Šodien Rīgā sāks kursēt pirmie "Rīgas satiksmes" elektroautobusi, aģentūru LETA informēja SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Elktroautobusi sāks kursēt 26., 33. un 57. autobusa maršrutā, savukārt brīvdienās tie kursēs 9., 20. un 26. autobusa maršrutā.

"Rīgas satiksmes" autobusu parka saimniecību papildinājuši visi 35 "Solaris" elektroautobusi, kas šobrīd pakāpeniski uzsāk pārvadāt pasažierus Rīgas pilsētā. Līdz ar jauno autobusu saņemšanu, "Rīgas satiksme" ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Pasažieriem jaunajos autobusos tiks nodrošināts lielāks komforta līmenis, tostarp būs iespēja veikt viedtālruņu uzlādi.

Elektroautobusu iegāde veikta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā. Pirmo 35 elektroautobusu iegādei plānotā maksimālā līgumsumma ir 19,2 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

“Rīgas satiksmes” elektroautobusu iepirkuma pirmajā posmā interesi piegādāt transporta līdzekļus izrādījuši 10 uzņēmumi.

Lai varētu izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, konkurss “Par elektroautobusu piegādi” norisinās divos posmos. Pieteikumu iesniegšana konkursa pirmajam posmam noslēdzās 25. novembrī.

Tālākajā procesā tiks vērtēti autobusu ražotāju pieteikumi. Otrajam posmam atlasītie kandidāti tiks uzaicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus, kam sekos šo piedāvājumu vērtēšana un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

“Šis autobusu iepirkums ir īpašs – pirmo reizi “Rīgas satiksme” plāno iegādāties ar elektrību darbināmus autobusus. Plānojam šim mērķim izmantot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzmaksājumu, kas paredzēts videi draudzīgu autobusu iegādei. Pēc pirmā posma noslēguma mums priekšā ir rūpīgs darbs vērtējot, kurš no autobusu ražotājiem būs atbilstošākais. Elektroautobusi pilsētas sabiedriskajā transportā jau šobrīd izmantoti daudzviet pasaulē un plānojam, ka arī “Rīgas satiksme” līdz 2023. gada beigām iekļausies to uzņēmumu vidū, kas pasažieru pārvadājumus veic ar elektroautobusiem,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

RIX Rīgas lidosta 2023. gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,3 miljoniem jeb 4,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Par ceturto daļu 2023. gadā pieaudzis uzņēmuma neto apgrozījums, sasniedzot 72,5 miljonus eiro, liecina RIX Rīgas lidostas nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par 2023. gadu.

Rīgas lidostas neto apgrozījumu pērn veidoja ieņēmumi no sniegtajiem aviācijas pakalpojumiem 36,7 miljonu eiro apjomā (pieaugums par 18 %), savukārt neaviācijas ieņēmumi veidoja 21,2 miljonus eiro jeb par 38 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Pieaugot darbaspēka, energoresursu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, par piekto daļu pieaugušas arī uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas, kas kopā 2023. gadā bija 76 miljoni eiro.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

2023. gada sešos mēnešos Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekonomikas transformācijā ir investēti 483,8 miljoni eiro jeb 41% no šogad plānotajiem 1,2 miljardiem eiro valsts budžeta finansējuma Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīciju projektiem, informē Finanšu ministrijā.

Tas ir divas reizes vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos (227 miljoni eiro).

Otrdien, 8. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtībā iekļautajā Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša ziņojumā ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna investīcijām sniegts progress par 2023. gada maiju – jūniju. Investīciju temps ir dinamisks katru mēnesi.

FM aktuālā informācija š.g. jūlijā liecina, ka ES fondu 2014.–2020. gada perioda noslēgumā projektu īstenotājiem šogad un nākamā gada sākumā vēl iespējams izmaksāt ES fondu atbalstu īstenotajiem projektiem 831 miljonu eiro, jeb 18 % no kopējā piešķīruma 4,6 miljardiem eiro. Vienlaikus pastiprināta uzmanība vērsta uz projektiem ar dažādiem riskiem un to sekmīgu izpildi. Tas īpaši attiecināms uz finansiāli apjomīgiem infrastruktūras projektiem transporta (t.sk. elektrovilcienu iegāde, dzelzceļa infrastruktūras modernizācija) un veselības nozarēs. Atbildīgās ministrijas sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un FM meklē piemērotākos risinājumus projektu pabeigšanai, saglabājot ES līdzfinansējumu. Kā vienu no prioritāriem risinājumiem FM aicina vērtēt iespējas pabeigt projektus ar 2021.–2027. perioda ES fondu līdzfinansējumu atbilstoši EK vadlīnijās sniegtām iespējām.

Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Eiropas Savienība vēlas dekarbonizēt autobusus un kravas automašīnas, turklāt ir iniciatīvas to darīt daudz straujāk, turklāt no 2030. gada atļaut reģistrēt tikai bezemisiju pilsētas autobusus; Latvijā šajā virzienā pagaidām vēl tiek sperti tikai pirmie biklie soļi.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Kravas transportlīdzekļu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizācija – kā sasniegsim 2030.gada atjaunojamās enerģijas un konkurētspējas mērķus?. Latvijā vieglie un smagie kravas transportlīdzekļi, komunālais transports, kā arī autobusi veido vairāk nekā 40% no visām autotransporta emisijām, tomēr diskusija par kravas automašīnu, komunālā transporta un autobusu dekarbonizāciju nenotiek. Ir daudz jautājumu par to, cik var ātri ieviest (pāriet uz) biometāna un citu alternatīvo degvielu (LNG, CNG, ūdeņraža) transportlīdzekļiem, kā paātrināt kravas transporta un autobusu elektrifikāciju, kā mainīt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļu likmes un degvielu nodokļus. Par to, kā varētu rīkoties Latvija, kādus risinājumus īstenot un kādā laikā, jau tuvākajā laikā būtu jābūt konkrētiem projektiem, kurus diskusijās apspriest un tad attiecīgi pieņemt to īstenošanai nepieciešamos lēmumus.

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" gatavojas pirkt jaunus dīzeļdzinēju un elektroautobusus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Uzņēmums ir izsludinājusi tirgus izpēti par trīsasu zemās grīdas autobusu piegādes iespējām, "lai izprastu tirgus piedāvājumu, izmaksu apmērus, ražotāju kapacitāti un piegādes nosacījumus". Balstoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tiks lemts par iegādājamo transporta līdzekļu skaitu un tiks gatavota dokumentācija iepirkuma izsludināšanai.

Uzņēmums plāno iegādāties divu veidu autobusus - 18 metrus garus zemās grīdas autobusus, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, un 18 metrus garus zemās grīdas autobusus ar uzstādītu atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu.

Iepirkumā tikšot ievērota normatīvajos aktos noteiktā proporcija - 30% no kopējā transporta līdzekļu apjoma iegādāties ar atjaunojamo enerģiju.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

"Manuprāt, uzņēmējs nevar gaidīt, kad valsts atvērs zaļo koridoru un nauda birs no gaisa, un tikai tad mēs ražosim," uzskata divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis.

Viņaprāt, ir jārada labs produkts un tad jāizmanto šīs Eiropas naudas iespējas, un jāpiedāvā labais produkts tieši tajā brīdī, kad valstij to vajag.

Trīs gados no prototipa līdz 30 elektroautobusiem gadā 

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO –...

“Piemēram, kādai pašvaldībai vajag elektromikroautobusus – mums ir, un viņi var izvēlēties. Mums šis produkts būs, un būs iespēja to nopirkt. Eiropas fondu nauda nevar būt vilcējspēks biznesā, lai arī tā var radīt papildu vilkmi. Tāpat ir, raugoties no pircēja viedokļa. Var jau domāt no pozīcijas – būs valsts atbalsts, un tad pirkšu elektromašīnu! Tā būtu ideāli, tikai Latvija nav tik bagāta. Es personīgi uzskatu: ja ir jautājums – samaksāt skolotājiem vai ārstiem vai piemaksāt elektroautomašīnu iegādei, tad labāk ir samaksāt skolotājiem un ārstiem. Tajā pašā laikā, ja valstī ienāk nauda, kas ir tieši mērķēta zaļo tehnoloģiju ieviešanai, tad tā būtu jāizmanto, un, protams, tieši šie ieguldījumi ļaus izpildīt CO2 izmešu jaunos mērķus,” intervijā Dienas Biznesam saka A.Dambis.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Divu inovatīvu kompāniju – SIA Ogres Servisa centrs un SIA eO – vadītājs, Dakāras rallija braucējs, elektromašīnas, kas uzvarēja Paikspīkas kalnā Kalifornijā visu dzinēju kopvērtējumā, radītājs Andris Dambis šogad uzņēmumos sola saražot līdz 30 elektromikroautobusiem, kas pārvadās pasažierus dažādos maršrutos.

Slavenā inženiera eksperimentālā prototipu darbnīca pārtop neliela izmēra rūpnīcā. Par to, ka Latvijā elektroautomašīnu ražošana ir iespējama, inženieris nevis pārliecina, bet parāda ar piemēru.

Fragments no intervijas

2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņas elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?