Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI deju svētku biļetes pēc iegādes savā īpašumā nav saņēmuši 486 cilvēki, taču SIA «Biļešu paradīze» līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko sola, ka tās citu pircēju rokās nav nonākušas.

Naļivaiko preses konferencē skaidroja, ka 3.martā svētku biļešu tirdzniecības procesā «Biļešu paradīze» nav saņēmusi bankas apstiprinājumus par kopskaitā 486 pirkumiem. Tajā pašā laikā Naļivaiko solīja, ka šo klientu pirkumi nav nokļuvuši citu cilvēku rokās, un pēc «juridisko lietu sakārtošanas» šie cilvēki tiks pie savām biļetēm.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik pārdotas 87 034 biļetes jeb 92% no kopējā biļešu skaita, sastādot aptuveni 2 096 292 eiro ieņēmumus. Pašlaik tirdzniecībā palikušas biļetes tikai uz diviem no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem - svētku sadziedāšanos un vokālsimfonisko koncertu «Arēnā Rīga».

Normatīvie akti atļauj privātpersonām pārdot sev piederošas XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu biļetes, taču likums aizliedz to darīt nolūkā gūt peļņu, nereģistrējot komercdarbību, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID), piebilstot, ka VID nevar sākt pārbaudes un sodīt kādu par nodokļu nemaksāšanu no neatļautas komercdarbības.

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts tiešs aizliegums privātpersonai nodot, dāvināt vai pārdot sev piederošu kultūras vai sporta pasākuma ieejas biļeti bez atlīdzības vai par samaksu, kas kompensē personas izdevumus, kas radušies šīs biļetes iegādei.

Situācijā, kad fiziskā persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti un kādu sev zināmu apsvērumu dēļ nevar vai nevēlās vairs apmeklēt pasākumu, tad normatīvie akti neliedz šo biļeti nodot citai personai.

Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šādā situācijā nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi personas ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja persona ir iegādājusies pasākuma ieejas biļeti bez mērķa to pārdot tālāk un gūt peļņu, skaidroja VID.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

No šodienas līdz 31.oktobrim e-dziesmusvētku formātā norisināsies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Dziesmu svētki attālinātā formātā notiks, lai ikviens bērns un jaunietis, kurš līdzdarbojies svētku procesā vairāku gadu garumā, varētu atspoguļot savu veikumu video formātā.

Svētku kopējo programmu veido dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiek filmētas un translētas Latvijas Televīzijas (LTV) un citās digitālajās platformās.

Jebkurā svētku norisē varēs piedalīties dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam. Svētku svinēšanas laikā tikšot ievērota "burbuļa" stratēģija, kā arī svētki norisināsies ārā pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai. IZM piedāvā, ka dziesmu un deju svētku laikā šogad nenotiks centralizēti mēģinājum un nebūs paredzēts garš mēģinājumu process. Tāpat bērnu nometnēs kolektīvi varēs veidot videoierakstus, savukārt pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī vai oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi un kopumā ir izpildīti 27 % no kopējā apjoma.

To, aplūkojot Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darbu norisi klātienē, ceturtdien secināja atbildīgas amatpersonas.

«Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir gaidāmi sarežģītu konstrukciju montāžas darbi, tāpēc par to lemsim rudenī,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

«Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020. gada vasarā Mežaparka var īstenoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,» pēc objekta apmeklējuma Mežaparkā apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Trešdien, 24.jūlijā, ar Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darba gaitu iepazinās Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvji.

«Kopumā šobrīd ir paveikti jau vairāk nekā 40% no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigta estrādes ēkas slīpā pārseguma izbūve. Notiek ārējo metāla kāpņu un margu montāža, hidroizolācijas izveide uz slīpā pārseguma un estrādes pakāpienu saliekamo dzelzsbetona elementu montāžas darbi. Ir uzmontētas pirmās astoņas kupola metāla kolonnas un turpinās to piegāde no Ungārijas ražotnes uz objektu. Ik dienu objektā strādā 80 darbinieki,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Kopā ar Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes un XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas pārstāvjiem ar jaunās estrādes būvniecības gaitu iepazinās amatpersonas, būvnieki, arhitekti un citi projektā iesaistītie institūciju pārstāvji.

