiņi! atjaunošanu un apvienošanu ar tenisa sporta skolu, Jūrniecības muzeja izveidi, sabiedriskā transporta maģistrāļu attīstību, uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstību un citus ilgtermiņā nozīmīgus projektus. Pašlaik spēkā ir Liepājas pilsētas attīstības stratēģija 2008. – 2014.gadam, kurā ietverti arī projekti, kurus būs jāturpina nākamajā attīstības periodā. Galvenokārt tie saistīti ar infrastruktūru.

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Liepājnieki izgatavojuši melnu kasti, kur varēs skatīties teātra izrādes, kinofilmas vai pat svinēt kāzas. Tā ir pārvietojama metāla un koka konstrukcija, kas izveidota Liepājas neatkarīgā teātra Goda teātris vajadzībām, vēsta Latvijas Radio.

Saliekamajā teātra zālē izveidotas 250 skatītāju vietas. Konstrukcija ir izjaucama un to iespējams pielāgot mazākiem pasākumiem. Saliekamā teātra zāle nodēvēta par Black Box. Liepājas teātra aktieris un Goda teātra dibinātājs Kaspars Gods radio pastāstīja, ka novērojis – Latvijas skolās ir pietiekami labas aktu zāles, kur rādīt teātri, savukārt deviņi reiz 18 metri ir skolas zāles volejbola laukuma izmērs, pēc kura arī tapusi Black Box.

Pārvietojamo teātri radījis dizainers Reinis Kuncītis. Tas bijis aplūkojams arī mūzikas festivālā Summer Sound. Liepājas parkā to izdevies gan veiksmīgi salikt, gan izjaukt. Pārvietojamā teātra sols, kas paredzēts skatītājiem, saliekams vienkārši un ātri, bet pašas konstrukcijas uzmeistarošanai vajadzīgas vismaz divas stundas, vēsta radio.

Liepājas pašvaldība iegādāsies 12 jaunus soliņus, ko plenēra laikā veidojuši 12 mākslinieki. Katrs mākslinieks saņems naudas balvu – 250 Ls pēc nodokļu nomaksas.

Mākslinieks Alvis Vitrups izveidojis soliņu ar nosaukumu Saules gredzens, Renārs Šliseris – Jūrmalas soliņš, Aivars Kleins - Latvijas šprote, Jānis Neiders - Vējstopers – patvērums vējā pūstajiem, Kaspars Grickus – Klavieres, Toms Jeršovs – Soliņš, Edijs Ābele – Sols – riteņu novietne, Krists Erbs – Konference, Andris Garokalns – Jūras ritmi, Guntis Jekste – Stūra soliņš, Rihards Vītols – Bluķis, Kristaps Štobis – Slinkais.

Liepājas uzņēmēji jau cietuši pirmos zaudējumus no poļu futbolu fanu izdarībām Liepājā, tāpēc vairāki uzņēmēji pievērsušies papildu drošības pasākumiem.

Liepājas kluba Red Sun Buffet īpašnieks Mareks Alberts db.lv informēja, ka nopietni zaudējumi nodarīti šogad ar pašvaldības atbalstu realizētajam labiekārtošanas projektam Gaismas ceļš. Posmā no koncertdārza Pūt, Vējiņi! līdz pludmalei sadauzīts viens no gaismas stabiem. M.Alberts stāsta, ka vērsies Pašvaldības policijā, kur uzzinājis, ka Liepājas policistiem palīgā no Rīgas atsūtīti aptuveni 40 cilvēki, kas, uzskata uzņēmējs, ir niecīgs skaits pret poļu fanu tūkstošiem. Turklāt policija vairāk rūpēsies par cilvēku drošību, privātīpašuma sargāšana atstāta pašu uzņēmēju ziņā. «Esam nodrošinājušies ar papildu žogu un gādāsim par apsardzi ar suņiem un ieročiem,» sacīja M. Alberts.

Tā kā šajā sezonā strauji audzis skatītāju skaits, nākamajā - 107. sezonā - Liepājas teātris ieviesis 2. abonementu.

Tas nozīmē, ka tā īpašnieki varēs apmeklēt katra abonementā piedāvātā jauniestudējuma 2. pirmizrādi, informē teātris. Abonementu cena neatšķiras no 1.abonementa. Skatītāju skaits šajā sezonā pārsniedzis 75 tūkstošus. Ieskaitot viesizrādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, šosezon nospēlētas gandrīz 200 izrādes.

Visvairāk tikusi spēlēta izrāde bērniem Pelnrušķīte (režisors Leons Leščinskis) – kopumā 22. reizes. Otrajā vietā ir mūzikls Pūt, vējiņi! (režisors Dž.Dž.Džilindžers) – 20 reizes, bet trešajā vietā tā paša režisora iestudētā komēdija Atsaldētais, kas skatītājiem rādīta 18 reizes.

SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā.

Līdz 1. martam Liepājā notiek vēja parka teritorijas detālplāna sabiedriskā apspriešana. Ja tā noslēgsies pozitīvi un detālplānojumu akceptēs gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, SIA Rapsoil gatavojas sākt tehniskā projekta izstrādi, kam būs vajadzīgi vairāki mēneši, DB atzina uzņēmuma pārstāvis Gints Sorokins. Reāli būvniecību iespējams sākt nākamgad, viņš lēsa. Saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2-3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka minētajā teritorijā ir putnu un sikspārņu migrācijas vieta. Detālplānojumu pēc SIA Rapsoil pasūtījuma izstrādāja SIA Kokin Idea Liepājas pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vadībā.