Pilnībā pabeidzot topošās Mežaparka Lielās estrādes skatuves dzelzsbetona dzīto pāļu izbūvi ar vairāk nekā 1100 pāļu, estrādes pamatos iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, informē Rīgas dome.

Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves turpmākā pārbūve notiks divās daļās - līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem; un turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Patlaban zem plānotās jaunās skatuves ēkas tiek uzsākta režģogu un pamatu, kā arī sagataves kārtas izbūve. Tāpat aktīvi norisinās hidroizolācijas ieklāšanas darbi, rievsienas ierīkošana un būvbedres rakšana. Ir pabeigta arī vēsturiskās dziesmu svētku skatuves un tai pieguļošās teritorijas skenēšana. Materiāli ir nodoti glabāšanai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Latvijas arhīvam.

«Šodien, piebraucot pie estrādes, pārņem tāda dīvaina sajūta, jo vecās estrādes vairs nav. Šis objekts bija un paliek svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, daudzām, daudzām paaudzēm. Man nav nekādu šaubu, ka jaunā estrāde būs unikāla un fantastiska vieta, un es gribētu novēlēt, lai jaunā estrāde saglabātu to auru, kas bija vecajai, labajai, mīļajai estrādei,» uzrunā teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 7.jūnijā pieņēmis ekspluatācijā Dziesmu svētku estrādi Mežaparkā, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Līdz ar to ir noslēdzies estrādes būvniecības A posms - ir pabeigts Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauks, un estrāde ir gatava svētkiem.

Pārbūves laikā tika palielināts skatītāju vietu skaits līdz 77 000. Izmantojot visai sarežģītas metāla konstrukcijas, izbūvēta pergola, kurā izvietotas plašas telpas pasākumu apmeklētāju vajadzībām - ēdināšanai, ģērbtuvēm, tirdzniecībai. Pārbūvētajā Dziesmu svētku estrādē ir veikti arī apkārtnes labiekārtošanas darbi, pēc iespējas saglabājot apkārtnes dabisko ainavu - mežā ir ierīkotas atpūtas vietas no koka bluķīšiem, izveidoti celiņi.

«Saspringtos termiņos ir sasniegts viens kopīgs mērķis - pārbūvēt Dziesmu svētku estrādi daudz ietilpīgāku līdz 2018. gada vasarai, kad notiks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki,» objekta pieņemšanas brīdī sacīja valsts galvenais būvinspektors, BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks Jānis Palamarčuks.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu uzvarējis tirgotājs "Biļešu paradīze", informēja LNKC pārstāve Linda Ertmane.

Iepirkumam bija pieteikušies divi pretendenti - SIA "Biļešu paradīze" un SIA "Biļešu serviss". "Biļešu paradīzes" piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Ertmane norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pēc uzvarētāja paziņošanas desmit dienu laikā pretendenti var apstrīdēt rezultātus. Ja tas nenotiks, LNKC parakstīs līgumu un uzsāks gatavošanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju biļešu tirdzniecības procesa nodrošināšanai aprīlī.

Jau rakstīts, ka iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo "Biļešu serviss" bija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja atsevišķus iepirkuma nolikuma nosacījumus. IUB atzina, ka LNKC ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Viesmīlības nozarei aktīvā tūrisma sezona ir iesākusies cerīgi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nozari vēl joprojām uztrauc fakts, ka Latvija pēc ārvalstu ceļojošo tūristu skaita atgūstas vislēnāk, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Protams, ka, iesākoties vasaras sezonai, būtisku pienesumu sniedza Pasaules čempionāts hokejā, uz kuru ieradās aptuveni 30 000 ārvalstu viesu, taču nākas atzīmēt, ka šis bija īstermiņa pasākums," piebilda Kalniņš.

LVRA vadītājs prognozē, ka šī vasaras sezona būs līdzīga kā iepriekšējā gadā ar iespējamu noslogojumu 70-80% apmērā galvaspilsētas viesnīcās.

"Taču lielākās rūpes rada kvalificēta darba spēka trūkums un pieaugošās izmaksas, kas skar visu viesmīlības nozari," uzsvēra valdes priekšsēdētājs.

IT kompānija «Squalio» Dziesmu un Deju svētku reģistrācijas sistēmas un lietotnes izveidē «Svētki» iegulda aptuveni 100 tūkstošus eiro.

«Squalio» valdes priekšsēdētājs Sandis Kolomenskis stāsta, ka sistēma pāris nedēļu laikā ļāvusi bez sarežģījumiem reģistrēties vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku. Šī sistēma nodrošina pamatu personalizētai saziņai ar dalībniekiem. Izmantojot digitālās kartes, visi dalībnieki, kas atrodas pasākuma vietā, ir identificējami un ir iespējams nodrošināt plašas analīzes iespējas, lai pilnveidotu nākamo pasākumu norisi. «Galvenā unikalitāte ir personalizācijas iespēja,» viņš teic. Lietotne ir sadaļa, kas organizatoriem ļauj nosūtīt dalībniekiem šo personalizēto informāciju, bet dalībniekam – piekļūt informācijai un ar to strādāt. Tie ir personalizēti notikumi, pieeja pasākumiem, tostarp, ēdināšanai, mēģinājumiem, individuālā dienas kārtība, vietu kartes utt. Organizatori var nosūtīt arī paziņojumus vai brīdinājumus par izmaiņām konkrēta dalībnieka grafikā, gaidāmajiem laika apstākļiem u.tml. «Neviena no šobrīd pieejamām pasākumu lietotnēm šādu funkcionalitāti nenodrošina, tā ir unikāla iespēju kombinācija,» apgalvo S. Kolomenskis.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Mežaparka lielajā estrādē konstatētas problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Problēma atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Svētku rīkotāji par radušos situāciju informējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA «Rīgas meži», aicinot tai rast risinājumu.

«Rīgas meži» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA skaidroja, ka uz estrādi dosies uzņēmuma darbinieki, kuri centīsies paātrināt sakrājušās ūdens izvadīšanu no komunikācijas šahtām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minētās šahtas paredzētas vienīgi vadu «noslēpšanai», nevis ūdens novadīšanai, attiecīgi nosakot, ka visiem komunikācijas kabeļiem jābūt ūdeni izolējošiem.

«Situācija funkcionāli traucē, un mēs palīdzēsim novadīt ūdeni, bet šahtas nav paredzētas lai vadus pasargātu no ūdens,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrā pārbūves posma pirmajā daļā, ko paredzēts pabeigt līdz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā.

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvērts Live Rīga Dziesmusvētku restorāns, kurā piedalās desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri, informē Rīgas Tūrisma un informācijas biroja Live Rīga pārstāve Anna Blaua.

Dziesmusvētku restorānā piedalīsies restorāni Entresol, Ferma, Vīna bārs Garage, International, Kaļķu vārti, Kolonāde.Mūsu stāsti.., MUUSU, Osta, Rocket Bean Roastery, Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā.

Restorāns darbosies trīs dienas un iecerēts, ka tā būs ne tikai vieta, kur baudīt ēdienu, bet arī kā viena no publiskajām svētku skatīšanās vietām pilsētvidē.

Uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, Dziesmu un Deju svētku vēstnešu stāsti, translācijas no LTV Dziesmu un Deju svētku studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma Māras zeme un noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki: 6.jūlijā no plkst. 13 līdz 22, 7.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12 līdz 00:00.

Simboliski atzīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvobjekts ir ieguvis kopīgo veidolu, 8. janvārī virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacelts spāru vainags.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms - jauna skatītāja lauka izbūve - tika īstenota līdz 2018. gadā 7. jūnijam pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Otrais atjaunošanas posms - jaunas estrādes būvniecība - tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

2018. gads līdz ar Latvijas jubilejas atzīmēšanu viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem solās būt īpaši darbīgs, tomēr sagaidāms arī izteikts darbinieku trūkums

«Gribas cerēt, ka arī 2018. gadā Latvijas tūrisma nozare turpinās stabilu izaugsmi. It īpaši šo pārliecību stiprina fakts, ka valsts svinēs savu simtgadi, un šā iemesla dēļ Latvijas publicitāte būs lielāka nekā citkārt, turklāt – gan vietējā mērogā, gan starptautiskā līmenī,» teic LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, savu artavu svētku norisē ieliks katrs reģions, novads un pagasts. Nacionālas nozīmes sarīkojumus papildinās daudzi mērogā mazāki pasākumi, kuros ikviens būs gaidīts un varēs tajos piedalīties. «Šogad būs arī XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kā arī dažādi sporta pasākumi un maratoni, kas ir starptautiski. Lai gan tie pārsvarā viesus atved uz Rīgu, taču arī Jūrmala jūt nakšņotāju pieaugumu,» stāsta Hotel Jūrmala Spa & Conference Center pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla-Bula.

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas domes rīcības komiteja iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbiem. Tā bija pēdējā iespēja publiski apskatīt Mežaparka Lielo estrādi vēl kā būvniecības objektu, pirms pirmās būvniecības kārtas nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 18. jūnijā.

«Šodien klātienē pārliecinājāmies, ka būvniecības pirmās kārtas darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā. Visas iesaistītās puses – Rīgas pašvaldība, svētku rīkotāji un būvnieki ar lielu atbildību ikdienu veic savu darbu, lai kopīgi izdotos lieliski svētki,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas pilsētas rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs informēja: «Šobrīd ir paveikti gandrīz 88 % no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigti jaunā žoga montāžas darbi, turpinās bruģa ieklāšana un zāliena pamatnes sagatavošana skatītāju laukumā. Notiek margu uzstādīšana, norit pagaidu koristu tribīņu montāža. Joprojām turpinās inženiertīklu izbūves darbi. Ir uzstādīti abi gaismas torņi un pabeigta gaismas stabu montāža visā estrādes teritorijā. Norit labierīcību un pergolas koka elementu uzstādīšana un drīz atsāksies ceļa seguma klāšana uz jaunizbūvētā ceļa no Viestura prospekta puses. Savu kārtu gaida arī estrādes soli, kuri jau ir piegādāti Rīgā.»

Rīga atkal gatavojas tūristu skaita pieaugumam. Šī gada sākuma statistikas dati, kā arī rezervāciju apjoms viesnīcās vasaras sezonā liecina, ka šogad kopējais tūristu apjoms varētu sasniegt 80% no rādītājiem pirms globālās pandēmijas, informē Rīgas dome.

Tas nozīmē, ka viesu skaits pilsētā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal varētu pārsniegt miljonu, liecina Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras aplēses.

Šajā tūrisma sezonā Rīgā notiks pēdējos gados lielākie sporta, kultūras un izklaides pasākumi – "Rimi Rīgas maratons", IIHF Pasaules Hokeja Čempionāts, XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Rīgas vasaras kultūras programma un Rīgas dzimšanas dienas svinības un tūrisma sezonas beigās – Pasaules čempionāts skriešanā. Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas norisināsies no 17.-30.aprīlim, piedalīsies rekordliels skaits restorānu – 56.

"Visiem šiem Rīgas lielajiem notikumiem būs pozitīva ietekme gan uz tūrisma nozari, gan ekonomisko attīstību pilsētā, tāpēc šie pasākumi notiek ar pašvaldības finansiālo atbalstu. Pirms šīs vasaras sezonas jau ir veikts būtisks priekšdarbs, lai ārvalstu viesi atkal lielā skaitā apmeklētu Latvijas galvaspilsētu un šeit uzturētos! Ļoti pozitīvs signāls ir arī tas, ka atkal atveras viesnīcas, kas pandēmijas laikā durvis bija slēgušas." – tā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Valsts policijas (VP) amatpersonas šodien plkst.11.37 pie stadiona «Daugava», Rīgā aizturēja kādu personu, kas veica bezpilota lidaparāta lidojumu šobrīd lidojumiem slēgtajā zonā virs stadiona, aģentūrai LETA apstiprināja VP pārstāve Sigita Pildava.

Viņa norādīja, ka no 30.jūnija līdz 9.jūlijam ir aizliegta patvaļīga bezpilota lidaparātu lidojumu veikšana virs Dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietām.

Par šādu rīcību draud administratīvā atbildībā - naudas sods no 150 līdz 300 eiro fiziskām personām, bet 700 līdz 1500 eiro juridiskām.

Pildava uzsvēra, ka pagaidām svētki norisinās mierīgi un nav pamata uzskatīt, ka tā nevarētu turpināties.

Jau ziņots, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgā norisināsies līdz 8.jūlijam.